Latviesi.com

  • * Uzzini par latviešu aktivitātēm savā apkārtnē visā pasaulē * Seko latviešu un latviešu organizāciju aktivitātēm * Piedalies ar savu sakāmo

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas vēstnieks ANO tiekas ar skautiem un gaidām no Latvijas 14:38

    • Latvijas vēstnieks ANO tiekas ar skautiem un gaidām no Latvijas

      • 14:38

      26. augustā Latvijas vēstnieks ANO Ņujorkā Jānis Mažeiks bija uzaicinājis uz tikšanos Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO skautus un gaidas no Latvijas, kas bija piedalījušies 11. Lielajā skautu un gaidu nometnē „Mantojums”.Jānis Mažeiks iepazīstināja skautus ar Latvijas pārstāvniecības ANO darbu, kā arī pastāstīja par Latvijas diplomātijas vēsturi, ANO mērķiem un organizācijas ikdienu.11. Lielā skautu un gaidu nometne „Mantojums” norisinājās 17. līdz 23.augustam Vinebago (Winnebago) skautu nometnē Ņūdžersijas štatā ASV. Tajā piedalījās ap 200 latviešu skautu un gaidu, kā arī ap 50 skautu vadītāju no ASV, Kanādas, Austrālijas un Latvijas.Sīkāka informācija par 11. Lielo skautu un gaidu nometni „Mantojums”: http://11ln.org/index.php.Ziņas autors: Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība Apvienoto Nāciju OrganizācijāFoto: Latvijas pārstāvniecība ANO Ņujorkā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu 221 nometņotājs atklāj 11.Lielo skautu un gaidu nometni "Mantojums" ASV 14:10

    • 221 nometņotājs atklāj 11.Lielo skautu un gaidu nometni "Mantojums" ASV

      • 14:10

      11.Lielā skautu un gaidu nometne "Mantojums" tika atklāta 2014.g. 17.augustā amerikāņu skautu īpašumā Winnebago Scout Reservation Rockaway pilsētā Ņudžersijas pavalstī.Jau sestdien 16.augustā nometnes vietā notika liela rosība. Nometnes rīkotāji ir ņujorkieši, no Rīgas (90.) skautu vienībasvad. Inta Šķinķe un no Zilā kalna (4.) gaidu vienības vad.Kristīna Putene. Nometnes organizēšanas komitejā darbojas Ņujorkas skautu un gaidu vadītāji un abu vienību labvēļi: vad. Mārtiņs Putenis, Edgars Zālīte, Linda Byron, Velta Soucie.Sestdienas pēcpusdienā visi ar saviem palīgiem veica nometnes pēdējos priekšdarbus - pieliekot ceļa zīmes, sadalot apakšnometņu vietas un citus pēdējā brīža darbiņus. Svētdienas rītā, 17.augustā, pirmos nometņotājus sagaidīja vad. Ints Rupners un tos novirzīja tālāk uz reģistrāciju. Pie reģistrācijas galda nometnes dalībniekus sagaidīja: vad. Ilze Rupnere, vad. Maija Šķinķe, rovers Pēteris Aivars, kasiere Linda Byron, Gunta Ģiga, Jana Tetere un vad. Maija Laiviņa, kuŗa visiem izdalīja pīrāgus, un novēlēja labu nometnošanu, kā arī parādīja tālāko ceļu uz apakšnometnēm. Pirmais ierodas lielais autobuss no Kanadas ar 42 dalībniekiem ar Toronto Rīgas (72.) skautu vienības Gaujas (14.) gaidu vienības, un no Hamiltonas Ventas (10.) gaidu vienības.Tam sekoja nometņotāji no Ņujorkas skautu un gaidu vienībām. Autobuss no Bostonas ar Daugavas (8.) skautu vienības un Sauleskalna (7.) gaidu vienības 18 dalībniekiem. Dienas laikā iebrauca dalībnieki no Čikāgas Staburaga (70.) skautu un Gaujas (6.) gaidu vienībām, kā arī no Kalamazū Lielupes (175.) skautu vienības. Ir arī pārstāvji no Milvoku skautu vienības. No Austrālijas skautu un gaidu jendām nometnē piedalās18 dalībnieki. Nometnē kopsummā 102 skauti un 90 gaidas no Latviešu skautu kustības un Latviešu gaidu kustības.No Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas ir ieradušies 29 skauti un gaidas. Tātad nometņotāju skaits 221 nometņotājs!Pēc reģistrācijas sākās nometnes iekārtošana pa darbības pakāpēm, guntiņu apkašnometni Sēkliņas vada vad. Larisa Kaļiņa no Gaujas (14.) gaidu vienības Toronto, mazskautu apakšnometni Zemes sargi vad. Kalvis Cers no Staburaga (70.) skautu vienības, skautu apakšnometni Strēlnieki vada vad.Ēriks Puriņš no Daugavas (8.)skautu vienības Bostonā, gaidu nometni Pareizais ceļš vad. KarmenaZiediņa no Sauleskalna (7.) gaidu vienības Bostonā, roveru apakšnometni Lāčplēši vad. Reinis Sīpols no Rīgas (90.) skautu vienības Ņujorkā, un vad. Krista Lenša no Gaujas (6.) gaidu vienības Čikāgā vada lielgaidu apakšnometni Dainas.Nometnes atklāšana notika plkst 5.00 pēcpusdienā. Gan skauti, gan gaidas sastājās pa valstīm, jendām, vienībām. Uz komandantu rīkojumu nometnes dalībnieki iesoļo karogu laukumā. Skautu komandantei vad. Intai Šķinķei seko trīs tradicionālie Latvijas karogi, kuŗus parādes laukumā ienes vadītāji Arnis Korolkēvics, Ēriks Kākulis un Matīss Puriņš. Tad seko visi skautu nometnes dalībnieki.Gaidu nometnes komandantei vad. Kristīnai Putenei seko ar Latvijas karogiem vadītājas Anda Spalviņa, Dagnija Spun-tele - Lapiņa un Daina Bunga. Karogiem seko gaidu nometnes dalībnieces. Kad nometne nostādīta, ienāk Latviešu skautu priekšnieks vad. Pēteris Aivars, Latviešu gaidu priekšniece vad.Nora Aivara un Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas Latvijas skautu priekšnieks v.v. Jānis Iklāvs. Vad.Pēteris Aivars atklājot 11. Lielo nometni uzsver, ka: "Šogad paiet 97 gadi kopš latviešu zēni sāka skautot Latvijā, 1917.gadā. Piecus gadus vēlāk 1922.gadā meitenes pievienojās šai jaukajai domai un sāka gaidot Latvijā. Otrais pasaules karš pārtrauca skautu un gaidu darbību Latvijā. 1945.gadā Vācijā, DP nometnēs tika nodibināta Latviešu skautu un Latviešu gaidu kustība, lai trimdā varētu turpināt skautot un gaidot. Tā arī vēl šodien, 69 gadus vēlāk pastāv Latviešu skautu gaidu kustība ārpus Latvijas un mēs visi šodien esam šeit kopā pulcējušies. Pirms 47 gadiem mēs sākām tradiciju rīkot lielās nometnes jubilejas gados. 1967.gadā notika pirmā lielā nometne "Tēvzeme". Starplaikā esam rīkojuši trīs lielās nometnes Kanadā, divas lielās nometnes Katskiļos, Ņujorkā, vienu lielo nometni Masačusetā un divas lielās nometnes Mičiganā. Un tagad esam Ņudžersijas pavalstī, lai nometņotu 11. Lielā nometnē "Mantojums". Mēs esam braukuši no Austrālijas, Latvijas, Kanadas un Amerikas. Katrai nometnei ir bijis savsraksturs, savas īpatnības un savs gars. Bet visās nometnēs mūs ir vadījuši mūsu skautu un gaidu likumi, kas mums ir devuši mūsu skautu un gaidu nerimtīgo garu. Smelsimies no mūsu mantojumu akas un baudīsim šo nedēļu pilnībā. Vēlu jums atjaunot vecās draudzības, rast jaunus draugus, uzpildīt savu atmiņu mugursomas un braukt mājās pilniem ar skautu un gaidu garu! Ar šo paziņoju 11. Lielo nometni par atklātu!"Karogu mastos uzvijas ASV, Latvijas, Kanadas un Austrālijas karogi.Latviešu gaidu priekšniece vad. Nora Aivara sveicot nometņotājus saka: "…bet kas tad īsti ir Mantojums? Mantojums ir viss tas, ko jūs katrs esat saņēmuši no saviem priekštečiem. Tas var būt labs padoms kā izvēlēties Pareizo ceļu. Varbūt tā ir sēkliņa no mammas vai vecmāmiņas stāda. Tā ir mūsu tautas vēsture, kur cīnījās strēlnieki un zemessargi aizstāvot mūsu Latviju. Tās ir mūsu mīļas tautas dziesmas vai dainas un mūsu latviešu literātūra, kurā mēs sastopam Lāčplēsi, kas cīnījās pret Melno bruņinieku. Mantojums ir skautu un gaidu mākas, likumi un solījumi, ko paaudzes pirms jums ir saglabājušas. Mantojumā arī esat saņēmuši skaisto dabu ap jums, kas mums visiem ir jāsargā."Nometni apsveica Amerikas Latviešu apvienības priekšsēde Anita Bataraga, Latvijas Skautu priekšnieks Jānis Iklāvs. Rakstisks apsveikums tika nolasīts no Latvijas Gaidu priekšnieces vad. Līgas Jagmanes.Pēc oficiālās nometnes atklāšanas visi nometņotāji devās uz svētbrīdi, kuŗu vadīja Ņujorkas ev. lut. draudzes diakons Indriķis Kaņeps, tad uz kopējām vakariņām, ko gatavoja amerikāņu skautu nometnes īpašnieku darbinieki.Vakarā vēl atklāšanas ugunskurs, kuŗu vadīja vad. Dace Strīpniece, Kanadas gaidu jendas priekšniece. Raksta un foto autore: Vad.Maija ŠķinķeRaksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Latvija Amerikā

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu XVI Rietumkrasta Dziesmu svētki San Jose 13:43

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Piektdien Latviešu centrā Freiburgā notiks tautas deju kolektīva "Dadži" koncerts 11:54

    • Piektdien Latviešu centrā Freiburgā notiks tautas deju kolektīva "Dadži" koncerts

      • 11:54

      29.augustā plkst.19.00 Freiburgā - Latviešu centrā "Bērzaine" notiks Smiltenes tautas deju kolektīva Dadži koncerts.Tautas deju kolektīvs Dadži radās 2005.gadā Māras Lejas vadībā. Jau dibināšanas gadā kolektīvs ļoti labi startēja skatē un jau vasarā piedalījās IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Deviņu gadu laikā ir izdejotas vairāk kā 150 dažādu tautu deju vairāk kā 180 koncertos, t.sk. šogad Pasaules koru olimpiādes lielkoncertā Mežaparka estrādē.Savukārt latviešu centrs Bērzaine ir viens no pēdējiem publiski pieejamajiem latviešu īpašumiem Eiropā. Bērzaine ir ne tikai aktīvs Vācijas, Francijas un Šveices latviešu centrs, bet arī iecienīta naktsmāju vieta, ko, apceļojot Eiropu, ir iecienījuši viesi no Latvijas.Koncerts ilgs apmēram stundu. Pēc tam aicinām uz draudzīgu pasēdēšanu un padancošanu līdzi ņemot groziņus un priecīgu noskaņu :) Ieeja bezmaksas! Sīkāka informācija rakstot berzaine@latviesi.com vai pa tālr.: 0049 (0) 761 53340. Adrese: Leinhaldenweg 28, 79104, Freiburg.Ziņas autors: Latviešu centrs Bērzaine, FreiburgāPublicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Pasaules latviešu simfoniskās mūzikas koncertā skanēs trimdas latviešu un viņu pēcteču darbi 10:38

    • Pasaules latviešu simfoniskās mūzikas koncertā skanēs trimdas latviešu un viņu pēcteču darbi

      • 10:38

      Palikuši tikai nepilni divi mēneši līdz PBLA Kultūras fonda rīkotajai II kultūras konferencei "Latvija ārpus Latvijas". Vēl tiek rakstīti referāti, kuri kādu iemeslu dēļ vēl nav pabeigti (termiņš gan bija 1.jūlijs!), taču patlaban jau ieguvušas konkrētas aprises vairāki notikumi, kas saistīti ar šo konferenci.Tagad ir skaidri zināms, ka ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes koncertzāles "Cēsis", PBLA Kultūras fonda un PBLA Kultūras fonda Mūzikās nozares atbalstu sestdien, 4.oktobrī, plkst.19.00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" un svētdien, 5.oktobrī, plkst.18.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē notiks spožs un līdz šim neredzēts "Pasaules latviešu simfoniskās mūzikas koncerts".Abos koncertos uzstāsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris izcilā latviešu diriģenta, tās absolventa Aināra Rubiķa vadībā un atskaņos ārpus (agrāk un tagad) Latvijas dzīvojošo komponistu - Jāņa Kalniņa, Tālivalža Ķeniņa, Bruno Skultes, Imanta Ramiņa un Lolitas Ritmanes skaņdarbus.Kā zināms, Ainārs Rubiķis pasaules ievērību guva 2010.gadā, izcīnot pirmo vietu 3.Starptautiskajā Gustava Mālera diriģentu konkursā Bambergā, Vācijā. Gadu vēlāk - 2011. viņš izcīnīja Nestlé un Zalcburgas festivāla Jauno diriģentu balvu, kā arī debitēja Zalcburgas un Edinburgas festivālā. Sekoja koncertturnejas daudzās pasaules valstīs visos kontinentos, tai skaitā Austrālijā. Bet kopš 2012.gada Ainārs Rubiķis ir Novosibirskas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātŗa mūzikālais vadītājs un galvenais diriģents. Šopavasar viņš izpelnījās ievērojamāko Krievijas apbalvojumu "Zelta maska" kategorijā "labākais diriģents" par Bernstaina "Mass" iestudējumu šajā lielākajā Sibirijas zinātnes un kultūras centra operā.Diriģenta Aināra Rubiķa vadībā šajā vienreizīgajā koncertā pirmo reizi Latvijā izskanēs Jāņa Kalniņa vijoļkoncerts, kuŗā uzstāsies vijolniece no Vācijas Laura Zariņa. 27 gadus veco vijolnieci kritika slavē par viņas "augstākās klases mūzikalitāti" un par viņas "spīdoši skaisto toni". Pēc J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas beigšanas viņa papildinājusies Rostokā un Berlīnē, kur 2012.gadā ieguvusi maģistra gradu, mācoties pie profesora Ulfa Vallina (Wallin). Patlaban mūziķe visu uzmanību koncentrējusi uz solo koncertiem. Bez tā visa vēl dzirdēsim Imanta Ramiņa simfonisko poēmu "Odiseja", Tālivalža Ķeniņa 1972.gadā sacerēto 4.simfoniju, Bruno Skultes "Nerrs".Maz Latvijā dzirdēta Lolitas Ritmanes simfoniskā mūzika, lai gan, pieņemu, kino skatītāji ir redzējuši filmas, kuŗu mūzikas autore ir tieši viņa, nezinot, kas to uzrakstījis. Šoreiz nav lieki atgādināt, ka Lolita Ritmane desmit reizes ir nominēta Emmy balvai, līdz viņa to saņēma 2002.gadā par animācijas filmu seriju "Batman Beyond".Šovasar Latviešu dziesmu svētkos Hamiltonā, Kanādā, izskanēja viņas jaunākais sacerējums korim un kamerorķestrim, bet īpaši šim simfoniskajam koncertam top darbs, kura pirmatskaņojums būs kā Cēsīs, tā Rīgā 4. un 5.oktobrī. Ziņas autors: Māris BrancisFoto: Stock.XCHNGRaksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Latvija Amerikā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Jaunas darba vietas Latvijā rada jaunā uzņēmēju paaudze 09:54

    • Jaunas darba vietas Latvijā rada jaunā uzņēmēju paaudze

      • 09:54

      Iedomāsimies, ka pasaule ir daudzdzīvokļu māja, kur dzīvokļi ir valstis. Tātad arī Latvija ir kā viens dzīvoklis šajā lielajā daudzdzīvokļu namā. Dzīvoklī "Latvija" dzīvo, piemēram, trīs cilvēki, viens no viņiem cilvēkiem izdomā aizbraukt no "Latvija" uz citu dzīvokli. Viņš vai viņa vēl nezina, vai aizbrauc uz tikai neilgu laiku, vai uz neatgriešanos, vai varbūt tikai studēt.Taču brīdis ir pienācis un nu dzīvoklī ir palikuši tikai divi cilvēki, no kuriem tikai viens strādā, bet otru vecuma dēļ ir jāuztur. Tas, kas aizbrauca, ir vidēja vecuma cilvēks, var pat teikt, gados jauns cilvēks, kas  vīlās savā dzīvoklī, tajā, ka viņam nav pietiekami naudas, lai maksātu mājokļa hipotēku, lai maksātu rēķinus, tāpēc viņš dodas uz dzīvokli "Vācija", kur viņam maksā vairāk.Elementārs salīdzinājums, kas atspoguļo notiekošo. Arī manu ģimeni skāra ekonomiskā emigrācija. Jau tajā laikā, kad tas vēl nebija tik populāri. Eiropas Savienībā ir brīvā darba spēka kustība kā viena no fundamentālajām pamatvērtībām. Vairs nav nepieciešama darba atļauja, lai strādātu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, jākārto gan dažas ar nodokļiem saistītas formalitātes. Šķiet, labvēlīgākus apstākļus darba meklējumiem ārzemēs grūti iedomāties.Esmu daudzus uzrunājis, ar daudziem runājis, ko cilvēki vēlas, lai atgrieztos Latvijā. Tās prasības nebija ambiciozas, pat ļoti pieticīgas. Visi vēlas stabilu darbu ar algu, kas ļautu samaksāt rēķinus un vismaz nedaudz izbaudīt dzīvi. Gados jauni draugi man saka : "Rihard, šeit [ārzemēs] es strādāju parastu darbu, bet pelnu tādu naudu, ka man nevajag skaitīt centu pie centa, es varu atļauties arī ceļot". Taču pēc tam tas pats cilvēks atzīst, ka skumst pēc mājām un vēlas ātrāk braukt uz Latviju. Turklāt – ne visiem tā paveicas, daži darbu neatrod arī ārzemēs. Latvijas cilvēkiem ir jārod iespēja strādāt un dzīvot Latvijā, tāpēc es atbalstu akciju “Latvijai vajag stiprus vīrus” un aicinu ikvienu strādāt, lai mūsu cilvēki varētu atgriezties Latvijā, lai tie, kas vēl nav aizbraukuši, spētu saskatīt Latvijā perspektīvas.Paaudze nosaka prasības. Vairāk pastāstīšu tieši par jauniešiem. Jaunā paaudze ir mobila, tā ir interneta paaudze, kas dažu stundu laikā no Rīgas ar lidmašīnu var nokļūt ikvienā Eiropas lielākā pilsētā, un jaunieši šo iespēju izmanto. Laikus nopērkot biļeti, uz Vāciju turp un atpakaļ var aizlidot par tikai 40 EUR, tāpēc kārdinājums meklēt darbu citā valstī ar augstāku dzīves līmeni ir ļoti liels.Tas, kas raksturo manu paaudzi, ir ambīcijas. Manuprāt, labākais veids, kā tās realizēt, ir veikt uzņēmējdarbību. Katram uz ārzemēm izceļojošam un palikušajam jaunietim jāapdomā iespēja veikt savu uzņēmējdarbību. Cieņu izraisa pašmāju "AirDog" projekts. Nebrīnīšos, ja par šo uzņēmumu mēs vēl ļoti daudz dzirdēsim. Jaunatnes iesaistīšana uzņēmējdarbībā radīs jaunas darba vietas, nodrošinās jauniešus ar darbu, cels kopējo labklājības līmeni.Tam jāveic 4 pamatlietas:* Jāattīsta personas uzņēmējspēja jau no bērnības, valsts līmenī atbalstot skolēnu uzņēmumus;* Ikvienā Latvijas augstskolā (arī atsevišķās skolās) valstij jāsubsidē biznesa inkubatoru atvēršanu vai attīstību;* Sabiedrībai jāprot akceptēt jauno indivīdu sapņus un ambīcijas un jāatbalsta viņus šajos centienos;* Izglītības attīstībai Latvijā jābūt par absolūtu prioritāti, kas nozīmē investīcijas izglītībā.Ievērojot šīs pamatlietas, Latvijā radīsies jaunas nozares, jauni uzņēmumi un jaunas darba vietas, ceļot kopējo konkurētspēju un algu līmeni, mudinot cilvēkus atgriezties no ekonomiskās trimdas. Atslēgvārdi: reemigrācija - jaunieši uzņēmējdarbībā -  jaunas darba vietasViedokļa autors: Rihards Plotka, jauns uzņēmējsFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Ceļojošā izstāde "Tā mēs gājām uz neatkarību" Viņņicas apgabala dabas muzejā Vakar, 07:55

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Viņņicā atklās fotoizstādi "Tā mēs gājām uz neatkarību" Vakar, 07:48

    • Viņņicā atklās fotoizstādi "Tā mēs gājām uz neatkarību"

      • Vakar, 07:48

      26.augustā, atzīmējot Baltijas ceļa 25.gadadienu, kā vienu no  "Rīga2014 - Eiropas Kultūras galvaspilsēta" komunikācijas kampaņas pasākumiem Viņņicas apgabala dabas muzejā, Latvijas vēstniece Ukrainā Dr.Argita Daudze svinīgi atklās Ārlietu ministrijas ceļojošo izstādi "Tā mēs gājām uz neatkarību"."Tā mēs gājām uz neatkarību" vēsta par Latvijas Republikas atdzimšanu 20.gadsimta beigās, svarīgākajiem faktiem Baltijas valstu jaunāko laiku vēsturē, Baltijas ceļa akciju un Rīgas barikādēm.Šogad aprit 25 gadi kopš Baltijas ceļa akcijas, ar kuru 1989.gada 23.augustā Baltijas valstu iedzīvotāji pievērsa pasaules uzmanību Baltijas tautu liktenim un, demonstrējot vienotību, atgādināja pasaulei par divu totalitāro režīmu - Staļina PSRS un Hitlera Vācijas - noziedzīgo slepeno vienošanos par ietekmes sfēru sadalīšanu Austrumeiropā, kurš noveda pie Baltijas valstu okupācijas un prettiesiskas inkorporācijas PSRS. Baltiešu vienotā griba atgūt brīvību  un demokrātiski noskaņotās pasaules sabiedrības atbalsts sekmēja Baltijas valstu neatkarības atgūšanu."Ar šo izstādi vēlamies pievērst Viņņicas iedzīvotāju uzmanību vienotības nozīmei kopīgu mērķu sasniegšanā,'" uzsver Latvijas vēstniecība Ukrainā.Fotoizstāde veidota kā vēsturiski dokumentāla liecība, cenšoties hronoloģiski izsekot Latvijas neatkarības atgūšanai, atspoguļojot pašus nozīmīgākos tā laika Latvijas vēsturiskos brīžus, kā arī veltot īpašu nozīmi cilvēku noskaņojuma un emocionālo pārdzīvojumu atspoguļojumam.Izstāde skatītajiem būs pieejama līdz 28.septembrim.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība Ukrainā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Arī Čikāgā baltieši piemin Baltijas ceļa 25.gadadienu (video) Pr., 15:27

    • Arī Čikāgā baltieši piemin Baltijas ceļa 25.gadadienu (video)

      • Pr., 15:27

      23.augustā Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns piedalījās Baltijas ceļa 25 gadu atceres pasākumā Čikāgā, ko kopīgi rīkoja baltiešu organizācijas ASV Čikāgas apkārtnē, informē Latvijas vēstniecība ASV.Uzrunājot Čikāgas un Ilinoisas štata iedzīvotājus Baltijas ceļa 25 gadu atceres pasākumā Čikāgas Deilija laukumā (Daley Plaza), Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns uzsvēra: "Baltijas ceļš bija vēsturē nepieredzēta Baltijas valstu iedzīvotāju manifestācija savu valstu neatkarības atgūšanai. Baltijas ceļš pilnībā apklusināja padomju propagandas melus par to, ka Baltijas valstis brīvprātīgi pievienojās PSRS. Patiesais iemesls bija Molotova-Ribentropa pakts un tam sekojošā Baltijas valstu okupācija no PSRS puses."Tāpat savā uzrunā klātesošajiem vēstnieks uzsvēra, ka Baltijas ceļa dienā 2 miljoni neapbruņoti okupēto Baltijas valstu iedzīvotāji mierīgā veidā sagrāva Padomju sistēmu un tās militāro varenību. Vienlaikus A.Razāns pateicās ASV par atbalstu Latvijas Neatkarības atjaunošanā, kā arī Čikāgai par to, ka tā sniedza patvērumu tūkstošiem latviešu kara bēgļu un to ģimenēm, kuru dzīves pilnībā izmainīja Staļina-Hitlera pakts.Noslēdzot savu uzrunu Baltijas ceļa atceres pasākumā, vēstnieks A.Razāns atzīmēja, ka "Baltijas ceļā nav tikai baltiešu dzīvā ķēde 1989.gadā, bet tās ir arī reformas, kas tika veiktas, pārejot uz demokrātisku valsts pārvaldes sistēmu. Tādēļ valstīm Eiropā, kuras joprojām cīnās par savu suverenitāti un teritoriālo integritāti, tai skaitā Ukrainai, Baltijas ceļš ir labs piemērs, kā nostiprināt savu valstiskumu". Tai skaitā vēstnieks pauda Latvijas atbalstu Ukrainai un gatavību palīdzēt tai grūtā brīdi.No ASV amatpersonu puses klātesošos uzrunāja ASV kongresmenis no Ilinoisas štata Džons Šimkus (John Shimkus) un senators Marks Kirks (Mark Kirk). Pasākuma ietvaros notika baltiešu nacionālo tautas deju priekšnesumi, kā arī ceremonijas noslēgumā klātesošie dalībnieki sadevās rokās un kopīgi nodziedāja Baltijas ceļa himnu "Atmostas Baltija".Uzturoties Čikāgā, Latvijas vēstnieks tika uzaicināts sniegt interviju Čikāgas ziņu televīzijas kanālam CLTV. Intervijas laikā vēstnieks skaidroja 23.augusta datuma vēsturisko nozīmi Latvijas un pārējo Baltijas tautu vēsturē. Gaidāmā NATO samita kontekstā A.Razāns uzsvēra nepieciešamību pēc papildus drošības garantijām NATO dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju, ņemot vērā šīs valsts agresīvās darbības pret Ukrainu, kas klaji pārkāpj tās suverenitāti un destabilizē drošības situāciju Eiropā kopumā, informē Latvijas vēstniecība ASV.Intervija ar vēstnieku A. Razānu kanālā CLTV pieejama: http://beta.criticalmention.com/#/player/shareId=222812&partnerToken=d50da905-ac23-4475-9ef9-c4fa26420e32&clientId=54886.Savukārt Latvijas vēstniecības pārstāvji 23.augustā piedalījās Baltijas ceļa atceres pasākumos ASV galvaspilsētā Vašingtonā - Kongresa ēkā un pie Komunisma upuru memoriāla, kur nolika vainagu, godinot upuru piemiņu.Par spīti lietainajam laikam, Deilija laukumā Čikāgā pulcējās arī apmēram tūkstoš baltiešu. Plašāk skatieties LTV Panorāma sižetā:

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Oslo notiek Baltijas ceļa 25.gadadienai veltīta diskusija Pr., 15:16

    • Oslo notiek Baltijas ceļa 25.gadadienai veltīta diskusija

      • Pr., 15:16

      23.augustā Literatūras namā Oslo, Norvēģijā, notika diskusija par godu Baltijas ceļa 25.gadadienai, kas pulcēja vairākus desmitus interesentu. Pasākumu organizēja Norvēģijas - Latvijas kultūras biedrība, Latviešu biedrība Norvēģijā, Norvēģijas-Igaunijas kultūras biedrība un Lietuviešu biedrība Norvēģijā.Pasākuma atklāšanas runā Latvijas vēstnieks Norvēģijā Indulis Ābelis atgādināja Baltijas ceļa nozīmi Baltijas valstu neatkarības iegūšanas procesā, kā arī uzsvēra, ka nepieciešams aktīvi strādāt, lai sasniegto brīvību saglabātu.Pēc vēstnieka runas sekoja Baltijas valstīm veltīta diskusija, kurā uzstājās Norvēģijas parlamenta Ziemeļu Padomes delegācijas vadītājs Mihaels Tečners (Michael Tetzschner), Latvijas goda ģenerālkonsuls Oslo Arvids Grundešons (Arvid Grundekjøn), Norvēģijas Filmu institūta redaktors Jans Eriks Holsts (Jan Erik Holst), Norvēģijas Pilsētu un reģionu pētniecības institūta vecākais pētnieks Odne Oslands (Aadne Aasland), kā arī tulkotāja un autore Ruta Mataitīte (Ruta Mataityte). Diskusiju vadīja advokāte un autore Hēge B. Grundešone (Hege Boman Grundekjøn).Diskusijas noslēgumā dalībnieki kopīgi nodziedāja atmodas laikā populāro dziesmu "Atmostas Baltija".Ziņas autors: Latvijas vēstniecība NorvēģijāFoto: Latvijas vēstniecība Norvēģijā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Kijevā Baltijas valstu vēstniecības atzīmē Baltijas ceļa 25.gadadienu Pr., 14:58

    • Kijevā Baltijas valstu vēstniecības atzīmē Baltijas ceļa 25.gadadienu

      • Pr., 14:58

      23.augustā Kijevā, Eiropas laukumā pie Ukrainas nama Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstniecības Ukrainā rīkoja pasākumu Baltijas ceļa 25 gadu atcerei, ka arī atzīmēja Ukrainas valsts karoga dienu.Ar šo akciju Baltijas valstu vēstniecības Ukrainā pieminēja totalitāro režīmu, Eiromaidana upurus un visus tos, kas krituši cīņās par Ukrainas un Eiropas brīvību. Vēstnieki uzrunās dalījās Baltijas valstu neatkarības atgūšanas pieredzē, uzsvēra vienotības nozīmi mērķu sasniegšanā.Skanot Atmodas laika dziesmai "Atmostas Baltija", Latvijas vēstniece Argita Daudze, Lietuvas vēstnieks Petras Vaitekūnas (Petras Vaitekūnas) un Igaunijas pagaidu pilnvarotā lietvede Ulla Uibo (Ulla Uibo) kopā ar Ukrainā dzīvojošiem baltiešiem un ukraiņiem, sadevās rokās, turot lenti Ukrainas karoga krāsās izveidojot simbolisku vienotības ķēdi. Roku rokā ar baltiešu diplomātiem stāvēja Eiropas Savienības delegācijas Kijevā vadītājs vēstnieks Jans Tombinskis (Jan Tombinski).Videouzrunās Lietuvas Prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), Eirodeputāte un Igaunijas Tautas frontes dibinātāja Marju Lauristina (Marju Lauristin), publicists un Latvijas Tautas frontes līderis no 1988 - 1990.g. Dainis Īvāns novēlēja Ukrainai vienotību un nosargāt neatkarīgu valsti un brīvību kopīgā Eiropā.Solidaritātes akcijā piedalījās Ukrainas kultūras ministrs Jevgens Niščuks (Yevhen Nishchuk),ārlietu ministra vietnieks Danilo Lubkivskijs (Danylo Lubkivskyi), Tautas kustības līderis Vasilijs Kujbida (Vasyl Kuybida), vairākkārtējs Ukrainas ārlietu ministrs, Eiroatlantiskā institūta prezidents Boris Tarasjuks (Borys Tarasiuk), Ukrainas parlamenta sadarbības grupas ar Latviju un Lietuvu vadītājs Ruslans Lukjančuks (Ruslan Lukyanchuk) un citi parlamentārieši, Ukrainas nama ģenerāldirektors Jurijs Steļmaščuks (Yuriy Stelmashchuk), ka arī citi politiķi un sabiedriskie aktīvisti.Pasākuma noslēgumā gaisā tika palaisti baloni Baltijas valstu un Ukrainas nacionālās krāsās un videoierakstā tika atskaņota Latvijas koru nodziedāta Ukrainas himna, kam pievienojās visi akcijas dalībnieki.Video no pasākuma:1+1 kanāls 5.kanāls Euronewskanāls "Kijiv" ICTV kanāls http://fakty.ictv.ua/ua/index/view-media/id/67805/album/83Radio Svoboda http://www.radiosvoboda.mobi/a/26546822.htmlZiņas autors: Latvijas vēstniecība UkraināFoto: Latvijas vēstniecība Ukrainā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Dublinā pirmo reizi izveido "dzīvo ķēdi" - Baltijas ceļu (video) 24. aug., 15:44

    • Dublinā pirmo reizi izveido "dzīvo ķēdi" - Baltijas ceļu (video)

      • 24. aug., 15:44

      23.augustā Dublinā, Temple Bar, ap pusotra tūkstoti cilvēku izveidoja dzīvo ķēdi - Baltijas ceļu. Baltijas ceļa 25.gadadienas pasākumu pēc Latvijas vēstniecības Īrijā iniciatīvas organizēja latviešu, lietuviešu un igauņu kopienu pārstāvji sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas vēstniecībām.Pasākums sākās ar baltiešu simbolisku 4 km skrējienu, kurš ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karognesējiem finišēja Īrijas Centrālās Bankas laukumā. Trijās baltiešu valodās emocionāli izskanēja Baltijas ceļa himna "Atmostas Baltija" un pasākumu atklāja Latvijas vēstnieks Īrijā Dr.Gints Apals, savā runā atgādinot, ka 1989.gada 23.augustā divi miljoni cilvēku Baltijas valstīs izveidoja ap 600 km garu cilvēku ķēdi, atzīmējot 50. gadadienu Molotova-Rībentropa paktam un tā slepenajiem protokoliem, kas sadalīja Eiropu. Mierpilnais Baltijas ceļš deva būtisku ieguldījumu Padomju Savienības sabrukumā un Centrālās un Austrumeiropas valstu demokratizācijā.Vēstnieks uzsvēra, ka šodien visas trīs Baltijas valstis ir brīvas Eiropas nācijas un veiksmīgi iekļāvušās Eiropas Savienībā. Baltiešu spēcīgās un integrētās kopienas Īrijā aktīvi piedalās tās sabiedriskajā dzīvē. Vēstnieks arī atgādināja par līdzībām Īrijas un Baltijas valstu vēsturē cīņā par brīvību un neatkarību, uzsverot, ka Baltijas ceļa izveide Dublinā ir apliecinājums, ka Baltijas valstis vēlas būt brīvas nācijas mūžīgi.Triju Baltijas valstu kopienu pārstāvji savās uzrunās gan atgādināja vēsturi, gan pauda pārliecību par savu kopienu ieguldījumu Īrijā un aicināja ikvienu pasākuma dalībnieku atbalstīt demokrātiskās vērtības pasaulē, tai skaitā iestājoties par mieru un atbalstot Ukrainas suverenitāti un vienotību.Dublinas pilsētas mērs Kristijs Bērks (Christy Burke) pauda atbalstu baltiešu kopienas iniciatīvai un aicināja izveidot cilvēku ķēdi, kopā ar vēstnieku un organizatoriem iestājoties ķēdes sākumā. Apvijoties centrālās bankas ēkai, tupinoties pa Fownes Street, Temple Bar, Fleet Street, Anglesea Street un saslēdzoties kopā bankas laukumā pie skatuves, pāri par tūkstoti latviešu, lietuviešu, igauņu, poļu, īru un citu nāciju pārstāvju pirmo reizi Dublinā izveidoja Baltijas ceļu.Pasākuma laikā daudzi tā apmeklētāji - gan īri, gan Dublinas pilsētas viesi izrādīja dzīvu interesi par veidoto ķēdi un Baltijas valstu vēstures aspektiem, iepazīstoties ar izvietoto izstādi par vēstures faktiem un informatīvajiem materiāliem par Baltijas ceļu, baltiešu kultūru un tradīcijām.Apmeklētāji varēja gan mieloties ar dažādiem tradicionāliem baltiešu ēdieniem, iegādāties speciāli šim pasākuma radītos suvenīrus un baltiešu kopienu amatnieku darinājumus, kā arī kopā ar bērniem piedalīties baltiešu sporta spēlēs ģimenēm, saņemot atbalstītāju sagādātās balvas. Dalībniekus un skatītājus visas dienas garumā priecēja arī baltiešu kopienu dziedātāju un dejotāju priekšnesumi.Pasākumu atbalstīja Dublinas Dome un Temple Bar Company. Vēstniecība izsaka pateicību visiem tautiešiem, kuri atsaucās šai iniciatīvai paust atbalstu demokrātiskām vērtībām, radot neaizmirstamus mirkļus ikvienam Baltijas ceļa atceres pasākuma dalībniekam un apmeklētājam, kā arī veicinot ciešāku baltiešu kopienu sadarbību Īrijā.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība Īrijā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu "Kopā ar tautu ilgās pēc brīvas Latvijas" - Latvijas vēstnieka Zviedrijā Baltijas ceļa stāsts 22. aug., 17:10

    • "Kopā ar tautu ilgās pēc brīvas Latvijas" - Latvijas vēstnieka Zviedrijā Baltijas ceļa stāsts

      • 22. aug., 17:10

      1989.gada 23.augustā biju viens Rīgā. Mans nepilnus trīs mēnešus vecais dēls kopā ar pārējiem bija laukos, tālu no Baltijas ceļa norises vietas.Apzinājos, Rīga būs pilna cilvēku, un zināju, ka aizpildīt visu Baltijas ceļu no Lietuvas līdz Igaunijai būs grūti, ja rīdzinieki drūzmēsies galvaspilsētā. Pēcpusdienā nopirku autobusa biļeti līdz Iecavai un devos turp. Man nebija nekādas nojausmas, ko darīšu tālāk. Iecavā pievienojos grupai cilvēku, kas izmantoja kādu vietējo autobusu. Nezinu, vai tas bija kāda kolhoza autobuss. Varbūt pašvaldības (tolaik gan tās sauca citos vārdos).Mēs visi kopā pacilāti un apņēmīgi devāmies atpakaļ Rīgas virzienā. Dažus kilometrus ārpus Iecavas, kur lielceļu krustoja dzelzceļš, izkāpām un sarindojāmies tā, lai izstieptām rokām varētu cits citu aizsniegt. Lai pagarinātu mūsu dzīvo ķēdi, lietojām arī bikšu jostas.Bija redzams, ka vietām veidojas plaisas, jo cilvēku nebija pietiekami. Taču tas nevienu neskumdināja, jo visi, vismaz tā man šķita, apzinājāmies, ka svarīgi ir būt uz šī ceļa šajā mirklī. Ka tie, kuri nav varējuši tikt, noteikti ir ar mums domās un jūtās. Un tā jūtas trīs tautas - igauņi, latvieši un lietuvieši. Brīdī, kad bija izsludināts Baltijas ceļa sākums, jutu, ka cauri visam ķermenim, galvai, sirdij izskrēja milzīga spēka enerģija. Pat acīmredzamie tukšumi Baltijas tautu 2 miljonu 600 kilometru garajā cilvēku ķēdē nespēja apslāpēt to domu un jūtu spēku, ar kādu mūsu brīvības sauciena radītā nelokāmības lode izšāvās cauri visiem sanākušajiem. Man gribas ticēt, ka tie, kas tobrīd nebija uz Baltijas ceļa, bet bija ar mums savās mājās vai darbavietās, juta kaut ko līdzīgu.Neko tik iespaidīgu un spēcīgu savā dzīvē nebiju jutis. Nekad tā nebiju juties.Kad pulcēšanās bija cauri, atkal iekāpu tajā pašā autobusā un kopā ar nepazīstamiem cilvēkiem devos atpakaļ uz Iecavu. No turienes pārblīvētā satiksmes autobusā atpakaļ uz Rīgu.Tobrīd es nedomāju, ka mēs esam paveikuši kaut ko pasaules vēsturē nebijušu. Tobrīd katra nākamā diena nāca ar neziņu, vai un cik ilgi mēs spēsim turpināt runāt un domāt par Latvijas brīvību. Tobrīd bija svarīgi nepadoties un izturēt. Katru dienu.Tāds ir mans Baltijas ceļa stāsts. 1989.gada 23.augustā man bija 25 gadi. Es strādāju Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā. Pētīju Viļa Plūdoņa daiļradi.Gadu vēlāk iznāca manis sakārtota neliela Plūdoņa dzejas izlase "Tev mūžam dzīvot, Latvija!"Pēdējos 20 gadus esmu bijis Latvijas diplomāts. Baltijas ceļš ir viens no tiem mūsu tautu vēstures mirkļiem, kas stiprina manu ticību un pārliecību, ka Latvijas tauta ir gadsimtiem spējusi, spēj un spēs gādāt par tautas garamantu, gudrības, dzīvesziņas un vērtību turpināšanos mūsu bērnos tā, lai viņi zinātu, ka brīvība nav pati par sevi saprotama un pastāvīga, ka par to katram ir jāgādā nerimstoši. Ik dienas. Katru mirkli.Stāsta autors: Gints Jegermanis, Latvijas vēstnieks ZviedrijāFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas vēstniecība Nīderlandē nodod vēsturiskus materiālus ministrijas arhīvam Rīgā 22. aug., 12:28

    • Latvijas vēstniecība Nīderlandē nodod vēsturiskus materiālus ministrijas arhīvam Rīgā

      • 22. aug., 12:28

      Pēc veiksmīgas Latvijas vēstniecības Hāgā sadarbības ar Overaiselas Vēstures centru Nīderlandē un Nīderlandes - Baltijas Asociāciju, vēstniecība nodeva vēsturiski svarīgus digitalizētus dokumentus Latvijas Ārlietu ministrijas arhīvā.Vēstniecības darbinieki jūlija vidū tikās ar Nīderlandes - Baltijas Asociācijas prezidentu Džonu de Jongi (John de Jonge), lai pārrunātu, kā bijušā  Latvijas goda konsula Nīderlandē Jana Shūra (Jan Schuur) atstāto arhīvu nodot Latvijas ārlietu dienestam. Konsuls pildīja pienākumus  Latvijai tik vēsturiski svarīgā laika posmā - no 1995. līdz 2004.gadam. Viņš veicināja sadarbību starp Nīderlandi un Latviju, paplašinot abu valstu divpusējos kontaktus un popularizējot kultūru.Vēstniecībai izdevās izveidot labu sadarbību ar Overaiselas Vēstures centru, vienojoties, kā Ārlietu ministrijas arhīvs iegūs šos dokumentus. Pateicoties centra Sabiedrisko attiecību vadītājam Vincentam Slēbem (Vincent Sleebe), digitalizētie dokumenti jau ir ministrijas rīcībā.Bijušā Latvijas  goda konsula  J.Shūra sarakstes dokumenti ir vērtīga liecība par Latvijas un Nīderlandes sadarbību laika periodā no 1995. līdz 2004.gadam, kad J.Shūra bija goda konsuls Groningenas, Frīslandes, Drentes, Flevolandes, Overaiselas, Gelderlandes un Limburgas provincēs.Dokumentu apjoms ir 21 fails (vairāk nekā 500 lappuses).Ziņas autors: Latvijas vēstniecība NīderlandēFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Raidījums "21.gadsimta latvietis" par bērniem un nometnēm 22. aug., 11:24

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Uz Baltijas valstu autoceļiem vienlaicīgi uzstādītas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes 22. aug., 10:36

    • Uz Baltijas valstu autoceļiem vienlaicīgi uzstādītas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes

      • 22. aug., 10:36

      Šodien uz Bauskas šosejas 25.kilometra pie tilta pāri Ķekaviņas upei Latvijas Republikas ministru prezidente Laimdota Straujuma un ilggadējais VAS "Latvijas Valsts ceļi" darbinieks, Baltijas ceļa dalībnieks Uldis Birzleja atklāja Baltijas ceļa 25.gadskārtai veltītu zīmi, informē Anna Kononova."Katram no mums ir savs Baltijas ceļa gabaliņš," savās atmiņās par Baltijas ceļu dalījās valdības vadītāja L.Straujuma. Svinīgajā pasākumā viņa stāstīja par svau dalību Baltijas ceļā Rīgā, netālu no Akmens tilta.Ar atmiņām no Baltijas ceļa dalījās arī ilggadējais VAS "Latvijas valsts ceļi" darbinieks, Baltijas ceļa dalībnieks Uldis Birzleja. Baltijas ceļā viņš stāvēja Vangažos, uz kurieni Tautas fronte bija norīkojusi ceļiniekus.Pasākumā piedalījās arī VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks.Piemiņas zīmes šodien vienlaicīgi tika uzstādītas visās trijās Baltijas valstīs Baltijas ceļa maršrutā. Zīmes izgatavojas un uzstādīja Baltijas ceļinieku asociāciajas dalībnieki - Baltijas valsts ceļu administrācijas. Latvijā tā ir VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC). Latvijas teritorijā Baltijas ceļš notika vairāk kā 260 kilometros valsts ceļu.Kopš 1989.gada Baltijas ceļinieku asociāciju veido trīs Baltijas valstu ceļu administrācijas. 2014.gada 14.martā notikušajā Baltijas ceļu administrāciju sanāksmē vienojās, ka par godu Baltijas ceļa 25.gadadienai tiks uzstādītas piemiņas zīmes vēsturiskā Baltijas ceļa maršruta vietās. Igaunijā tiks uzstādītas četras zīmes, Lietuvā deviņas, bet Latvijā desmit, informē Anna Kononova.Foto: Renārs Koris

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas vēstniecība Berlīnē aicina pieteikties praksei un brīvprātīgajam darbam 22. aug., 10:28

    • Latvijas vēstniecība Berlīnē aicina pieteikties praksei un brīvprātīgajam darbam

      • 22. aug., 10:28

      Latvijas vēstniecība Berlīnē informē par iespēju pieteikties uz praksi un brīvprātīgo darbu Latvijas vēstniecība Vācijā, Berlīnē, Latvijas prezidentūras ES Padomē atbalstīšanai no 2015.gada janvāra līdz 2015.gada jūnijam.Priekšnosacījumi:Teicamas vācu, latviešu un angļu valodas zināšanas, augsta atbildības sajūta, komunikabilitāte, precizitāte, vēlme strādāt dinamiski un apgūt ko jaunu. Nepieciešama Latvijas pilsonība.Prakse/ brīvprātīgais darbs nodrošina pieredzi Latvijas valsts pārvaldē, ieskatu Ārlietu ministrijas un diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības darbā, attīsta un liek pielietot praksē komunikācijas prasmes, precizitāti un koncentrēšanās spējas.Ja vēlaties kļūt par vēstniecības praktikantu, lūdzu aizpildiet Praktikanta un brīvprātīgā pieteikumu, kuru atradīsiet vēstniecības mājas lapas sadaļā "Prakses iespējas vēstniecībā".Prakses noformēšana sastāv no vairākiem posmiem un ir laikietilpīga, tādēļ vēstniecība pieteikumus gaidīs līdz šī gada 15.septembrim.Šī anketa jāaizpilda arī tad, ja vēlaties kļūt par vēstniecības brīvprātīgo. Šādā gadījumā anketa jāiesniedz 1 - 2 mēnešus pirms vēlamā brīvprātīgā darba sākuma.Pēc pieteikuma saņemšanas, vēstniecība ar Jums sazināsies.Tuvāku informācija vēstniecības mājas lapas sadaļā "Prakses iespējas vēstniecībā" - http://www.am.gov.lv/lv/berlin/prakse/.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība VācijāFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Rīt Dublinā veidos Baltijas ceļam veltītu "dzīvo ķēdi" 22. aug., 09:51

    • Rīt Dublinā veidos Baltijas ceļam veltītu "dzīvo ķēdi"

      • 22. aug., 09:51

      23.augustā plkst.12.45 ikviens ir aicināts pievienoties dzīvajai ķēdei - Baltijas ceļam 1 km garumā Temple Bar, Dublinā, ko pēc Latvijas vēstniecības Īrijā iniciatīvas organizē latviešu, lietuviešu un igauņu kopienu pārstāvji sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas vēstniecībām. Tā būs unikāla iespēja ikvienam interesentam gan pieminēt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atgūšanu, izmantojot mierpilnas cīņas metodes, gan atbalstīt demokrātiskās vērtības un mieru mūsdienu pasaulē.Vēstniecība Īrijā atgādina, ka pulcēšanās notiks jau no plkst.11.00, kad sāksies simbolisks 4 km baltiešu skrējiens, kurš finišēs oficiālajā pasākuma vietā - Īrijas Centrālās Bankas laukumā (Central Bank Plaza). Trijās baltiešu valodās atskanot Baltijas ceļa himnai "Atmostas Baltija", pasākumu plkst.12.00 oficiāli atklās Latvijas vēstnieks Īrijā Dr.Gints Apals un Dublinas pilsētas mērs Kristijs Bērks (Christy Burke), ar uzrunām, koru, bērnu ansambļa un folkloras grupu priekšnesumiem uzstāsies visu trīs Baltijas valstu kopienu pārstāvji.Ķēdes dalībniekiem un atbalstītājiem Baltijas ceļa 25.gadadienas atceres pasākumā Dublinā būs iespējams iegūt plašu informāciju par Baltijas ceļu un Baltijas valstu vēsturi. Pasākuma apmeklētāji varēs baudīt nacionālās kultūras programmas un tradicionālos gardumus, amatnieku tirdziņā iegādāties baltiešu lietišķās mākslas izstrādājumus un šim pasākumam speciāli izstrādātus suvenīrus (T-kreklus un nozīmītes), kā arī ar visu ģimeni bez iepriekšējas reģistrācijas un maksas piedalīties pirmajās Baltijas sporta spēlēs. Sporta spēļu laikā un noslēguma ceremonijā Dublinas pilsētas domes teritorijā (DCC Civic Offices) dalībniekus un skatītājus priecēs arī baltiešu kopienu dziedātāju un dejotāju priekšnesumi.Vēstniecība aicina pieteikties brīvprātīgos, kuri gatavi organizēt cilvēku ķēdi un palīdzēt pārējo pasākumu norisē, sūtot e-pastu uz embassy.ireland@mfa.gov.lv vai thebalticwaydublin2014@gmail.com.Pasākumu atbalsta Dublinas Dome un Temple Bar Company. Informācija par pasākumu pieejama, zvanot pa tālruni: (353) 1 478 0161, kā arī Twitter, Facebook:https://www.facebook.com/thebalticwaydublin2014https://www.facebook.com/events/536364493153775 http://thebalticwaydublin2014.wordpress.comZiņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība Īrijā Publicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu "Deputatiuzdelnas.lv" apkopoti dati par 11.Saeimas deputātu finansēm 22. aug., 09:36

    • "Deputatiuzdelnas.lv" apkopoti dati par 11.Saeimas deputātu finansēm

      • 22. aug., 09:36

      11.Saeimas trīs gadu darbības laikā deputāti kompensācijās kopā ir saņēmuši 726 917 EUR, tai skaitā par dzīvojamo telpu īri ir izmaksātas 281 066 EUR lielas kompensācijas, bet par transporta izdevumiem ir izmaksāti 445 851 EUR, liecina Saeimas darba uzraudzības portālā Deputatiuzdelnas.lv pieejamā informācija. Savukārt 2013.gada VID amatpersonu deklarācijas uzrāda, ka tie deputāti, kuriem ir ievērojami ieņēmumi, galvenokārt tos guvuši no īpašumu pārdošanas. Lielākās parādsaistības ir deputātam I.Parādniekam (VL-TB/LNNK), bet lielāko aizdevumu ir izsniedzis R.Eigims (ZZS).Saņemtās transporta un dzīvojamās telpas īres kompensācijas"Atgādinām, ka Saeimas deputātiem papildus darba algai ir pieejamas kompensācijas, kas saistītas ar dzīvesvietas un transporta izdevumiem, kas rodas, pildot amata pienākumus un savienojot darbu Rīgā ar dzīvesvietu jebkur citur Latvijā," skaidro Gundars Jankovs, Delnas direktors. "Nav noslēpums, ka iepriekš ir bijuši gadījumi, kad deputāti šo iespēju izmantojuši negodprātīgi, taču pozitīvi, ka pēdējā laikā par šādiem gadījumiem dzirdam arvien mazāk. Jo vairāk tam sekosim līdzi, jo mazāk deputātiem būs iespēju šos noteikumus izmantot savā labā."Deputātiem piešķirto kompensāciju apjoms ir atkarīgs no deputāta dzīvesvietas attāluma no Rīgas. Kopā rēķinot dzīvojamo telpu īres un transporta izdevumu kompensācijas, 11.Saeimas lielākā kompensācija par nepilniem 3 gadiem izmaksāta Saskaņas centra (SC) deputātam Aleksandram Jakimovam - aptuveni 21 108 EUR. Viņš kā dzīvesvietu norādījis Ludzu. Viņam seko Reformu partijas (RP) deputāts Juris Viļums (Dagdas novads) - 20 888 EUR, S.Agešins (Liepāja) no SC frakcijas - 20 609 EUR, V.Nikonovs (Rēzekne) no SC - 20 554 EUR, J.Tutins (Rēzekne) no SC - 20 507 EUR , K.Dzintars (Priekules novads) no VL-TB/LNNK - 20 414 EUR un I.Gunārs (Stopiņu novads) no RP - 20 110 EUR.Lielākās kompensācijas par dzīves telpas īri ir saņēmusi deputāte M.Ivanova - Jevsejeva no SC, kuras dzīves vieta ir Daugavpils. Deputātei izmaksāti 19 030 EUR par to, ka viņa īrē dzīvesvietu Rīgā, un tādejādi nav saņēmusi nekādas transporta izdevuma kompensācijas. Savukārt Reformu partijas deputāti G.Bilsēns (Valmiera) un J.Upenieks (Valmiera) saņēmuši lielākās transporta izdevumu kompensācijas - 16 851 EUR un 16 416 EUR.No šobrīd esošajiem Saeimas deputātiem kā dzīves vietu Rīgu ir norādījuši 38 deputāti, savukārt pārējie deputāti - vietas citur Latvijā ārpus Rīgas. Visi dati par 11.Saeimas deputātu kompensācijām laika posmā no 2011.gada oktobra līdz 2014.gada jūnijam pieejami Deputatiuzdelnas.lv deputātu profilos un apkoptā veidā šeit.Deputātu 2013.gada ienākumi, uzkrājumi, parādsaistības un aizdevumi11.Saeimas deputātu VID amatpersonu deklarācijas rāda, ka lielākie ienākumi 2013.gadā ir bijuši Valdim Liepiņam (RP) - 794 485 EUR. Lielākā daļa no tiem ir radušies, pārdodot īpašumu 762 286,51 EUR vērtībā. Otrais lielākais ienākumu guvējs 2013.gadā bija SC deputāts Ivars Zariņš - 403 147 EUR, arī viņam liela daļa tiek veidota no īpašuma pārdošanas. Deputātei R.Kārkliņai (V) ienākumi ir augstāki par 150 000 EUR, no tiem ievērojams ir 100 000 EUR dāvinājums. Arī J.Lazarevai (SC) ir ienākumi virs šīs summas un liela daļa no tiem ir saņemti dividendēs no SIA "Iļģuciems". J.Dūklava (ZZS) lielos ienākumus veido īpašuma pārdošanas ieņēmumi.Lielākās parādsaistības ir deputātiem I.Parādniekam (VL-TB/LNNK) - 819 878 EUR, R.Eigimam (ZZS) - 637 310 EUR, G.Sprūdam (VL-TB/LNNK) - 602 194 EUR un E.Siliņai (pie frakcijām nepieder) - 427 714 EUR.Savukārt lielākos aizdevumus ir izsnieguši deputāti R.Eigims (ZZS) - 1 022 188 EUR, I.Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 652 763 EUR, G.Bērziņš (VL-TB/LNNK) - 388 720 EUR un Jānis Dūklavs (ZZS) - 335 674 EUR.Skaidrās naudas lielākie uzkrājēji ir A.Elksniņš (SC) - 50 700 EUR, J.Klaužs (ZZS) - 50 261 EUR un I.Zariņš (SC) - 34 000 EUR.Par Deputatiuzdelnas.lv un Kandidatiuzdelnas.lvMājas lapā Deputatiuzdelnas.lv var iepazīties ar esošo 11.Saeimas deputātu profiliem, kuros ir pieejama dažāda veida informācija, piemēram, deputātu ienākumi, statistika par Saeimas darba apmeklējumu un cita veida noderīgi dati, kas palīdzēs izdarīt pārdomātu izvēli pirms vēlēšanām, jo daudzi no esošajiem deputātiem kandidē arī uz 12.Saeimas deputāta vietu. Septembrī "Sabiedrība par atklātību - Delna" nāks klajā arī ar atjaunotu Kandidatiuzdelnas.lv versiju, kurā būs analizēti 12.Saeimas deputātu kandidāti - sarakstu līderi, to vidū arī tie kandidāti, kuri līdz šim nav bijuši Saeimas deputāti vai tādi ir bijuši kādā no iepriekšējām Saeimām.Ziņas autors: Sabiedrība par atklātību DelnaFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Dāvida Holmerta fotoizstāde baltiešu bēgļu piemiņai Igauņu namā Stokholmā 21. aug., 14:51

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Tautieši Zviedrijā balsošanai pa pastu 12.Saeimas vēlēšanās var pieteikties Latvijas vēstniecībā 21. aug., 14:22

    • Tautieši Zviedrijā balsošanai pa pastu 12.Saeimas vēlēšanās var pieteikties Latvijas vēstniecībā

      • 21. aug., 14:22

      Balsošanai pa pastu var pieteikties Latvijas vēstniecībā Zviedrijā (Stokholmā, Odengatan 5). Tas jāizdara līdz 2014.gada 12.septembrim.Vēlēšanu dienā šī gada 4.oktobrī Zviedrijā būs 4 vēlēšanu iecirkņi - Stokholmā, Gēteborgā, Ērebrū un Ūmeo.Balsošanai pa pastu var pieteikties tikai vēstniecībā konsulārās nodaļas pieņemšanas laikā darbdienās no plkst.10.00 - plkst.12.00.Lai reģistrētos balsošanai pa pastu:1.  Jāaizpilda iesniegums. Tajā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un adrese Zviedrijā, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli. Iesniegums jāparaksta!2.  Nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.Balsošanai pa pastu jāreģistrējas Latvijas vēstniecībā Stokholmā līdz 2014.gada 12.septembrim. Līdzi jāņem aizpildīts iesniegums un LV pilsoņa pase.Ja vēlētājam nav iespēju pašam ierasties vēstniecībā, vēlētāja iesniegumu un pasi pārstāvniecībā drīkst nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona (trešā persona, kurai ir līdzi paņemts derīgs personu apliecinošs dokuments).Vēstniecībā pieņems arī tos iesniegumus, kas būs nosūtīti pa pastu, ja vien iesniegumam būs pievienota Latvijas pilsoņa pase. Ja iesniegums un pase tiek sūtīti uz vēstniecību pa pastu, tad pases atpakaļ saņemšanai jāpievieno apmaksāta aploksne ar saņēmēja adresi.Saņemot vēlētāja iesniegumu, vēstniecības darbinieks reģistrēs vēlētāju balsotāju sarakstā, iespiedīs pasē spiedogu par dalību 12. Saeimas vēlēšanās un izsniegs izziņu, kas apliecinās, ka vēlētājs ir reģistrēts balsošanai pa pastu. Balsošanas materiāli tiks nosūtīti uz vēlētāja norādīto adresi pa pastu pēc 12. septembra.Jāievēro!1. Reģistrējoties pasta balsošanai, vēlētājam nebūs iespēju balsot vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā, jo vēlētāja pasē jau būs atzīme par dalību vēlēšanās.2. Līdz 2014.gada 12.septembrim vēlētājam ir tiesības mainīt adresi, uz kuru nosūtāmi balsošanas materiāli. Par to jāpaziņo vēstniecībai, kurā vēlētājs reģistrējies balsošanai pa pastu.Detalizēta informācija par 12.Saeimas vēlēšanām pieejama Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība Zviedrijas KaralistēFoto: Latviesi.com

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Venēcijas kinofestivāla jauniešu žūrijā Latviju pārstāvēs rīdziniece Ieva Ķeruka 21. aug., 13:45

    • Venēcijas kinofestivāla jauniešu žūrijā Latviju pārstāvēs rīdziniece Ieva Ķeruka

      • 21. aug., 13:45

      Nākamnedēļ, 27.augustā ar meksikāņu kinomeistara Alehandro Injaritu Gonsalesa jaunāko filmu "Putnu vīrs" (The Birdman) tiks atklāts 71.Venēcijas kinofestivāls. Iespēju klātienē izbaudīt pasaulē vecākā kinofestivāla burvība un atmosfēru, pateicoties dalībai kinoteātra Splendid Palace rīkotajā konkursā 28 Times Cinema, šogad būs arī rīdziniecei Ievai Ķerukai.Ieva ieguvusi angļu filoloģijas bakalaura grādu Latvijas Universitātē un šobrīd strādā par tulku. Viņa aizraujas ar 20.gadsimta literatūru, mākslas vēsturi un kino.Šis ir piektais gads, kopš kinoteātris Splendid Palace sadarbībā ar Europe Cinemas organizē konkursu jauniešiem, tā uzvarētājam piešķirot pilnībā apmaksātu ceļazīmi uz Venēcijas kinofestivālu, iespēju pārstāvēt Latviju īpašā festivāla jauniešu žūrijā, meistarklasēs tikties ar pasaulē zināmiem režisoriem un producentiem, baudīt festivāla filmu programmu un kopā ar atzītiem kino ekspertiem diskutēt par tajā redzēto.Konkurss ik gadu aprīlī notiek 28 Eiropas valstīs. Tajā var piedalīties 18-25 gadus veci jaunieši, kuri teicami pārvalda angļu valodu, orientējas kino un kuriem ir pieredze filmu recenziju veidošanā. Konkursa pirmajā kārtā no Latvijas tika izvēlēti trīs nacionālās atlases finālisti, no kuriem Europe Cinemas šovasar izvēlējās galveno konkursa uzvarētāju.Šodien vīna studijā TINTO Ievu sveica un ceļavārdus pirms nozīmīgā ceļojuma teica konkursa žūrija kinokritiķe un Splendid Palace kuratore Daira Āboliņa, SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Vineta Verika, Kinomuzeja vadītāja Zane Balčus un pērnā gada konkursa uzvarētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas studente Paula Laurinoviča.Piemiņas veltes par dalību konkursā saņēma ar abi pārējie konkursa nacionālās atlases finālisti - Olga Dolina un Kārlis Strautiņš."Ceram, ka šis konkurss būs labs sākums ciešai un ilgai draudzībai ar Splendid Palace un Eiropas kino", šodien uzsvēra Vineta Verika, norādot, ka kinoteātris, veidojot savu repertuāru, domā arī par īpašiem produktiem tieši jauniešu auditorijai. Viens no tādiem - pērn aizsāktie, jau popularitāti guvušie Studentu seansi, kuru organizēšanā iesaistās arī kinoteātra jaunie blogeri. Jauniešu recenzijas par filmām lasāmas arī kinoteātra interneta mājas lapā www.splendidpalace.lv."Jāteic, ka šogad jauniešu īsrecenziju konkurss izcēlās ar īpaši atzīstamu līmeni, par ko prieks, jo tas liecina, ka jauni cilvēki interesējas par kino ne tikai virspusēji, bet ir gatavi "rakt dziļāk", meklējot arī režisoru apslēptos zemtekstus un kopsakarības", akcentēja Daira Āboliņa.Pasaulē vecākais kinofestivāls (dibināts 1932.gadā), šogad Lido salā norisināsies no 27.augusta līdz 6.septembrim.Ziņas autors: Liene Pētersone, SIA "Rīgas nami" sabiedrisko attiecību vadītājaFoto: Lauma Kalniņa

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Andra Gaujas filma "Izlaiduma gads" pirmizrādi piedzīvos prestižajā Monreālas kinofestivālā 21. aug., 13:31

    • Andra Gaujas filma "Izlaiduma gads" pirmizrādi piedzīvos prestižajā Monreālas kinofestivālā

      • 21. aug., 13:31

      27.augustā Monreālas Starptautiskajā filmu festivālā, kas ir viens no prestižākajiem kinofestivāliem pasaulē, savu pasaules pirmizrādi piedzīvos Andra Gaujas debijas mākslas filma "Izlaiduma gads" ("The Lesson"). Latvijas filma ir iekļauta debijas filmu konkursa skatē, kur no visas pasaules izraudzītas 18 filmas.Filma ir stāsts par jaunu skolotāju Zani, kas aiziet par tālu savos centienos nodibināt draudzīgas attiecības ar klasi, nokļūstot sarežģītā personisku attiecību mezglā.Tās režisors Andris Gauja un operators Aleksandrs Grebņevs iemantoja plašu atzinību pasaulē ar savu iepriekšējo kopdarbu - dokumentālo filmu "Ģimenes lietas" ("Family Instinct").Monreālas kinofestivāls ir vienīgais "A" klases kinofestivāls visā Ziemeļamerikā, ko ir akreditējusi FIAPF (Fédération Internationale des Associations de Producteurs de Films).Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība KanādāPublicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Ārlietu ministrijas vēstnieks diasporas jautājumos būs diplomāts Pēteris Kārlis Elferts 21. aug., 08:24

    • Ārlietu ministrijas vēstnieks diasporas jautājumos būs diplomāts Pēteris Kārlis Elferts

      • 21. aug., 08:24

      Par Ārlietu ministrijas (ĀM) jauno speciālo uzdevumu vēstnieku diasporas jautājumos kļuvis diplomāts Pēteris Kārlis Elferts, kurš līdz šim bijis Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas ārlietu padomnieks, savukārt pirms tam - Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā.Pēteris Kārlis Elferts iepriekš strādājis par speciālo uzdevumu vēstnieku Irākas atjaunošanā un demokratizācijas veicināšanā, kā arī par Latvijas vēstnieku Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Padomē. Tāpat vēstnieks iepriekš bijis Latvijas Ministru prezidenta padomnieks, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, kā arī ieņēmis arī citus augstus amatus Latvijas valsts nozaru ministrijās un bijis 5. Saeimas deputāts.Vēstnieka pieredze arī plaši saistīta ar darbošanos diasporas organizācijās un diasporas sabiedriskajā dzīvē: Pēteris Kārlis Elferts bijis Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvniecības vadītājs Rīgā, strādājis par skolotāju Sietlas latviešu skolā un Minsteres Latviešu ģimnāzijā, kā arī bijis Latviešu biedrības Vašingtonas štatā priekšsēdis un valdes loceklis.Ziņas autors: Ārlietu ministrijaPublicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas vēstniecības Lielbritānijā Konsulārā nodaļa uzsāks darbu jaunās telpās 20. aug., 13:44

    • Latvijas vēstniecības Lielbritānijā Konsulārā nodaļa uzsāks darbu jaunās telpās

      • 20. aug., 13:44

      Jau rīt, 21. augustā, apmeklētājiem jaunās telpās durvis ver Latvijas vēstniecības Lielbritānijā Konsulārā nodaļa.Konsulārā nodaļa tagad strādās plašākās un apmeklētājiem daudz ērtākās telpās, kas atrodas nepilnu 10 minūšu gājiena attālumā no vēstniecības. Pakalpojumu saņemšanai Konsulārās nodaļas telpās varēs ērti iekļūt gan vecāki ar bērnu ratiņiem, gan personas ar kustību traucējumiem - tās izvietotas ēkas 1.stāvā (Ground floor). Vēstniecība aicina apmeklētājus neizmatot ēkas centrālo ieeju, jo Konsulārās nodaļas apmeklētajiem ir izveidota atsevišķa ieeja no Lisson Grove ielas puses.Konsulārās nodaļas adrese:Consular Section of theEmbassy of the Republic of LatviaGrove House,248A Marylebone Road, (Ieeja no Lisson Grove)London  NW1 6JZPasu pieteikumu noformēšanai, Latvijas pilsonības reģistrācijai, dažādu izziņu saņemšanai apmeklētāji Konsulārajā nodaļā tiek pieņemti tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Apmeklējumu aicinām rezervēt sūtot e-pastu uz consulate.uk@mfa.gov.lv.Atgādinām, ka daudzi konsulārās nodaļas pakalpojumi ir pieejami arī pa pastu bez personīgas ierašanās, informācija pieejama mūsu mājaslapā www.mfa.gov.lv/london.Vēršam apmeklētāju uzmanību, ka kopš 1.jūlija ir pārtraukta samaksas par konsulārajiem pakalpojumiem iekasēšana skaidrā naudā. Norēķināties iespējams tikai ar banku kartēm vai pasta čekiem (Postal Order). Ārvalstu pilsoņu vīzu pieteikumi arī turpmāk tiks pieņemti vēstniecības ēkā. Arī vēstniecība turpinās strādāt līdzšinējās telpās.Konsulārās nodaļas telpas jau ilgāku laiku vairs nebija atbilstošas pieaugošajam Latvijas valstspiederīgo pieprasījumam pēc konsulārajiem pakalpojumiem - vidēji gadā Konsulārā nodaļā tiek pieņemti vairāk nekā 20 tūkstoši apmeklētāju.2013.gada vasarā tika atrastas jaunas piemērotas telpas Konsulārās nodaļas vajadzībām. Nekavējoties tika uzsākti saskaņošanas darbi ar vietējo pašvaldību un ēkas īpašnieku telpu pielāgošanai Konsulārās nodaļas vajadzībām un decembra beigās parakstīts īres līgums.2014.gada janvārī tika uzsākti pārbūves darbi. Tomēr visilgāko laiku britu uzņēmumiem aizņēma telekomunikāciju un interneta sakaru ierīkošana, ko, neskatoties uz mūsu neatlaidīgajiem mēģinājumiem, pasteidzināt izrādījās neiespējami.Konsulārās nodaļas plašās un ērtās telpas būs iespēja iepazīt arī visiem vēlētājiem, kas šogad 4.oktobrī ieradīsies, lai balsotu 12. Saeimas vēlēšanās. Vēlēšanu iecirknis Londonā atradīsies Konsulārās nodaļas jaunajās telpās.Ziņas autors: Latvijas vēstniecības LielbritānijāPublicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas Institūts skaidros ārzemniekiem "Baltijas ceļa" nozīmi 20. aug., 13:09

    • Latvijas Institūts skaidros ārzemniekiem "Baltijas ceļa" nozīmi

      • 20. aug., 13:09

      Atzīmējot Baltijas ceļa 25.gadadienu, Latvijas Institūts (LI) skaidros ārvalstu auditorijai un it īpaši jauniešiem šī vēsturiskā notikuma lomu Baltijas valstu neatkarības atgūšanā, izmantojot modernus digitālos risinājumus.LI uzturētajā Latvijas oficiālajā Facebook lapā "If you like Latvia, Latvia likes you" ir izveidota informatīva lietotne "Baltijas ceļš" (The Baltic Way). Šīs lapas ziņām ik dienu seko līdzi vairāk nekā 65 000 cilvēku no visas pasaules. Taču kopumā par Baltijas ceļu tiks uzrunāta vairāk nekā pusmiljonu liela ārzemju auditorija.Vēsturiski fakti un materiāli par Baltijas ceļu ir publicēti arī Latvijas oficiālajā portālā www.Latvia.eu. LI sadarbojoties ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un tās vēstniecībām, ārzemniekiem ir darītas pieejamas informatīvas faktu lapas."Baltijas ceļš bija, ir un arī mūžīgi paliks kā unikāls fenomens - cilvēku tiekšanās pēc brīvības un stiprā gara apliecinājums. Tas deva mums visiem nepieciešamo grūdienu, apliecinot, ka kopā mēs varam visu. Tāpēc turpināsim stāstīt pasaulei par Baltijas ceļu kā vienu no spilgtākajiem simboliem mūsu neatkarības ceļā," skaidro LI direktore Karina Pētersone.Institūts aicina visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties ārzemnieku izglītošanā par Baltijas ceļu un citiem Latvijai nozīmīgiem stāstiem. Ja mēs katrs savu iespēju robežās aktīvi popularizētu mūsu valsti - kaut vai tikai ar sociālo tīklu starpniecību - atdeve pozitīva valsts tēla veidošanā viennozīmīgi būtu jūtama.LI darbības mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšana, veidojot konkurētspējīgu valsts identitāti. LI izplata informāciju un sagatavo informatīvus materiālus par Latviju, kā arī organizē Latvijas tēla popularizēšanas pasākumus Latvijā un ārvalstīs.Visi institūta radītie informatīvie materiāli ir pieejami ikvienam Latvijas pilsonim ar mērķi veicināt pozitīvu valsts tēlu ārzemēs.Ziņas autors: Krišjānis Ozols, Latvijas Institūta sabiedrisko attiecību speciālistsFoto no facebook.com/IfYouLikeLatviaLatviaLikesYou

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas vēstnieks aicina tautiešus Zviedrijā kopīgi atzīmēt Baltijas ceļa 25.gadadienu Normalmes laukumā 19. aug., 14:50

    • Latvijas vēstnieks aicina tautiešus Zviedrijā kopīgi atzīmēt Baltijas ceļa 25.gadadienu Normalmes laukumā

      • 19. aug., 14:50

      Šo sestdien pulcējamies Normalmes laukumā un atzīmējam Baltijas ceļa 25.gadadienu!Ja Jums ir Latvijas karogs, ņemiet to līdzi! Ja tāda nav, tas nekas. Nāciet ar mīlestību un gaišām domām par Latviju!Pirms 25 gadiem Baltijas valstu tautas sadevās rokās un izveidoja cilvēku ķēdi no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai. Tas bija drosmīgs un apņēmīgs sauciens pēc brīvības. Tas notika 23.augustā, kad apritēja 50 gadi kopš Staļina un Hitlera vienošanās, ar kuru abi diktatori un tirāni sadalīja Eiropu un katrs sagrāba savu tiesu. Turpmākajos gados Eiropa piedzīvoja nepieredzētas šausmas un postažu.Baltijas valstu tautas tika pakļautas un ierautas karā, spiestas karot abu diktatoru labā. Nereti brālis karoja pret savu brāli, tēvs pret dēlu. 2.pasaules karš beidzās 1945.gadā, nacistiskā Vācija cieta sakāvi un Vācijas tauta gadu desmitiem ilgi ir centusies apzināt un nosodīt Hitlera režīma noziegumus. Taču Baltijas valstu tautām Staļina un Padomju režīma šausmas bija jāizcieš līdz 1991.gada rudenim, kad tās pēc 51 gada atguva savu neatkarību.Lai gan PSRS beidza pastāvēt 1991.gada beigās un Krievija mantoja daudzas PSRS tiesības, īpašumus un infrastruktūru, Krievija līdz šai dienai nav centusies apzināt vai nosodīt PSRS noziegumus pret cilvēci un savām paverdzinātajām tautām. Sekas redzam šodien - Putina režīms ir atsācis karu Eiropā, ir izvērsis melu un naida propagandu pret Eiropu un Rietumiem, ir ierobežojis vai likvidējis Krievijā visas brīvības un vērtības, kas būtiski svarīgas Eiropas un pasaules demokrātiskajām valstīm.Šogad, 23.augustā, plkst.15.00 Normalmes laukumā pulcēsies Zviedrijā dzīvojošās Baltijas tautu kopienas, lai pieminētu un atzīmētu Baltijas ceļa 25.gadadienu. Tādējādi mēs skaidri pateiksim, ka tās ilgas pēc brīvības, kuras pirms 25 gadiem baltieši apliecināja, nav izdzisušas. Baltijas valstis ir spējušas parādīt brīnumus - atjaunot savas valstis, radot un aktīvi lietojot demokrātiskās institūcijas, nostiprinot un kopjot Eiropas pamatvērtības, kļūstot par ES un NATO dalībniecēm.Vienlaikus mēs nevaram un negribam stāvēt klusu, kad Krievija atkal cenšas pārdalīt Eiropu un pakļaut Ukrainu, kad Eiropā atkal tiek lietots militārs spēks, lai mainītu robežas, kad Krievija ir piesmējusi visas vienošanās, uz kurām tiek balstīts miers Eiropā.Mēs gribam pateikties Pirmdienas kustībai (Måndagsrörelsen), kas 1990. - 1991.gadā 79 reizes katru pirmdienu pusdienlaikā pulcēja cilvēkus Normalmes laukumā, lai atbalstītu Baltijas valstu centienus pēc neatkarības atgūšanas. Mēs gribam aicināt savā pulkā un atbalstīt jaundzimušo Pirmdienas kustību, kas kopš šī gada marta katru pirmdienu pulcējas Normalmes laukumā, lai atbalstītu Ukrainas tiesības uz savu teritoriālo nedalāmību un brīvību izvēlēties savu ceļu.Baltijas ceļa ideja šodien ir simbols, kurā iemiesojies visas demokrātiskās Eiropas drošas nākotnes  pamats un kodols. Šodienas jauniešiem un mūsu bērniem ir svarīgi zināt to, ka brīvība nav nemainīga īstenība un par to ir jāgādā katru dienu. Tāpēc aicinu mums piebiedroties plkst.15.00 šī gada 23.augustā Normalmes laukumā.Manifestācijas rīkotāji ir gādājuši par to, ka tur būs to dienu aculiecinieku runas, dziedās latviešu koris un notiks vēl citas svarīgas lietas. Vēlāk vakarā lietuvieši rādīs filmu. Pasākuma programma tiks atkārtoti izplatīta ar Latviešu listes starpniecību.1989.gada 23.augusta vakarā es biju uz ceļa netālu no Iecavas, rokās sadevies ar nepazīstamiem ļaudīm. Šo sestdien plkst.15.00 es būšu Normalmes laukumā. Ceru, ka Jūs tur arī būsit.Autors: Gints Jegermanis, Latvijas vēstnieks ZviedrijāFoto: photopin.com

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Lielbritānijā un Ziemeļīrijā strādājošie Latvijas iedzīvotāji uzkrātos pensiju līdzekļus varēs pārcelt uz Latviju 19. aug., 13:47

    • Lielbritānijā un Ziemeļīrijā strādājošie Latvijas iedzīvotāji uzkrātos pensiju līdzekļus varēs pārcelt uz Latviju

      • 19. aug., 13:47

      Kamēr 64% respondentu nezina, cik liela būs viņu pensija un 15% atzīst, ka viņus šis jautājums nemaz neinteresē*, ir iedzīvotāji, kuriem rūp, lai atgriežoties Latvijā, neietu zudumā darba gaitās ārzemēs uzkrātais pensiju kapitāls, informē Kristīne Martinsone, SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja.Līdz ar SEB pensiju fonda plānu reģistrēšanu starptautiskajā Kvalificēto ārvalstu pensiju shēmu sarakstā, tagad Latvijas iedzīvotājiem iespējams pārcelt savus pensijas 3.līmeņa uzkrājumu no visām ES dalībvalstīm, tanī skaitā Apvienotās Karalistes.Ņemot vērā ievērojamo Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri pēdējo gadu laikā ir devušies prom no Latvijas darba gaitās uz ārzemēm, SEB pensiju fonds ir reģistrējis SEB pensiju plānus "SEB-Sabalansētais" un "SEB-Aktīvais" Kvalificēto ārvalstu pensiju shēmu sarakstā - Qualifying Recognised Overseas Pension Schemes (QROPS), paverot iespēju Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādājuši Lielbritānijā un Ziemeļīrijā, pārskaitīt paša vai darba devēja veiktās privātās pensijas uzkrājumus uz SEB pensiju fondu Latvijā.SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna: "Līdz šim Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja pārcelt savus uzkrājumus no ES dalībvalstīm, izņemot Lielbritāniju un Ziemeļīriju, kas paredz plānu reģistrēšanu straptaustikajā sarakstā. Šo procesu SEB pensiju fonds uzsāka jau 2012.gadā, kad mēs sagatavojām un iesniedzām visus nepieciešamos dokumentus HM Revenue&Customs, kas strādā ar nodokļu administrēšanu Apvienotajā Karalistē. Līdz ar SEB atklātā pensiju fonda pensiju plānu reģistrēšanas veiksmīgo noslēgumu, esam kvalificējuši divus SEB pensiju fonda plānus straptautiskajā Kvalificēto ārvalstu pensiju shēmu sarakstā, kas turpmāk ļauj Latvijas iedzīvotājiem pārcelt ārvalstīs uzkrātos pensiju uzkrājumus arī no Apvienotās Karalistes uz Latviju. Esam gandarīti, ka jau šobrīd viens darījums ir procesā, kad Latvijas iedzīvotājs pēc atgriešanās no Apvienotās Karalistes kārto savu uzkrājumu pārcelšanu. Kopumā līdz šim no Eiropas Kopienas valstīm uz SEB pensiju fondu pārceltais pensiju uzkrājumu kapitāls pārsniedz 250 tūkstošus EUR."* SEB pensiju fonda klientu aptauja norisinājās klātienē SEB bankas filiālēs Latvijā no šī gada februārim līdz jūnijam. Tajā piedalījās 835 respondenti.Ilustratīvs foto/Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Ar Latvijas vēstniecības Kanādā atbalstu Carleton Place atklāj tautu sadraudzības pieminekli 19. aug., 11:59

    • Ar Latvijas vēstniecības Kanādā atbalstu Carleton Place atklāj tautu sadraudzības pieminekli

      • 19. aug., 11:59

      16. augustā Karletonpleisā (Carleton Place, ON) Latvijas vēstniecības Kanādā vadītāja vietniece Sanita Ulmane piedalījās sadraudzības pieminekļa atklāšanā, kura izveidē piedalījusies arī Latvijas vēstniecība Kanādā.Sadraudzības piemineklis, kas simbolizē tautu labo gribu un sadarbību, pirmo reizi tika atklāts pirms 30 gadiem. Toreizējais pilsētas mērs rosināja pilsētas iedzīvotājus un ārvalstu vēstniecības ziedot akmeni, lai veidotu pieminekli, kas simbolizē dažādu nāciju spēju sadarboties, stāvot pāri esošajiem konfliktiem pasaulē.Šis piemineklis šobrīd ir piedzīvojis jau trešo pārbūvi. Latvijas vēstniecība pieminekļa pārbūvei ziedoja divus akmeņus no Lielvārdes novada Latvijā, kas ir slavens ar Andreja Pumpura eposu "Lāčplēsis".Pieminekļa atklāšanā Latvijas ieguldījumu raksturoja ar stāstu par Lāčplēsi, kas cīnījās ar melno bruņinieku. Tāpat atklāšanā tika pieminēts, ka 11.novembrī Latvijā tiek svinēta Lāčplēša diena, godinot Latvijas Brīvības cīņās kritušos varoņus.Pieminekļa atklāšanas pasākumā piedalījās Karletonpleisas pilsētas mērs Vendija Leblanka (Wendy LeBlanc), pilsētas domes pārstāvji, iedzīvotāji, kā arī citu ārvalstu vēstniecību pārstāvji.Pēc pieminekļa atklāšanas simboliski tika palaisti "miera" baloži.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība KanādāFoto: Latvijas Republikas vēstniecība Kanādā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Studenti no dažādām pasaules valstīm uzņem īsfilmas par neparasto kultūru Latvijas galvaspilsētā 19. aug., 11:01

    • Studenti no dažādām pasaules valstīm uzņem īsfilmas par neparasto kultūru Latvijas galvaspilsētā

      • 19. aug., 11:01

      16.augusta vakarā ar septiņu dokumentālo īsfilmu pirmizrādi par neparasto kultūru Latvijas galvaspilsētā noslēdzās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes rīkotā Rīgas vasaras skola 2014. Filma par Čiekurkalnu - "Šreienbuša Gaudi", ko veidojuši studenti no Polijas, Tanzānijas un Vācijas - saņēma Rīgas vasaras skolas 2014 Lielo balvu. Visas septiņas īsfilmas iespējams noskatīties internetā. Dokumentālā īsfilma "Atļauja piezemēties" par Spilves lidostu, ko veidojuši studenti no Dienvidāfrikas, Igaunijas, Itālijas un Vācijas, saņēma Atzinības rakstu. Divas īsfilmas - uzvarētāja  "Šreienbuša Gaudi" un "Nomodā, kaut kā" par Imantu, ko veidojuši studenti no Austrālijas un Vācijas, saņēma Skatītāju balvu. Šogad žurijā strādāja producents Andrejs Ēķis, Latvijas Televīzijas producente Olga Proskurova - Timofejeva, OTV žurnāliste Sarmīte Balode, TV 5 žurnālists Mihails Kozlovs, Latvijas Televīzijas žurnālistes Diana Spinu un Judīte Čunka un Polijas vēstniecības pārstāve Jolanta Visnioča. Skatītāju balvas saņēmējus noteica publika, kas sestdien apmeklēja filmu pirmizrādes pasākumu.  Vasaras skolas laikā tika uzņemtas dokumentālas īsfilmas par Čiekurkalnu, Mežaparku, bijušās VEF rūpnīcas teritoriju, Grīziņkalnu, Spilvi un Imantu. Šogad Rīgas vasaras skolā, kas norisinājās no 3. līdz 17. augustam piedalījās studenti no 14 valstīm - Austrālijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Kazahstānas, Polijas, Dienvidāfrikas, Tanzānijas, Uzbekistānas, Turcijas un Latvijas. Tā notika jau ceturto vasaru pēc kārtas. Filmas ir pieejamas bezmaksas pārraidīšanai/izmantošanai medijos un pasākumus, to iepriekš saskaņojot ar Rīgas vasaras skolas rīkotājiem. Ziņas autors: Kaspars Rūklis, Rīgas vasaras skolas projekta vadītājsFoto: Paula Vilsone/Rīgas vasaras skolas 2014 noslēguma ceremonija.