Dalies:

Latvija Amerikā: Irēna Zvagule latviešu pensionāriem Toronto stāsta par Jāņu tradicijām

Toronto pensionāru 31. maija saietu atklāja Auseklis Zaķis, pastāstot, ka apvienība vēl strādā pie Dziesmu svētku pārraides izkārtošanas, un aicināja visus nākt to skatīties. Kārtējais aicnājums: aiciniet savus draugus iestāties apvienībā! Šodien pie pensionāriem bija ieradusies Toronto pilsētas policiste, lai pārrunātu iespējamās programmas mūsu nākošajam darbības gadam. Paredzamas labas informācijas programmas par krāpniekiem, kuŗi savas acis met galvenokārt uz senioriem, un kā no tiem izsargāties. Bet tas viss vēl nākotnē. Viņas apciemojums bija neoficiāls.

Šodienai paredzēts Irēnas Zvagules stāstījums par Jā- ņiem. Ko tur daudz stāstīt? Latvieši jau paši visi labi zin, ka Jāņos pin vainagus, kuŗ ugunskurus, ēd sieru, dzeŗ alu un – līgo.

Referente ar Jāņu vainadzi- ņu galvā bija daudz piestrā- dājusi pētījumam par vasaras saulgriežiem nevien Latvijā, bet arī citās zemēs. Jau senos laikos cilvēki bija novērojuši, ka dienas un nakts gaŗums mainās rēgulāri, iespaidojot augu un dzīvnieku pasauli. Iepriekš paredzot rēgulārās maiņas, bija iespēja tām sagatavoties. Piemēram, senajā Eģiptē derēja paredzēt, kad notiks gadskārtējie Nīlas plū- di, lai varētu sagatavot sēju pēc tiem. To darīja sakraujot akmeņus zināmā kārtībā, tā atzīmējot saules augstumu debesīs. Visvecākais šāda veida akmeņu krāvuma “kalendārs” ir atrasts Skotijā. Tā vecumu vērtē ap 10,000 gadu.

Gada visīsāko nakti, atzīmē- jot gaismas uzvaru pār tumsu, Eiropas ziemeļzemēs svin ar ugunskuru dedzināšanu, lai gaisma neizbeigtos. Sacensībā, kam augstākais ugunskurs, uzvarējusi Norvēģija, uzceļot to 130 pēdu augstumā. Pie ugunskuŗiem dzied un dejo. Savstarpēja apdziedāšanās, kādu mēs piekopjam, citur nav pazīstama.

Jāņu vārds vasaras saulgrie- žu svētkiem pielāgojās, kristietībai savienojoties ar seno latviešu svētkiem, no Jāņa Kristītāja vārda, kuŗa varianti ir sastopami daudzās valodās. Katoļticīgajās zemēs, tāpat arī Kvebekā, 24. jūnijs ir Svētā Jā- ņa kristītāja svētku diena. Okupācijas laikā Latvijā bija aizliegti visi nosaukumi, kam radniecība ar Jāņiem. Pat jāņtārpiņiem bija jādod cits nosaukums, par jāņuzālēm nemaz nerunājot, kaut arī tām bija pierakstītas ārstnieciskas spējas. Arī Spānijā un citur uzskata, ka Jāņu vakarā plūktās zāles der ārstniecībai. No rīta plūktajām vairs nav tās īpašības.

Latvieši svin Jāņus, vienalga, kur esam, kādās 17 valstīs. Tālajā Austrālijā, kur viss ir ačgārni, vasaras saulgrieži iekrīt decembrī, tomēr stūrgalvīgie latvieši sanāk kopā jūnijā, lai līgotu, bet priecīgus Ziemassvētkus cits citam vēl vasaras karstākajās dienās decembrī. Ej nu, saproti!

Latvijā ir radusies jauna tradicija: Jāņu dienas rītā pl. 3 skrējiens pāri Kuldīgas tiltam. Dalībnieku vienīgais apģērba gabals drīkst būt apavi. Vai viņi naktī ir bijuši papardes ziedu meklēt? Leģenda par burvestīgo papardes zieda uzplaukšanu Jāņu naktī vēl ir tikai lietuviešiem. Tā mirklīgā uzziedēšana un tūlītējais kritiens jānotveŗ zī- da kabatas lakatiņā mūža laimei.

Leģenda gan nenosaka, ka šī zieda meklēšana jāizdara vienatnē… Bet vienalga, vienatnē vai divatā, Jāņu vakara izdarībām piemīt sava latviskā burvība, kas cēlusies tālā senātnē, bet latviešu tautai nezudīs, kamēr mēs vēl pastāvēsim.

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Foto: CC0 licence

Lasītākās ziņas valstī

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē