Nesen pievienotie raksti valstī Lielbritānija

  • 1 - 50 no 61
  • 17. aprīlis, 2014
  • Latviete piedalās britu TV šovā

    • Ce., 15:28

    Dace Gaile pazīstama kā viena no aktīvākajām latviešu sabiedrības pārstāvēm Lielbritānijā. Viņas vadībā tika izveidota latviešu avīze un ziņu portāls Lielbritānijā mītošajiem tautiešiem, lai viņus informētu par notiekošo jaunajā mītnes zemē, tika atvērta latviešu papildskoliņa "Sprīdītis" Northemptonā, organizētas gada balvas uzņēmīgajiem latviešiem Lielbritānijā.Pagājušajā vasarā pēc četriem nostrādātiem gadiem Dace no portāla aizgāja un uzsāka jaunu izaicinājumu, izveidojot interneta žurnālu www.ForAnyWoman.com sievietēm Lielbritānijā. Lai arī projekts ir vēl pavisam jauns, tas ieguvis atzinību vietējā britu presē, savukārt žurnāla dibinātāja un redaktore Dace Gaile jau paspējusi paviesoties vienā no britu SKY TV ChrissyB šoviem.Šovā Dace stāsta par to, kā nokļuvusi Anglijā, ka ir no Latvijas, ko darījusi iepriekš un par to, kā tapis šis projekts. Acīm redzams, ka šova vadītajai Krisī ļoti patīk Daces nodarbošanās, jo viņa vairakkārt pieminēja, ka Dacei noteikti jāatgriežas šovā, lai pastāstītu ko vairāk par savu izveidoto projektu.Pēc šova, jautājot Dacei, ko tas viņai nozīmēja, Dace saka: "Ir ļoti jauki, ka mūsu komandas darbu pamana un novērtē. ChrissyB šovu skatās apmēram pusmiljons skatītāju, un tā ir lieliska iespēja jau tikt pamanītam plašākā lokā. Pirmais gads ir bijis negaidīti labs: esam sasnieguši 20 000 lasītāju skaitu, ceru to palielināt līdz 40 000 līdz pirmā gada beigām. Ir saņemta pirmā atzinība no South Holland bizness AWARDS. Joprojām augam, attīstāmies un pilnveidojam gan žurnāla saturu, gan mājas lapu. Gala vīzija man ir pavisam cita, un līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Taču, protams, ka negaidītā uzmanība ļoti palīdz šim projektam virzīties uz priekšu. Man ir lieliska komanda, kura palīdz pilnveidot manu sapni."Šovu var noskatīties: http://www.foranywoman.com/editor-foranywoman-com-at-the-chrissyb-show/ Ziņas autore: Ilze Vītola

  • 14. aprīlis, 2014
  • Latvieši Anglijā atvadās no īpašuma, kur piedzīvots tik daudz jauku brīžu

    • Pr., 07:59

    Sic transit Gloria mundi (tā paiet pasaules godība). Mūsmājām nu ir pienācis laiks aiziet vēsturē, jo nekas nav ne mūžīgs ne arī pastāvīgs, izņemot mūsu esamību Dieva dotā pasaulē, jo svētie raksti saka: "kā iesākumā bija, tā tagad ir būs..."Pirms 50 gadiem Daugavas Vanagu Koventrijas nodaļa nolēma un arī iegādājās īpašumu Koventrijas un apkārtnes latviešu vajadzībām, jo bija apnicis, turpat pēc 20 gadiem, mēģināt īrēt vai nu krogu, vai arī baznīcu zāles mūsu sarīkojumiem.Bieži pirms lietošanas tās bija pamatīgi jāiztīra, un ne katrreiz tās atbilsta mūsu vajadzībām.Tādu īpašumu mums atrast uzņēmās toreizējais valdes priekšsēdis Ž.Lieģis, un drīz vien tāds arī tika atrasts Wolstonas ciemā, netālu no Koventrijas.Šī īpašuma iegādei bija nepieciešama visu tautiešu palīdzība un atbalsts, ko DVF Koventrijas nodaļa arī saņēma. Uz jauno īpašumu tūlīt atnāca arī pirmais iemītnieks Kārlis Priedītis, kurš uzņēmās īpašumu līdz turpmākam pieskatīt. Nevar aprakstīt to prieku un sajūsmu, ar kādu latvieši no plašas apkārtnes katru nedēļas nogali strādāja pie īpašuma savešanas kārtībā un piemērošanas mūsu vajadzībām.Tika gāzts, būvēts, berzts, tīrīts un stādīts, un nodaļas vanadzes virtuvē rūpējās par atspirdzinājumiem. Valdes sēdē notika liela spriešana par īpašuma vārdu, beidzot vienojās par "Mūsmāju", kur katrs latvietis varētu justies kā mājās, vai kā Jānis Jaunsudrabiņš teica: "Nekur nav tik labi kā mūsmājās..."Uz Mūsmājas atklāšanu bija ieradušies ap 500 cilvēki no visām Anglijas malām, un iesvētīšanu vadīja māc. J.Jurģis.Darba prieku mazliet apslāpēja atziņa, ka mūsu rīcībā esošā sarīkojumu zāle tomēr ir daudz par mazu mūsu vajadzībām.Nodaļas valde tūliņ sāka plānot jaunas sarīkojumu zāles būvi. Tā nākošos trīs gadus cītīgi tika piestrādāts pie jaunbūves celšanas un veidošanas, un tā tika pabeigta un iesvētīta 1968.gadā.Rosība sit augstu vilniNu tagad sākās liela sabiedriska rosība. Laika tecējumā mainījās valdes sastāvs un arī nāca jauns pārvaldnieks Andrējs (Roberts) Siliņš. Katru nedēļas nogali notika kāds sarīkojums, bija tas latviešu vai arī tika izīrētas telpas citiem sarīkojumiem. Mūsmājās atrada patvērumu bērnu skola, sporta kopa, tautas deju kopa "Ritenītis", jauktais koris "Senatne", vīru koris un vanadzēnu grupa.Tika rīkotas visas latviešiem svarīgas atceres, sanāksmes un svinības, kā arī daudzus gadu desmitus tika rīkoti Anglijas latviešu bērnu svētki un arī dažādas volejbola sacīkstes, piedaloties starptautiskām volejbola komandām no Holandes un Vācijas. Tika rīkoti koncerti ar slavenu mākslinieku piedalīšanos, kā operdziedātājas Ilonas Pētersones, baritona Krūmiņa, Ksenijas Bidiņas, Birutas Heisteres,Pēteŗa Sviļa, kā arī trīs ļoti pazīstamu Latvijas tenoru Ruņģa, Jenča un Puntuļa ar pavadītājiem Kulakovu un Zagorsku, un nevar aizmirst arī Džordžu Siksnu un teātra uzvedumu "Pūt vējiņi" no Rīgas.Tam visam klāt nāk skaistie kora "Senatne" vakaru uzvedumi, kas bija tik labi apmeklēti, ka zāle bija pilna un vēl daudzi stāvēja koridora vaļējās durvīs. Protams, tas viss paliek ēnā, salīdzinot ar plašiem, katru gadu rīkotiem latviskiem Jāņiem ar tūkstošiem līgotāju no visas Anglijas…Jau gandrīz no pirmās dienas Mūsmājas bija prieka vieta bērniem, kur varēja brīvi izskrieties pa plašo parku. Jau visā drīzumā tika domāts par bērnu skoliņu, un atradās arī skolotāji, kas bija ar mieru šo darbu uzņemties.Radās bērnu pulciņš, kam bija patika uzlabot savu latviešu valodu, jo parastās skolās viss notika angļu valodā, kas bērniem lēnām kļuva arī par ikdienišķo valodu.Tika atrasts arī skolotājs tautas deju pulciņam Induļa Kažociņa personā, un tie uzrādīja lielu aktivitāti uzstājoties ar dejām daudzās vietās pa visu Angliju un pat ņēma dalību Dziesmu svētkos Vācijā, Hanoverā un Ķelnē.Žēl, ka bērni izauga un sāka izklīst kur nu kurais un kur nu katru dzīve aizveda…Daudzi no šiem bērniem izaugot nu jau ieņem augstus un atbildīgus starptautiskus posteņus, bet tā ir dzīve. Tomēr visa dzīve nav tikai pienākumi, ir arī savs laiks priekam un atpūtai. Nekas nav labāks par karnevālu vai masku balli, un arī tādi notika Mūsmājās…Vieta arī sportamTā kā Mūsmājās bija vieta arī sportam, katru gadu tika rīkoti dažādi volejbola turnīri, un reizi gadā notika arī vieglatlētikas sacensības Anglijas latviešiem Daugavas Vanagu rosībā. Netika lauzti pasaules rekordi, bet tas jau nemazināja sacensību garu dalībnieku starpā.Protams, neizpaliek latviešiem tik populārais volejbols. Cauri gadu desmitiem Mūsmājās ir notikuši daudzi latviešu meistarības fināli un arī Mūsmājas ceļojošā kausa izcīņa, piedaloties holandiešu, poļu un vāciešu komandām, tā kā šis kauss ir ceļojis mazliet arī par Eiropu.Pievilcīga veco ļaužu aprūpes vietaJau sākumā Mūsmājās atradās viens otrs latvietis, kam bija pienācis vēlais dzīves rudens un bija vajadzīgs kāds stūrītis kur piemesties, un drīz vien atradās jau vairāk gribētāju. Vienam otram jau vajadzēja palīdzību sevis apkopšanai, un tad 1984.gadā Mūsmājas tika reģistrētas pie Anglijas Sociālās Apgādes kā oficiāla aprūpes māja ar 18 vietām, līdz ar to saņemot valsts pabalstu aprūpējamiem. Bija jānodarbina noteikts darbinieku skaits aprūpei un tie bija jāsūta kursos un lekcijās darba grādu iegūšanai. Mēs tikām pakļauti Sociālās Apgādes inspekcijai.Kā aprūpes darbiniekus mēs nodarbinājām sešas latvietes no Latvijas, dodot tām iespēju nopelnīt kādu grasi naudas, lai atvieglinātu viņu stāvokli Latvijā, kā arī dārznieku mūsu mauriņiem un dārzam.Vadītāji netaupa pūlesSavā turpat 50 gadu vēsturē Mūsmājās vadīšanā ir strādājuši Žanis Lieģis, Eduards Krasts, Ilgvars Ivanovs, Dainis Krūmiņš, Žano Mūsiņš un vēl citi 34 valdes locekļi ar neatsveramu vanadžu atbalstu. Pēdējos 16 gadus Mūsmāju "groži" bija Vilijas Liepas rokās, kam bija piekritusi loma vadīt Mūsmājas cauri visgrūtākam laikam, kad iemītnieku mazā skaita dēļ ienākumi bija par maziem, lai izdzīvotu, un bija jāmeklē visādas citas iespējas, lai gan visu laiku Mūsmājas ir atbalstījušas visādus latviešu sarīkojumus un nodarbības, palīdzot visur un visiem…Pēdējos 15 gados Mūsmāju galvenais ienākumu avots bija mūsu aprūpējamie iemītnieki, viss galvenais darbs bija aprūpe.Par to bija jārūpējas mūsu aprūpes vadītājai ar darbiniekiem, tai pašā laikā izpildot arī visas vajadzīgās oficiālās formas un priekšrakstus, lai apmierinātu Sociālās Aprūpes inspektorus.Darbs jau nav tikai, lai rūpētos par iemītnieku labklājību un tīrību, visiem ir arī vajadzīgas zāles un citas vajadzības, par ko ir jārūpējas darbiniecēm visu dienu un katru dienu, septiņas dienas nedēļā un 24 stundas dienā. Lai viss tā arī notiktu, par to rūpējās Mūsmājas vadītāja Vilija Liepa.Pēdējā laikā daudz mazāk tiek izmantota sarīkojumu zāle, vienkārši nav pieprasījuma, lai gan mūsu telpas vēl vienmēr ir pieejamas mūsu draudzes regulāriem dievkalpojumiem un arī visādiem citiem sarīkojumiem.Nu paliek tikai atmiņas...Noslēdzot šīs rakstu rindas, nonāku pie slēdziena, ka Mūsmājas bija un arī palika plašākais un lielākais veikums, ko kāda Daugavas Vanagu Fonda nodaļa ir īstenojusi. Tas bija un palika arī līdz pēdējai dienai vienīgais DV īpašums, kas deva iespēju vientuļajiem rietu gadiem vērt durvis mājvietai daudziem latviešiem. Cauri gadu desmitiem Mūsmājas zālienu Bērnu svētkos ir dipinājušas simtiem bērnu un arī jauniešu kājas. Daudzos sporta svētkos ir spēkus mērojuši sacensību dalībnieki. Ir atskanējušas simtiem un tūkstošiem līgotāju balsis plašos Jāņu svētkos, neaizmirstot arī daudzos Vanagu Dienu sarīkojumus un vanadžu salidojumus.Kas var saskaitīt visus koncertus, teātra izrādes, aktus un citus sabiedriskus notikumus, dodot iespēju mūsu jaunākai paaudzei iepazīties ar latviešu kultūru un tradicijām.Lai dotu izdevību visiem, kam Mūsmājas kādreiz ir vai nu bijusi darba vieta, vai vieta izpriecām, tika izkārtota iespēja draudzīgi sanākt vēl reizi kopā un pakavēties atmiņās, pateicoties mājas pārvaldniecei Vilijai Liepai un palīgiem, un arī dodot iespēju J.Jurģim, kas tagad ir prāv. emeritus, šoreiz teikt atvadu vārdus, kā saka: "no šūpuļa līdz kapam"...Par visu lielo darbu, cauri gadu desmitiem, pienākas pateicība Mūsmājas īstenotājiem un visiem tiem, kas laika tecējumā ir Mūsmājas kopuši, posuši un par tām gādājuši, tāpat nodaļas vadībai, darbiniekiem un nodaļas biedriem. Tikai pateicoties visu viņu uzupurēšanai Mūsmājas labā, tas viss kļuva iespējams un "lielais kāpiens kalnā" tika izvests dzīvē. Nu mēs varam atstāt tikai atmiņas vēsturei par Mūsmāju 49 gadu ilgo būtību…Raksta autors: Ž. R. M.Foto: www.musmajas.org.ukRaksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Latvija Amerikā

  • 08. aprīlis, 2014
  • Hītrovas lidostas jaunā termināļa griestu apdarē izmanto Valmiera Glass UK Ltd tekstilaudumu

    • 08. apr., 15:08

    AS "Valmieras stikla šķiedra" meitas uzņēmuma Valmiera Glass UK Ltd ražotā stikla šķiedras auduma tekstilmembrāna Atex® tiek plaši izmantota Hītrovas lidostas jaunā termināļa būvniecībā, tieši, griestu pārsegumā aptuveni 50 tūkstoši m2 platībā, informē Marika Nīmante, AS "Valmieras stikla šķiedra" mārketinga projektu vadītāja.Pēc lidostas informācijas jaunā termināļa ēka tiks atvērta 2014.gada 4.jūnijā, dodot iespēju redzēt šo arhitektonisko brīnumu, kura tapšanā izmantots ar silikonu pārklātais Atex® stikla šķiedras tekstilaudums, 20 miljoniem cilvēku gadā, vidēji 55 tūkstošiem dienā, kas ceļo uz Lielbritāniju un veic šajā lidostā pārsēšanos.AS "Valmieras stikla šķiedra" valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns: "Mūsu meitas uzņēmuma Valmiera Glass UK Ltd ražotās produkcijas izmantojums tik sabiedriski nozīmīgā satiksmes mezglā kā Hītrovas lidosta viennozīmīgi ir liels sasniegums. Tas apliecina mūsu uzņēmuma ražotās produkcijas atbilstību mūsdienu modernās pasaules līmeņa kvalitātes prasībām."Šis ir viens no apjomīgākajiem projektiem, kurā tiek izmantota Valmiera Glass UK Ltd izstrādātā Atex® tekstilmembrāna. Termināļa griestu seguma projekta izstrādātājs Maffeis Engineering S.p.A. ir viens no pasaules vadošajiem arhitektūras dizaina membrānu risinājumu uzņēmumiem.Ar šo lielmēroga projektu AS "Valmieras stikla šķiedra" turpina nostiprināt savas pozīcijas arhitektūras pasaulē. Atex® membrānas savos projektos pielieto vadošie pasaules līmeņa arhitektūras uzņēmumi, atzīstot šī stikla šķiedras produkta augsto kvalitāti. Kā daži no pēdējiem projektiem, kuros pielietotas Atex® tekstilmembrānas, jāmin Zénith de Strasbourg daudzfunkcionālā arēna Francijā, Shanghai Expo izstāžu ēka Ķīnā un Vācijas uzņēmuma Sedus Stoll izpētes centrs, informē Marika Nīmante, AS "Valmieras stikla šķiedra" mārketinga projektu vadītāja.Atex® (Architectural Textile) ir īpaši izturīgs, viegls, nedegošs tekstila izstrādājums pārklāts ar silikonu, ko pielieto arhitektūrā. No šī auduma tiek veidotas ļoti vieglas membrānas, kas tiek izmantotas, piemēram, jumtu pārsegumos, nojumēs, ēku sienu fasādēs, griestu paneļos, kā arī interjera dizainā un daudzviet citur. Atex® materiāli ir pieejami dažādās krāsās, tie ir viegli kopjami, un to kalpošanas izturība ir vairāk nekā 25 gadi.Ilustratīvs foto/ Stock.XCHNG

  • 07. aprīlis, 2014
  • Vēstnieks Andris Teikmanis Gērnsijā uzklausa atzinību latviešu strādīgumam un tautiešu īpašo ieguldījumu vietējā ekonomikā

    • 07. apr., 14:33

    No 2. līdz 4.aprīlim Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis darba braucienā apmeklēja Gērnsiju.Vēstnieks A. Teikmanis tikās ar Gērnsijas gubernatoru Pīteru Valkeru (Peter Walker,Lieutenant Governor), ar Gērnsijas valdības vadītāja vietnieku Alisteru Langlejsu (Allister Langlois, Deputy Chief Minister of Guernsey), Gērnsijas parlamenta priekšsēdētāju Ričardu Kolasu (Richard Collas, Bailiff), Tirdzniecības un nodarbinātības ministru Kevinu Stjuartu (Kevin Stewart, Minister for the Commerce & Employment Department), ar Gērnsijas pašpārvaldes pārstāvjiem, kā arī Gērnsijas latviešu asociācijas vadītāju Lilitu Krūzi.Tika pārrunātas Gērnsijas attiecības ar Latviju un Eiropas Savienību, īpašu uzsvaru liekot uz diasporas jautājumiem, kā arī uz sadarbību ekonomikā. Latvija un Gērnsija turpmāk varētu ciešāk sadarboties jautājumos, kas saistīti ar Latvijas valstspiederīgo interesēm Gērnsijā, piemēram, pensiju lietās vai latviešu nedēļas nogales skoliņas izveidošanā. Tāpat kopīgi projekti varētu būt informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomā, kur Gērnsijai interesētu Latvijas pieredze e-pakalpojumu ieviešanā valsts pārvaldē.Vēstnieks A. Teikmanis apmeklēja arī vairākus latviešu izveidotus uzņēmumus - veikalus "All in Black" un "Jānīši", kā arī šūšanas salonu. Notika arī Latviešu asociācijas rīkota vēstnieka tikšanās ar Gērnsijas latviešiem un vakariņas par godu A.Teikmaņa apmeklējumam. Uzrunājot Gērnsijas latviešu sabiedrību, vēstnieks pateicās Latviešu asociācijas vadītājai Lilitai Krūzei par tautiešu kopienas dzīves organizēšanu Gērnsijā vairāku gadu garumā. Vēstnieks ar gandarījumu pieminēja Gērnsijas pārstāvju izteikto atzinību latviešu strādīgumam un mūsu tautiešu īpašo ieguldījumu vietējā ekonomikā.Darba brauciena programmā bija iekļauts arī Kornetas pils (Castle Cornet) un Gērnsijas bibliotēkas apmeklējums. Vēstnieks sniedza intervijas laikrakstam "Guernsey Press", BBC Radio un telekanālam ITV.Gērnsija ir britu kroņa teritorija (crown dependency), kas nav Lielbritānijas un Eiropas Savienības sastāvā. No 65 tūkstošiem salas iedzīvotājiem vairāk kā 1000 ir Latvijas valstspiederīgie, veidojot vienu no lielākajām etniskajām kopienām Gērnsijā. Latvija un Gērnsija līdz šim ir noslēgusi divus līgumus par sadarbību nodokļu jomā.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība LondonāFoto: Latvijas vēstniecība Londonā

  • 02. aprīlis, 2014
  • Vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis atklāj uzņēmēju un investoru kontaktbiržu "Seed Forum"

    • 02. apr., 14:16

    1.aprīlī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis ar uzrunu atklāja uzņēmēju un investoru kontaktbiržu Seed Forum, kas notika Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Londonā. Ar prezentāciju par investīciju iespējām Latvijā pasākumā uzstājās arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Lielbritānijā vadītājs Guntis Rubīns.Pasākumā piedalās 9 uzņēmumi no Baltijas, Ziemeļvalstīm un Lielbritānijas. Kontaktbiržas atklāšanas dienā tika prezentēti uzņēmumu investīciju projekti, kā arī notika biznesa tikšanās.Latvijas vēstniecībā Londonā vēstnieks Andris Teikmanis kopā ar  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību Lielbritānijā rīkoja pieņemšanu foruma dalībniekiem un investoriem.Latviju pasākumā pārstāv divi uzņēmumi. SIA "Windfire" piedāvā unikāla dizaina vertikālus vēja ģeneratorus patērētāju tirgum. Savukārt SIA "Trakais rotors" piedāvā produktu Crazy Roller, kas ir Rīgas Tehniskās universitātes absolventu radīta izklaides ierīce, ar kuru iespējams ripot gan lejup no kalna, gan pārvietoties arī pa līdzenu virsmu. Ierīci paredzēts pārdot izklaides parkiem.Seed Forum ir  starptautiska, bezpeļņas biznesa atbalsta organizācija, kas dibināta 2002. gadā Norvēģijā. Šobrīd tās galvenais birojs atrodas Londonā. Seed Forum organizē regulāras uzņēmēju un investoru kontaktbiržas vairāk kā 30 pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā. Forums  piedāvā unikālu iespēju uzņēmumiem prezentēt jaunas biznesa idejas, lai rastu tām finansējumu un piesaistītu jaunas investīcijasZiņas autors: Latvijas vēstniecība LondonāFoto: Latvijas vēstniecība Lielbritānijā

  • 31. marts, 2014
  • airBaltic sāk lidojumus no Rīgas uz Aberdīnu

    • 31. marts, 17:37

    2014.gada 30.martā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic uzsākusi lidojumus no Rīgas uz Aberdīnu Apvienotajā Karalistē, informē Jānis Vanags, Korporatīvo komunikāciju viceprezidents, A/S Air Baltic Corporation.Jaunais airBaltic maršruts nodrošinās ērtu ceļošanu starp divām pilsētām, kā arī tālāk uz galamērķiem Baltijā, Skandināvijā, Krievijā un NVS valstīs.airBaltic veiks lidojumus no Rīgas uz Aberdīnu četras reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās un svētdienās. Aviokompānija lidojumus veiks ar Boeing 737 lidmašīnu un lidojuma ilgums būs aptuveni divas stundas un četrdesmit minūtes. Vienvirziena biļešu cena būs no EUR 55, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu, informē Jānis Vanags, Korporatīvo komunikāciju viceprezidents, A/S Air Baltic Corporation.Lidojumu grafiks ir pieejams kompānijas mājas lapā www.airbaltic.com.airBaltic/Publicitātes foto

  • 27. marts, 2014
  • Latviešu dizainere Ingrīda Vaivade maijā atvērs kāzu salonu Londonā

    • 27. marts, 13:56

    Latviešu dizaineres Ingrīdas Vaivades zīmolam Ingrida Bridal maija sākumā tiks atvērts salons Londonā - vienā no zināmākajiem kāzu salonu centriem pilsētas sirdī - Moreton street, Pimlico, informē Sinda Saulkalne, Ingrida Bridal PR.Ingrida Bridal ir modes nama Ingrīda zīmols, kas Eiropas tirgū darbojas jau 13 gadus. Līdz šim kāzu kleitas varēja iegādāties kāzu salonā Rīga, Bruņinieku ielā 35, un pie sadarbības partneriem. Pirms mazliet vairāk kā gada salons paplašināja savas telpas un prezentēja vienu no jaunākajām kāzu kleitu un vakartērpu kolekcijām Touch of a butterfly vērienīgā modes skatē, kas bija arī pirmā individuālā kāzu kleitu dizainera modes skate Latvijā.Kāzu salons Londonā turpinās tās kvalitātes tradīcijas, kas arī līdz šim īstenojušas neskaitāmu līgavu sapņus. Rīgas un Londonas salonos arī turpmāk būs pieejami jaunāko kolekciju kāzu kleitu un vakartērpu modeļi, individuāla apkalpošanu, konsultācijas un iespēja pasūtīt tērpa šūšanu pēc individuāla dizaina, informē Sinda Saulkalne, Ingrida Bridal PR.Foto: Stock.XCHNG

  • 25. marts, 2014
  • Glāzgovā skatāma Arņa Balčus personālizstāde par Uzvaras parku

    • 25. marts, 15:16

    No 4.aprīļa līdz 18.maijam Glāzgovas galerijā Street Level Photoworks būs skatāma latviešu fotomākslinieka Arņa Balčus personālizstāde Uzvaras parks.Izstādē, kura norisinās vienā no presižākajām fotogalerijām Skotijā, būs skatāma jaunākā Balčus fotosērija, kas vairāku gadu garumā veidota vienā no pretrunīgākajām vietām Latvijā - Uzvaras parkā Rīgā. Fotogrāfa darbos vienkopus sastopas realitāte un fikcija, politika un sekss, veidojot kritisku vizuālo puzli par Latvijas vēsturi un sabiedrību."Fotogrāfijās attēlotais Rīgas atbrīvotāju piemineklis latviešiem šobrīd kalpo par traumas simbolu. Arnis Balčus gan uzvedina uz domu, ka šī trauma ir tikai simptoms, bet nemiera cēlonis ir jāmeklē neapzinātajā," fotogrāfa darbus komentē komunikācijas eksperts Sergejs Kruks."Falliskie priekšmeti, kara atmiņas, asins sarkanais un seksualitāte nepārprotami aicina uz psihoanalītisku interpretāciju. Pirmsedipālā bērna uztverē tēva un mātes dzimumakts tik tiešām ir agresijas akts. Šajās fotogrāfijās divi sniegbaltie halāti un sakārtotās gultas liecina par nodomu tīrību. Vajadzība pēc Cita ir atzīta. Fantāzija ceļ trauksmi, tēlojot briesmas, kuras var radīt šīs attiecības. Tāpēc atzīšanai tūlīt seko padzīšana, Cits tiek padarīts par Alien."Arnis Balčus ir viens no pazīstamākajiem latviešu fotomāksliniekiem, kurš savos darbos konsekventi pievēršas Latvijas identitātei, vēsturiskiem tabu un sociālpolitiskiem notikumiem. Viņa fotogrāfijas izstādītas Londonā, Berlīnē, Vīnē un citur Eiropā un pasaulē, kā arī publicētas tādos žurnālos kā The New Yorker, Dazed & Confused un Foto & Video. Balčus fotosērija Amnēzija iekļauta ABLV bankas Laikmetīgās mākslas kolekcijā, viņa fotogrāfijas atrodas privātkolekcijās Vācijā, Lielbritānijā, ASV un citviet.Izstāde Uzvaras parks ir daļa no Starptautiskā Glāzgovas vizuālās mākslas festivāla programmas, un to atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, GroGlass, fineArtPrint, KultKom, FK un Glasgow International.Papildu informācija: www.balcus.lv; www.streetlevelphotoworks.org.Ziņas autors: Evita GozeFoto: Stock.XCHNG

  • 19. marts, 2014
  • Jaunieši par studiju vietu ārpus Latvijas visbiežāk izvēlas Lielbritāniju

    • 19. marts, 16:23

    Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas jaunieši par studiju vietu ārpus Latvijas visbiežāk izvēlas Lielbritāniju. Tāda pati situācija ir arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, informē "Baltic Council".Katru gadu britu universitātes saņem desmitiem tūkstošu pieteikumu no dažādu valstu studentiem. Pēc "Times Good University Guide 2014"datiem (universitāšu rangu tabulas, kuras reizi gadā publicē avīze The Times , izvērtējot vairāk kā 100 Lielbritānijas universitātes) vislielākais pieteikumu skaits - 32 112 ik gadus tiek saņemts no Ķīnas. Otrajā vietā ir Malaizija ar 10 810 pieteikumiem, bet trešajā Honkonga ar 8881 pieteikumiem. Skaitot kopā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu jauniešu pieteikumus, kas iesniegti caur Lielbritānijas centralizēto augstskolu pieteikšanās sistēmu UCAS (Universities and Colleges Admission Centre), Baltijas valstis izvirzās 5 vietā pasaulē - 7201 pieteikumi. No tiem -1872 pieteikumi no Latvijas, 4369 pieteikumi no Lietuvas un 960 pieteikumi no Igaunijas, informē "Baltic Council".Kāpēc britu universitātes ieguvušas tik lielu popularitāti? Atbildi uz šo un citiem jautājumiem varēs rast pie Lielbritānijas augstskolu pārstāvjiem 22.martā ārzemju izglītības izstādē "Starptautiskās izglītības dienas", kas notiks Rīgā Radisson Blu Hotel Latvija konferenču centrā.Papildu informācija: riga@balticcouncil.org; www.balticcouncil.org.Foto: Stock.XCHNG 

  • 18. marts, 2014
  • Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā aicinājums Deividam Kameronam par situāciju Ukrainā

    • 18. marts, 16:32

    Dear Prime Minister,The Latvian community in the UK and indeed in all Europe has been observing with increasing anxiety the events of the past month in  Ukraine, which have resulted in the tragic deaths of many demonstrators in Kiev and the de facto occupation of  Crimea by Russian forces. We also view with great concern the trade sanctions invoked against the Lithuanian port of Klaipeda in the past week – a direct result of the Lithuanian government’s support of the Ukrainian government.The countries and nations of Eastern Europe have all experienced brutal occupation and aggression from both Soviet Russia and Nazi Germany in the past century. In the majority of cases, brutal subjugation came about under the pretext of  „protection” by the aggressor nation and/or the organisation of rigged plebiscites about our nations’ annexation.  In practically all cases, these annexations were followed by drastic repression against the inhabitants of these nations. We also know that the appetite of the aggressor has a tendency to increase, and that as a result cynicism and cold calculation replaces any remnant of moral values. Thus our experience only increases our conviction that, in order to preserve the sovereignty and territorial integrity of Ukraine, the world, and in particular European nations, must act. Only the Ukrainian people have the right to decide, according to democratic principles, the future of the Ukrainian nation – including whether they wish to form greater links with Europe or Russia. The introduction of Russian military forces in Crimea is a massive violation of international law. Russia has no territorial rights to Crimea, just as Hitler’s Germany had no rights to the Danzig Corridor.We value most highly Great Britain’s role in the creation of a free, united and democratic Europe and its efforts in finding a solution to the situation facing Ukraine. At the same time, we would like to encourage you to greater and more resolute action, as the discussions to date have not led Russia to change its stand.Taking into account the influential role the UK plays in Europe’s relations with Russia, we would ask you to employ all the diplomatic, economic and political means at your disposal to halt Russia’s aggression in Ukraine and prevent the further destabilisation of the situation both there and elsewhere in Europe.Yours very sincerely,Lilija Zobens, president of the Latvian National Council in Great BritainPp Aldis Austers, president of the European Latvian AssociationAutors: Lilija Zobens, president of the Latvian National Council in Great BritainFoto: Stock.XCHNG

  • 17. marts, 2014
  • VID atklāj uzņēmumu ķēdi - kontrabandas cigarešu sūtītājus uz Lielbritāniju

    • 17. marts, 15:56

    Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas, veicot riska informācijas pārbaudi, 2014.gada 24.februārī kāda Latvijā reģistrēta uzņēmuma kravas sūtījumā ar cepumiem uz Lielbritāniju atklāja 182 400 gab. kontrabandas cigaretes "LM Red label" bez akcīzes markām, informē Evita Teice-Mamaja, VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste.Uz aizdomu pamata par sistemātisku darbību - nelikumīgu cigarešu pārvietošanu slēptā veidā - ierobežoti arī citi šī uzņēmuma sūtījumi uz Angliju.VID muitas amatpersonas, veicot riska informācijas pārbaudi, sadarbībā ar kādu kravu ekspedīcijas uzņēmumu noliktavu teritorijā Rīgā pārbaudīja kāda Latvijas uzņēmuma kravas sūtījumu uz Lielbritāniju. Saskaņā ar kravas pavaddokumentiem darījumā bija iesaistīti Latvijā, Igaunijā un Anglijā reģistrēti uzņēmumi un nosūtāmajā kravā atradās 656 iepakojumi Latvijā ražotu cepumu.Pārbaudes laikā tika atklāts, ka iepakojumos starp cepumu iesaiņojumiem atrodas cigaretes "LM Red label" bez akcīzes markām.Kopumā tika izņemtas 182 400 gab. cigaretes, par kurām nenomaksātā akcīzes nodokļa summa ir apmēram 15 tūkstoši eiro.Par konstatēto faktu tajā pašā dienā VID Muitas kriminālpārvaldē tika uzsāktas lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.3 pantu par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu. Pašlaik tiek lemts jautājums par lietas materiālu nosūtīšanu Valsts policijai izvērtēšanai un kriminālprocesa uzsākšanai saskaņā ar Krimināllikuma 221.panta 1.daļu.VID Muitas kriminālpārvaldes amatpersonu rīcībā esošā informācija liecina, ka līdzīgas cigarešu kravas minētais uzņēmums uz Lielbritāniju ir nosūtījis jau iepriekš. Arī Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu kolēģi, pārbaudot šī uzņēmuma sūtījumus uz Angliju, tajos atklāja paslēptas cigaretes, informē Evita Teice-Mamaja, VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste.Sadarbībā ar kaimiņvalstu tiesībsargājošo iestāžu kolēģiem tika ierobežoti arī citi šī uzņēmuma sūtījumi uz Angliju.Latvijā izņemtās 182 400 gab. kontrabandas cigaretes "LM Red label" nodotas atbildīgā glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai.Ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija par iespējamiem kontrabandas gadījumiem, VID aicina ziņot, zvanot uz anonīmo diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80009070, izvēloties tēmu "Kontrabanda", vai arī rakstīt uz e-pasta adresi parkapumi@vid.gov.lv, informē Evita Teice-Mamaja, VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste.VID vērš uzmanību, ka SIA ADUGS nav saistīts ar minētajām krāpnieciskajām darbībām.Foto: Stock.XCHNG

  • Latvijas vēstnieks Andris Teikmanis darba vizītē apmeklē Bostonu, Lielbritānijā

    • 17. marts, 15:45

    15.martā Latvijas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis darba vizītē tikās ar Bostonas mēru Paulu Keniju (Paul Kenny), pašvaldības deputātiem, sabiedrības pārstāvjiem, kā arī latviešu biedrības Bostonā "Stiprāki kopā" vadītāju Ziedoni Barbaku. Vēstnieks apmeklēja arī Latvijas preču veikalu "Dzintarjūra".Tiekoties ar Bostonas pašvaldības mēru un dažādu komiteju pārstāvjiem, vēstnieks pārrunāja jautājumus, kas skar iebraukušo latviešu Lielbritānijā ikdienu. Sarunā īpaša uzmanība tika pievērsta iespējām iegūt izglītību latviešu valodā un statistikas datiem par iebraukušo latviešu skaitu Bostonā.Klātesošie bija vienisprātis par šodienas migrācijas dinamisko dabu, proti, brīva personu kustība un ceļošana ir radījusi vidi, kurā ir apgrūtināta cilvēku pastāvīgas dzīves vietas precīza noteikšana. Līdz ar to ir gandrīz neiespējami noteikt latviešu skaitu no apmēram 30% imigrantu kopienas Bostonā.Latvijas vēstnieks, raksturojot latviešu kopienu darbību Lielbritānijā, norādīja, ka to pašorganizētība ļauj vēstniecībai sadarboties ar biedrību vadītājiem nepastarpināti un tas ir neatsverams atspaids, risinot latviešu diasporas jautājumus.Sarunā ar Bostonas komūnas pārstāvjiem vēstnieks guva plašāku ieskatu par latviešu līdzdalību pilsētas daudzveidīgās sabiedrības savstarpējā sadzīvošanā. Komūnas pārstāvji atzina, ka latvieši, tāpat kā citas tautas, piemēram, poļi un lietuvieši, piedalās pilsētas ikdienas dzīvē, ir pakļauti gan pozitīvām, gan arī negatīvām sociālajām parādībām.Abas puses atzina ciešu kontaktu uzturēšanas nozīmi nākotnē, lai turpinātu uzsākto aktuālo dialogu starp Latvijas vēstniecību, Bostonas pašvaldību un latviešu biedrību, risinot iebraukušo latviešu jautājumus.Vienlaikus ar darba vizīti, no 11. marta līdz 15.martam mobilās pasu stacijas izbraukumā Bostonā Latvijas vēstniecības darbinieki sniedza konsulāros pakalpojumus, atvieglojot ievērojamam skaitam latviešu nokārtot dažādus dokumentus.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība LondonāFoto: Latvijas vēstniecība Lielbritānijā

  • 11. marts, 2014
  • Vēstniecība Londonā organizē tikšanos ar Latvijas goda konsuliem

    • 11. marts, 16:48

    10.martā Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis, vēstniecības un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Lielbritānijā darbinieki tikās ar Latvijas goda konsuliem – Andri Tauriņu (Velsa), Džonu Makgregoru (John McGregor) (Skotija) un Džerardu Oharu (Gerard O’Hare) (Ziemeļīrija). Tikšanās laikā tika pārrunātas iespējas veicināt Latvijas un Apvienotās Karalistes politisko, ekonomisko un kultūras sadarbību.  Īpaša uzmanība tika pievērsta Rīgai – 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētai, Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gada pirmajā pusē. Ar LIAA pārstāvniecības Lielbritānijā vadītāju Gunti Rubīnu tika pārrunāti plānotie un turpmāk realizējamie pasākumi biznesa kontaktu  attīstīšanai. Sanāksmes darba kārtībā bija arī sadarbība ar diasporu un konsulārie jautājumi.Latvijas goda konsuli izrādīja interesi  arī par turpmākām iespējām izmantot mobilo pasu darbstaciju reģionos un sadarbības ar vēstniecības konsulāro nodaļu turpmāku attīstīšanu. Tas  īpaši aktuāli ir Skotijā un Ziemeļīrijā, kur ir liels Latvijas valstspiederīgo skaits. Goda konsulu atbalsts būs nozīmīgs  vēlēšanu iecirkņu izveidošanā to konsulārajos apgabalos, lai nodrošinātu iespējas Latvijas pilsoņiem balsot gaidāmajās Saeimas vēlēšanās šā gada 4.oktobrī tuvāk savai dzīvesvietai.Šī bija pirmā ikgadējā tikšanās ar goda konsuliem kopš vēstnieka Andra Teikmaņa akreditācijas Lielbritānijā. Tikšanās bija  vērtīgs un abpusēji noderīgs sarunu formāts, kas nepārprotami uzlabo sadarbību, informācijas apriti, kā arī pieredzes apmaiņu. Apvienotajā Karalistē šobrīd darbojas četri Latvijas goda konsuli – Velsā, Skotijā, Ziemeļīrijā un Anglijas vidienes rietumos - Rietummidlendā. Vēstniecība turpina darbu pie goda konsulu tīkla attīstīšanas.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība LondonāFoto: Latvijas vēstniecība Lielbritānijā

  • Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē atklāj latviešu nedēļas nogales skolu Sautportā

    • 11. marts, 16:44

    8.martā Latvijas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis piedalījās latviešu nedēļas nogales skoliņas "Gliemezītis" atklāšanā Sautportā.Uzrunājot latviešu skolas skolotājus, vecākus, bet īpaši bērnus, vēstnieks A.Teikmanis uzsvēra latviešu valodas nozīmi, latviešu identitātes apzināšanos un savas vēstures zināšanas būtību, dzīvojot ārpus savas zemes. Vēstnieks A.Teikmanis aicināja klātesošos atcerēties no diplomāta Kārļa Zariņa domu graudiem vienu: "Lai kurp jūs ietu, lai ko jūs darītu, atcerieties, ka katrs darbs un vārds ir reizē daudzinājums Latvijai!"Novēlot pacietību, izturību un gribasspēku, Latvijas vēstnieks dāvināja skoliņai Latviešu valodas aģentūras sarūpētas grāmatas, kas palīdzēs latviešu bērniem uzsākt pirmās skolas gaitas.Latviešu nedēļas nogales skola "Gliemezītis" savu darbu uzsāks Marshside Primary School telpās, un šis būs pirmais gadījums, kad ārvalstu pašvaldības pamatskola uzņem savā paspārnē latviešu nedēļas nogales skolu.Vēstnieks A. Teikmanis nodeva arī jaunāko grāmatu krājumu Skelmersdāles latviešu nedēļas nogales skolai "Jūras kaķis".Pēc Latvijas  vēstniecības Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistēs rīcībā esošās informācijas, šobrīd izveidotas 22 latviešu nedēļas nogales skolas, no kurām aktīvi darbojas 20. Divas skolas īslaicīgi apturējušas savu darbību un aktivitātes.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība LondonāFoto: Latvijas vēstniecība Lielbritānijā

  • 06. marts, 2014
  • Vēstnieks Andris Teikmanis apmeklē Latvijas stendu izstādē Ecobuild 2014

    • 06. marts, 16:25

    5.martā Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis apmeklēja Latvijas nacionālo stendu izstādē Ecobuild 2014, kurā Latvijas uzņēmumi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu piedalās jau trešo gadu.Šogad nacionālajā stendā pārstāvēti astoņi Latvijas uzņēmumi – Dores Fabrika, KL Nami,WWL Houses, FrameHouseKit, Linum Color, HugLock, OSVAL un KO, kā arī Warss+. Daļai uzņēmumu jau ir pieredze darbā Lielbritānijas tirgū, vairāki uzņēmumi izstādē piedalās atkārtoti. Uzņēmumi specializējušies būvniecības, koka karkasa, guļbūvju, koka logu un žalūziju ražošanā. Tiek piedāvāti arī patentēti mēbeļu un izstāžu aprīkojuma stiprinājumi, kā arī dabīgas krāsas koka apstrādei.Vēstnieks Andris Teikmanis un LIAA pārstāvniecības Londonā vadītājs Guntis Rubīns ar uzņēmumu pārstāvjiem pārrunāja sadarbības iespējas, kā arī iespējamo atbalstu Latvijas uzņēmumu ienākšanai Lielbritānijas tirgū.Būvniecības izstāde Ecobuild 2014 notiek no 4. līdz 6.martam. Ecobuild ir nozīmīgākā celtniecības sektora izstāde Lielbritānijā, ko apmeklē Lielbritānijas vadošie būvindustrijas uzņēmumi, arhitektu biroji, kā arī daudzi citi interesenti. 2013.gadā izstādi apmeklēja ap 45 tūkstoši apmeklētāju no 120 pasaules valstīm. Latvijas uzņēmumu dalība nacionālajā stendā tiek rīkota Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) Ārējo tirgu apgūšanas atbalsta programmas projekta "Nozaru nacionālie stendi starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un eksporta konsultācijas" ietvaros. Ziņas autors: Latvijas vēstniecība Londonā Foto: Latvijas vēstniecība Lielbritānijā

  • 21. februāris, 2014
  • Latvijas vēstnieks Andris Teikmanis dodas darba braucienā uz Birmingemu

    • 21. febr., 12:01

    19. un 20.februārī notika Latvijas vēstnieka Lielbritānijā un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Andra Teikmaņa darba bruciens uz Birmingemu. Tikšanās laikā ar Birmingemas lordmēru Maiku Ledī (Mike Leddy) A.Teikmanis pārrunāja sadarbības iespējas kultūras un uzņēmējdarbības jomā, kā arī jautājumus, kas skar latviešu diasporu pilsētā. Tiekoties ar Birmingemas Tirdzniecības kameras vadītāju Džeriju Blaketu (Jerry Blackett), vēstnieks A.Teikmanis un LIAA pārstāvniecības vadītājs Guntis Rubīns informēja par ekonomisko situāciju Latvijā, tika pārrunātas sadarbības iespējas mašīnbūves un loģistikas jomās, piemēram, organizējot Birmingemas uzņēmēju tirdzniecības misiju Latvijā. Tiekoties ar Marketing Birmingham investīciju menedžeri Antu Tomasu (Ant Thomas), delegācija iepazinās ar Birmingemas pieredzi investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības attīstīšanā. Vēstnieks apmeklēja arī Latvijas Goda konsulātu Rietummidlendā un tikās ar Latvijas goda konsulu Pīteru Metjūzu (Peter Mathews CMG).Vīzītes ietvaros notika arī vēstniecības un LIAA pārstāvniecības Lielbritānijā organizēts seminārs par biznesa iespējām Latvijā mašīnbūves nozarē. Tas, sadarbībā ar Rietummidlenas pasaules tirdzniecības forumu (Midlands World Trade Forum), notika Jaguar Land Rover ražotnē Solihulā (Solihull). Vēstnieks, Alise Pīka un Guntis Rubīns no LIAA pārstāvniecības Lielbritānijā iepazīstināja klātesošos britu uzņēmējus ar ekonomikas, tehniskās izglītības, īpaši inženierizglītības, kā arī mašīnbūves nozares raksturojumu Latvijā. Savā pieredzē jaunu autoražošanas tehnoloģiju izstrādē dalījās Latvijas uzņēmuma "eO" pārstāvis Kristaps Dambis, par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā stāstīja Ventspils brīvostas pārvaldes marketinga departamenta direktors Igors Ududovs.Birmingema ir otra lielākā Lielbritānijas pilsēta ar aptuveni 1,1 milj. iedzīvotāju, viens no lielākajiem Lielbritānijas rūpniecības, īpaši autoražošanas, centriem.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība LondonāFoto: Latvijas vēstniecība Lielbritānijā

  • 17. februāris, 2014
  • Peterborough latviešu skoliņa "Pūcītes Akadēmija" ēnu dienā viesojās Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā

    • 17. febr., 09:37

    Ēnu diena ir izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".  Ik katram jaunietim pienāk laiks, kad viņš sāk aizdomaties par savu nākotnes profesiju. Ēnu diena ir ļoti labs pasākums, kurā jaunietis var izvēlēties kādu no profesijām un ielūkoties ar ko tad šī profesija ir tik aizraujoša un pievilcīga. Tā ir vienreizēja iespēja izzināt visu par konkrēto profesiju, uzdot jautājumos par dažādām profesijas niansēm un ikdienas situācijām.Ne tikai Latvijas jauniešiem ir iespēja "ēnām". Šogad arī Anglijā dzīvojošie jaunieši pieņēma šo izaicinājumu būt par "ēnām". Pirmo reizi šādu iespēju mums deva Latvijas vēstniecība Lielbritānijā.Peterborough latviešu skoliņas "Pūcītes Akadēmijas" jauniešu grupa pieņēma šo vienreizējo iespēju un 12.februārī devās uz Londonu, lai būtu "ēna" kādam no vēstniecības darbiniekiem. Iesākumā jaunieši bija nedaudz bikli, uzdodot jautājumus, bet vēstniecības darbinieki bija tik laipni, atvērti un mācēja atraisī jauniešos interesi par viņu profesiju. Vēlāk jautājumi sekoja viens pēc otra. Jauniešiem bija iespēja ieskatīties vēstniecības darbinieku darba ikdienā, sākot ar pases maiņu, vīzu izgatavošanu, telefonu sarunām ar klientiem, beidzot ar vēstnieka oficiālo pieņemšanu. Vēstniecības darbinieki vedināja jauniešus nopietni pievērtsies izglītībai un mācīties svešvalodas. Kā lielu pārsteigumu vēstniecības darbinieki sagādāja jauniešiem, pacienājot pacienāja visus "ēnotājus" ar picu. Viennozīmīgi jauniešiem šī būs neaizmirstama diena un noteikti liks aizdomāties vai savu nākotni varētu saistīt ar darbu vēstniecībā, ārlietu ministrija vai kāda citā diplomātiskajā sektorā. Ziņas autors: Inese AsermanePublicitātes foto

  • 04. februāris, 2014
  • Latvijas vēstnieks Lielbritānijā piedalās Draudzīgajā aicinājumā Bradfordā

    • 04. febr., 14:48

    2.februārī Bradfordā Daugavas Vanagu namā tika rīkota "Draudzīgā aicinājuma" tikšanās, kurā visus klātesošos uzrunāja Latvijas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis. Akcentējot vēstniecības pagājušajā gadā paveikto un norādot uz šī gada prioritātēm, vēstnieks uzsvēra, ka Latvija šobrīd ļoti aktīvi gatavojas savai prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā, kā arī, ka Rīga ir 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas statusā. Gandarījumu vēstniecībai sniedzot aktīvā latviešu sabiedrība, kas apvienojusies latviešu biedrībās un nedēļas nogales skolās visā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē. Vēstnieks informēja visus klātesošos, ka pavisam drīz durvis vērs jaunas vēstniecības Konsulārās nodaļas telpas, kas būs piemērotas daudz lielākam apmeklētāju lokam, tai skaitā jaunajām māmiņām.  Atgādinot viesiem par vairāk nekā 70 gadu seno tradīciju, ko iedibinājis bijušais Latvijas vadītājs Kārlis Ulmanis, vēstnieks Andris Teikmanis pasniedza Bradfordas latviešu nedēļas nogales skolai "Saulespuķe" un arī Līdsas latviešu nedēļas nogales skolai grāmatas, ko nosūtījusi Latviešu valodas aģentūra. Baudot "Draudzīgā aicinājuma" pasākumu, latviešiem bija iespēja noskatīties pirmizrādi - Annas Brigaderes viencēliena lugai "Čaukstenes", ko bija sagatavojuši skolas bērnu vecāki un skolotājas. Visus klātesošos priecēja mazie skolas bērni ar dzejoļiem un zumbas dejotājas no Bradfordas un Līdsas.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība LondonāFoto: Stock.XCHNG

  • 31. janvāris, 2014
  • Latvijas vēstnieks Lielbritānijā: Daļa latviešu atgriezīsies dzimtenē, bet tā nebūs lielākā daļa

    • 31. janv., 16:07

    Pagājušajā gadā palielinājies to pilsoņu skaits, kas no Lielbritānijas nopērk vienvirziena biļeti atpakaļ uz Latviju. Latvijas vēstniecības Lielbritānijā statistika liecina arī, ka kopumā izbraucēju skaits no Latvijas pagājušajā gadā ir bijis mazāks, tomēr emigrācijas process turpinās un vēstniecībai darba ir diezgan daudz, tā LNT raidījumam 900 sekundes šorīt atzina Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis.Pērn Lielbritānijā piedzimuši vairāk kā 10%, jeb 2281 Latvijas jaunais pilsonis - iedzīvotāju skaita ziņā, gandrīz kā Latvijas otra lielākā pašvaldība, viņš piebilda.Jautāts par to, vai daļa ģimeņu varētu atgriezties Latvijā, viņš atbildēja, ka latvieši Lielbritānijā īpaši neatšķirās no latviešiem Latvijā, līdz ar to, ja viņi Latvijā ir dažādi, arī tur ir tāpat. Ir tādi, kuri ļoti aktīvi cenšas adaptēt Lielbritānijas dzīvē gan savus bērnus, gan sevi, pat cenšoties ierobežot latviešu valodas lietošanu. Ir cita daļa, kas diezgan nopietni domā par atgriešanos un daudzi jaunie vecāki, bērnam sasniedzot skolas vecumu, pieņem  lēmumu atgriezties Latvijā. Tas lielā mērā esot atkarīgs no vecāku darba iespējām. Līdzīgi esot ar attieksmi pret reemigrācijas plānu un tajā iekļautajiem rīcības punktiem. Reemigrācijas plāna punkti ir vajadzīgi, ir vajadzīga informācija par darba iespējām Latvijā, ir nepieciešams domāt par tiem bērniem, kas atgriežas no citām valstīm, lai viņus var integrēt Latvijas skolās. "Reemigrācijas plāns mazāk ietekmē minimālās algas saņēmējus, toties profesionāļi, kuriem ir darbs un profesija, ar kuru var nopelnīt arī Latvijā, tie arī domās par atgriešanos”, sacīja vēstnieks.A.Teikmanis uzsvēra, ka kopumā vērtējot, kāda daļa noteikti nolems atgriezties dzimtenē, bet tā noteikti nebūšot lielākā daļa. Visu interviju iespējams noskatīties: http://www.lnt.lv/video/#/video/353069 .Foto: Stock.XCHNG

  • 28. janvāris, 2014
  • Latvijas vēstnieks Lielbritānijā piedalās Draudzīgā aicinājuma pasākumā Londonā

    • 28. janv., 15:22

    25.janvārī Londonā, Zviedru baznīcā Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā rīkoja "Draudzīgā aicinājuma" pasākumu, kurā kā galvenais viesis uzstājās Latvijas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis, iepazīstinot klātesošos ar vēstniecības paveikto un gaidāmajiem aktuālajiem darbiem.Atgādinot viesiem par nu jau vairāk, kā 70 gadu seno tradīciju, vēstnieks Andris Teikmanis pasniedza Londonas Latviešu skolas bērniem grāmatas, ko sagādājusi Latviešu valodas aģentūra. Vēstnieks A.Teikmanis īsi raksturoja Latvijas-Lielbritānijas attiecības, novērtējot, tās kā izcilas. Vēstnieks A.Teikmanis ar gandarījumu atzīmēja arī aktīvo latviešu sabiedriskās dzīves veidošanos Lielbritānijā. Jaunu latviešu biedrību un nedēļas nogales skolu izveidošanās apliecina tautiešu vēlmi risināt svarīgus ar latvisko identitāti un izglītību saistītus jautājumus. Šie procesi liecina arī par tālāku vēstniecības iesaistīšanās nepieciešamību gan izglītības jautājumu risināšanā, gan kultūras dzīves pilnveidošanā, gan arī ikdienas konsulāro pakalpojumu sniegšanā. A.Teikmanis ar prieku pastāstīja par Rīgu, kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu un par to, ka nu jau pavisam drīz varēs sniegt konsulāros pakalpojumus jaunās un plašākās telpās.  "Draudzīgā aicinājuma" saviesīgajā daļā viesus priecēja Londonas Latviešu skolas bērni, Latviešu koris Londonā un tautas deju kopa "Londona dejo".Ziņas autors: Latvijas vēstniecība LondonāFoto: Latvijas vēstniecība Lielbritānijā

  • 23. janvāris, 2014
  • Latvijas vēstniecība aicina Lielbritānijā mītošos jauniešus pieteikties ēnot Latvijas vēstnieku Lielbritānijā

    • 23. janv., 14:48

    12.februārī - Ēnu dienā bērniem un jauniešiem būs iespēja būt par ēnu un ēnot Latvijas vēstnieku Lielbritānijā Andri Teikmani. Skolēniem būs laba izdevība gūt priekšstatu par vēstnieka daudzveidīgo darba dienu, pārstāvot Latvijas intereses Lielbritānijā un strādājot ar politiskiem, ekonomiskiem, kultūras un diasporas jautājumiem.  Ēnojot, varēs iepazīties gan ar vēstniecības vadītāja pienākumiem, gan arī iepazīties ar diplomātu ikdienas darba specifiku vēstniecībā,  tai skaitā ar konsulārās nodaļas darbu. Ārlietu ministrija regulāri piedalās Ēnu dienā, kas norisinās Latvijā jau trīspadsmito reizi, un ir guvusi plašu skolēnu atsaucību. Skolēni no visas Latvijas aktīvi izmanto šo iespēju ēnot diplomātus, taču šī ir pirmā reize, kad Ēnu dienā piedalās arī Latvijas vēstniecība.  Ēnošana notiek Londonā, tāpēc sagaidām, ka ēnot pieteiksies Lielbritānijā mītošie latviešu jaunieši. Pieteikties lūdzam, izmantojot vortālu www.enudiena.lv .Ziņas autors: Latvijas vēstniecība LondonāFoto:  Stock.XCHNG

  • 17. janvāris, 2014
  • Lielbritānijā dzīvojošajiem satraukums par kaķu un suņu zādzībām

    • 17. janv., 11:28

    Mājdzīvniekus mēdz dēvēt par cilvēku labākajiem draugiem, tāpēc sava mīluļa zaudējumu saimnieki parasti ļoti pārdzīvo. Pēdējā laikā īpaši satraukušies ir briti. Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Group) kolēģi Lielbritānijā no kompānijas "More Than" ir veikuši pētījumu, secinot, ka sava mājdzīvnieka nolaupīšanu ir piedzīvojis katrs piektais kaķa vai suņa īpašnieks valstī. Savukārt oficiālie Lielbritānijas policijas dati liecina, ka pērn valstī katru dienu tiek nozagti vismaz trīs kaķi un suņi, informē Inga Bite, "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības" pārstāve.Lielbritānijā veiktais pētījums liecina, ka mājdzīvnieku zagšana ir gana nopietna problēma. Pēdējo divu gadu laikā nozagti vismaz 2000 mājdzīvnieku, un tas saimniekiem radījis zaudējumus kopumā 671 000 mārciņu jeb 808 666 eiro apmērā.Lielbritānijas apdrošinātāja "More Than" pētījums liecina, ka viens no pieciem (20%) suņu un kaķu īpašniekiem Lielbritānijā ir saskāries ar mājdzīvnieka nozagšanu. 53% no visiem šiem gadījumiem ir notikušie pēdējo 12 mēnešu laikā. Vēl skumjāku šo faktu padara tas, ka vairāk nekā puse (54%) nozagto mājdzīvnieku tā arī nekad netiek atrasti. Vidējais nozagto mājdzīvnieku vecums ir divi gadi un 11 mēneši. Pētījumā tika secināts, ka 15% gadījumos nozagtais mājdzīvnieks nav sasniedzis pat viena gada vecumu."Par laimi, Latvijā mājdzīvnieku zādzību gadījumi nav izteikti. Mūsu klientu pieredzē pēdējo gadu laikā tie bijuši vien atsevišķi dzīvnieku zagšanas gadījumi, bet par zagļu upuriem kļuvuši nevis mājas mīluļi, bet gan mājlopi," stāsta BALTA īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs Uģis Uškāns.Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis skaidro: "Lai arī izteikta tendence Latvijā nav novērota, policija ik pa laikam saņem iesniegumus par mājdzīvnieku zādzībām. Taču lielākajā daļā šo gadījumu atklājam, ka patiesībā saimnieks savu mīluli, kas visbiežāk ir suns, ir atstājis nepieskatītu, piemēram, pie veikala, kamēr pats iegājis iepirkties. Tai pašā laikā līdzcilvēki, gribēdami palīdzēt, vēlas parūpēties par šķietami atstāto dzīvnieku un nogādā to mājās vai patversmē." Tāpat Toms Sadovskis atzīst, ka šādos gadījumos cietušā pārdzīvojums nenoliedzami ir lielāks nekā reizēs, kad nozagts, piemēram, naudas maks vai pulkstenis, jo mājdzīvnieks vienlaikus ir arī cilvēka draugs.Savukārt Lielbritānijas policijas dati liecina, ka 2013.gadā no 1.janvāra līdz 31.oktobrim tika iesniegti 911 ziņojumi par mājdzīvnieku zādzības gadījumiem, ko var pielīdzināt trīs mājdzīvnieku zādzībām vienas dienas laikā. Apkopojot visus datus kopš 2012.gada, policija secināja, ka kopā divu gadu laikā ir nozagti aptuveni 2000 mājdzīvnieku.BALTA kolēģi Lielbritānijā pieļauj, ka realitāte varētu būt vēl skarbāka un nozagto mājdzīvnieku skaits ir vēl augstāks. Policijas dati uzrāda tikai oficiālos pieteikumus par mājdzīvnieku nozagšanas gadījumiem, taču pastāv iespēja, ka īstenais zādzību skaits ir ievērojami lielāks. Kā liecina apdrošinātāja veiktais pētījums un iedzīvotāju aptauja, vairāk nekā trešdaļa (37%) kaķu un suņu īpašnieku, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedzīvojuši sava mīluļa nozagšanu, par negadījumu neziņoja policijai, informē Inga Bite, "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības" pārstāve.Pētījums rāda, ka visvairāk Lielbritānijā tiek zagti tieši šķirnes mājdzīvnieki, kas ir 61% no visiem reģistrētajiem zādzību gadījumiem. Dati liecina, ka vidējā vērtība nozagtajiem mājdzīvniekiem ir bijusi 340 līdz 470 eiro. 23% suņu zādzību un 15% kaķu zādzību gadījumos īpašnieki bija zaudējuši vairāk par 600 eiro.Pētījums atklāja, ka no suņiem visbiežāk tiek zagti Stafordšīras bulterjeri (15%), labradori (11%), spanieli (8%), vācu aitu (8%) un čivavas (6%) šķirnes suņi. Taču kaķu zagļi vislabprātāk izvēlas Siāmas (38%), persiešu (33%), ragdolla (11%), meinkūnu (10%) un Bengālijas (6%) šķirnes kaķus."More Than" pārstāvis Džons Elengers (John Ellenger) norāda, ka daudzos gadījumos nozagtie mājdzīvnieki tiek pārdoti jauniem saimniekiem. Šāda pārdošana lielākoties tiek īstenota ar dažādu interneta portālu palīdzību. Ja arī īstais īpašnieks atrod kādā sludinājumā savu nozagto mīluli, ir ļoti grūti pierādīt īpašumtiesības, ja dzīvniekam zem ādas nav bijis iešūts identifikācijas mikročips. Tieši tāpēc ir nepieciešams parūpēties par sava mīluļa drošību un arī savu sirdsmieru, aprīkojot mājdzīvnieku ar mikročipu, kas var palīdzēt nelaimes gadījumā.Pētījums liecina, ka 52% gadījumu mājdzīvnieki tiek nozagti pagalmos, taču 19% tiek zagti brīžos, kad mājdzīvnieks ir atstāts viens pats mājās. Tiek uzskatīts, ka visvieglāk suņus nozagt ir pastaigas laikā, kad mīlulis ir atstāts ārpus veikala vai arī viens pats mašīnā. Taču par spīti šiem statistikas datiem un apziņai, ka tas ir visvieglākais zādzību veids, 22% no suņu īpašniekiem Lielbritānijā atzīst, ka tik un tā piesien un atstāj savu suni pie veikala durvīm. "More Than" pētījums tika veikts 2013.gada novembrī Lielbritānijā, kopumā tajā piedalījās 4865 kaķu un suņu īpašnieki. Pētījumā piedalījās arī 40 policijas departamenti, apkopojot mājdzīvnieku zādzību gadījumus no visas Lielbritānijas, informē Inga Bite, "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības" pārstāve.Foto: Stock.XCHNG

  • 15. janvāris, 2014
  • Latvijas internets visbiežāk tiek pārlūkots no Lielbritānijas, ASV un Krievijas

    • 15. janv., 15:23

    Latvijā 12% no visiem interneta skatījumiem tiek veikti no ārzemēm. Aptuveni ceturtā daļa no tiem tiek veikti no Lielbritānijas. Līdzīgi ir arī Lietuvā, savukārt Igaunija uzrāda atšķirīgas tendences. Tur katrs trešais no ārzemēm ienākošajiem lapu skatījumiem nāk no Somijas. Gemius veiktais pētījums par valstīm, no kurām tiek skatīts Baltijas valstu internets, lieliski parāda tās valstis, kur emigrējuši vai uzturas katras valsts iedzīvotāji, informē Linda Egle, SIA Gemius Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste.26% no ārzemju interneta lapu skatījumiem Latvijā tiek veikti no Lielbritānijas, otro vietu dala Amerikas Savienotās Valstis ar nepilniem 9% un Krievija ar vairāk kā 8% ārzemju interneta lapu skatījumu. Ceturtajā vietā ir Zviedrija ar nepilniem 8% ārzemju interneta plūsmas, bet piecinieku noslēdz Vācija ar nepilniem 6%. No Īrijas, kas bieži vien tiek dēvēta par latviešu emigrācijas lielvalsti, nāk tikai 4% no ārzemju interneta plūsmas. No mūsu kaimiņvalstīm Latvijas interneta lapas tiek skatītas no Lietuvas 4% gadījumu, bet no Igaunijas - 3% no visiem no ārzemēm veiktajiem skatījumiem.Līdzīga situācija arī Lietuvā - arī tur pirmajā vietā ierindojusies Lielbritānija ar 31%, līdzīgās pozīcijās Norvēģija (10%) un ASV (9%), ceturtajā vietā ir Vācija ar 7%, bet Īrija ir piektajā vietā ar vairāk kā 6%. Procentuāli mazāk Lietuvas internetu aplūko no Krievijas - mazliet vairāk kā 2% gadījumu, kas ir tik pat daudz, kā Lietuvas internets tiek aplūkots arī no Latvijas.Atšķirīgas tendences rāda Igaunija - tur nozīmīgākā ārzemju interneta plūsma nāk no Somijas - 33%, ievērojama daļa arī no Krievijas - 12%, bet trešajā vietā ASV ar vairāk kā 7%. Piecinieku noslēdz Zviedrija ar 6% un citās Baltijas valstīs tik populārā Lielbritānija ar nepilniem 4% no ārzemju interneta plūsmas. Latvieši un lietuvieši Igaunijas interneta lapas skata līdzīgi - mazliet vairāk kā 2% gadījumu.Kopumā visaugstākā ārzemju interneta plūsma ir Lietuvā - 14% no visiem tur veiktajiem interneta lapu skatījumiem ir veikti no ārzemēm. Latvija ir otrajā vietā ar 12%, bet vismazāk no ārzemēm internetam pieslēdzas, lai apskatītu Igaunijas internetu - 11% gadījumu, informē Linda Egle, SIA Gemius Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste."Dati par katras valsts ienākošās interneta plūsmas ģeogrāfisko izcelsmi var būt nozīmīgs informācijas avots uzņēmējdarbības potenciālu apzināšanā un lēmumu pieņemšanā. Ģeogrāfiskais stāvoklis uzņēmējdarbībā vairs nerada tādus šķēršļus kā āgrāk, jo ar interneta klātbūtni robežas ir praktiski izzudušas," komentē Tomašs Lehovičs, (Tomasz Lechowicz) biznesa attīstības konsultants uzņēmumā Gemius.Pētījumā apkopoti tiešsaistes interneta plūsmas monitorēšanas rīka gemiusTraffic dati par 2013. gada decembri. gemiusTraffic pētījums sniedz informāciju par interneta lietotāju darbības paradumiem interneta vietnēs un to datoru tehniskajiem parametriem, kas apmeklējuši tās interneta vietnes, kas piedalās šajā pētījumā. Pētījuma dati ir publiski pieejami bezmaksas interneta vietnē www.ranking.lv .Foto: Stock.XCHNG

  • "TransferGo": Decembrī sasniegts lielākais veikto starptautisko maksājumu no Apvienotās Karalistes uz Latviju darījumu skaits

    • 15. janv., 15:15

    Izmantojot starptautiskās naudas pārvedumu kompānijas TransferGo pakalpojumus, Apvienotajā Karalistē* dzīvojošie latviešu emigranti decembrī uz Latviju pārskaitījuši ~270 tūkst. eiro. Vidējā darījuma summa sastādījusi ~250 eiro. Latvijas iedzīvotāju decembrī uz Apvienoto Karalisti veikto pārskaitījumu summas bijušas vidēji 194 eiro, informē Rasa Saliņa, konsultante un praktiķe sabiedrisko attiecību jautājumos."Decembrī veikto darījumu apjoms salīdzinoši ar iepriekšējo mēnesi pieaudzis 1,6 reizes, kopējā pārskaitījumu summa - vairāk kā 2,6 reizes. Tas nozīmē, ka klientu aktivitāte ir bijusi ļoti augsta", atzīmē Daumantas Dvilinskas, TransferGo izpilddirektors.Pēc uzņēmuma apkotajiem datiem, liels maksājumu skaits arī bijis uz Lietuvu - 2,5 tūkst. Apvienotajā Karalistē dzīvojošo lietuviešu emigrantu savām ģimenēm uz Lietuvu decembrī pārskaitījuši 1,43 milj. eiro. Vidējā summa šiem pārskaitījumiem bijusi 500 eiro.Lai sniegtu Latvijas emigrantiem alternatīvu un ievērojami ekonomiskāku veidu naudas pārskaitījumiem uz mājām, kompānija TransferGo 2013. gada septembrī uzsāka sniegt starptautiskos naudas pārvedumu pakalpojumus no Apvienotās Karalistes uz Latviju, bet decembrī no Latvijas uz visām EEZ valstīm, kā arī no visām EEZ valstīm uz Latviju.Četru mēnešu laikā uzņēmuma klientu portfelim pievienojušies 2190 emigranti no Latvijas, kopumā veicot pārskaitījumus uz Latviju aptuveni 629 tūkst. eiro vērtībā. Pēc kompānijas aplēsēm, izmantojot TransferGo sniegto pakalpojumu, viņu klienti ir ieekonomējuši ap 42 tūkst. eiro. Kopumā uzņēmuma pakalpojumus 2013.gadā izmantojuši vairāk kā 18 000 klientu, veicot pārskaitījumus 9,2 milj. eiro apmērā. Kompānijas pakalpojumus lielākoties izmanto ārvalstīs dzīvojošie studenti, strādājošie, kā arī uzņēmumi.Uzņēmuma pārstāvji informē, ka tā potenciālo klientu lokā Apvienotajā Karalistē ir ~170 tūkst. latviešu, ~400 tūkst. lietuviešu, 1 miljons poļu, kas pastāvīgi dzīvo Lielbritānijā, informē Rasa Saliņa, konsultante un praktiķe sabiedrisko attiecību jautājumos.Kompānijas novembrī veiktajā aptaujā noskaidrots, ka vislielākais īpatsvars - 62,6% klientu - naudu mājup sūta vienu reizi mēnesī. 22,09% izmanto pakalpojumu divas reizes, savukārt, 6,59% - trīs un 4,84% - četras reizes mēnesī. Vairāk kā piecas reizes mēnesī naudu pārskaita 3,88% aptaujāto. 22,47% no aptaujātajiem Apvienotajā Karalistē dzīvo vieni, 34,21% dzīvo kopā ar vienu ģimenes locekli, 20,04% - ar diviem, 7,29% ar trīs, 8,10% - ar četriem ģimenes locekļiem. Vairāk kā pieci ģimenes locekļi AK atrodas 7,89%. No aptaujātajiem 517 respondentiem 10,52% bijuši latvieši, 78,14% lietuvieši un 8,45% - poļi. 2,89% tautību nav norādījuši. *- Latvija, Austrija, Beļģija, Kipra, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīdelande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Apvienotā Karaliste.Foto: Stock.XCHNG

  • 10. janvāris, 2014
  • 2013.gadā Lielbritānijā ievērojami pieaudzis tautiešiem sniegto konsulāro pakalpojumu skaits

    • 10. janv., 14:55

    2013.gadā Latvijas vēstniecībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē ievērojami pieaudzis sniegto konsulāro pakalpojumu skaits. Vislielākais pieprasījums bijis pēc pasu nomaiņas. Vēstniecībā noformēti  teju 19 000 personu apliecinoši dokumenti – Latvijas pases un ID kartes, to skaitā 3 559 dokumenti noformēti 17 braucienos ārpus Londonas ar mobilo pasu sistēmu.Salīdzinājumam – 2012.gadā kopā noformēti 5 932 personu apliecinoši dokumenti. 2013.gadā derīguma termiņi beidzās gan 2003. gada parauga pasēm, gan pirmajām biometriskajām pasēm, kuru izsniegšana tika uzsākta 2008.gadā.2013.gadā vēstniecībā Londonā pieņemti pietikumi 2 281 jaundzimušo reģistrācijai Latvijas pilsonībā. Tas ir vairāk nekā desmitā daļa no pagājušajā gadā Latvijā reģistrētajiem jaundzimušajiem. 2012.gadā vēstniecībā saņemti 1 812 pieteikumi.4 100 gadījumos noformēti ārkārtas ceļošanas dokumenti - atgriešanās apliecības - tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuru pases kļuvušas nederīgas un personas vēlējušās doties uz Latviju. 2012.gadā izsniegtas 2857 atgriešanās apliecības. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, vēstniecība saņem arī ārkārtīgi lielu konsulārā rakstura pieprasījumu skaitu gan elektroniski, gan telefoniski. Gada laikā vēstniecības konsulārā nodaļa tikai elektroniski e-pastā sniegusi atbildes uz 26 500 pieprasījumiem.2013.gadā vēstniecībā noformēti 17 aizdevuma līgumi ar ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri lūguši piešķirt materiālo palīdzību, lai atgrieztos Latvijā. Līgumu kopējā summa – Ls 2 093. Aizdevumu atmaksa tiek veikta Rīgā un to pārrauga Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.40 gadījumos vēstniecība, sadarbībā ar Lielbritānijas un Latvijas kompetentajām iestādēm, iesaistījusies nepilngadīgo interešu un tiesību aizsardzības jautājumu risināšanā.Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtiski nav mainījies izsniegto izziņu un noformēto pilnvaru skaits. 2013.gadā vēstniecība izsniegusi 420 izziņas pēc Latvijas pilsoņu pieprasījuma dažādos jautājumos (2012. gadā – 300). Noformētas 656 pilnvaras un dažādi notariāli apliecinājumi, (2012. gadā – 620). Pagājušajā gadā ir rasts risinājums jaunām vēstniecības konsulārās nodaļas telpām. Decembra beigās ir parakstīts īres līgums, tuvākajā laikā tiks uzsākti pārbūves darbi. Jau pavasarī konsulārā nodaļa strādās plašākās un apmeklētājiem daudz ērtākās telpās, kas atrodas nepilnu 10 minūšu gājiena attālumā no vēstniecības.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība LondonāFoto: Stock.XCHNG

  • Peterborough latviešu skoliņā "Pūcītes Akademija" svin Ziemassvētkus

    • 10. janv., 09:31

    Kā ik gadu, Peterborough latviešu skoliņa " Pūcītes Akademija" aicināja latviešu ģimenes kopā svinēt Ziemassvētkus un sagaidīt ilgi gaidīto Salatēti.Uz Ziemassvētku eglīti sanāk liels pulks ar bērniem ne tikai no Peterborough, bet arī no tuvākām pilsētām. Esam priecīgi, ka bērni vienmēr ar aizrautību un nepacietību gaida pašu galveno svētku dalībnieku - Salatēti. Bērni bija mācījušies dzejolīšus un dziesmiņas. Daži bērni skaitīja jaunus nedzirdētus dzejoļus, bet daži vecos, mīļos latviešu pantiņus no vecāku bērnības. Skaisti, ka tradīcijas tiek nodotas paadzēm, kaut vai caur tautas dziesmām. Skoliņas bērni ar skolotajām bija sagatavojuši uzvedumu, kurā galvenie varoņi Rūķi, kuri gribēja mācīties lasīt, bet meža ragana bija sabūrusi vēju, kurš visus burtus sajauca, ka rezultata, sajauca arī pasakas. Ko tik Rūķiem nācās piedzīvot, Ziemas laikā puķes atdzīvojās un dejoja ar Ziedu Karalieni, Sarkalngalvīti, Sniegbaltīti un Pelnrusķīti, kuras bija ieklīdušas viena otras pasakā. Kur gadījies, kur ne - pat Karlsons atlidoja. Labi, ka Lielais Rūķis pamācīja Rūķus kā rīkoties, lai pasakas nosatājas savās vietās. Lai Rūķi atkal var mācīties lasīt. Esot jādara labo darbi. To arī novēl lielais un draudzīgais "Pūcītes Akadēmijas" kolektīvs. Esiet laipni, draudzīgi un mīļi. Laimīgu Jauno gadu!Ziņas autore: Inese Asermane

  • 19. decembris, 2013
  • Ārlietu ministrija nodod sūtniecības Londonā arhīvu Latvijas Valsts vēstures arhīvam

    • 19.12.2013, 14:12

    18.decembrī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Vēstures arhīva direktors Nikolajs Rižovs parakstīja aktu par sūtniecības Londonā arhīva nodošanu Latvijas Valsts vēstures arhīvam.Ārlietu ministrijas valsts sekretārs atzīmēja, ka Londonas sūtniecības arhīvs, tā dokumenti ir joprojām īpaša vērtība ārlietu dienestam, mūsu diplomātiem pieredzes gūšanai, veicot ikdienas pienākumus. Šo dokumentu vēsturiskā vērtība gan šodien, gan nākotnē paliks nemainīga, jo tā ir liecība par valsts izveidi un pastāvēšanu no 1918.gada līdz mūsdienām. Latvijas Vēstures arhīva direktors Nikolajs Rižovs pateicās Ārlietu ministrijai par ieguldīto darbu Londonas sūtniecības arhīva sakārtošanā un atzīmēja, ka ar šo dokumentu nodošanu Vēstures arhīvā esošais Ārlietu ministrijas fonds kļūs par skaitliski lielāko fondu. Ārlietu ministrijas arhīva speciālisti pakāpeniski sakārtoja sūtniecības Londonā lietas nodošanai Latvijas Valsts vēstures arhīvam. Izveidoti saraksti ar vairāk nekā 6000 lietām. Arhīvā esošie dokumenti atspoguļo sūtniecības darbību no tās pirmsākumiem, Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā. Arhīva eksperte Silvija Križevica visus iepazīstināja ar interesantākajiem Londonas sūtniecības arhīva dokumentiem, kā īpašo vērtību izceļot  sūtnim Kārlim Zariņam 1940.gada 23.maijā nosūtītās Latvijas Ministru kabineta 1940.gada 17.maija ārkārtējās pilnvaras, sūtņa pirmo diplomātisko pasi, goda konsulu reģistru u. c.  Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva vadītāja Iveta Šķiņke informēja klātesošos par sūtniecības Londonā arhīva ("Londonas arhīvs") ceļu uz Latviju. Ārlietu ministrijas arhīvs sūtniecības dokumentus sāka saņemt 1993.gada beigās. Lietu pārvešana notika pakāpeniski un ilgākā laika periodā. Pateicoties Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un arhīva vadītājai Inesei Auziņai-Smitai un vēstniecības Lielbritānijā pirmajai sekretārei Ievai Jirgensonei, vēl šī gada oktobrī arhīvs saņēma sūtījumu no "Straumēniem" ar vērtīgiem dokumentiem par sūtniecības Londonā pirmajiem soļiem diplomātijā.Pamatu sūtniecības Lielbritānijā arhīvam izveidoja Zigfrīds Anna Meierovics, kas ar Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pilnvaru ieradās Londonā 1918.gada septembrī. Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība Londonā sāka darboties 1918.gada 11.novembrī, kad Lielbritānija atzina Latvijas pastāvēšanu de facto. Sūtniecības dokumentu kopums aptver laikposmu no 1918.gada līdz 1990.gadam. Londonā esošais sūtniecības arhīvs tika pārvietots vairākas reizes ‑ 1925.gadā un 1971.gadā, sūtniecībai pārejot uz jaunu namu, savukārt 1985. gadā, kad nācās atbrīvot sūtniecības ēku Holland Park Road, 6, arhīva lielāko daļu izvietoja "Daugavas Vanagu" īpašumā "Straumēni" Anglijas vidienē.Ziņas autors: Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijas Preses un informācijas nodaļaFoto: Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija

  • 16. decembris, 2013
  • Ārlietu ministrija nodos pārstāvniecības Londonā arhīvu Latvijas Valsts vēstures arhīvam

    • 16.12.2013, 14:19

    18.decembrī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Vēstures arhīva direktors Nikolajs Rižovs Ārlietu ministrijas Meierovica zālē plkst.10.00 parakstīs aktu par Latvijas sūtniecības Londonā arhīva nodošanu Latvijas Valsts vēstures arhīvam. Ārlietu ministrijas arhīva speciālisti pakāpeniski sakārtojuši mūsu sūtniecības Londonā lietas nodošanai Latvijas Valsts vēstures arhīvam. Izveidoti saraksti ar vairāk nekā 6000 lietām. Arhīvā esošie dokumenti atspoguļo sūtniecības darbību no tās pirmsākumiem, Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā. Atsevišķi tiks nodotas sūtnim Kārlim Zariņam 1940.gada 23.maijā nosūtītās Latvijas Ministru kabineta 1940.gada 17.maija ārkārtējās pilnvaras. Sūtniecības Lielbritānijā arhīvs būtiski papildinās Latvijas Nacionālā arhīvā esošos Latvijas diplomātijas un ārlietu vēstures dokumentu fondus.InformācijaiPamatu sūtniecības Londonā arhīvam ("Londonas arhīvs") izveidoja Zigfrīds Anna Meierovics, kas ar Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pilnvaru ieradās Londonā 1918.gada septembrī. Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība Londonā sāka darboties 1918.gada 11.novembrī, kad Lielbritānija atzina Latvijas pastāvēšanu "de facto". Sūtniecības dokumentu kopums aptver laikposmu no 1918.gada līdz 1990.gadam. Londonā esošais sūtniecības arhīvs tika pārvietots vairākas reizes ‑ 1925.gadā un 1971.gadā, sūtniecībai pārejot uz jaunu namu, savukārt 1985.gadā, kad nācās atbrīvot sūtniecības ēku 6 Holland Park Road, arhīva lielāko daļu izvietoja "Daugavas Vanagu" īpašumā "Straumēni" Anglijas vidienē. Ārlietu ministrijas arhīvs sūtniecības Londonā dokumentus sāka saņemt 1993.gada beigās. Lietu pārvešana notika pakāpeniski un ilgākā laika periodā. Pateicoties Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un arhīva vadītājai Inesei Auziņai-Smitai un vēstniecības Lielbritānijā pirmajai sekretārei Ievai Jirgensonei, vēl šī gada oktobrī arhīvs saņēma sūtījumu no "Straumēniem" ar vērtīgiem dokumentiem par sūtniecības Londonā pirmajiem soļiem diplomātijā.Ziņas autors: Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijas Preses un informācijas nodaļaFoto: Photopin.com

  • 07. decembris, 2013
  • Mākoņains.

    • 07.12.2013, 11:28

    Rudenīgās debesis.  

  • Saulriets rudenī. (Atjaunināts 07.12.2013, 11:09)

    • 07.12.2013, 11:06

    Rudens saulrieti no manas mājas loga.

  • 04. decembris, 2013
  • No Latvijas valsts piederīgajiem Mančestrā un Birmingemā pieņemti 660 pasu un eID karšu pieteikumi

    • 04.12.2013, 15:07

    Latvijas vēstniecība Lielbritānijā no 25. līdz 29.novembrim, izmantojot mobilo pasu darbstaciju, sniedza konsulāros pakalpojumus Latvijas valsts piederīgajiem Mančestrā un Birmingemā, tika pieņemti 660 pasu un personas apliecību (eID karšu) pieteikumi. Vienlaikus apmeklētājiem bija pieejami arī citi konsulārie pakalpojumi, piemēram, bērnu reģistrēšana Latvijas pilsonībā un dzīvesvietas deklarēšana ārvalstīs.Vēstniecība izsaka pateicību Nash Dom CIC Austrumeiropiešu un Krievvalodīgo Kopienu Koalīcijai par telpu nodrošināšanu un sniegto atbalstu apmeklētāju pieņemšanai Birmingemā. Šogad vēstniecības darbinieki kopumā devušies 17 braucienos ar mobilo pasu sistēmu, vairakkārt apmeklējot Pīterboro, Bostonu, Mansfīldu, Mančestru, Edinburgu, Aberdīnu, Invernesu, Glāzgovu, Bristoli, kā arī Ņūriju Ziemeļīrijā. Kopumā braucienos noformētas 3559 pases/ID kartes. Savukārt vēstniecībā Londonā šogad līdz novembra beigām noformēti 14154 pasu/ID karšu pieteikumi.Arī nākamgad vēstniecība plāno pieņemt pasu un eID karšu pieteikumus ārpus vēstniecības. Informācija par 2014. gada braucieniem būs pieejama vēstniecības mājaslapā nākamgad. Ziņas autors: Latvijas vēstniecība LondonāFoto: Stock.XCHNG

  • 02. decembris, 2013
  • Tautiešiem Lielbritānijā visbiežāk problēmas sagādā valodas nezināšana un neizpratnes par likumdošanu

    • 02.12.2013, 15:32

    Visbiežāk tautieši Lielbritānijā cieš dēļ dažāda veida mazākiem vai lielākiem pārkāpumiem tieši nezinādami valodu un neizprotot vietējo likumdošanu,informē juridiska rakstura un tulkošanas pakalpojumu sniedzējs Lielbritānijā mītošajiem tautiešiem - Konsultāciju birojs FAQ & Support. Veicot konsultāciju biroja FAQ & Support statistikas pārskatu, kuros jautājumos visbiežāk cilvēki griežas pēc palīdzības, izdarīts secinājums, ka pirmais un visaktuālākais jautājums ir dažāda veida dokumentu/veidlapu aizpildīšana. Valodas nezināšanas dēļ, cilvēki nespēj saņemt visu nepieciešamo atbalstu, ko šī valsts spētu viņiem sniegt. Tāpat bieži, ja dokumentu ir aizpildījis kāds draugs, paziņa vai saucamie "konsultanti" par kuriem AK uzdodas ne mazums. Tie ir "konsultanti", kuri vairāk vai mazāk ir apguvuši valodu un solās, ka visu pārzina, bet rezultātā cilvēki nesasniedz vēlamo iznākumu, jo netiek atrunātas visas kvalifikācijas. Tādās reizēs cilvēkiem ir nepieciešams speciālistu atbalsts, kas palīdz risināt izveidojušās situācijas. Kā viens no sāpīgākajiem jautājumiem jāmin, ka cilvēki neapdomīgi strīda brīžos palīgā sauc britu policiju. "Arī valodas un likumu nezināšanas dēļ cilvēki izdara lēmumus un rīkojas kā to darītu Latvijā, piemēram, ģimenes strīdu gadījumos zvana policijai, lai pabaidītu, "pārmācītu" savu otru pusi, rezultātā - kultūras atšķirību un likumu neizpratnes dēļ tiek izšķirtas ģimenes, partneris apcietināts, bērnus pat mēdz sociālie dienesti ievietot audžu ģimenēs, uz laiku kamēr tiek veikta izmeklēšana, ģimenei ir liegums satikties un ir gadījumi, kad cilvēkam nākas atteikties no savas nākotnes karjeras sodāmības dēļ. Reizēm neizdodas arī pārliecināt ne policiju, ne sociālos dienestus par neinformētas izvēles izdarīšanu un kļūdu, kura nekad nebūtu izdarīta, ja cilvēkiem būtu bijušas zināmas iespējamās sekas. Un rezultātā abām pusēm nākas izciest sodus kādi paredzēti Anglijas likumdošanā. Tādās reizēs žēl ir noskatīties, ka bez tā visa pilnīgi varēja iztikt", uzsver Konsultāciju biroja FAQ & Support vadītāja Laima Brencs.Britu policijai un sociālajiem dienestiem ir pienākums katru izsaukumu un trauksmes signālu pārbaudīt un iztirzāt visu pilnīgos sīkumos, ko ne reti mūsu tautieši saskata kā nevajadzīgu, pārspīlētu iejaukšanos viņu personīgajā dzīvē, informē Konsultāciju birojs FAQ & Support.Foto: Stock.XCHNG

  • Ministru prezidents un ārlietu ministrs izsaka līdzjūtību Apvienotajai Karalistei

    • 02.12.2013, 15:24

    Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izsaka visdziļāko līdzjūtību Apvienotās Karalistes premjerministram Deividam Kameronam (David Cameron) un ārlietu sekretāram (ministram) Viljamam Heigam (William Hague) saistībā ar helikoptera avāriju Glāzgovā, Skotijā kā rezultātā gājuši bojā astoņi cilvēki, bet desmitiem – ievainoti.Ministru prezidents un ārlietu ministrs pauž visdziļākos līdzjūtības apliecinājumus bojāgājušo ģimenēm un tuviniekiem, kā arī novēl drīzu un veiksmīgu atveseļošanos ievainotajiem.Tiek ziņots, ka piektdienas naktī, 29.novembrī, Glāzgovā, policijas helikopteram ietriecoties bāra jumtā, bojā gājuši astoņi, bet ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Ziņas autors: Ārlietu Ministrijas Preses un informācijas nodaļaFoto: Stock.XCHNG

  • 18. novembris, 2013
  • Aicinājums latviešiem izkaisītiem visā pasaulē !! Gatavosimies Latvijas 100 gadei jau šodien !!

    • 18.11.2013, 16:49

    Es nodarbojos ar tīkla mārketingu un meklēju latviešus visā pasaulē, lai uz šī saita bāzes izveidotu globālu starptautisku biznesu, kura kodolu veidotu latvieši!!http://internetgoodjob.com  Biznesa attīstības otrajā etapā, izveidojot saitu daudzās pasaules valodās,mēs sāktu piesaistīt dažādu tautību cilvēkus šim 21 gadsimta biznesam!! Tādejādi mēs lielu ieguldījumu dotu pasaules naudas plūsmas virzībai uz Latviju!! Esmu pārliecināts,ka tieši tīkla mārketings ir tā biznesa niša, kuru mēs varam izmantot ne tikai saviem personīgiem mērķiem, bet perspektīvā dot lielus līdzekļus Latvijas atdzimšanas procesam. Mēs kopā varam izdarīt to ko pa šiem gadu desmitiem nevarējusi izdarīt neviena Latvijas valdība!!  Varbūt tas skan par skaļu un bravurīgu, bet, kas neriskē, tas nevinnē!! Mums nav ko zaudēt, mēs varam tikai iegūt.  Ir palikuši 5 gadi līdz Latvijas neatkarības simtgadei.  To nevar izdarīt viens cilvēks,to nevar izdarīt divi cilvēki.... Bet,apvienojoties, kā toreiz barikāžu laikā, mums tas ir pa spēkam. Šodienas lāpu gājiens Latvijā mani iedvesmoja uz šo uzaicinājumu !        Priecīgus svētkus, lai kur Jūs šodien atrastos!!  Visi interesanti tiksimies jau 23/11/2013 uz mūsu pirmo videokonferenci dzīvā ēterā internetā (nepieciešamā garnitūra – mikrofons un videokamera). Rakstiet uz email :jagija2012@gmail.com     ar atzīmi - Latvija 2018 . Pēc tam uz saviem epastiem saņemsiet uzaicinājumu uz šo pasākumu internetā.  P.S. Ja Jūs vēlaties pievienoties mūsu rindām pēc šī datuma. Droši rakstiet un mēs saskaņosim laikus, lai tiktos.

  • 29. oktobris, 2013
  • Anglijas auto apdrošināšana

    • 29.10.2013, 10:01

    Piedāvājam līdz pat 30% lētāku auto apdrošināšanu.Mēs neesam apdrošinātāji, un mēs piedāvājam tikai konsultācijas pakalpojumus.Palīdzēsim iegādāties pēc iespējas zemāku auto apdrošināšanu izmantojot mūsu pieredzi. Nopirkt apdrošināšanu izmantojot mūsu konsultāciju varēs par 30 GBPLai noteiktu aptuvenās apdrošināšanas cenu, aizpildiet Cenas noteikšanas formuAtbilde garantēta 24 stundu laikā izņemot brīvdienas.

  • 19. oktobris, 2013
  • Kāpēc Organo Gold ?

    • 19.10.2013, 03:39

      Kafija ir otrais dzēriens aiz ūdens ko cilvēce dzer, un otrais lielākais pelņas bizness aiz naftas biznesa. Cilvēks grib kafiju agri no rīta, un kad ir noguris, jo mēs esam pieraduši dzert enerģijas zāli-tēju, kafiju. Saule nodod savu enerģiju augiem, kas pēc tam nonāk mūsu iemīļotajos dzērienos. Tā ir labā puse, bet kā mēs zinām kafijai un tējai pārsvarā ir slikta iedarbība uz mūsu organismu un daudzi cilvēki to nevar lietot. Pārsvarā kafijai ir pārāk rūgta garša un tā nelabvēlīgi iedarbojas uz mūsu kunģi. Es esmu iepazinusies un nogaršojusi kafiju un tēju, kas ne tikai nav kaitīga, bet ir pilna ar organismam nepieciešamām vielām un veicina spēju cīnīties ar ļaunām slimībām un nostiprina imunitāti, tai pašā laikā, kafijas garša ir ļoti patīkama. Ši ir dabīga kafija no augstas kvalitates Arābika pupiņām, kura ir sablendēta kopā (ūdenī šķīstoša pulvera veidā) ar Ķīnā sen pazīstamu (jauno seno imperatoru laikiem) sēni Ganoderma, vai kā vēl viņu sauc Reiši sēne. Jaunākās tehnoloģijas pielietojot, Ķīniešu zinātnieki ir iemācījušies paņemt visu, kas var palīdzēt cilvēkiem saglabāt jaunību un veselību pēc iespējas ilgāk-proti-galvenais uzsvars ir uz to, ka sēne piegādā skābekli mūsu organismā, jo ne viena slimība neattīstās labi apskābekļotā organismā. Ganoderma ir super sēne, kas steidzīgi apgāda organismu ar skābekli, pielāgo pareizu PH līmeni, nodrošinot veselīgu sabalancētu vidi mūsu šūnām.Kādas tad ir veselības benefices no šīs kafijas un arī zaļās tējas ar Ganodermas sēni, ( tējā pievienotās sēnes daudzums ir drusku lielāks nekā kafijai)? Sēne Ganoderma noņem visu slikto, ko satur kafija un tēja. Kafija līdz ar to nesatur daudz kofeīna un to var dzert absolūti visi cilvēki, neskatoties uz augstu asinspiedienu vai sirds slimību problēmam.     Kafija darbojas uz 5 mūsu organiem: SirdsPlaušasAknasKunģisLiesa Kafija aktivizē laba garastāvokļa hormonu-Enderfīnu, tas ir jo īpaši aktuāls rudens un ziemas periodā, kad mums trūkst saules gaismas. Bet savukārt samazina ļaunā hormona-Cortisol (stresa hormons, kas palīdz taukiem uzkrāties uz vēdera) aktivitāti. Skābeklis ir svarīgs komponents tauku dedzināšanas procesā. Jo vairāk skābekļa organismā, jo vielmaiņa labāk strādā, kas nozīmē notiek svara samazināšanās. Dzerot šo kafiju vai zaļo tēju svars samazinās no 2-3 kg mēnesī. Pazeminās cukura līmenis asinīs, kas arī rada svara samazināšanos. Dzerot 2-3 tasītes kafijas dienā, aizkavē un iznīcina vēža šūnas organismā. Ganoderma pazemina asinspiedienu, samazina holesterīna līmeni asinīs. Tātad šo kafiju jādzer cilvēkiem ar augstu asinspiedienu un pakāpeniski asinspiediens normalizēsies, mums ir jau rezultāti, kas to apstiprina. Skat. atsauksmes. Arteroskleroze-klusā nāve. Paņem cilvēku nesagatavotu, bez iepriekšējām pazīmēm, nepaspēj pat aizbraukt līdz slimnīcai, kad jau nāve iestājusies. Šī kafija tīra mūsu asinsvadus un aizkavē trombu veidošanos asinsvados,tā uzlabo arī asinsvadu elastību.Tātad dzerot kafiju samazinās iespēja kļūt par insulta un infarkta upuriem. Cukura diabētiķiem lietojot šo kafiju ir vienkārši fantastiski rādītāji, ir pieredze, ka cilvēki izārstējas un parstāj lietot insulīnu. Kafija dod enerģiju visai dienai, ja diena saspringtāka un nepieciešams daudz enerģijas un koncentrēšanās spēju, varat dzert droši vairākas tasītes dienā, tas neradīs nekādus kaitīgus blakus efektus-kā, piemēram, sirds klauves, pārlieku uzbudinājumu vai bezmiegu... Kafija noņem galvas sāpes, samazina stresu, uzlabo miegu, redzi, dzirdi, noņem troksņus ausīs. Sēne satur tādus minerālus kā Germanijs, kas ir ļoti līdzīgs mūsu hemoglobīnam, kura funkcija ir apgādāt asinsvadus ar skābekli. Viena mēneša ilga kafijas lietošana dod labus rezultātus sirds muskuļa nostiprināšanai. Vai Jūs zināt, ka lai atjaunotu imūno sistēmu vajag vismaz 3 mēnešus, bet pēc tam tik un tā, visu laiku janostiprina. Tad lūk, šis lieliskais, visiem labi zināmais dzēriens tikai ar pievienotu Ganodermas sēni, ir vienkārš atrisinājums kā dzīvot veselīgu, pilvērtīgu dzīvi-nemainot ieradumus. Daudzi cilvēki, kas agrāk nedzēra kafiju, pēc šīs kafijas nodegustēšanas sāk lietot kafiju- tās labās garšas un veselības benefiču dēļ. Mums nav nekā dārgāka par mūsu un mūsu tuvinieku veselību.  Padomājiet un pievienojaties mūsu kafijas lietotāju pulciņam un esiet veseli un bagāti.Iegādāties šeitGribu zināt vairāk 

  • R e i š i  (Ganoderma lucidum)

    • 19.10.2013, 03:28

      Reiši, dēvēta par nemirstības sēni, ir slavenākā no ārstnieciskajām sēnēm. Tās ikgadējie pārdošanas apjomi ir apmēram 2 miljardi ASV dolāru.  Jau pirms 2000 gadiem Austrumu ārsti reiši ir ierindojuši pirmajā vietā starp tiem ārstniecības augiem, kas nodrošina veselību un ilgu mūžu. Ķīnā un Japānā tautas medicīnā reiši ekstraktu efektīvi lieto pie jebkurām kaitēm. Sēnes labvēlīgo iedarbību nodrošina augstais polisaharīdu (sēnes augļķermenī to ir apmēram 41%) un plašs triterpēnu savienojumu sastāvs.Reiši ārstnieciskās īpašības ir apstiprinātas  pie daudzām saslimšanām, bet galvenokārt pie:Alerģijas un autoimūno procesu ārstēšana (atopiskais dermatīts, bronhiālā astma, neirodermīts, sistēmiskā sklerodermija, reimatoīdais artrīts, polinoze, u.c.);  Aknu aizsardzība. Ar labiem rezultātiem lieto hepatīta, īpaši B hepatīta gadījumos; Plaušu slimības, jebkuras (hronisks bronhīts, hroniska pneimonija);Sirds-asinsvadu slimību profilakse un ārstēšana (paaugstināts asinsspiediens, insults, infarkts); Bezmiegs, trauksme (iesaka lietot garīgā līdzsvara atgūšanai, jo reiši tiek uzskatīta par dabisku antidepresantu);Vispārējs imūnmodelējošs efekts.  Reiši polisaharīdi aktivizē visu veidu imūnšūnu darbību, sekmē organisma metabolisma procesus. Reiši plaši izmanto  organisma aizsargspēju paaugstināšanā antibiotiku terapijas laikā, hronisku un akūtu iekaisumu gadījumos, infekciju (sēnīšu, vīrusu, baktēriju) gadījumos, pēc ķirurģiskām operācijām, ginekoloģijā, uroloģijā, kā arī pie saindēšanās; Labdabīgie un ļaundabīgie audzēji (īpaši krūts un prostatas vēzis). Lietojot reiši sēnes preparātus, būtiski uzlabojas onkoloģisko pacientu dzīves kvalitāte  (vieglāk tiek pārciesta staru un ķimijterapija, samazinās nogurums, pastiprinās organisma aizsardzības spējas pret jaunu audzēju rašanos;Novecošanās procesu palēnināšana.Reiši lomu veselības saglabāšanā vislabāk var izskaidrot no ķīniešu tautas medicīnas (ĶTM) viedokļa. Atšķirībā no Rietumiem, kur slimību ārstē, kad tā jau ir sākusies, ĶTM, kas ir ar vairāk kā 2000 gadu pieredzi, ir vērsta uz slimību profilaksi. Respektīvi, lai uzturētu līdzsvarā visas organisma sistēmas ar veselīgu uzturu, vingrojumiem un meditācijām. Tāpēc gan reiši, gan citi ārstnieciski augi ķīniešu uzturā tiek lietoti, lai nesaslimtu.  Rekomendējama profilaksei un kompleksveida terapijā: imūnas sistēmas stiprināšana - lai atjauno organisma aizsardzības spēkus pēc pārnestās operatīvās iejaukšanās; alerģija; herpes; fibromialgija; hipertonija; ateroskleroze - sekmē holesterīna līmeņa pazemināšanu asinīs; rehabilitācija pēc ķīmiskās un radioterapijas; regulē asins viskozitāti, samazinot trombocītu blīvumu; pie cerebrālas aterosklerozes, sirds išēmiskās slimības, endarterīta, tromboflebīta, smadzeņu asinsrites traucējumiem; pie bronhu-plaušu saslimšanām (bronhīti, laringīti, pneimonijas, bronhiālā astma); kā hepatoprotektors līdzeklis (hepatīti, aknu tauku distrofija, aknu cirozes sākuma formas); pie zarnu trakta mikrobiocenozes traucējumiem (disbakteriozes) apstādina patogēnas zarnu trakta mikrofloras augšanu; pie balsta-kustību aparāta traumām, sievietēm menopauzes periodā; pie paaugstinātām fiziskajām un emocionālām slodzēm, stresa situācijās renovē spēkus, apveltīts ar nomierinošo iedarbību uz centrālo nervu sistēmu;  pie hroniska noguruma sindroma.   Bet gandrīz mistiska reiši īpašība ir tās spēja palielināt gara spēku, paaugstināt pozitīvu emocionālu noskaņojumu.   Gribu zināt vairāk  Pērc tūlīt 

  • 17. oktobris, 2013
  • Ārvalstīs dzīvojošajiem piedāvā alternatīvu pārskaitījuma veidu

    • 17.10.2013, 02:56

     Kompānija TransferGo sākusi sniegt starptautiskos naudas pārvedumu pakalpojumus no Lielbritānijas uz Latviju, informē uzņēmuma pārstāvji.  Lietuviešu gada sākumā uzsāktā biznesa pakalpojumus šā gada deviņu mēnešu laikā izmantojuši vairāk nekā 8 tūkstoši klientu, veicot pārskaitījumus vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, gūstot 15% no Lietuvas tirgus.Ņemot vērā Lietuvas un Latvijas tirgus līdzību, uzņēmums plāno līdzīgu popularitāti gūt arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju vidū. Statistika rāda, ka 15% klientu naudu pārskaita vismaz vienu reizi mēnesī, vidējā darījuma summa veido 285 britu mārciņas. Kompānijas pakalpojumus lielākoties izmanto ārvalstīs dzīvojošie studenti, strādājošie, kā arī uzņēmumi. Naudas pārvedumu operācijas tiek veiktas no Lielbritānijas uz Latviju, Lietuvu, Poliju, Austriju, Īriju, Beļģiju, Itāliju, Grieķiju, Spāniju, Franciju. Līdz šā gada beigām, uzņēmums plāno saņemt licenci, kas ļautu pārskaitīt naudu starp visām Eiropas valstīm (ES) abos veidos. Statistika liecina, ka septembrī uzņēmums apstrādājis vidēji 100 darījumus dienā, kopumā mēnesī pārskaitot aptuveni 1 miljonus eiro. Privātpersonām TransferGo darījumu maksa veido 2,5 mārciņas, un nauda adresātu sasniedz ne vēlāk kā nākamās darba dienas laikā, skaidro uzņēmums. Uzņēmumiem komisijas maksa par naudas pārskaitījumu ir 1 GBP un 1% valūtas maiņai neatkarīgi no pārskaitījuma summas.

  • 26. septembris, 2013
  • Peterborough Latviešu biedrības pārstāvji piedalās Multikulturālo ēdienu festivālā

    • 26.09.2013, 05:00

    22.septembra vakarā Peterborough Latviešu biedrības pārstāvji devās uz Multikulturālo ēdienu festivālu, lai klātesošajiem un citu biedrību pārstāvjiem dotu nelielu priekštatu par mūsu pašu kultūru. Tika izrādītas latviešu tradīcijas gan dejā, gan ar dažādiem pašgatavotiem ēdieniem.Pasākums sākās ar indiešu bungu spēli un tad jau bija laiks arī  mums spert soļus visu skatītāju priekšā, lai ar aizkustinošu priekšnesumu, ar svecītēm un Kaupera dziesmu "Welcome To My Country" fonā skanot un tautu tērpiem mugurā, dotu priekšstatu par mūsu Latviju. Pēc tam ieskanējās latviešu  jestrā dziesma "Cūka driķos", kur visi varēja ņemt dalību un mācīties dejas soļus. Skatītājiem tik ļoti patika priekšnesums, ka nāca pulkā dejot, un visa pasākuma laikā atkārtojām deju pat divreiz. Tika sniegtas runas no īpašajiem viesiem, kuru starpā bija arī Peterborough Mēra kundze June Stokes.Nedaudz maģiskumu vakaram piešķīra burvju mākslinieks, kurš jaunākajiem apmeklētājiem rādīja dažādus triku, par ko visi bija sajūsmā. Pēc priekšnesumiem bija laiks izbaudīt dažādu tautu ēdiena klāstu. Mūsu saldās kūkas un kūciņas noteikti bija vakara favorītes, jo pazuda diezgan ātri un tika izteikti daudz komplimentu.Raksta/ foto autore: Kristīne Vaivode

  • 25. septembris, 2013
  • Latviešu hokeja komanda Peterborough Dinamo prezentē sevi Boston Community showcase

    • 25.09.2013, 05:41

    8.septembrī no plkst.10.00 – plkst.16.00 Bostonas Central Park notika Boston Community showcase, jeb aktīvistu un brīvprātīgo biedrību iepazīšanās un prezentācijas pasākums. Šādu pasākumu jau rīko vairākus gadus pēc kārtas ar domu iepazīstināt un  prezentēt Bostonas un tās apkārtē esošās biedrības un to aktīvistu  darbošanos.Visu dienu katrs apmeklētājs varēja  izklaidēties, baudīt dažādus priekšnesumus un aktivitātes, ko bija  sagādājuši parstāvji no dažādām biedrībām.Sevi pezentēt bija ieradušies pārstāvji no Bostonas latviešu  biedrības "Stiprāki kopā", kas aktīvi darbojas Bostonā, rīkojot  latviešu publikai dažādus pasākumus. Bostonas latviešu biedrības  vadītājs Ziedonis Barbaks plašākai sabiedrībai  prezentēja biedrības aktivitātes un latviešu kultūras svarīgākās iezīmes. Tika  prezentēta arī rupjmaize, kas tiek cepta Bostonā pēc latviešu senām receptēm.Ziedonis Barbaks ir arī Bostonas latviešu hokeja fanu kluba  dibinātājs, kas pulcē kopā hokeja fanus Bostonā un tuvākā  apkārtnē. Bostonas hokeja fanu klubs ir nodibinajis draudzīgas attiecības ar latviešu hokeja komandu "Peterborough Dinamo", kas arī piedalījās šajā pasākumā. "Peterborough Dinamo" hokejisti prezentēja savu komandu, hokeja formas un inventāru, kā arī aicināja pievienoties jaunus dalībniekus. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja uzvilkt hokejistu tērpus un sajusties kā īstiem hokejistiem, izmēģinot savas prasmes ripas mešanā vārtos. Šādu iespēju nepalaida garam arī Bostonas mērs Paul Kenny ar kundzi. Raksta/ foto autors: Inese Asermane

  • 19. septembris, 2013
  • Momenti, kas „aizķēra” mani.

    • 19.09.2013, 16:24

    Šodien, atverot Twitter, visapjūsmotākā ziņa kultūrā ir vakardienas (18.09.2013.) „100g kultūras” raidījums – portretintervija ar Pūcīšu, Gulbju dzimtas pārstāvjiem – aizsaulē aizgājušo, leģendāro aktieri un režisoru Uldi Pūcīti, viņa meitu aktrisi, uzņēmēju Milenu Gulbi – Kavaci un visu laiku veiksmīgāko Latvijas tenisistu Ernestu Gulbi. Twitter pulss tiešām bija paaugstinājies, – viena pēc otras slavinošas atsauksmes. Nolēmu, ka noteikti jānoskatās šī portretintervija. Atradu raidījuma ierakstu un noskatījos. Tas bija to vērts. Iesaku arī citiem. (http://www.ltv.lv/lv/raksts/18.09.2013-100g-kulturas.-personiiba.id18034/) Ierakstiem piemīt brīnišķīga īpašība, – jebkurā brīdī var uzlikt pauzi, vairākkārt patīt atpakaļ, vairākkārt noskatīties… Ar šo portretinterviju es nevarēju savādāk. Drīz vien „pauzēju” un gāju pēc piezīmju blociņa un pildspalvas. Noteikti tas un arī tas  jāpieraksta! Šis raksts ir tapis ar mērķi apkopot vienuviet, manuprāt, spožākos portretintervijas momentus. Tos, kas mani „aizķēra”. Personīgi mani. Kādam citam var būt kādi citi momenti. Momenti: ·  Aktrise Milena Gulbe – Kavace, spēlējot lomu, skatās pa logu. Šī aina mani pilnībā apbūra. ·  Vēlos izcelt divas, aktrises teiktās, lietas. Sarunājoties par mākslu, viņa saka: „Māksla ir subjektīva.” un „Mīliet, lūdzu, aktierus!” ·  Ulda Pūcīša neatvairāmās acis filmā „Purva bridējs.” 1966.g. ·  Amizanta epizode no LTV 1994.g. raidījuma „Aiz priekšskara.” Ernests Gulbis, mazs zēns būdams, jautāts par sava vectēva nodarbošanos, atbild, ka viņš (Uldis Pūcītis)  ir „aktrisis”. Smējos sirsnīgus smieklus. Un tas, kas visdziļāk skāra. ·  Aktrise Milena Gulbe – Kavace jautāta, vai viņai ir sajūta, ka viņa ir nospēlējusi savu lomu, atbild: „Jā! Es nospēlēju dzīves lomu. Man ir tādi bērni! Es lepojos! Es esmu tik laimīga mamma! Es esmu savu lomu nospēlējusi!” ·  „100g kultūras” uzdod jautājumu aktrises dēlam Ernestam Gulbim: „Kādas ir tās īpašības, lai cilvēks uzvarētu?” Uz ko Latvijas spožākais tenisists atbild: „Tas ir tas uguns acīs.” Un turpina: „Sistemātisks darbs. No rīta līdz vakaram. Katru dienu. Neapstājoties. Un tikai tad tu esi veiksmīgs cilvēks.” ·  Uldis Pūcītis LTV 1994.g. raidījumā „Aiz priekšskara”:  ”Vaig kādu, kas paliek pēc  tevis. (..) Tas nozīmē, ka dzīve nav nodzīvota velti. Jo mūsu, tas viss, tas darbs, tas jau pagaist…kaut kur paliek nodzeltējušas recenzijas. Un filmās, kuras es ar tādu (..) nopūtu skatos: „tur viņš vēl ir, bet faktiski viņa vairs nav.” „Daudz! Daudz šie dēļi ir pieredzējuši. Kā Pētersons raksta savā lugā: ”Kas tad ir vajadzīgs aktierim – divi buki un divi dēļi pāri tiem. Un aktieris uz šiem dēļiem.” Nu, te ir daudz slavenu aktieru pa šiem dēļiem staigājuši. Un, jācer, ka staigās vēl!…(pēc klusuma pauzes)…Viss!”Autore: Ilze Rumjanceva.Raksta publikācija manos emuāros:http://ilzerumjanceva.wordpress.com/2013/09/19/momenti-kas-aizkera-mani/ 

  • 18. septembris, 2013
  • “Pirms aizejat, vienmēr pajautājiet viņam/-ai, - kapēc?”

    • 18.09.2013, 06:44

    Ieraugot “Mazputniņš” (autors – Rešāds Nurī Gintekīns) starp citām lidostas avīžu kioska grāmatām, mani pārņēma atkalredzēšanās prieks. Neatcerējos, kad un pie kādiem apstākļiem biju tikusies ar šo stāstu, bet jutu, ka noteikti esam seni paziņas. Vai nu biju lasījusi šo grāmatu krietni sen atpakaļ, vai arī biju klausījusies radio iestudējumu. Izšķīros par labu pēdējai versijai, - klausīju savai iekšējai balsij. Bet, varbūt tā ir kļūdījusiesJ “Mazputniņš” - aizkustinošs stāsts par jaunas turku meitenes Ferides (nebēdnīgā rakstura dēļ, visi viņu dēvē par Mazputniņu) mīlestību uz savu brālēnu Ķamrānu, no kura, uzzinot par viņa nodevību, viņa aizbēg kāzu priekšvakarā, atstājot tikai īsu zīmīti mīļotajam, un dodas nezināmā, patstāvīgā dzīvē. Taču ne mīļotā cilvēka nodevībai,ne pašas, dvēselē ievainotās, meitenes cīņai pret savu mīlu, ne gadiem ilgušai atšķirtībai, ne arī draudošām briesmām un pielūdzēju bildinājumiem, - neizdodas iznīdēt Mazputniņa mīlestību. Tas ir stāsts par mīlestību, kas neaiziet…tā paliek tevī…Mīlestība nepakļaujas nevienam un nekam, - tā ir neiznīcināma un pastāvīga. Tā dzīvo pati savu dzīvi un neklausās, ko viņai saka. Un tas ir stāsts par laiku, - katram pienāk savs laiks, kad atskatīties pagātnē no šodienas skatpunkta. Laiks liek bēgt, nolīst kaktiņā un dziedēt ievainojumus, aizsargāties, mesties cīņā par sevi, tas dzen uz priekšu, liek dusmoties, pretoties, nīst, pārbauda mūs, atvēsina, mierina, dod salīdzinājumus, sakārto, liek šaubīties, raudāt, smieties, ilgoties un skumt, bagātina, dziedina, audzina, un vairo pieredzi līdz mēs esam gatavi doties atpakaļ un nostāties vaigu pret vaigu ar tiem, ko atstājām aiz sevis kādu laiku atpakaļ… Šī grāmata mani rosināja uz dažām pārdomām. Varētu pat teikt, ka es guvu pāris atziņas, viena no kurām varētu skanēt kā padoms: ”Ja kāds, ko Jūs mīlat ir Jums nodarījis pāri, pirms aizejiet, palūdziet viņam izskaidrot, - kapēc viņš/-a to darījuši?” Neaizejiet neizrunājušies! Otra atziņa, par ko es domāju, - reizēm jūtas ir tik satrauktas un dvēsele tā sāp, ka uzreiz izrunāt pāridarījumu var nebūt jēgas. Ir vajadzīgs laiks. Bet, neaizejiet nepateicis/-kusi, ka Jums vajadzīgs laiks, lai varētu atgriezties un pajautāt, - kapēc?

  • 13. jūlijs, 2013
  • Kā jārīkojas, pēc darba gaitām Apvienotajā Karalistē, atgriežoties Latvijā?

    • 13.07.2013, 12:20

    Ja vēlaties saņemt palīdzību darba meklēšanā, jāreģistrējas tuvākajā Valsts nodarbinātības aģentūrā (NVA) www.nva.gov.lv.Ja vēlaties turpināt saņemt Apvienotajā Karalistē piešķirto bezdarbnieka pabalstu, kamēr uzturaties un meklējat darbu Latvijā, septiņu dienu laikā reģistrējieties vietējā NVA, un iesniedziet U2 dokumentu VSAA - www.nva.gov.lv; www.vsaa.gov.lv.Ja vēlaties apliecināt savu nodarbinātības un apdrošināšanas periodu AK, iesniedziet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā U1 dokumentu - www.vsaa.gov.lv.Ja uzturējāties ārpus Latvijas ilgāk par 6 mēnešiem, pēc atgriešanās deklarējiet savu dzīvesvietu pašvaldībā vai elektroniski portālā www.latvija.lv  izmantojot PMLP e-pakalpojumu "Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana" - www.pmlp.gov.lv. Ja Apvienotajā Karalistē ir gūti ienākumi, Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija par iepriekšējo gadu - www.vid.gov.lv.Avots: Nodarbinātības valsts aģentūraFoto: Stock.XCHNG

  • Kā jārīkojas pēc nodarbinātības perioda Lielbritānijā beigām?

    • 13.07.2013, 12:12

    Pēc nodarbinātības perioda Lielbritānijā beigām jāsaņem un jāsaglabā visi dokumenti un izziņas, kas apliecina legālu nodarbinātību Apvienotajā Karalistē, tajā skaitā:P45 (izbeidzot darba attiecības) un P60 (ikgadējs) nodokļu nomaksas apliecinājums, kuru izsniedz darba devējsU1 dokuments par nodarbinātības un apdrošināšanas periodiem AK vai U2 dokuments par AK piešķirto bezdarbnieka pabalsta eksportu uz citu ES/EEZ valsti Lai uzzinātu, vai Jums ir tiesības uz kādu no pabalstiem, vērsties tuvākajā Apvienotās Karalistes valsts Nodarbinātības dienestā.To kontaktinformācija un skaidrojumi par pabalstiem ir atrodama Apvienotās Karalistes valsts pārvaldes portālos www.direct.gov.uk un www.gov.uk.Avots: Nodarbinātības valsts aģentūraFoto: Stock.XCHNG

  • Kā veiksmīgi atrast dzīvesvietu Lielbritānijā?

    • 13.07.2013, 11:58

    Atrast dzīvesvietu vēlams  jau pirms došanās uz Apvienoto Karalisti, jo dažos apvidos sameklēt mājokli var izrādīties sarežģīti. Lai noīrētu mājvietu ir jārēķinās, ka var būt nepieciešams iemaksāt drošības naudu viena līdz divu mēnešu apmērā.Mājokļu īres sludinājumus var meklēt internetāwww.ukpropertyshop.co.ukwww.zoopla.co.ukhttp://uk.easyroommate.comwww.gumtree.comu.c.Mājokļa meklēšanas jautājumā var palīdzēt nekustamo īpašumu aģentūrasInformācija Nekustamā īpašuma tiesībsargā www.tpos.co.uk  vai Nacionālā nekustamā īpašuma aģentu asociācijā www.naea.co.uk.Sākotnēji var apmesties hostelī, viesnīcā vai kempingā. Informācija internetā "Dzeltenās" lapas www.yell.com.Avots: Nodarbinātības valsts aģentūraFoto: Stock.XCHNG

  • Kāda ir Apvienotās Karalistes nodokļu sistēma?

    • 13.07.2013, 11:52

    Nodokļu gads Apvienotajā Karalistē sākas 6.aprīlī un beidzas nākošā gada 5.aprīlīIenākuma nodokļus un sociālās apdrošināšanas maksājumus administrē ar PAYE (Pay As You Earn) sistēmas palīdzību saskaņā ar progresīvo nodokli 20–50%Informācija par spēkā esošām nodokļu likmēm ir atrodama Viņas Majestātes ieņēmumu un muitas pārvaldes (HM Revenue & Customs/HMRC) tīmekļa vietnē www.hmrc.gov.uk/rates.Darba devējam jāuzrāda P45, ja esat iepriekš strādājis Apvienotajā Karalistē. Par nodarbināto nodokļu nomaksu ir atbildīgs darba devējs. Ja esat pašnodarbinātais, nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi ir jāveic patstāvīgi.www.hmrc.gov.uk/workinghttps://www.gov.uk/browse/business Nepieciešams noskaidrot, vai esat tiesīgs saņemt nodokļu kredītus (tax credits) www.hmrc.gov.uk/taxcredits Plaša informācija par nodokļu sistēmu, nodokļu veidiem, to nomaksas un atgriešanas kārtību ir atrodama arī Apvienotās Karalistes valsts pārvaldes portālos https://www.gov.uk/browse/tax un www.nidirect.gov.uk/taxe, kā arī http://www.hmrc.gov.uk/migrantworkers/.Avots: Nodarbinātības valsts aģentūraFoto: Stock.XCHNG

  • Kādi ir galvenie darba līguma noteikumi Lielbritānijā?

    • 13.07.2013, 11:40

    Vienmēr jāatceras, ka ikvienam ES pilsonim ir tiesības strādāt citā ES dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz šīs valsts pilsoņiem. Vienas ES dalībvalsts pilsonim, kas strādā citā ES dalībvalstī, darba nosacījumu ziņā (piemēram, alga, atbrīvošana no darba un atjaunošana darbā) ir tiesības uz tieši tādu pašu attieksmi, kādu saņem viņa kolēģi, kas ir attiecīgās valsts pilsoņi.Darba līgums ir jāslēdz rakstveidā. Noteikti pieprasiet un saglabājiet savu eksemplāruApvienotajā Karalistē svarīgi saprast, kādā statusā esat nodarbināts - kā strādnieks (worker), vai kā darbinieks (emlpoyee). Darbiniekiem parasti ir labvēlīgāki darba apstākļi un plašākas tiesībasPapildu informācija tīmekļa vietnēs:www.worksmart.org.uk https://www.gov.uk/employment-status www.nidirect.gov.uk/index/employment/employment-terms-and-conditionsDarba līgumā jāiekļauj informācija par atalgojumu un tā izmaksāšanas biežumu. Informācija par minimālo algu pieejama interneta resursā https://www.gov.uk/national-minimum-wage-ratesVidēji maksimālais darba laiks ir 48 stundas nedēļā. Jums ir tiesības vienoties ar darba devēju par garāku darba laiku, noformējot to rakstveidā (opt-out agreement). Valstī nav noteikta virsstundu uzskaitīšanas un apmaksas kārtība, par to ir jāvienojas ar darba devēju individuāli un jāatspoguļo darba līgumāMinimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums pilna laika strādājošiem ir 28 kalendārās dienasLauksaimniecības algu padome (Agricultural Wages Board/ AWB) lauksaimniecībā nodarbinātiem nosaka atšķirīgus darba un atpūtas laika, atalgojuma un citus darba apstākļu nosacījumus. Pie tam šie nosacījumi atšķiras arī AK daļās Papildu informācija par nodarbinātības nosacījumiem ir pieejama Apvienotās Karalistes valsts pārvaldes portālos www.gov.uk un www.nidirect.gov.uk.Avots: Nodarbinātības valsts aģentūraFoto: Stock.XCHNG

  • Kā jārīkojas darba meklētājam, ierodoties Apvienotajā Karalistē?

    • 13.07.2013, 11:30

    Ja vēlaties saņemt palīdzību darba meklēšanā, jāreģistrējas vietējā Jobcentre Plus Anglijā, Velsā un Skotijā. Informācija www.direct.gov.uk vai JobCentre NI Ziemeļīrijā www.nidirect.gov.ukJa vēlaties turpināt saņemt Latvijā piešķirto bezdarbnieka pabalstu, kamēr uzturaties un meklējat darbu Apvienotajā Karalistē, septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas no Latvijas reģistrējieties vietējā AK Nodarbinātības dienestā (t.i. Jobcentre Plus vai JobCentre NI), iesniedzot U2 dokumentu.Parūpējieties savlaicīgi noformēt U2 dokumentu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Latvijā - www.vsaa.gov.lv .Piesakieties Valsts nodarbinātības dienestā sociālā apdrošināšanas numura (National Insurance Number – NIN) saņemšanai. Tas jāuzrāda darba devējam, uzsākot darba attiecības vai arī kļūstot par pašnodarbinātu personu, tas ir nepieciešams.Ja uzsākat patstāvīgu darbu, jāreģistrējas Viņas Majestātes ieņēmumu un muitas pārvaldē (HM Revenue & Customs/HMRC) - www.hmrc.gov.uk/individuals/.Ja plānojat strādāt celtniecības nozarē kā pašnodarbinātais, Jums ir jāreģistrējas HMRC un Celtniecības nozares reģistrā (Construction Industry Scheme/ CIS) - www.hmrc.gov.uk/cis. Ja uzturaties ārpus Latvijas ilgāk par 6 mēnešiem, paziņojiet jauno dzīvesvietas adresi Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - www.pmlp.gov.lv.Noderīgas saitesValsts pārvalde, saistītās institūcijas un iestādesApvienotās Karalistes pārvaldes portāli www.gov.uk www.nidirect.gov.ukLatvijas vēstniecība AK http://www.mfa.gov.lv/londonAK Robežu aģentūra (ang. UK Border Agency) www.ukba.homeoffice.gov.ukĀrlietu un Sadraudzības valstu ministrija (ang. Foreign and Commonwealth Office) www.fco.gov.ukViņas Majestātes ieņēmumu un muitas pārvalde (ang. HM Revenue & Customs – HMRC)www.hmrc.gov.ukVeselības aizsardzības un darba drošības pārvalde (ang. Health and Safety Executive)www.hse.gov.uk www.hseni.gov.ukArodbiedrību kongress www.tuc.org.uk www.worksmart.org.ukNacionālie veselības pakalpojumi – NHS www.nhs.uk Noderīga informācija darba meklētājiem www.migrantsrights.org.ukwww.citizensadvice.org.ukwww.etuc.org Avots: Nodarbinātības valsts aģentūraFoto: Stock.XCHNG

  • Kas jāzina, dodoties darba gaitās uz Apvienoto Karalisti?

    • 13.07.2013, 11:10

    Ja dodaties uz Apvienoto Karalisti darba meklējumos, studēt vai atpūtas braucienā, noformējiet Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), lai Apvienotajā Karalistē varētu saņemt bezmaksas neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību. EVAK bez maksas iespējams saņemt Nacionālajā veselības dienestā www.vmnvd.gov.lv. Ņemiet vērā, ka EVAK pārstāj darboties, līdz ar pirmo darba dienu.Ja nepieciešams, var iegādāties brīvprātīgo veselības un dzīvības apdrošināšanas polisi vai ceļojumu apdrošināšanas polisi. Informācija par apdrošināšanas sabiedrībām atrodama Latvijas Apdrošinātāju asociācijas tīmekļa vietnē www.laa.lv.Ja nepieciešams, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) noformējiet Eiropas sociālās apdrošināšanas sistēmas koordinācijas U dokumentus (U1 dokuments par nodarbinātības periodu Latvijā; U2 dokuments bezdarbnieka pabalsta eksporta gadījumā).Plašāka informācija: www.vsaa.gov.lv Ja esat reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un dodaties prom no Latvijas, informējiet par šiem plāniem savu nodarbinātības aģentu tajā NVA filiālē, kur esat reģistrējies.Ja nepieciešams, paziņojiet Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par nodomu strādāt Apvienotajā Karalistē, vai noskaidrojiet, kā nodokļu maksājumus un nodokļu saistības ietekmēs darbs Apvienotā Karalistē, informācija www.vid.gov.lv Ja uzturēsities ārpus Latvijas ilgāk par 6 mēnešiem, Jums ir pienākums paziņot savas dzīvesvietas adresi ārvalstī Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei www.pmlp.gov.lv. To iespējams izdarīt, atrodoties Apvienotajā Karalistē. Atgriežoties atpakaļ, Jums ir jādeklarē dzīvesvieta Latvijā.Dodoties darba gaitās uz Apvienoto Karalisti līdzi jāņem: Derīga pase Dzimšanas apliecība Autovadītāja apliecība Laulības apliecība Vismaz divas fotogrāfijas dokumentiem Bankas norēķinu kartes Pietiekamā apmērā iztikas līdzekļi dzīvošanai vai mājupceļam CV un rekomendācijas vēstules angļu valodā Izglītības dokumenti Uz papīra izrakstīta radu, draugu kontaktinformācija NIN, P45 un citus Apvienotajā Karalistē iepriekš izsniegtus dokumentus un kartes Noderīga informācija darba meklētājiem www.migrantsrights.org.ukwww.citizensadvice.org.ukwww.etuc.org Avots: Nodarbinātības valsts aģentūraFoto: Stock.XCHNG

  • Kā pieteikties darbā Apvienotajā Karalistē?

    • 13.07.2013, 11:00

    Darba devēji parasti ir ieinteresēti saņemt CV un pieteikuma vēstules, taču nav izslēgts, ka būs nepieciešams aizpildīt darba devēja sastādītu pieteikuma veidlapu darbam. Uzmanīgi jāizlasa darba sludinājumi, tajos ir iekļauta informācija par pieteikšanās kārtību.Pēc CV satura darba devēji izlemj, kādi kandidāti tiks uzaicināti uz pārrunām. CV, pieteikuma vēstule vai pieteikuma veidlapa ir jāiesniedz angļu valodā, ja nav minēts citādi. CV optimālais apjoms ir 1 A4 formāta lapa. Ja CV ir garāks, vēlams lai tas nepārsniedz 2 A4 formāta lapas.Apvienotās Karalistes Nacionālā Karjeras dienesta mājas lapā ir pieejama informācija par CV sastādīšanu atbilstoši Apvienotās Karalistes prasībām - https://nationalcareersservice.direct.gov.uk/advice/getajob/cvs/Pages/default.aspx CV ir jāatspoguļo personas dati, iegūtā izglītība un kvalifikācija, darba pieredze, darbā izmantojamās prasmes un atsauksmes. CV sastādīšanai var lietot Eiropas standarta CV – Europass CV.Europass CV paraugi, veidlapas 25 valodās un ieteikumi CV sastādīšanai - www.europass.lv.Rekomendācijas vēstules parasti netiek pieprasītas, taču, ja tās ir sastādītas angļu valodā un pierāda Jūsu piemērotību darbam, varat tās pievienot pieteikumam.Ja Apvienotajā Karalistē vēlaties strādāt reglamentētā profesijā, Jums noteikti būs jāveic profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūra Nacionālā akadēmiskās informācijas centrā UK NARIC - www.naric.org.uk.Noderīga informācija darba meklētājiem www.migrantsrights.org.uk; www.citizensadvice.org.uk; www.etuc.org Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra Foto: Stock.XCHNG