Dalies:

Latvija Amerikā: Teiksmas 50 gadu jubilejas koncerts

    Lasītākās ziņas valstī

    Tu lido uz Mineapoli? Uz Super Bowl? Nē, uz Teiksmas 50 gadu jubilejas koncertu! Sniegotā februāŗa sestdienā ielidoju Mineapolē, lai satiktu un saredzētos ar sen neredzētiem draugiem. Smaidot kā cilvēks, kuŗš četrus gadus nav redzējis sniegu, iebridu pāris kupenās un devos uz koncerta vietu. Teiksmieši šoreiz koncertēja mājīgajās Celtic Junction Arts Center telpās. Koncerta apmeklētājus sagaidīja allaž smaidīgā Teiksmas dziedātāja Ilze Kļaviņa, un tālāk zāles virzienā vilināja pīrādziņu un kanēļa smarža. Uz bagātīgā latvisku gardumu galda bija gan pelēkie zirņi, gan sklandu rauši, gan mana mīļākā Elgas biezpienmaize!

    Koncerta sākumā Laila Švalbe droši uzsāka sezonai piemēroto dziesmu “Metens nāk”. Sekoja “Rīgā iešu es, māmiņa”, viena no tām dziesmām, kuŗas iedvesmo uzsākt jaunus darbus un kuŗas pēdējais pantiņš patiešām skan kā aizsardzība mūsu tēvzemei:

    Vij’, Dieviņ, zelta viju
    visgaŗām jūras malu.
    Lai nenāca sveša salna
    šai zemē ziedu raut.

    Turpinot tēvzemes mīlestības temu, brīnišķīgu ievadu un pavadījumu dziesmai “Skaista mana tēvu zeme” uz trim koklēm nospēlēja Zinta Pone, Nora Lunda un Elga Pone (Teiksmas dibinātāja un visus 50 gadus vadītāja). Priecājos redzēt dziedam arī reiz ilgus gadus grupā dziedošo Amandu Zaesku Jātnieci, kuŗa bija atbraukusi ciemos no Latvijas. Ar katru dziesmu dziedātāju rokās parādījās arvien jauni instrumenti. Dziesmā “Maļni muni kumeleni” stabule skaisti dublēja melodiju un sitamo kociņu skaņa attēloja zirgu soļus. Ingrīdas Erdmanes vijīgi spēlētā vijole pavadīja dziedātājus dziesmā “Moza beju, gonūs gōju”. Dažu dziesmu pavadījumos Zinta Pone spēlēja akordeonu un Gunta Herona – kontrabasu. Pēteŗa Kalniņa, Jāņa Zeltiņa, Jāņa Skujiņa un Jāņa Pauļa Skujiņa dziedātās melodijas skaisti bagātināja sieviešu zemāko balsu harmonija. Kad atskanēja “Dieviņš brida rudzu lauku”, publika jau bija iejutusies un sirsnīgi dziedāja līdzi. Publiku uzjautrināja Kiras Birmanes uz vijoles lieliski imitētā oda sīkšana komiskajā dziesmā par odu. Ja man jāizceļ viena dziesma, kuŗu es pēc šī koncerta gribētu iemācīties, tad tā būtu “Ko tā jūŗa agri krāca”, kuŗu burvīgi sabalsotu izjusti nodziedāja Laila Švalbe, Nora Lunda, Zinta Pone un Amanda Jātniece. Redzot programmiņā “Pūt, vējiņi”, es sagatavojos dziedāt līdzi, tomēr man vajadzēja nojaust, ka Teiksma jau nu nedziedātu parasto variantu. Vīri dziedāja ne tikai citu melodiju, bet arī citus vārdus. Koncertu noslēdza lustīgā “Zīdēja pučeitis, zīdēja rūzeitis” ar piedziedājumu “Jau mani vad, jau mani vad”, kuŗu nu jau droši dziedāja arī visa sajūsminātā publika. Pēc koncerta teiksmieši un publika kopā izdziedājās un izdancojās līdz pat vēlai vakara stundai.

    Starp dziesmām grupas sirds un dvēsele Elga Pone stāstīja par kopas darbības pirmajiem gadiem un dažādiem kurioziem atgadījumiem. Teiksmu dibināja tālajā 1967. gada rudenī, kad kopā sanāca meitenes, kuŗas vēlējās dziedāt un spēlēt uz kokles dažādas latviešu dziesmas, tomēr dalībnieces ātri saprata, ka sirdij tuvākas ir tieši tautasdziesmas, un turpmāk izpildīja tikai tās. Teiksma ir bagātinājusi neskaitāmus pasākumus Mineapoles latviešu sabiedrībā un arī dažādos Minesotas kultūras festivālos. Kopa ir bijusi biežs viesis daudzos ASV vidienes latviešu centros. Divas reizes Teiksma ir viesojusies Austrumkrastā un pirms dažiem gadiem arī Rietumkrastā. Kanādā Teiksma ciemojās Ziga Miezīša vadītā “Diždanča” 50 gadu jubilejas svinībās. 1990. gada vasarā Teiksma izbrauca tūri pa Latvijas pilsētām un laukiem. Teiksma piedalījusies arī divos “Baltica” festivālos Latvijā. Īpaši eksotisks bija ceļojums 1997. gadā uz Venecuelu, Trinidadu un Tobago, kad teiksmieši dziedāja neskaitāmos Tobago un Trinidadas kultūras centros un pat prezidentam!

    Teiksmā vienmēr dziedājuši dažādu paaudžu dziedātāji, un neviens no dziedātājiem nav profesionāls mūziķis. Dalībnieki sanāk kopā, jo patīk kopā dziedāt un mūzicēt. Ar gadiem daudzi ir kļuvuši viens otram kā ģimenes locekļi. Dziesmas gan lielākoties atrodot Elga pati, tomēr sabalsošanā arī dziedātājiem ir teikšana. Visi, kuŗi vien māk spēlēt kādu instrumentu, tiek pie spēlēšanas.

    Kad kopā dziedāšana jau gāja uz beigām, bērni atrada uz skatuves saliktos teiksmiešu sitamos instrumentus un sāka piesist ritmu kopā ar mūzikantiem. Man un daudziem vakara viesiem tas bija ļoti aizkustinošs brīdis, kuŗš deva cerību, ka Teiksma varētu dziedāt un mūzicēt vēl ilgi, jo topošie dalībnieki tepat vien aug. Kā Elga minēja – ja mēs gribētu nodziedāt visas latviešu tautas dziesmas (dainas), mums būtu katru dienu jānodzied 36…un tā 90 gadus. Izskatās, ka dziesmu pietiks vēl daudzām teiksmiešu paaudzēm. Tad nu vēlu Teiksmai vēl vismaz 50 dziedošus gadus, un liels paldies par burvīgo koncertu!

    Māra Linde

    Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

    Foto: Uldis Erdmanis

    Citas ziņas