Dalies:

Bērzainē atdzīvina senās Lieldienu tradīcijas

Lieldienu svinībās latviešu centrā Bērzainē Dienvidvācijā apvienotas senās latviskās un kristīgās tradīcijas: tautieši gan šūpojās, gan apmeklēja dievkalpojumu, gan arī baudīja kopības garu ilgās Lieldienu brokastīs.

Kopumā jāsaka, ka Bērzainē Lieldienas aizvadītas ar plašu vērienu. Pirmie viesi varēja ierasties jau pirmssvētku dienā – 31. martā, kad notika gatavošanās svinībām - tika kārtas šūpoles, rotātas mājas un pagalms, krāsotas olas un apgūtas Lieldienu dziesmas. Savukārt svētdienas 1. aprīļa rīts sākās ar senu latviešu tradīciju: Austra Graša un Ievas Freinbergas svinētāji vadībā izgāja no Bērzaines vēl tumsiņā ar lukturīšiem rokās, lai dotos uz Bērzaines tuvumā esošo Cēringenas pilskalnu, kura tornī ar dziesmām un gavilēm sagaidīts saules lēkts. Te iedzīvināta vēl kāda latviešu tradīcija: putnu dzīšana. Kā stāsta Ieva Freinberga, Lieldienās jādzen prom sliktie putni, kas simbolizē ziemu un aukstumu, bet jāsauc mājās gājputni, labie vasaras putni. Turklāt no torņa saskaņā ar senu lībiešu tradīciju mestas lejā šautras, tādējādi arī cerot aizbaidīt beidzot ziemu.

Šķiet, šie rituāli bija veiksmīgi, jo Lieldienu viesus Bērzainē visas dienas garumā priecēja arī skaists, pavasarīgs laiks. Pēc saules lēkta Bērzaines Jāņu laukumā tika dedzināts ugunskurs, veicot ugunsrituālu, kad ugunij ziedoja ūdeni, maizi un austu jostu, lai vienmēr būtu gana gan maizes, gan ūdens un lai saulīte allaž rotātos debesu jomā. Drīz pēc uguns rituāla sākās divu stundu ilgas Lieldienu brokastis, kuru laikā norisa arī olu kaujas un apdziedāšanās. Pēc tam viesi pulcējās Lieldienu dievkalpojumā, ko vadīja prāvests Klāvs Bērziņš. Dievkalpojums bijis priekpilns, gaišs un cilvēcisks.

Lieli prieki gan bērniem, gan pieaugušajiem bija, kad sākās šūpošanās. Vispirms izšūpināti Bērzaines saimnieki Inese un Āris Aveni, bet pēc tam šūpojās visi citi, tostarp vācieši: gan tie, kuri Bērzainē bija ieradušies kā viesi un bijuši izbrīnīti par plašajām svinībām, gan arī latviešu draugi un ģimenes locekļi. A. Grasis saka: "Cik esmu pētījis, citām tautām nav tradīcijas Lieldienās šūpoties. Prieks, ka arī vācieši uzzināja par šo mūsu unikālo tradīciju." Vēl viens jauks brīdis bija apdziedāšanās. "Dziedot par slikto, to atbaida un piesauc labo. Un, ja kāds vēl atdzied pretī, tad gandarījums ir liels," teic Ieva Freinberga.

Tāpat, kā jau Lieldienās ierasts, notika olu ripināšana. Neiztika arī bez kārtīga mielasta. Uz dzīvas uguns trīs lielos katlos vārīta gaiļa zupa un visa zupa arī apēsta. No Latvijas atbraukusī Brocēnu novada Remtes pagasta folkloras kopa "Virši" Rasmas Balodes vadībā visas dienas garumā visus iesaistīja dažādās Lieldienu aktivitātes un mācīja arī tautiešiem cept sklandraušus. Svētki dalībniekus tradicionālās nodarbēs iesaistīja arī no Latvijas atbraukušie "Ģendertu ļaudis"; – bez jau pieminētās Ievas un Austra tie ir arī kuplā Keru ģimene.

Savukārt vakarā koncertu sniedza Strasbūras-Freiburgas- Bāzeles apkaimes ģimeņu koris "Trejzemīte", kas dziedāja gan latviešu tautasdziesmas, piemēram, "Tumša nakte, zaļa zāle" vai "Gara, gara šī naksniņa", gan Lūcijas Garūtas skaņdarbu ar Andreja Eglīša vārdiem "Mūsu Tēvs debesīs", kas ir fragments no kantātes "Dievs, Tava zeme deg!". Koncerta progranmma, kā ierasts bija sagatavota gan latviski, gan vāciski, tādējādi par latviešu kultūru vairāk pastāstot arī tiem, kuri nepārzina latviešu valodu. "Trejzemīte" dibināta tikai pirms gada un, kā uzsver diriģente Ilze Paegle, viņai prieks, ka gada laikā koris veiksmīgi sadziedājies, neraugoties uz to, ka kora dziedātāji uz mēģinājumiem brauc no četrām dažādām valstīm.

Pēc koncerta sākās ballīte "Zilais lakatiņš", kurā skanēja dažādas latviešu ziņģes un viesi varēja kārtīgi izdancoties. Dziedāja Ronalds Krūmiņš, akordeonu spēlēja Gunārs Kūkojs, ģitāru - Aldis Jurga, bet "Trejzemītes" diriģente Ilze Paegle - tamburīnu un paralēlās tercas. Visos pasākumos klāt bija arī Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa ar dzīvesbiedru, abi bija arī aktīvi dejotāji. Pēc ballītes nenogurdināmie viesi vēl sadziedājās pie kamīna.

Otro Lieldienu vakarā tika iedzīvināta vēl kāda sena latviešu tradīcija: pantaga cepšana. A. Grasis stāsta, ka vispirms pantagu cepa vīri, kuri katrs pannā iesita vienu olu, pēc tam pievienojot sev tīkamas garšvielas. Vēlāk to pašu darīja sievas. Vīri nedrīkst skatīties, kā sievas cep pantagu, jo tad pupi augšot. Sievas arī nedrīkst skatīties, kā vīri cep, jo tad bārda dīgšot. Arī apēd sievas pašas savu pantagu un vīri savu. Cepšanu un ēšanu pavada apdziedāšanās, dažādi vēlējumi, jo pantaga cepšana ir auglības rituāls.

Lieldienu viesu skaits Bērzainē svinību laikā mainījās, taču ļaužu bija daudz. Piemēram, dievkalpojumā piedalījās pat ap simts cilvēkiem. Svētkus Bērzainē apmeklēja tautieši ne tikai no Freiburgas apkārtnes, bet arī no Strasbūras Francijā un Bāzeles Šveicē, kā arī Latvijas.

Citas ziņas