Dalies:

Latvija Amerikā: Latvijas Nacionālais teātris viesojas Toronto ar izrādi "Ceļā uz mājām"

“Ceļā uz mājām” ir kanadieša Eliota Heiza komēdija par nāvi – divos cēlienos. Lugas pirmizrāde notikusi 2015. gada septembrī, tātad turpat pirms diviem gadiem. Luga “uzspodrināta” un izrādīta Baltimorā, ASV šīs vasaras dziesmu svētkos, divās izpārdotās izrādēs. Paliek gan vēl jautājums, vai luga ir īsti piemērota dziesmu svētkiem un vai tad mums pašiem – latviešiem trūkst rakstnieku un drāmaturgu, kuŗu darbus varētu sniegt svētkos? Bet tas jau svētku rīkotāju ziņā.

Luga nodēvēta kā komēdija par nāvi. Tās sižets gan vairāk velk uz traģikomēdijas pusi, lai gan komiskais elements dominē viscauri. Nāves tema parādās otrā cēliena beigu daļā – tai kulminācija ir Glena Bičema nāve, īsi pirms ”priekškara” izrādes beigās.

Luga tiks izrādīta vēl dažos austrumkrasta Amerikas un Kanadas latviešu centros, pirms ansamblis atgriezīsies mājās. Toronto tā bija labi apmeklēta, un no tā var secināt, ka latviešu teātris latviešu sabiedrībai ir nepieciešama sastāvdaļa un pašu vietējie spēki sniedz izrādes visai reti.

Lasītākās ziņas valstī

Bija interesanti vērot skatītāju reakciju vieniem izrāde labi patika, otri pat bija gatavi iet mājā pēc pirmā cēliena. Lai nu kā – tomēr visi noskatījās izrādi līdz galam un beigu aplausi bija devīgi. Ja ne pati luga, tad aktieŗu spēle tos bija pelnījusi. Par to paldies arī režisoram – D. Auškāpam. Aktieŗu spēles” bloķējums” un repliku skandējums bija arī viņa nopelns.

Vēl jāpiemetina, ka lugas virsraksts lika vairāk skatītājiem domāt, ka runa lugā būs par izklaidētās tautas daļas atgriešanos mājā – protams, tas bija atvasināts un tulkots no oriģināla “Homeward Bound” un norāda uz aiziešanu mūžībā, nevis pārcelšanos atpakaļ uz Latviju.

Lugas materiāls bija ļoti “daudzpusīgs” – tur tika cilāta gan nāves tema, gan neuzticība, homoseksuālisms, alkoholisms u.c. cilvēku maņas un vājības. Aktieŗiem tas uzliek prasības būt daudzpusīgiem un īpaši pārliecinošiem savos izteicienos un darbībā, ko ansamblis veica teicami.

Piezīmes pie aktieŗu lomu traktējumiem ir lasāmas lugas programmā un tādēļ pieskaršos tikai dažām specifiskām tēlojumu niancēm un vispārējiem tēlojumiem.

Kā pirmo gribētu pieminēt Ilzes Rūdolfas (Bonija Bičema) tēlojumu, kas bija nostādīts lugas centrā – viscaur pārliecinošs raksturs. Lugas darbībai attīstoties, viņas tēlojums arī vispilnīgāk nobrieda. Ļoti labi bija niancēts alkohola iedarbības efekts – gan runā, gan tēlojumā – otrā cēlienā.

Līga Zeļģe (Norisa), kā viņas meita, bija kvalitātīvi līdzvērtīga tēlotāja. Lugā – ieprecēta Spenseru ģimenē. Abas aktrises deva ļoti pārliecinošus tēlojumus, lai neteiktu – labākos starp labiem.

Bonijas vīrs – Glens Bičems Voldemāra Šoriņa tēlojumā, deva nosvērta pensionēta advokāta tēlu. Viņa īsie iespraudumi, komentējot par citu teikto, kā arī paša spriedumi, bija efektīvi un teicami. Viņa tēlojums arī rezonēja publikā un izsauca smieklu šaltis.

Viņa dēls – Niks (Ainārs Ančevskis) savu lomu bija izstrādājis ticamu viņš kā reportieris ir pieradis vairāk uzklausīt nekā vadīt dialogu. Lieliski ir skati atprasot savu mēteli, kas vienmēr nonāk kāda cita mugurā. Interesants tēlojums.

Šo četru aktieŗu grupu, gan mazākās lomās, papildina Egīls Melbārdis (Kevins Spensers) un Jānis Āmanis (Gajs Tompsons), kas savus raksturus izstrādājuši detaļās, padziļinot lugas komisko noslieci.

Skatuves iekārta bija pieņemama, vietēji sarūpēta pēc rekvizītu saraksta.

Techniskie darbinieki teicami atbalstīja aktieŗu spēli. Kopsumā varu vērtēt, ka izrāde bija augstā līmenī un aktieŗu saspēle bija raita un saistīja skatītāju uzmanību.

Laika “zobs” ir sagrauzis vietējos amatieŗu ansambļus un tādēļ vien ir prieks noskatīties Latvijas ansambļu sniegumus, kuŗi apbrauc Kanadu un Ameriku. Ceļš uz šo kontinentu ir pagaŗš un ir saprotams, ka lielus ansambļus teātŗi nevar atļauties, braucot turnejās. Taču aktieŗu sniegums ir nenoliedzami profesionāls un tātad vērts šīs turnejas uzturēt, jo uz skatuves dzirdam arī tīru latviešu valodu.

Un vēlreiz gribas atkārtot, ka teātris ir mākslas veids, kas latviešiem ir tuvs.

Paldies Nacionālam teātrim par pienesumu!

Juris Freijs

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"
Foto: Publicitātes attēls

Citas ziņas