Dalies:

Latvija Amerikā: Rosīgas dienas Oslo latviešu saimei

Sestdien, 10. marta, pēcpusdienā Oslo latviešu teātris O`LATTE aicināja uz F. Arnolda un E. Baha komēdijas/farsa “Traks numurs” izrādi Oslo piepilsētas Lillestrøm ģimnazijas aulā. Publika nāca kā jūra un rīkotājiem bija pirmai rindai priekšā vēl jāliek rinda krēslu. Tā iznāca, ka tie pēdējie bija tie pirmie.

Domāju, ka programmā būs īss satura atstāstījums, bet nebija. Tā ar īsti nesapratu, kuŗš bija tēvs tam “jaunatrastam” dēlam, bet tas jau šādās lugās nav svarīgākais.

Izrāde bija varena, vienmēr kaut kas notika, kustības, sarunas, pārsteigumi. Vienā lomā gan režisore bija pāršāvusi pār strīpu pensionētais pulkvedis Teodors Timuška. Programmā teikts, ka darbība norisinās 30. gadu Rīgā. Prūšu soļi, ko lietoja Hitlera armija un ko no saviem kādreizējiem sabiedrotajiem, vēlākajiem ienaidniekiem pārņēma sarkanā armija un no kuŗa, diemžēl, nav atbrīvojusies tagadējā Latvijas armija. Sirds sāp skatoties sardzes maiņu pie Brīvības pieminekļa, kā kaŗavīri nedabīgi staipa kājas, trīsdesmito gadu Rīgā mēs to nepazinām. Nezinu kā uzvedas tagadējās Latvijas armijas atvaļinātie virsnieki, bet 30. gados Latvijas virsnieki tā neuzvedās kā lomā tēlots. Šī loma ir apvainojums toreizējās Latvijas armijas virsniekiem. Tā nedrīkst darīt!

Citādi, kā jau rakstīju, izrāde bija lieliska un publika beigās visus aktieŗus un citus darītājus sveica ar vareniem, ilgstošiem aplausiem un ziedu veltēm. Izrādes režisore Ieva Melbārde. Paldies viņai un visiem aktieŗiem un citiem darītājiem, gaidīsim nākošo izrādi.

Lasītākās ziņas valstī

Maza piezīme par valodu, biļetē rakstīts: teātris prezentē, parasti jau saka: teātŗa izrāde vai uzvedums. Programmā ir teiciens: mūzikālais noformējums, vai latviskāk nebūtu mūzikālā apdare. Man vārds “noformējums” liekas pārmantots no padomju laikiem, kā esmu sapratis, toreiz daudz ko noformēja.


Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Attēls: CC0 atļauja

Citas ziņas