Dalies:

“Dzērves” svin dzimšanas dienu: latviešu gaviles skan pār Mozeli un Sāru

Svētdien savu 11. dzimšanas dienu vērienīgi svinēja Luksemburgas latviešu folkloras kopa “Dzērves”. Svinības notika pie Luksemburgas un Vācijas robežupes Mozeles – Vācijas pusē, Nitelā.

Sarīkojumu kuplināja viesi no Latvijas: brīnišķīgais Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis un lieliskā Liepājas bērnu un jaunatnes centra folkloras kopa “Ķocis”, kas tālo ceļu no Kurzemes mēroja par godu “Dzērvju” 11. dzimšanas dienai. Uzstājās arī folkgrupa “Rudzurika”, kura spēlē galvenokārt uz tautasdziesmām balstītas improvizācijas.

Paši gaviļnieki folkloras kopa “Dzērves” uzstājās dažādos sastāvos – sākot ar “Mazajām dzērvēm”, kuras dziedāja latviešu tautas dziesmas savā apdarē, vienā pat ieviešot repa elementus, un beidzot ar “Dzērvju” pamatsastāvu, kurš izdziedāja “Dzērvēm” mīļas dziesmas. Dzērvju koklētāji spēlēja apvienības “Vakareiropas koklētāji” dziesmas, kuras kopā ar citiem Rietumeiropā dzīvojošiem koklētājiem cer izpildīt arī simtgades dziesmu un deju svētku laikā šovasar Rīgā.

Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis priecēja ar savu dziesmu pūru, arī latviešu tradicionālās mūzikas “zelta fonda” dziesmām – garo saucienu un leiti. Otaņķieši izdziedāja arī dažādas ziņģes, stāstīja pamācošus un jautrus no senčiem saglabātus nostāstus.

Lasītākās ziņas valstī

Liepājas bērnu folkloras kopa “Ķocis” dziedāja dažādu novadu bērnu dziesmas savā apdarē un pieskaņoti laika garam.

Koncerta noslēgumā visas grupas kopā nodziedāja “Nebēdāju piekususe” un “Rāmi, rāmi”, ar ko Otaņķu pusē mēdz beigt darba cēlienu. Folkloras kopas “Dzērves” vadītāja Aiga Ožehovska vērtē, ka tieši koncerta noslēguma kopdziesma skanējusi visaizkustinošāk. “Stāvot blakus Otaņķu sievām, kurām dziesmas plūst kā no pārpilnības raga, un sajūtot viņu balss vibrācijas, kurās manāma sentēvu elpa, arī mūsu balsis sāka skanēt brīnumaināk un visi jutās kā viens,” stāsta Aiga.

Pēc tam ar visu dalībnieku vienošanos virtenē “Dzērves kāsī” iesākās pasākuma otrā daļa – vienpadsmit kūku baudīšana un danči. “Dzērvju” deju sastāvs rādīja četrpāru deju “Jautrais stūris”, pēc kuras visi metās jautros dančos, izdejojot visiem labi zināmās “Pankūkas”, “Cūkas driķos” un citas dejas.

Kopumā pasākumu apmeklēja teju simt cilvēku, to vidū ap 50–60 muzicētāju un 30–40 klausītāju. Skatītāju rindas kuplināja “Dzērvju” dalībnieku ģimenes locekļi – luksemburgieši, vācieši, slovēnietes, kā arī citi interesanti.

Aiga uzskata, ka šāds pasākums lieliski stiprina saikni ar Latviju, piederības sajūtu tai. Paplašina redzesloku gan latviešu folkloristiem Luksemburgā, kuri var mācīties tradīcijas no to pirmavota, gan viesiem, kuri šādā sarīkojumā vairāk uzzina par Latvijas skaistumu un īpatnībām. “Domāju, ka īpaši svarīgs šis pasākums bija “Mazajām dzērvēm”. Viņiem tā bija iespēja iepazīties ar muzicējošiem vienaudžiem, kā arī sadziedāties, sadraudzēties, ieklausīties senos stāstos un dziedāt līdzi.

Nākamajā dienā muzicētāji atkal satikās, lai kopā gavilētu dažādos kalnos pie Mozeles un Sāras. Lai vējš nes latvju balsi tālumā!

Raksts tapis projekta "Latvijas Diasporas LV100 notikumu atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos" ietvaros ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Citas ziņas