Latviesi.com

  • * Uzzini par latviešu aktivitātēm savā apkārtnē visā pasaulē * Seko latviešu un latviešu organizāciju aktivitātēm * Piedalies ar savu sakāmo

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Cēsīs top Pasaules latviešu mākslas centrs 14:27

    • Cēsīs top Pasaules latviešu mākslas centrs

      • 14:27

      Nodibinājums "Pasaules latviešu mākslas savienības" informē, ka mūsu pirmās galerijas remonts Cēsīs, Lielajā Skolas ielā 6  norit kā iecerēts. Pateicoties vairākiem nozīmīgiem ziedojumiem esam savākuši lielāko daļu līdzekļu topošās "Ripas ģimenes galerijas" telpas remontam, kas izmaksās vairāk nekā 70 000 USD. Projekta vadītājs Ēriks Līsmanis sadarbojoties ar Cēsu architektu Valdi Ligeru un mūsu Latvijas pārstāvi Daini Mjartānu pārveido Cēsu arodskolas zāli par skaistu galeriju, kuŗā varēsim augošo trimdas latviešu mākslas kolekciju. Paredzētais atklāšanas datums ir šī gada jūnija beigas, laikā, kad vairāki citi nozīmīgi kultūras pasākumi notiks gan Cēsīs, gan 2014.gada Eiropas Savienības kultūras galvaspilsētā Rīgā.PLMC izveidots ar mērķi attīstīt, vadīt un uzturēt Cēsu pilsētā Pasaules latviešu mākslas centru ar divām izstāžu zālēm, veidot un pārzināt ārzemju latviešu mākslas darbu kolekciju, kā arī organizēt un veicināt padziļinātus pētījumus par ārzemju un trimdas latviešu mākslas dzīves norisēm. Paplašināt sabiedrības izglītības un informācijas iespējas par ārzemju latviešu kultūras un sabiedrisko dzīvi.Lai atzīmētu šo ilgi gaidīto brīdi, plānojam  īpašu atklāšanas izstādi, kuŗā tiks izstādīti pēdējo divu gadu laikā nodibinājuma PLMC kolekcijai noziedotie darbi. Izstādē būs ietverti: Kanādas latviešu mākslinieces Ilgas Leimanes interneta portreti, Anglijā pazīstamā latviešu mākslinieka Laimoņa Mieriņa gleznas, vairākas ASV mākslinieces Gerdas Rozes gleznas, izcilā latviešu scenogrāfa Ēvalda Dajevska darbu komplekts un daudzi citi Trimdas latviešu mākslinieku darbi. Īpaši interesanti būs pirmo reizi Latvijā izstādīt Amerikas latviešu tēlnieka Jāņa Mintika darbus. Jānis Mintiks ir  pazīstams ar savu godalgoto  pieminekli Kurzemes kolonistiem Tobago salā. Līdz šim mums nav bijusi iespēja parādīt kādu no viņa darbiem Latvijā. Visi minētie mākslas darbi ir ASV, Kanādas, Austrālijas un Anglijas latviešu dāvinājumi PLMC. Tie kļūs par daļu no  mūsu pastāvīgās  publiski pieejamās kolekcijas Cēsīs.Laika posmā no 2010.gada no ASV, Kanādas, Austrālijas un Anglijas nogādāti un Cēsīs deponēti jau vairāk kā 300 mākslas darbi. PLMC kolekciju veido dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbi, kas tapuši pēc 1945.gada Vācijā bēgļu nometņu laikā, tāpat vēlāk māksliniekiem apmetoties jaunajās mītnes zemēs.Lielu kolekcijas daļu  sastāda jaunās paaudzes mākslinieku darbi, kas dzimuši pēc Otrā Pasaules kara. Kolekcijai piemīt nenovērtējama kultūrvēsturiska vērtība. Tā ir Latvijas kultūras daļa, kas liecina ne tikai par Latvijas vēstures norisēm, bet apliecina kultūras un mākslas tradīcijas saistību un attīstību pasaules norišu kontekstā. Tādēļ, lai veicinātu šo aspektu izpratni un diskusiju par tiem, ir nepieciešama mērķtiecīga un plānveidīga darbība, ko nodrošinātu Pasaules latviešu mākslas centrs.Vēršamies pie jums ar lūgumu ziedot šim vienreizējam projektam. Līdzekļi nepieciešami izstāžu zāles iekārtošanai, kas atbilstu  mūsdienu galerijas prasībām un varētu priecēt Cēsu novada iedzīvotājus, viesus un interesentus no visas Latvijas un ārzemēm.Ziedojumi ir nepieciešami arī nākotnes vajadzībām, ieskaitot otrās izstāžu zāles un kolekcijas glabāšanas telpu remontam, ko plānojam uzsākt 2015. gadā, kā arī kolekcijas mākslas darbu sūtīšanai uz Latviju no visām pasaules malām. Jūsu ziedojums ir nozīmīgs ieguldījums Trimdas kultūras mantojuma saglabāšanā un iekļaušanai Latvijas kultūras apritē.  Ziedojumi ieskaitāmi "Pasaules latviešu mākslas centrs" kontā Swedbank. Adrese: Balasta dambis 1a, Rīga, LV-1048, Latvija BIC/S.W.I.F.T. HABALV22 . Konta numurs : LV86 HABA 0551030475675.Mākslas darbu ziedojumi no Eiropas valstīm piesakāmi rakstot uz plmc@inbox.lv.Sakarā ar mākslas darbu ziedojumiem Ziemeļamerikā un Austrālijā kontaktējiet L.Kalmīti leldekalmite81@gmail.com. 10830 South Hale Avenue, Chicago, IL 60643-3342.Ziņas autors: Dainis MjartānsPublicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Minskā hokeja čempionāta laikā notiks latviešu dzīvās mūzikas vakari 14:20

    • Minskā hokeja čempionāta laikā notiks latviešu dzīvās mūzikas vakari

      • 14:20

      Pasaules hokeja čempionāta laikā Baltkrievijas galvaspilsētā darbosies īpašs latviešu krogs "Minskas Baltie Krekli". 10.maija, 11.maija un 13.maija vakaros pēc Latvijas izlase spēlēm krodziņā skanēs dzīvā mūzika Normunda Jakušonoka un Gunāra Meijera izpildījumā.Šoreiz muzikāli literārā kluba "Četri Balti Krekli" filiāle atradīsies megakluba "Titāns" Retro kafejnīcā, kas atrodas tikai dažu minūšu gājiena attālumā no Fanu ciemata, kur čempionāta laikā dzīvo lielākā daļa Latvijas izlases līdzjutēju. "Titāna" adrese: 104 Prospekt Dzeržinskovo.Lai gan Retro zāle nav liela, tomēr jebkurš līdzjutējs, kurš būs tērpies Latvijas hokeja izasēs kreklā, varēs par brīvu izdejoties arī "Titāna" 1200 cilvēkus ietilpinošajā deju zālē. Tiesa gan, par galdiņa rezervāciju gan būs jāmaksā. Par ieeju būs jāmaksā arī tiem apmeklētājiem, kuri uz pasākumu dosies bez Latvijas hokeja izlases krekla."Sagaidām, ka šogad Minskā būs ļoti daudz Latvijas hokeja izlases līdzjutēju. Varētu pat teikt, šis būs labāk apmeklētais čempionāts pēc fanu invāzijas Ķelnē 2001. gadā un Prāgā 2004. gadā. Tādēļ, meklējot vietu latviešu krodziņam, ņēmām vērā, ka šogad arī krodziņa apmeklētāju skaits būs krietni lielāks, nekā iepriekšējos gadus," teic viena no krodziņa organizētājām, tūrisma operatora "Travel Art LV" valde priekšsēdētāja Inese Krūmiņa."Ceram, ka "Minskas Baltos Kreklus" apmeklēs ļoti daudz Latvijas hokeja līdzjutēju. Mēs jau šobrīd strādājam pie repertuāra, mācāmies arī baltkrievu dziesmas - pielāgojamies baltkrievu nacionālajām īpatnībām," teic mūziķis Normunds Jakušonoks. Viņš norāda, ka megaklubs "Titāns’ ir viena no plašākajām izklaides vietām Minskā, tādēļ vietas pietiks gan latviešiem, gan arī citu valstu līdzjutējiem."Tradīcijas lauzt nedrīkst, mēs esam gatavi turpināt muzicēt visos Pasaules čempionātos, kur piedalās Latvijas hokeja izlase! Esam gatavi kaut vai garīgi, astrālā līmenī palīdzēt mūsu hokejistiem," pauž Jakušonoks.Šis jau ir piektais gads, kad Pasaules hokeja čempionāta norises vietā darbosies "Četru Baltu Kreklu" filiāle. Iepriekš latviešiem bija savs krodziņš Halifaksā, Manheimā, Bratislavā un Helsinkos, atgādina "Četri Balti Krekli" līdzīpašnieks Ainārs Tamisārs.Vairāk informācijas par Pasaules čempionātu hokejā, reālajām izmaksām, dzīvošanas iespējām, kā arī citu katram letiņu fanam nepieciešamu informāciju iespējams atrast portālā www.sportadraugiem.lv.Ziņas autors: Inese Krūmiņa, SIA "Travel Art"Foto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas studentiem un jauniešiem ir iespēja pieteikties Japānas valdības stipendijām 14:12

    • Latvijas studentiem un jauniešiem ir iespēja pieteikties Japānas valdības stipendijām

      • 14:12

      Japānas vēstniecība informē, ka Latvijas studentiem un jauniešiem ir iespēja pieteikties Japānas valdības (Monbukagakusho) stipendijām 2015.gadam.Tiek piedāvātas sekojošas stipendijas:1.Pētniecība (Research Students)Pusotru līdz divu gadu ilgā stipendija piedāvā veikt pētījumu par paša izvēlētu tēmu kādā no Japānas universitātēm; pirmie 6 mēneši paredzēti japāņu valodas apguvei. Pretendentiem jābūt dzimušiem pēc 1980.gada 2.aprīļa, jābūt pabeigtai augstākajai izglītībai, kā arī var pieteikties augstskolas pēdējā kursa studenti. Stipendijas pretendentiem jākārto pārbaudījumi angļu un japāņu valodā. Japāņu valodas zināšanas nav obligātas.2.Augstākā izglītība (Undergraduate Students)Piecu gadu stipendija piedāvā iegūt augstāko izglītību augstskolā Japānā; pirmais gads paredzēts japāņu valodas apguvei. Pretendentiem jābūt dzimušiem laikā no 1993.gada 2.aprīļa līdz 1998.gada 1.aprīlim, jābūt pabeigtai vidējai izglītībai, kā arī var pieteikties vidusskolas pēdējo klašu skolnieki un augstskolu pirmo kursu studenti. Stipendijas pretendentiem jākārto pārbaudes darbi angļu valodā, matemātikā un citos priekšmetos, atkarībā no izvēlētās studiju jomas. Japāņu valodas zināšanas nav obligātas.3.Tehniskā izglītība (College of Technology Students)Četru gadu stipendija piedāvā iegūt tehnisko izglītību koledžā Japānā (piemēram, mašīnbūves, elektrotehnikas un elektronikas, telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju, komunikāciju tīklu, materiālu zinātnes, arhitektūras un būvniecības, jūras inženierijas jomās); pirmais gads paredzēts japāņu valodas apguvei. Pretendentiem jābūt dzimušiem laikā no 1993.gada 2.aprīļa līdz 1998.gada 1.aprīlim, jābūt pabeigtai vismaz 11.klasei. Stipendijas pretendentiem jākārto pārbaudes darbi angļu valodā, matemātikā un ķīmijā vai fizikā, atkarībā no izvēlētās studiju jomas. Japāņu valodas zināšanas nav obligātas.4. Profesionālā izglītība Japānā (Specialized Training College Students)Trīs gadu stipendija piedāvā iegūt profesionālo izglītību koledžā Japānā (piemēram, veselības aprūpes, pedagoģijas, uzņēmējdarbības, modes, kultūras, u.c. jomās); pirmais gads paredzēts japāņu valodas apguvei. Pretendentiem jābūt dzimušiem laikā no 1993.gada 2.aprīļa līdz 1998.gada 1.aprīlim, jābūt pabeigtai vidējai izglītībai, var pieteikties arī vidusskolas pēdējo klašu skolnieki un augstskolu pirmo kursu studenti. Stipendijas pretendentiem jākārto pārbaudījumi angļu valodā un matemātikā. Japāņu valodas zināšanas nav obligātas.Ja jūs interesē iespēja mācīties Japānā, papildus informācija un pieteikuma anketas pieejamas Japānas vēstniecības mājaslapā www.lv.emb-japan.go.jp un Japānas vēstniecībā Rīgā, Vesetas ielā 7. Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2014.gada 6.jūnijs.Pieņemšanas laiks darba dienās: plkst.10.00 - plkst.13.00, plkst.14.00 - plkst.17.30.Ziņas autors: Japānas vēstniecības Latvijā Kultūras daļaFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Atklāta EP kandidātu reputācijas datu bāze "Kandidatiuzdelnas.lv" 14:03

    • Atklāta EP kandidātu reputācijas datu bāze "Kandidatiuzdelnas.lv"

      • 14:03

      23.aprīlī Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā "Sabiedrība par atklātību - Delna" (Delna) publiskoja deputātu kandidātu reputācijas datu bāzi - Kandidatiuzdelnas.lv, kas pieejama jau trešo reizi, bet pirmoreiz darbojas pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Delnas iniciatīvas mērķis ir veicināt pret korupciju neiecietīgu attieksmi, kā arī politiķu un vēlētāju atbildīgumu, tāpēc līdz ar datu bāzes atklāšanu Delna uzsākusi arī informatīvu kampaņu ar devīzi: "Ko sēsi Briselē, to pļausi Latvijā!".Sabiedrības īsā atmiņa palīdz negodprātīgiem politiķiem tikt ievēlētiem"Mūsu pieredze rāda, ka sabiedrības atmiņa ir īsa. Tā kļūst par nozīmīgu faktoru, kas palīdz negodprātīgiem politiķiem noturēties amatos vai tikt atkal ievēlētiem," pasākumā skaidroja Gundars Jankovs, Delnas direktors. "Šī datubāze būs palīgs tiem, kuri vēlas atsaukt atmiņā notikumus, lēmumus un politiķu darbus, kas met ēnu uz to reputāciju. Kandidatiuzdelnas.lv būs atrodama arī informācija, ko vēlētājiem būtu vērts zināt par kandidātiem, dodoties pie vēlēšanu urnām 24.maijā."Delna uzskata, ka vēlētājiem ir tiesības būt izvēlīgākiem. "Balsojot par kādu partiju, tie var ietekmēt partiju kandidātu sarakstu, kas tiek ievēlēti vai neievēlēti, ievelkot krustiņu (atbalstot) vai svītrojot (neatbalstot) konkrētus kandidātus. Ir jāizmanto šī izvēles iespēja, tāpēc uzsākam informatīvu kampaņu "Ko sēsi Briselē, to pļausi Latvijā!". Jāapzinās, ka mēs ievēlam deputātus uz pieciem gadiem un viņu pieņemtie lēmumi Briselē vai Strasbūrā ietekmēs mūs ikdienas dzīvi ilgtermiņā," norāda Jankovs.Visvairāk EP kandidātu reputācijas risku saistīti ar labas pārvaldības un ētikas pārkāpumiemKandidatiuzdelnas.lv pēc īpašiem kritērijiem tika apkopota informācija par 9 partiju sarakstu līderiem - pirmajiem 6 kandidātiem, kas pretendē uz EP deputāta vietu un kam, saskaņā ar Delnas prognozēm, ir izredzes tikt ievēlētiem. Kopā datu bāzē pieejama informācija par 54 deputātu kandidātiem.Delna apkopoja publiski medijos pieejamo informāciju un analizēja, vai kandidātu biogrāfijā nav bijuši ētikas vai labas pārvaldības pārkāpumi, interešu konflikti vai iesaiste koruptīvās darbībās un citos krimināli sodāmos noziegumos. Delna uzskata, ka šādu kandidātu nonākšana pie varas grauj demokrātisku un tiesisku valsti, kā arī negatīvi ietekmē vēlētāju uzticību politiķiem un to godaprātam. Ja šāda informācija tika atrasta, deputāta kandidātam tika piešķirts Delnas vērtējums sešās kategorijās.Saskaņā ar Delnas apkopoto informāciju, 25 no 54 kandidātiem pastāv reputācijas riski saskaņā ar Delnas izvirzītajiem kritērijiem. Viens kandidāts novērtēts kā "Bīstams", jo izcietis cietumsodu par mēģinājumu gāzt valsts varu. Četru kandidātu biogrāfijā ir atrodamas norādes par interešu konfliktu vai sistemātiskiem labas pārvaldības pārkāpumiem, kas ieguvuši vērtējumu "Vidējs risks".12 kandidāti ir saņēmuši vērtējumu "Zems risks", to biogrāfijā ir atrodami sliktas pārvaldības, kā arī ētikas pārkāpumi, bet 8 kandidāti ir saņēmuši vērtējumu "Viela pārdomām", kas norāda uz ētikas pārkāpumiem. Vairāk nekā pusei analizēto sarakstu līderu (29 kandidātiem) publiski pieejamajā informācijā nav atrodami gadījumi, kas rada reputācijas riskus.Vērts zināt - kandidātu finanses, neiecietīgi izteikumi un ziedojumi partijāmDatu bāzē ir pieejama informācija, kuru Delna klasificējusi kā "Vērts zināt", bet nav piešķīrusi vērtējumu. Tajā apkopota informācija par kandidātu finansēm, ja to vidū ir lielas parādsaistības, ziedojumi partijām vai skaidras naudas uzkrājumi. Saskaņā ar Delnas analīzi, partijas mainījuši 23 kandidāti no 54 analizētajiem, 3 kandidātu biogrāfijā fiksēti neiecietīgas vai naida runas gadījumi, 10 kandidātiem ir vērā ņemas parādsaistības un 4 kandidāti ir izsnieguši lielus aizdevumus. Visvairāk partijām ziedojuši esošie EP deputāti, kuru rīcībā ir būtiski lielāki finanšu līdzekļi, kopā no 54 kandidātiem ievērojamus ziedojumus veikuši 12 (dati ņemti par visiem ziedojumiem, kas pieejami KNAB datu bāzē).Šobrīd datu bāze ir pieejama latviešu valodā, taču drīzumā partiju un kandidātu profili būs pieejami arī krievu un angļu valodā. Līdz pat vēlēšanām 24.maijā datu bāzē sekos arvien jauni papildinājumi - tiks izveidota sadaļa "Iepriekšējā darbība" kandidātu profilos un sadaļa "Finanses" partiju profilos. Tiks papildināta arī sadaļa "Solījumi" partiju profilos, kur būs pieejama partiju programmu vizualizācija.Mājas lapā pieejama arī "Notikumu hronika", kurā apkopoti pēdējo gadu lielākie skandāli, kas apvīti ar koruptīvu ēnu vai grāvuši tiesiskumu, kā arī sadaļa "Blogi". To veido studenti - Delnas brīvprātīgie, kuru vidū ir topošie politologi un žurnālisti, kas blogos par un ap vēlēšanām.Rudenī datu bāze tiks papildināta ar partiju un kandidātu profiliem, kas kandidēs uz 12. Saeimas vēlēšanām. Šīs būs jau trešās Saeimas vēlēšanas, kuru kandidāti tiks analizēti datu bāzē www.kandidatiuzdelnas.lv.Par Delnu un projektuDelna ir starptautiskas organizācijas Transparency International Latvijas nodaļa, un tās misija kopš 1998.gada ir sabiedrība, kas ir brīva no korupcijas politikā, biznesā un savstarpējās attiecībās.Delnas ikdienas darbu 2014.gadā veido sabiedriski nozīmīgi projekti, no kuriem lielāko daļu finansē Eiropas Komisija un Sabiedrības Integrācijas fonds ar tā pārraudzībā esošajiem fondiem. Sīkāk ar Delnas 2014.gada projektiem var iepazīties šeit.Kandidatiuzdelnas.lv ir bezpartejisks un alternatīvs informācijas avots vēlētājiem, žurnālistiem un citiem interesentiem. Šī datubāze bija pieejama sabiedrībai gan pirms 10., gan 11. Saeimas vēlēšanām. Uz apkopotās informācijas bāzes tika izveidots arī 11. Saeimas uzraudzības portāls Deputatiuzdelnas.lv.Projektu Kandidatiuzdelnas.lv finansiāli atbalsta Atvērtās Sabiedrības Institūts (Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās Sabiedrības Iniciatīvu Eiropai (Open Society Initiative for Europe), kā arī vairāki Delnas sadarbības partneri Draugiem.lv, SIA Digibrand, SIA Airport un SIA Skrivanek, kā arī vairāki ārvalstu latviešu mediji un citi partneri.Ziņas autors: Gundars Jankovs, "Sabiedrība par atklātību - Delna" direktorsFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Krievijā taps piemineklis 2500 Vjatlagā bojā gājušajiem politiski represētajiem latviešiem 13:51

    • Krievijā taps piemineklis 2500 Vjatlagā bojā gājušajiem politiski represētajiem latviešiem

      • 13:51

      29.aprīlī plkst.11.00 preses konferencē Latvijas Kara muzejā, biedrība "Brāļu kapu komiteja" sadarbībā ar Latvijas Aizsardzības ministriju izsludinās metu konkursu piemineklim aptuveni 2500 latviešiem - politisko represiju upuriem. Piemineklis tiks uzstādīts Krievijas Federācijas Kirovas apgabala Verhņekamskas rajonā, kur agrāk atradās Vjatlaga nometņu tīkls.Piemineklis Krievijas Federācijas Kirovas apgabala Verhņekamskas rajonā, Sozima ciemā iecerēts kā simboliska memoriāla zīme visiem šī apgabala represēto nometnēs (Vjatlagā) mirušajiem latviešu represētajiem, kuru kapa vietas nav zināmas.Šajā reģionā miruši vairāk nekā 2500 politiski represēto latviešu, kuri turp izsūtīti 1941. un 1949.gados, kā arī 1937. - 1938.gada politiski represētie bijušās Krievijas PFSR etniskie latvieši.2008.gadā noslēgtais Latvijas Republikas un Krievijas federācijas līgums par karu un represiju upuru apbedījumu statusu paredz, ka gadījumos, kad nav iespējams noteikt represiju upuru apbedīšanas vietas vai tajās nevar iemūžināt upuru piemiņu, šim mērķim tiek atvēlēts piemērots zemes gabals iespējamo apbedījumu tuvumā.  2012.gadā, Latvijas un Krievijas pārstāvjiem apmeklējot Verhņekamskas rajonu, latviešu represēto piemiņas vietas un pieminekļa izvietošanai izvēlēta vieta Sozima ciemā. Šajā apkārtnē agrāk atradās vismaz 10 Vjatlaga nometnes un to kapsētas, kur apbedīti represijās bojā gājušie latvieši.Žurnālisti, potenciālie metu konkursa dalībnieki un citi interesenti laipni lūgti uz pieminekļa metu konkursa izsludināšanas preses konferenci, kura notiks 29.aprīlī plkst.11.00 Latvijas Kara muzejā - Rīgā, Smilšu ielā 20.Preses konferencē tiks sniegta informācija par pieminekļa ieceri, atrašanās vietu Krievijā, metu konkursa prasībām, kā arī "Brāļu kapu komitejas" paveikto darbu latviešu represēto un karagūstekņu apbedījuma vietu apzināšanā Krievijā pēdējo divu gadu laikā.Preses konferencē piedalīsies:* Biedrības "Brāļu Kapu komiteja" priekšsēdētājs Eižens Upmanis* LR Aizsardzības ministrijas pārstāvji* Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais;* Vjatlagā bojā gājušo represēto radinieki* Pieminekļa tapšanas iniciators Edgars Skuja, Latvijas republikas vēstnieks Krievijā 2009. - 2013.gadā, patlaban - Latvijas republikas vēstnieks AustrijāZiņas autors: Eižens Upmanis, biedrības "Brāļu kapu komiteja" priekšsēdētājsFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas Kultūras dienā Dublinā varēs zīmēt latviešu rakstus un spēlēt latviešu mūzikas instrumentus 13:41

    • Latvijas Kultūras dienā Dublinā varēs zīmēt latviešu rakstus un spēlēt latviešu mūzikas instrumentus

      • 13:41

      Latvijas vēstniecība Īrijā sadarbībā ar Latvijas Kultūras dienu Īrijā pastāvīgo rīcības komiteju aicina visus interesentus piedalīties Latvijas Kultūras dienā 4. maijā  plkst.12.00 - plkst.17.00 Dublinas vecpilsētā Temple Bar. "Rīga glezno" kvartālā ikviens varēs ne tikai uzzināt un apskatīt dažādus latvju rakstus, bet apgleznot ar rakstiem oļus."Rīga muzicē" visas dienas garumā pulcēs mūziķus no Latvijas, Īrijas un Apvienotās Karalistes, kas muzicēs, iepazīstinās ar tautas mūziku un dos iespēju izmēģināt apmeklētājiem spēlēt tradicionālos latviešu mūzikas instrumentus un izdejot latvju dančus.Kultūras dienas dalībnieki un to viesi  kvartālā "Rīga veido" varēs radīt paši savu lietišķās mākslas darbu. Amatnieki demonstrēs pīnīšu pīšanu, keramikas izstrādājumu veidošanu, darbu ar ģipsi, ziedu vainagu pīšanu, kā arī rokdarbus.Ikviens Īrijā dzīvojošais tautietis ir aicināts piedalīties Kultūras dienas programmā gan iesaistoties organizēšanā, gan apmeklējot pasākumus to norises vietā.  Kultūras dienā tiks realizēts "Rīgai 800" jubilejas svinību koncepts kopumā deviņos radošajos kvartālos: Rīga dzied, Rīga dejo, Rīga ēd, Rīga glezno, Rīga muzicē, Rīga caur objektīvu, Rīga dzīvo zaļi, Rīga veido un Rīga rotaļājas.Šogad Latvijas Kultūras diena tiek rīkota, atzīmējot "Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014", kuras ietvaros tiks popularizēta latviešu kultūra un tradīcijas. Dublinas iedzīvotājiem un viesiem būs iespēja iepazīties un degustēt arī Latvijas ražotāju pārtikas produkciju, iegūt informāciju par tūrisma un atpūtas iespējām Latvijā.Kultūras dienas organizēšanai un pasākumiem var sekot līdzi arī vēstniecības mājaslapā www.latvija.ie un Twitter kontā, kā arī  Kultūras dienas interneta vietnē http://facebook.com.Kultūras diena tiek rīkota ar nodibinājuma "Rīga 2014", Ārlietu ministrijas un Dublinas Domes, Temple Bar Company, Latviešu biedrības Īrijā, Latvijas ražotāju un vietējo tautiešu kolektīvu un diasporas aktīvistu atbalstu.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība ĪrijāFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Briselē notiks Rīgas dienas 13:30

    • Briselē notiks Rīgas dienas

      • 13:30

      No 25. līdz 26.aprīlim Briselē, Molenbēkā norisināsies Rīgas dienas, kas veltītas Rīgai 2014 - Eiropas Kultūras galvaspilsētai. Molenbēka, viena no Briseles pilsētas pašvaldībām, 2014.gadā nes Valonijas kultūras metropoles goda nosaukumu. Sekojot Molenbēkas kultūras gada atslēgas vārdam SATIKŠANĀS, Rīga aicināta rādīt savu kultūras, dzīvesziņas un tradīciju izcilību.Par Rīga 2014 kultūras vizītkarti 25.aprīlī kļūs Rīgas jauniešu koris Balsis, kas koncertā MOLENVOICES sadziedāsies ar Briseles latviešu kori, Briseles latviešu vokālo grupu "Ugunis", Luksemburgas latviešu kori "Meluzina" un beļģu kori "Andantino". Skaistākā latviešu kora mūzika - tautas dziesmas, mūsdienu latviešu komponistu darbi un latviešu kora mūzikas zelta repertuārs tiks atskaņots piektdien, 25.aprīlī plkst.20.00 ievērojamā 1930.gadā celtā Art Deco arhitektūras piemineklī - Sv.Jāņa Kristītāja baznīcā. Vairāk informācijas par koncertu -http://visitbrussels.be/bitc/BE_en/minisite_molenbeek2014/molenbeek_project/20695/molenvoices.do .Sestdien, 26.aprīlī no plkst.11.00 - plkst.17.30 Latvijas uzņēmumi piedāvās savu produkciju ielas svētku MOLENCANAL ietvaros. Īpaši Rīgai atvēlētajai plašajai vietai pie Briseles 1832. gadā atklātā Briseles Šarleruā kanāla Taste Riga.Feel Riga piedāvās nogaršot un iegādāties Latvijas pārtikas ražotāju un amatnieku produkciju. Ar Latvijas labumiem Briseles iedzīvotājus un viesus iepazīstinās uzņēmumi Nākotne, Brīvais vilnis, Sudrablīnis, Meduspils, Smiltenes piens, Latvijas Piens u.c., kā arī amatniecības meistari un suvenīru ražotāji.  Īpašu akcentu Latvijas produktiem piešķirs Latvijā dzīvojošais beļģu pavārmeistars Joriks Deuss (Joric Duys), kurš visiem interesentiem stāstīs par Latvijas produktu īpašo vērtību un pielietojumu. Ar tautas mūzikas programmu līdzās Rīgas tirdziņam uzstāsies arī jauniešu koris Balsis.Rīgas dienu pasākumos piedalīsies Rīgas mērs Nils UšakovsRīgas dienas Briselē organizē Molenbēkas pašvaldība un Rīgas dome, sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Beļģijā.Ziņa autors: Latvijas Republikas vēstniecība Beļģijā Foto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu LNJAK aizvadījusi 41.gadskārtējo jaunajiem māksliniekiem veltīto sarīkojumu 07:59

    • LNJAK aizvadījusi 41.gadskārtējo jaunajiem māksliniekiem veltīto sarīkojumu

      • 07:59

      LNJAK (Latviešu Nacionālā Jauniešu Apvienība Kanadā) ar prieku paziņo, ka pirms dažām nedēļām novadījām 41. gadskārtējo ŠMIJ (Šī Māksla Ir Jauna) notikumu Toronto. ŠMIJ ir domāts, lai jaunie mākslinieki parādītu savu talantu LNJAK iekārtotā galerijā. Otrkārt, interesenti piedalās ŠMIJ mākslas semināros. Katru gadu ŠMIJ sarīkojumam ir sava īpašā tema. Dalībniekiem lūgts vakara programmā pielietot savu izdomu un apģērbties kostīmos, kas saistās ar izmeklēto temu. ŠMIJ ir LNJAK vispopulārākais sarīkojums, un, tāpat kā iepriekšējos gados, šī gada ŠMIJ sarīkojums pievilka gandrīz 100 dalībniekus. Vakaru sarīkojumos ietilpa dažas balles, katra ar savu dejas kapellu.ŠMIJ degpunkts, protams, ir jauniešu mākslas galerija. Galerijas atklāšana notika sestdien, 8.martā, Igauņu namā.Kopumā tika izstādīti 30 desmit mākslinieku darbi, pielietojot dažādas technikas: gleznas, skulptūras, fotografijas un zīmējumi. Ir vairāki jaunieši, kas cenšas apmeklēt visus ŠMIJ sarīkojumus.Starp tiem ir Guntars Pērkons un Madelēne Laure, kas katru gadu ir apmeklējuši visas ŠMIJ nodarbības. Guntars paskaidro kāpēc viņš gaida ŠMIJ katru gadu: "Tas ir viens no pāris lieliem notikumiem, kas var tik daudzus draugus sapulcināt, kurus lielo attālumu dēļ varbūt tik bieži neredzētu."Gan Guntaram, gan Madelēnei bija pozitīvi uzskati par šī gada mākslas izstādi. "Es priecājos, ka galerija bija pilna ar radošiem mākslas darbiem," teica Madelēne.Igauņu namā sestdienas pēcpusdienā notika arī ŠMIJ semināri. Katru gadu atsevišķi mākslinieki lasa lekcijas, lai izglītotu klausītājus par saviem mākslinieciskiem centieniem. Šogad lekciju ciklā LNJAK īpaši gribēja iesaistīt jaunākus māksliniekus. Tāpēc aicinājām Aleks Niedru (20 g.v.), lai viņš sniegtu semināru par to darbu, ko viņš veic fotogrāfijā. Aleks izteica: "Bija prieks piedalīties semināros un ceru, ka mūsu dalībnieki ieguva jaunu perspektīvu par fotografēšanu un mākslu vispār. Gaidu iespēju atkal piedalīties ŠMIJ nākotnē."Aleksa devums bija pozitīvi uzņemts starp jauniešiem, kas ieradās to noklausīties. Citi semināra dalībnieki bija Valda Zobena, kas stāstīja kā viņas ceļojumi iespaido viņas topošo mākslu.Larisa Gūtmane, Māra Rāviņa un Janīna Fogele kopīgi runāja par filmas skriptu rakstīšanu un par kreatīvo procesu. Šī gada ŠMIJ tema bija Kentakija derbijs, slavenā zirgu sacīkste, kas notiek ASV Kentakijas štatā. Šogad LNJAK nolēma izmantot šo dienvidu temu visos trijos vakaros. Ceturtdien, 6. martā, jaunieši iesāka ŠMIJ nogali "Boots ‘n Bourbon" "country" stila bārā, kur baudīja garšīgas vakariņas, mācījās līnijdeju dejošanu un klausījās dzīvo mūziku. Nākamajā vakarā LNJAK izdekorēja Poļu namu ar siena kušķiem, kūti un citām dienvidu stila dekorācijām. Visi ieradās saģērbušies kā dienvidu iedzīvotāji vai Kentakija derbija strādnieki, piem., sacīkšu zirgu jātnieki. Sestdienas vakarā meitenes saģērbās skaistās kleitās un glaunās cepurēs un zēni elegantos apğērbos, kā tas mēdz notikt slavenā sacīkšu dienā. Šis vakarsarī deva iespēju iepazīstināt dalībniekus ar vairāku jauniešu mūzikālām mākām. Rokmūzikas grupa "Penzionāri" uzstājās ar dejas mūziku sestdienas ballē, un jaunieši neatstāja dejas grīdu! "Penzionāri" ir uzstājušies vairākos sarīkojumos, visbiežāk Toronto, viņu mājas vietā.Viņu sastāvs: Kalvis Mikelšteins (ģitāra un galvenais dziedātājs), Matejs Garijāns (galvenā ģitāra un dzied), Toms Dreifelds (elektriskās klavieres), Aleks Giffords (basģitāra) un Kārlis Hawkins (bungas). Būs iespēja viņus noklausīties Jāņos Sidrabenē un Hamiltonas dziesmu svētkos jauniešu ballē.Var manīt, ka ŠMIJ turpina sasniegt mērķus savest jauniešus kopā un atzīmēt mūsu jaunos talantus. Ir gandarījums redzēt, ka jaunieši pozitīvi ietekmē citus jauniešus censties panākt kaut ko nozīmīgu pašiem sev, kā arī citiem. Madelēne izteicās: "ŠMIJ man lika domāt, ka mēs visi jaunieši tagad paliekam vecāki un spējam daudz ko panākt, ja piestrādājam."Laba doma... Turpināsim tāpat uz priekšu, izmantodami mūsu jaunības enerģiju kopā ar pieredzi, ko iegūstam ar laika miju un sabiedrisku rūdījumu.Raksta autore: Kaiva Mateus, LNJAK Informācijas nozares vadītājaFoto: Stock.XCHNGRaksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Latvija Amerikā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Mineapoles un St.Paulas ansamblis Teiksma jau 46 gadus pulcina klausītājus un iedzied jaunu kompaktdisku 07:22

    • Mineapoles un St.Paulas ansamblis Teiksma jau 46 gadus pulcina klausītājus un iedzied jaunu kompaktdisku

      • 07:22

      Pēc vairāku gadu pārtraukuma Mineapoles un St.Paulas tautasdziesmu ansamblis TEIKSMA aicināja tautiešus un draugus uz koncertu 2014. gada 29.martā čechu namā St. Paulā.Izvēlētās dziesmas vēstīja par dzīves ritumu, par notikumiem, darba gaitām un sadzīvi: "Ai, dzīvīte, ai, dzīvīte!".Vakarā čechu nams pildās dažāda gājuma un gadu ciemiņiem, tostarp daudz bērnu, kas atnes līdzi priecīgas balstiņas un raitas kājiņas. Daži pat dziesmu laikāmēģināja savu deju solīšus.Ansamblis TEIKSMA dzied jau 46 gadus. Tas pamazām atjaunojas, iesaistīdams jaunus dziedātājus, kuri nāk arī no otras teiksmiešu paaudzes. Pašlaik TEIKSMĀ dzied Kira Birmane, Ingrīda Erdmane, Gunta Herona, Ilze Kļaviņa, Nora Lunda, Elga Pone - vadītāja, Zinta Pone, Jānis Skujiņš, Jānis Paulis Skujiņš, Laila Švalbe un Jānis Zeltiņš.Ansamblī svarīga daļa arī mūzikas instrumentiem, ko ļoti veiksmīgi spēlē dziedātāji, daži pat vairākus instrumentus. Tie ir: akordeons - Zinta, vijoles - Kira un Ingrīda, kokles - Elga, Nora un Zinta, ģīga - Zinta, stabule - Nora, trideksnis, bungas, sietiņš, vella bungas, kociņi un citi sitamie ritma instrumenti - viss ansamblis pēc vajadzības.Vadītāja Elga Pone klausītājiem īsi pastāstīja par pēdējos piecos gados paveikto. Ir bijuši gan tālāki ceļojumi, piemēram, piedalīšanās Latvijā "Baltica 2012", viesošanās pie latviešiem ASV Austrumu un Rietumu krastos,tuvāko pavalstu latviešu centros, sarīkojumos un Tautību festivālā mūsu pašu Dvīņu pilsētās.Koncerts krāšņs, skanīgs un daudzveidīgs, jo izvēlētās dziesmas ir gan sen pazīstamas un mīļas, gan nekad agrāk nedzirdētas.Tāpat izpildījums daudzveidīgs: dzied gan viss ansamblis, gan tikai meitas vai puiši. Sabalsojums, ja tāds ir, liekas dabisks un radies pašu dziedātāju izjūtās. Arī instrumentu pavadījums vienmēr šķiet piemērots melodijai un vārdiem. Kopā dziedātās dziesmas bija: "Labāk ļaudis padziedam", "Ai, dzīvīte, ai, dzīvīte", "Ai, zaļā līdaciņa", "Laima sēde liepiņ", "Dzelten’ galvu cielaviņa", "Zvejnieks mani aicināja", "Pa pāram, pa pāram", "Zīdēja pučeitis". Meitu dziedātās dziesmas: "Tālu, tālu es redzēju", "I bādōj’ māmeņa", "Kur rāvā tāda zāle", bet puiši dziedāja: "Dzirdēj’ ļaudis runājot", "Es nopirku mellu zirgu", "Pūt, vējiņi".Šajā vakarā varēja iegādāties pavisam jaunu TEIKSMAS iedziedātu kompaktdisku/tvartu #4. Tas nokļuva daža laba vakara viesa īpašumā, jo tautasdziesmu ieskaņojums allaž ir cienīts un gaidīts. Pēc programmas, protams, bija kopējas dziesmas un rotaļas, Zintai ar akordeonu apstājoties pie viesu galdiem un uzmundrinot dziedāšanu.Turpat piecdesmit gadu pagājis kopš TEIKSMA dziedājusi mūsu pilsētās un citviet. Vai iespējams saskaitīt visas dziesmas, visas melodijas un sarīkojumus, kuŗos piedalījās mūsu ansamblis? Katru gadu pieaug dziesmu skaits un dažādība, jo Latvijā arvien turpinās folkloras un tautas vērtību saglabāšana, pieraksti un godā celšana, jo sevišķi Latgale vēl glabā daudz garamantu, tradiciju un seno vērtību, kas tagad nāk godā. Tāpēc tik bieži teiksmieši skandina arī Latgales pierakstus. Gadu gaitā audzis un vairāk cienīts tautas mūzikas instrumentu skaits, ko ansamblis izmanto dziesmu atskaņojumos. Kā folkloras mūzika - tā ir brīva un izjūtu radīta, tāpat kā piemērotā harmonija, gan vilcēji, teicēji un locītāji.Ja salīdzinām TEIKSMU ar daudzajiem folkloras ansambļiem Latvijā, tad jāsaka, ka TEIKSMA vairāk nosliecas uz koncertansambļa pusi, kas vairāk pa prātam klausītājiem un mūsdienu rietumvalstu publikai. Tā vēlas dažādību un daudzveidību.Vai klausītāji drīkstētu sagaidīt senatnes skaņu atdarinājumu, vai tas vispār ir iespējams. TEIKSMA, tās vadītāja Elga Pone un visi, kas pieliek savas prasmes un mūzikas zināšanas, dod tik daudz, lai šis ansamblis augtu, atjaunotos un pastāvētu tik ilgi, kamēr šeit būs latviešu kopiena. Tāpat rūpe par etnografiski pareiziem tautas tērpiem ir ansambļa nopelns, kas pelna lielu paldies."TEIKSMA 4" tvartus/diskus ($15 gab. vai 2/$25) var iegādāties rakstot Zintai Ponei, 3313 Emerson Ave So, MPLS MN 55408; zintapone@yahoo.com.Raksta autore: Biruta TreibergaFoto: Stock.XCHNGRaksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Latvija Amerikā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Montreālas Latviešu sabiedriskais centrs saziedo CAD 50,000 un dod iespēju bērniem izzināt Latvijas vēsturi 06:41

    • Montreālas Latviešu sabiedriskais centrs saziedo CAD 50,000 un dod iespēju bērniem izzināt Latvijas vēsturi

      • 06:41

      "Ja visi Latvijas pamatos iemūrēs savu sirdi, tad valsts ēka droši turēsies." (A. Brigadere)1.aprīlī noslēdzās Montreālas Latviešu sabiedriskā centra atbalstītais un Vītolu fonda organizētais ekskursiju projektu konkurss 5. - 8. klašu skolēniem "Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi!".Konkursa mērķis - attīstīt skolēnu interesi par Latvijas vēsturi dažādos laika periodos un dažādos novados un sekmēt Latvijas vēstures kā mācību priekšmeta nozīmes celšanu sabiedrībā. Uzvarētājiem tiek dāvāta iespēja organizēt izzinošas un pētnieciskas ekskursijas uz dažādiem Latvijas muzejiem, vēstures un kultūras pieminekļiem, kā arī ar vēsturiskiem notikumiem un vēsturiskām personībām saistītām vietām, izzināt un veidot izpratni par Latvijas vēsturi kā interesantu un vajadzīgu mācību priekšmetu.Konkursa ideja ieinteresēja vairāk nekā 4,087 skolēnus un skolotājus visā Latvijā. Kopā tika saņemti 127 pieteikumi no 58 Latvijas novadu 107 skolām.Dažādi bija plānotie maršruti un ekskursiju mērķi, taču visus vienoja vēlme tuvāk iepazīt savu zemi. Cēsis, Āraiši, Turaida, Rīga, Koknese, Ložmetējkalns, Litene, Daugavpils, Rundāle, Tērvete - šo vietu nosaukumi Latvijas vēsturē jau izsenis runā paši par sevi, taču tās ir tikai dažas no vietām, kuras plānojuši apmeklēt un izzināt mazie ceļotāji.Projekta mecenāti – Montreālas Latviešu sabiedriskais centrs, šīs idejas iniciators valdes loceklis Augusts Pušpurs. Centrs dibināts 1983. gadā, un šobrīd tā ietvaros darbojas 8 organizācijas un 105 dalībnieki, to vada Andrejs Vītols. Šis nav pirmais centra atbalstītais konkurss - pagājušajā gadā tika organizēts Latvijas vēstures pētījumu konkurss Latvijas skolu 6. - 8. klašu skolēniem.Pateicoties Montreālas Latviešu Sabiedriskā centra iniciatīvai, tik daudzi Latvijas skolēni kļūst bagātāki ne tikai ar zināšanām, bet arī ar apjausmu, ka arī viņi ir daļa no tautas vēstures.Raksta autore: Vita DiķeFoto: Latviesi.comRaksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Latvija Amerikā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijā un ārvalstīs dzīvojošus latviešu jauniešus aicina reģistrēties un piedalīties Jaunatnes Forumā 2014 Vakar, 18:09

    • Latvijā un ārvalstīs dzīvojošus latviešu jauniešus aicina reģistrēties un piedalīties Jaunatnes Forumā 2014

      • Vakar, 18:09

      "Jaunatnes Kompetences Centrs" iepazīstina ar jauno mājaslapu un uzsāk reģistrāciju Jaunatnes Forumam 2014. Organizatori aicina pieteikties dalībai forumā Latvijā un ārvalstīs dzīvojošus latviešu jauniešus vecumā no 16 līdz 30 gadiem. Mudinām forumam pieteikties jauniešus, kuriem ir svarīga sava nākotne un apkārtējā sabiedrība un kuri ir gatavi ietekmēt savu izaugsmi un attīstību. Forums norisināsies kultūras pilī Ziemeļblāzma 2014.gada 3. un 4.jūlijā.Reģistrācija tiks uzsākta 22. aprīlī foruma mājas lapā www.jaunatnesforums.lv. Dalībnieku skaits forumā ir ierobežots, tāpēc aicinām nepalaist garām iespēju un pieteikties.Organizatori ir parūpējušies par daudzpusīgu tēmu apskatu un dažādām iesaistīšanās iespējām. Galvenie problēmjautajumi un tēmas tiks apskatītas paneļdiskusijās, darba grupās, "apaļā galda" diskusijās, semināros un neformālajās sarunās, lai jaunieši varētu paši izvēlēties sev interesējošās tēmas un saistošākos līdzdalību veidus. Dalība forumā ir bez maksas. Organizatori nodrošinās ēdināšanu, izdales materiālus un transportu līdz Rīgas centram pēc foruma aktivitātēm. Naktsmītnes tiks piedāvātas jauniešiem, kuri dzīvo ārvalstīs, ārpus Rīgas un Rīgas reģiona. Naktsmītņu skaits ierobežots.Par forumu:"Jaunatnes Forums 2014" - globālas problēmas, lokāli risinājumi. Foruma uzdevums ir apvienot Latvijā un ārzemēs dzīvojošos latviešu jauniešus, nevalstiskās organizācijas, valsts institūciju pārstāvjus un dažādu jomu profesionāļus, lai darbotos kopā vienota, tālejoša mērķa vārdā. Foruma uzmanība tiks vērsta uz aktuālo problēmjautājumu risināšanu, kā jauniešu bezdarbs, sociālā, ekonomiskā un politiskā iekļaušana, diskriminācija darba tirgū, sociālā uzņēmējdarbība, prakses iespējas un izaugsme, iesaiste nevalstiskajās organizācijās, u.c. forumā izvirzītie jautājumi.Foruma galvenais mērķis ir iedrošināt jaunatni nākt klajā ar priekšlikumiem, kas tiem palīdzētu kļūt konkurētspējīgākiem, efektīvāk pielietot savas spējas un vienlaikus būt atbildīgākiem pret savu dzīvi. Pasākumu laikā būs plašas iespējas dibināt jaunus kontaktus kā Latvijā, tā arī ārzemēs."Jaunatnes Forums 2014" organizē biedrība "Jaunatnes Kompetences Centrs" sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Soros fonds - Latvija, un Eiropas Latviešu apvienību.Plašāka informācija par forumu, aktivitātēm un registrēšanos mājas lapā www.jaunatnesforums.lv. Ziņas autors: Sanita Lāce, Jaunatnes Kompetences Centrs

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Tartu Latviešu biedrība aicina uz latviešu kareivju un kara bēgļu kapu sakopšanas talku Vakar, 16:42

    • Tartu Latviešu biedrība aicina uz latviešu kareivju un kara bēgļu kapu sakopšanas talku

      • Vakar, 16:42

      Tartu Latviešu biedrība sadarbībā ar LU pfofesori Janīnu Kursīti un vēstures pētnieku Pēteri korsaku 27.aprīlī plkst.13.00 rīko talku latviešu karavīru un bēgļu kapuvietas sakopšanai Tartu Jaunajos Jāņa kapos (Uus Jaani kalmistu).Tartu (toreizējās Tērbatas/Jurjevas) pilsētas apkaimē pirmā pasaules kara un atbrīvošanas cīņu laikā bija vairāki simti latviešu, kuri cīnījās strēlnieku divīzijās vai bija nonākuši šai apvidū kā kara bēgļi. Liela daļa no tiem apglabāti vietējā kapsētā, kur 1930.gadā uzstādīts un vēlāk atjaunots piemineklis "180 latviešu strēlnieku pulku karavīru un 98 latvju bēgļu piemiņai 1915. - 1918."Piemiņas vietai šobrīd ļoti nepieciešama sakopšana, tādēļ ikviens interesents ir aicināts pievienoties talkai. Pasākumā piedalīsies Latvijas vēstnieks Igaunijā Juris Bone, vēstures pētnieks Pēteris Korsaks profesore Janīna Kursīte, skolēni no Rīgas Valsts 1. un 2.ģimnāzijas un Tartu Latviešu biedrībaAicināti atsaukties arī visi, kam ir sīkākas ziņas par Tartu šai laikposmā dzīvojušajiem un Jaunajos Jāņa kapos apbedītajiem latviešiem.Tartu Latviešu biedrība - 2012. gada nogalē dibināta sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir apvienot Igaunijas dienvidos dzīvojošos latviešus un visus citus, kuriem interesē Latvija, latviešu valoda, latviskās kultūras uzturēšana.Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/Terbata; www.terbata.ee.Ziņas autors: Tartu Latviešu biedrībaFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas vēstnieks Lietuvā universitātēm pasniegs akadēmisko rakstu krājumu "Latvieši un Latvija" Vakar, 16:09

    • Latvijas vēstnieks Lietuvā universitātēm pasniegs akadēmisko rakstu krājumu "Latvieši un Latvija"

      • Vakar, 16:09

      22.aprīlī Latvijas vēstnieks Lietuvā Mārtiņš Virsis viesosies Šauļu Universitātes Baltu centrā un Klaipēdas Universitātē. Vizītes laikā vēstnieks abām universitātēm pasniegs dāvinājumu – Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra izdoto akadēmisko rakstu krājumu "Latvieši un Latvija" četros sējumos. Šauļos dāvinājumu universitātes vārdā saņems Baltu centra vadītāja Regina Kvašīte, savukārt Klaipēdas Universitātē - Baltu katedras profesore Daļa Kiseļūnaite. Tikšanos laikā vēstnieks ar universitāšu pārstāvēm pārrunās arī turpmākās sadarbības plānus.Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra izdotie akadēmiskie raksti "Latvieši un Latvija" ir plašākais krājums par šo tēmu, kāds jebkad Latvijā izdots. Raktu autori ir Latvijas vadošie zinātnieki un speciālisti. Krājums domāts lasītājiem Latvijā un ārzemēs, lai kompakti un objektīvi iepazītu latviešus un Latviju - valodu, folkloru, mitoloģiju un etnogrāfiju, Latvijas nācijas un valsts veidošanās procesus, jautājumus, kas saistīti ar Latvijas valsts atjaunošanu, kā arī izglītību, zinātni un kultūras procesus.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība LietuvāIlustratīvs foto/Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas vēstniecībā Japānā notiek "Rīga 2014" veltīts tūrisma seminārs Vakar, 16:06

    • Latvijas vēstniecībā Japānā notiek "Rīga 2014" veltīts tūrisma seminārs

      • Vakar, 16:06

      22.aprīlī Latvijas vēstniecībā Japānā sadarbībā ar Latvijas Tūrisma attīstības Valsts aģentūras (TAVA) pārstāvi Japānā Šigejoši Noto (Shigeyoshi Noto) un LIAA pārstāvniecību Japānā notika Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai veltīts seminārs.Seminārā dalībniekus uzrunāja Latvijas vēstnieks Japānā Normans Penke, iepazīstinot klātesošos ar Latvijas ekonomiku, kultūru un "Rīga 2014" programmas aktualitātēm, īpašu uzmanību pievēršot tādam gaidāmajam kultūras pasākumam kā Pasaules koru olimpiāde.Uzrunā Normans Penke uzsvēra, ka šis gads ir īpašs, lai apmeklētu Latviju, jo "Rīga 2014'" plašā programma sniedz lieliskas iespējas iepazīt Latvijas unikālo kultūras un vēstures mantojumu.Vienlaikus vēstnieks iepazīstināja klātesošos ar Latvijas vēsturi, uzsverot Baltijas ceļa nozīmi un tā 25.gadskārtu. Klātesošie bija aizkustināti par šo unikālo notikumu, kā arī semināra dalībnieki akcentēja līdzības, salīdzinot Baltijas ceļu un dzīvo grāmatu ķēdi, atklājot Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu šā gada janvārī, kad vairāki tūkstoši cilvēku no rokas rokā nodeva Latvijas Nacionālās bibliotēkas grāmatas, tādā veidā tās nogādājot jaunajā bibliotēkas ēkā.Semināra dalībniekiem tika sniegta informācija par potenciālajiem sadarbības partneriem un dažādu ceļojumu maršrutu organizēšanas iespējām Latvijā. Viesi tika iepazīstināti arī ar Latvijas amatnieku izstrādājumiem un dizaina precēm, par kurām bija liela interese no klātesošo puses. Kopumā ir plānots, ka Latviju šogad apmeklēs rekordliels skaits japāņu tūristu grupās no dažiem desmitiem līdz simtiem dalībnieku. Pērn Latviju apmeklēja aptuveni 12 000 japāņu tūristu.Informatīvajā pasākumā piedalījās uzņēmumi un organizācijas, kopumā 37 japāņu tūrisma operatori un masu mediju pārstāvji.Tūrisma nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijas un Japānas sadarbības jomām, ko aktīvi atbalsta arī Latvijas vēstniecība Japānā. Latvijas vēstniecība Japānā kopā ar TAVA pārstāvi Japānā Šigejoši Noto regulāri rīko tūrismam veltītus seminārus vēstniecībā, ka arī katru gadu piedalās  Japānas Tūrisma aģentūru asociācija "JATA" (Japan Association of Travel aģents) pasaules tūrisma kongresā un tūrisma izstādē. Tas ir svarīgākais Japānas tūrisma nozares gada notikums, kas pulcē vairākus simtus vietējo un ārzemju tūrisma nozares pārstāvjus. Tā tiek sniegta lieliska iespēja piesaistīt Japānas tūristus arī Latvijai. Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība JapānāFoto: Latvijas vēstniecība Japānā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Ēģiptes tūrisma ministrs ieinteresēts LNO Dž. Verdi operas Aīda uzvedumā Kairā Vakar, 16:02

    • Ēģiptes tūrisma ministrs ieinteresēts LNO Dž. Verdi operas Aīda uzvedumā Kairā

      • Vakar, 16:02

      20.aprīlī Latvijas vēstniece Ēģiptē Iveta Šulca tikās ar Ēģiptes tūrisma ministru Hišamu Zazū (Hisham Zaazou). Sarunas laikā tika pārrunāta Ēģiptes iekšpolitika, situācija tūrisma drošībā un iespēja izrādīt Latvijas Nacionālās operas iestudēto (LNO) Dž. Verdi operu "Aīda" Kairā.Ministrs pauda uzskatu, ka politiskais process sekmīgi tiks pabeigts vēl septembrī, kad gaidāmas Ēģiptes parlamenta vēlēšanas. Lai arī prioritāte esot politiskais process, tomēr šī valdība strādājot arī pie neatliekamiem ekonomiskiem uzdevumiem, piemēram, enerģētikas politikas reformas. Esot plānots vēl vasarā pārskatīt subsīdijas šim sektoram un tās pakāpeniski samazināt. Ministrs informēja, ka arī tūrismā tiekot domāts par atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Ministrs pauda interesi par Latvijas pieredzi. Atsevišķu kūrortu enerģijas vajadzības varētu nākotnē pilnībā nodrošināt zaļā enerģija. Vēstniece I. Šulca ar ministru pārrunāja arī ES politiku enerģētikā, ar mērķi samazināt emisijas, palielināt zaļās enerģijas īpatsvaru un enerģētisko neatkarību.Gatavojoties nākamai tūrisma sezonai, ministrs izteica interesi veidot ciešāku sadarbību starp Ēģiptes un ES valstu institūcijām, kas atbild par drošības jautājumiem tūrismā. Ministrs arī informēja, ka vēlas organizēt tikšanos ar ES vēstniekiem, lai informētu par valdības paveikto tūrisma drošības jomā.Vēstniece informēja par Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu un gaidāmo Latvijas prezidentūru ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē. Ministrs informēja, ka šogad tiek atzīmēta 145.gadadiena kopš Suecas kanāla atklāšanas, kurai par godu komponistam Dž. Verdi toreiz tika pasūtīta opera "Aīda". Vēstniece savukārt informēja, ka LNO ir uzvedusi šo Dž.Verdi operu, kas ir kļuvusi par starptautiski atzītu iestudējumu. Tajā dzied  latviešu izcelsmes pasaules zvaigznes. Ministrs piedāvāja veidot kopīgu projektu un izrādīt latviešu "Aīdu" Ēģiptē. Ministrs akcentēja, ka šī izrāde varētu kļūt par starptautiskas nozīmes notikumu, kurā tiktu atzīmēti Latvijai un Ēģiptei nozīmīgi notikumi.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība Ēģiptes Arābu RepublikāFoto: Latvijas vēstniecība Ēģiptē

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Eiropas Latviešu apvienība gatavojas ikgadējai konferencei "Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai" Vakar, 15:55

    • Eiropas Latviešu apvienība gatavojas ikgadējai konferencei "Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai"

      • Vakar, 15:55

      Jau vairākus gadus pēc kārtas, Eiropas Latviešu apvienībai (ELA) ciešā sadarbībā ar Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Ārlietu ministriju, divu dienu garumā tiek organizēta konference "Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai". Šogad konference notiks 11.un 12.jūlijā Rīgā. Dalībnieku reģistrācija tiks sākta jau tuvāko nedēļu laikā.Konferences sākums paredzēts 11.jūlija pēcpusdienā plkst.14.00, savukārt norises vieta šai dienai vēl tiks precizēta un paziņota vēlāk. Konferences pirmajā dienā darbs plānots grupās no plkst.14.00 līdz plkst.17.00, savukārt tam sekos neformālā atklāšana, kurā piedalīsies pārstāvji no Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Saeimas, ELA un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA). 12.jūlijā konferences norises vieta būs Latvijas Nacionālajā bibliotēka (LNB). No plkst.8.00 līdz plkst.9.00 paredzēta dalībnieku reģistrācija, kam plkst.9.00 pusstundas garumā sekos konferences oficiālā atklāšana. 2014.gada konferencē "Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai" ir plānotas astoņas darba grupas: arhīvi, izglītība, visu veidu nometnes, kultūra, Dziesmu un Deju svētku process, ieskaitot Skolēnu Dziesmu un deju svētkus, sociālās garantijas, latvietis – Latvijas tēla veidotājs, kopienu organizāciju pieredze un attīstības perspektīvas. Paralēli konferences darba norisei LNB telpās ikviens interesents varēs aplūkot ELJA50 sagatavoto tematisko ekspozīciju "Vispasaules Latviešu jaunatnes kongresi 1968–1988".Ziņas autors: Lāsma Ģibiete – Eiropas Latviešu apvienības komunikāciju referenteFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Vēl dažas dienas Latvijas pilsoņi ārvalstīs var reģistrēties pasta balsošanai EP vēlēšanās Vakar, 15:33

    • Vēl dažas dienas Latvijas pilsoņi ārvalstīs var reģistrēties pasta balsošanai EP vēlēšanās

      • Vakar, 15:33

      Vēl dažas dienas - līdz 24.aprīlim pa pastu un 27.aprīlim - elektroniski Latvijas pilsoņi, kuri uzturas ārvalstīs, var reģistrēties pasta balsošanai Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.Līdz pagājušajai nedēļai pasta balsošanai bija reģistrējušies 1756 vēlētāji. Salīdzinājumam –  2009.gada EP vēlēšanās pasta balsošanai ārvalstīs pieteicās 1532 vēlētāji.Lai reģistrētos pasta balsošanai, vēlētājam jāizpilda iesniegums, kurā jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un adrese ārvalstī, uz kuru viņš vēlas saņemt balsošanas dokumentus. Pieteikums līdz 24.aprīlim jānosūta pasta balsošanas iecirknim Rīgā, kas izvietots Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta telpās, Elizabetes ielā 57, vai līdz 27.aprīlim jāiesniedz elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu, kas pieejams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā sadaļā  "Vēlētāju reģistra e-pakalpojumi" - https://vr-epak.pmlp.gov.lv/.Lai lietotu e-pakalpojumu nepieciešams drošs elektroniskais paraksta vai kādas Latvijas interneta bankas pieslēgums.28.aprīlī, kad reģistrācija pasta balsošanai būs noslēgusies, vēlēšanu iecirkņa komisija balsošanai pa pastu sagatavos un vēlētājiem uz pieteikumos norādītajām adresēm ierakstītā vēstulē izsūtīs EP vēlēšanu materiālus – vēlēšanu aploksni un zīmju komplektu. Saņemot balsošanas materiālus, tie jāaizpilda un jānosūta atpakaļ pasta balsošanas iecirknim ar tādu aprēķinu, lai tie pienāktu Rīgā līdz balsu skaitīšanas sākumam, EP vēlēšanu dienai, pulksten 20.00. EP vēlēšanas Latvijā notiks šā gada 24.maijā. Ziņas autors: Kristīne Bērziņa, CVK Informācijas nodaļas vadītājaFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu 3x3 saiets Smiltenē 2014 Vakar, 10:07

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu 3x3 saiets Rucavā 2014 Vakar, 09:58

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latviešiem ārpus Latvijas notiks vairāk nekā 130 Lieldienu sarīkojumu 15 pasaules valstīs 18. apr., 06:04

    • Latviešiem ārpus Latvijas notiks vairāk nekā 130 Lieldienu sarīkojumu 15 pasaules valstīs

      • 18. apr., 06:04

      Tuvojoties Lieldienām, portāls latviešiem pasaulē www.latviesi.com ir apkopojis latviešu kopienās ārpus Latvijas notiekošās svinības.To ir ne mazums - kopā apkopoti dati par vairāk kā 130 latviešu organizētiem Lieldienu sarīkojumiem 15 pasaules valstīs: Amerikā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Īrijā, Jaunzēlandē, Kanādā, Krievijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā un Zviedrijā.Latvieši pasaulē Lieldienas sākuši svinēt sākot jau ar Pūpolu svētdienu, piedaloties un atkal kopā satiekoties neskaitāmos Lieldienām veltītos dievkalpojumos, bet latviešu bērnu skoliņās Lieldienu aktivitātes notikušas pat vēl ātrāk. Tā piemēram jau 12.aprīlī Latviešu - dāņu biedrībā norisinājusies Lieldienu ieskandināšana ar Lieldienu atrakciju stafeti "Lieldienu zaķa pēdās", Olu ralliju un Zelta olas meklēšanu. Strasbūras apkaimē dzīvojošajiem latviešiem un viņu ģimenēm Latvijas pārstāvniecībā Eiropas Padomē Strasbūrā bija iespēja svētkus ieskandināt kopā ar latviešu mūziķi Edgar Lukass.Viens no kopīgiem, vienojošiem un īpaši svarīgiem elementiem latviešiem pasaulē ir latviešu draudzes. Baznīcās Lieldienu laikā tautieši tiekas dievkalpojumos, rīko kopīgas brokastis, pusdienas un dažādus saietus.Par latviskām Lieldienām latviešu bērniem arī ārpus Latvijas parūpējušās skoliņas, kurās organizēti svētki ar mīļām, latviskām un pašiem mazākajiem latviešiem interesantām Lieldienu tradīcijām un rotaļām. Piemēram, Limerikas Bērnu un jauniešu centra Īrijā un Latviešu svētdienas skoliņas "Garā Pupa" Lielbritānijā Lieldienu svinībās notiks saulgriežu muzikālā ieskandināšana, Lieldienu šūpošanās, olu ripināšana, knaulēšanās čempionāts, Lieldienu zaķa stafete, lielās olas dekorēšana, Lieldienu zaķa fotostūrītis, seju apzīmēšana ar krāsām, Lieldienu, rotaļas, balvas un pārsteigumi.Uz vairums sarīkojumu vēl var paspēt, piemēram, 20.aprīlī uz sarīkojumu Grācas latviešu kultūras biedrībā – ar konkursiem, jautrām atrakcijām, kopīgu apdziedāšanos starp vīriem un sievām. Savukārt, Lieldienu svinības Latviešu centrā Bērzaine, Freiburgā ievadīs ar kopīgu sakopšanas talku sestdien, bet svētdien notiks olu ripināšana, garauša paslēpto olu meklēšana un šūpošanās.Pilns šī gada Lieldienu sarīkojumu apkopojums latviešu organizācijās ārpus Latvijas apskatāms portāla Latviesi.com notikumu kalendārā www.latviesi.com/notikumi.Latviesi.com ir interneta medijs latviešiem ārpus Latvijas, kā mērķis ir sniegt noderīgu informāciju un nodrošināt kopienas komunikācijas platformu latviešiem visā pasaulē, kas palīdzētu latviskuma veicināšanā, ikdienas sadzīvē un strādājot, studējot vai ceļojot ārpus Latvijas. Latviesi.com nodrošina lielāko latviešu diasporas notikumu kalendāru,pasaules latviešu uzņēmēju un profesionāļu tīklu, latviešu organizāciju un kopienu katalogu,pa valstīm un tematiem sakārtotu noderīgu padomu apkopojumu,kā arī svarīgākās ziņas, kas saistošas tieši ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešiem.

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas vēstniecībā Japānā notiek latviešu kultūras un mūzikas vakars 17. apr., 16:41

    • Latvijas vēstniecībā Japānā notiek latviešu kultūras un mūzikas vakars

      • 17. apr., 16:41

      17.aprīlī turpinot pirms vairākiem gadiem aizsākto tradīciju, Latvijas vēstniecība Japānā sadarbībā ar Japānas – Latvijas mūzikas asociāciju rīkoja ceturto latviešu kultūras un mūzikas vakaru, kurā uzstājās japāņu soprāns Komaki Mijabe (Komaki Miyabe) un pianiste Nacu Maekava (Natsu Maekawa) izpildot I.Kalniņa, R.Paula, J.Lūsēna skaņdarbus, kā arī latviešu tautas dziesmas A.Jurjāna apdarē.Uz koncertu tika aicināti Japānas – Latvijas mūzikas asociācijas biedri un asociācijas kora "Gaisma" dalībnieki. Koris "Gaisma" 2013.g. vasarā piedalījās Vispārējos Latvijas dziesmu un deju svētkos, dziedot visu dziesmu svētku repertuāru latviešu valodā.Pasākuma laikā klātesošie varēja iepazīties arī ar nesen klajā nākušo Sandras Kalnietes grāmatas "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" tulkojumu japāņu valodā. Grāmatas tulkotāja Ajumi Kurosava (Ayumi Kurosawa) un Latvijas vēstnieks Japānā Normans Penke iepazīstināja klātesošos ar Latvijas vēstures dramatiskajiem līkločiem.Koncerti vēstniecībā ir iespējami pateicoties dāvinājumam - klavierēm, ko vēstniecība saņēma no Japānas – Latvijas Mūzikas asociācijas ar mērķi tās izmantot, lai vēstniecībā organizētu koncertus, kuros tiks izpildīti latviešu skaņdarbi un tā popularizētu latviešu mūziku Japānā. Tāpat Latvijas vēstniecībā Japānā sadarbībā ar Japānas - Latvijas mūzikas asociāciju regulāri notiek latviešu valodas kursi japāņiem divos līmeņos.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība JapānāFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latviete piedalās britu TV šovā 17. apr., 15:28

    • Latviete piedalās britu TV šovā

      • 17. apr., 15:28

      Dace Gaile pazīstama kā viena no aktīvākajām latviešu sabiedrības pārstāvēm Lielbritānijā. Viņas vadībā tika izveidota latviešu avīze un ziņu portāls Lielbritānijā mītošajiem tautiešiem, lai viņus informētu par notiekošo jaunajā mītnes zemē, tika atvērta latviešu papildskoliņa "Sprīdītis" Northemptonā, organizētas gada balvas uzņēmīgajiem latviešiem Lielbritānijā.Pagājušajā vasarā pēc četriem nostrādātiem gadiem Dace no portāla aizgāja un uzsāka jaunu izaicinājumu, izveidojot interneta žurnālu www.ForAnyWoman.com sievietēm Lielbritānijā. Lai arī projekts ir vēl pavisam jauns, tas ieguvis atzinību vietējā britu presē, savukārt žurnāla dibinātāja un redaktore Dace Gaile jau paspējusi paviesoties vienā no britu SKY TV ChrissyB šoviem.Šovā Dace stāsta par to, kā nokļuvusi Anglijā, ka ir no Latvijas, ko darījusi iepriekš un par to, kā tapis šis projekts. Acīm redzams, ka šova vadītajai Krisī ļoti patīk Daces nodarbošanās, jo viņa vairakkārt pieminēja, ka Dacei noteikti jāatgriežas šovā, lai pastāstītu ko vairāk par savu izveidoto projektu.Pēc šova, jautājot Dacei, ko tas viņai nozīmēja, Dace saka: "Ir ļoti jauki, ka mūsu komandas darbu pamana un novērtē. ChrissyB šovu skatās apmēram pusmiljons skatītāju, un tā ir lieliska iespēja jau tikt pamanītam plašākā lokā. Pirmais gads ir bijis negaidīti labs: esam sasnieguši 20 000 lasītāju skaitu, ceru to palielināt līdz 40 000 līdz pirmā gada beigām. Ir saņemta pirmā atzinība no South Holland bizness AWARDS. Joprojām augam, attīstāmies un pilnveidojam gan žurnāla saturu, gan mājas lapu. Gala vīzija man ir pavisam cita, un līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Taču, protams, ka negaidītā uzmanība ļoti palīdz šim projektam virzīties uz priekšu. Man ir lieliska komanda, kura palīdz pilnveidot manu sapni."Šovu var noskatīties: http://www.foranywoman.com/editor-foranywoman-com-at-the-chrissyb-show/ Ziņas autore: Ilze Vītola

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Pasaules hokeja čempionāta dalībnieki un skatītāji Baltkrievijā var ieceļot un uzturēties bez vīzas 17. apr., 15:19

    • Pasaules hokeja čempionāta dalībnieki un skatītāji Baltkrievijā var ieceļot un uzturēties bez vīzas

      • 17. apr., 15:19

      2014.gada pasaules hokeja čempionāta dalībniekiem un ārvalstu viesiem, tajā skaitā Latvijas valsts piederīgajiem, ieceļošanai Baltkrievijā vīza nav nepieciešama.Bezvīzu režīms pasaules hokeja čempionāta apmeklētājiem būs spēkā no 25.aprīļa līdz pat 31.maijam.Lai bez vīzas ieceļotu un uzturētos Baltkrievijā, robežšķērsošanas vietā ceļotājiem būs jāuzrāda pase un biļete (elektroniskās biļetes kopija) uz čempionāta spēlēm. Jāatceras, ka biļete uz čempionāta spēlēm dod tiesības vienam cilvēkam vienu reizi ieceļot Baltkrievijā, kā arī tā jāsaglabā līdz pat izceļošanai no valsts.Ne dalībniekiem, ne arī čempionāta apmeklētājiem visu uzturēšanās laiku Baltkrievijā nebūs obligāta arī medicīniskā apdrošināšana.Viesiem, kuri nolēmuši uz Baltkrieviju doties ar personīgo transportu, pirms iebraukšanas Baltkrievijā jāiegādājas starptautiskā apdrošināšanas polise (zaļā karte), savukārt spēļu dalībniekiem un skatītājiem, kuri uz pasaules hokeja čempionātu dodas tranzītā caur Krieviju, jāparūpējas arī par Krievijas Federācijas tranzītvīzām.Ziņas autore: Kristīne Pētersone, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektoreFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Izdota jauna nošu grāmata "100 populārākās latviešu tautasdziesmas" 17. apr., 15:13

    • Izdota jauna nošu grāmata "100 populārākās latviešu tautasdziesmas"

      • 17. apr., 15:13

      Sērijā "Populārākās latviešu dziesmas" izdots jau sestais izdevums "100 populārākās latviešu tautasdziesmas", informē izdevniecība "MicRec".Kā jau vēsta pats grāmatas nosaukums, tad tajā apkopotas 100 visu laiku vispopulārāko latviešu tautasdziesmu notis un dziesmu teksti. Dziesmas atlasījusi un sagatavojusi Juta Bērziņa, kura strādājusi arī pie divu Maestro Raimonda Paula šajā sērijā izdoto dziesmu nošu krājumu sagatavošanas. Grāmatas noformējumu veidojis mākslinieks Guntars Ošenieks.Grāmatnīcās grāmata ir iegādājama gan atsevišķi, gan komplektā ar 20 populāru tautasdziesmu karaoke CD.Šāds komplekts būs noderīgs ikvienam, bet jo īpaši par to priecājas bērnudārzu un skolu muzikālo pulciņu vadītāji. Šī grāmata un dziesmu pavadījumu albums noteikti būs noderīgi ikvienam šajās Lieldienās, kā arī vasaras saulgriežu laikā.Visas grāmatas pieejamas labākajās grāmatnīcās un pasūtāmas interneta vietnē MicRec.lv, informē izdevniecība "MicRec".Foto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Vēstnieks Alberts Sarkanis Brno atklāj izstādi "Latviešu cimdi" 17. apr., 15:09

    • Vēstnieks Alberts Sarkanis Brno atklāj izstādi "Latviešu cimdi"

      • 17. apr., 15:09

      15.aprīlī Morāvijas Muzejā Brno, plašās izstādes "Noslēpumainā baltu pasaule" ietvaros Latvijas vēstnieks Alberts Sarkanis atklāja tematisko ekspozīciju "Latviešu cimdi".Vēstnieks uzrunā uzsvēra tautiskās ornamentikas un krāsu salikuma nozīmi latviešu kultūrā. Izstādes aprakstā prof.Janīna Kursīte norāda uz cimdu dažādību un to simbolismu, kas ir īpaši raksturīgs ziemeļu tautām, tai skaitā latviešiem.Izstādi "Latviešu cimdi" rīko Latvijas vēstniecība Čehijā sadarbībā ar uzņēmumu "Tīnes", kas jau 20 gadus izceļ no vecmāmiņu pūralādēm un muzeju krātuvēm senos adītos cimdus, kā arī darina šo cimdu kopijas. Izstādē tiek piedāvātas 44 ierāmētas 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma etnogrāfisko cimdu kopijas no visiem Latvijas reģioniem - Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales.Izstāde Brno būs skatāma līdz šī gada 1. jūnijam.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība PrāgāFoto: Photopin.com

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Raidījums "21.gadsimta latvietis" par radiem un radurakstiem 17. apr., 14:40

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Viestura Kairiša opera "Burvju strēlnieks" Ķelnē 17. apr., 14:20

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Viestura Kairiša opera "Burvju strēlnieks" Ķelnē 17. apr., 14:18

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Viestura Kairiša opera "Burvju strēlnieks" Ķelnē 17. apr., 14:16

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Viestura Kairiša opera "Burvju strēlnieks" Ķelnē 17. apr., 14:13