Latviesi.com

  • * Uzzini par latviešu aktivitātēm savā apkārtnē visā pasaulē * Seko latviešu un latviešu organizāciju aktivitātēm * Piedalies ar savu sakāmo

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas pārstāvniecībā Strasbūrā ieskandina Lieldienas Vakar, 15:31

    • Latvijas pārstāvniecībā Strasbūrā ieskandina Lieldienas

      • Vakar, 15:31

      15.aprīlī Latvijas pārstāvniecībā Eiropas Padomē pulcējās Strasbūrā un tās apkaimē dzīvojošie latvieši un viņu ģimenes, lai kopīgi atzīmētu Lieldienu tuvošanos.Tikšanās laikā vēstniece Aiga Liepiņa ar pasākuma viesiem pārrunāja pārstāvniecības sadarbības iespējas ar diasporu, tai skaitā latviešu bērnu Svētdienas skolas darbības nākotni. Vēstniece iepazīstināja tautiešus arī ar pārstāvniecības tuvākajiem darba plāniem un gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, aicinot atbalstīt prezidentūras laikā plānotos publiskās diplomātijas pasākumus Strasbūrā.Muzikālu pārsteigumu diasporas pārstāvjiem bija sarūpējis jaunais latviešu mūziķis Lukass Lappuķe jeb Lukass Edgar, kas izpildīja gan paša komponētas dziesmas, gan arī pazīstamas latviešu melodijas. Mūziķis šobrīd dzīvo un mācās Strasbūrā. Lukass vietējās auditorijas ievērību jau paspējis izpelnīties, gūstot panākumus Strasbūras talantu konkursā.Pasākumā piedalījās latvieši, kas strādā Eiropas Padomē, Eiropas Cilvēktiesību tiesā un citās institūcijās, kā arī latvieši no Strasbūrās un tuvējām Vācijas pilsētām.Ziņas autors: LR Ārlietu Ministrijas Preses un informācijas nodaļaFoto: Latvijas pārstāvniecība Eiropas Padomē

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Uzlabos darbam ārzemēs norīkoto iedzīvotāju aizsardzību Vakar, 15:27

    • Uzlabos darbam ārzemēs norīkoto iedzīvotāju aizsardzību

      • Vakar, 15:27

      Darba ņēmēji, kurus uz laiku norīko darbā ārzemēs, būs vairāk aizsargāti, saskaņā ar trešdien Eiropas Parlamentā pieņemto jauno direktīvu. Pēc EP prasības noteikumi uzlaboti, lai mazinātu iespēju fiktīvi norīkot darbiniekus uz ārzemēm, lai apietu attiecīgās dalībvalsts prasības par nodarbinātību un sociālo aizsardzību. Noteikumi arī paplašina dalībvalstu iespējas veikt inspekcijas un paredz, ka būvniecības nozarē līgumu un apakšlīgumu slēdzēji būs solidāri atbildīgi par darba likumu pārkāpumiem.Deputāti jauno direktīvu pieņēma ar 474 balsīm par, 158 pret un 39 atturoties."Šodien pieņemtie noteikumi nodrošina līdzsvaru starp brīvību sniegt pakalpojumus un vajadzību aizsargāt norīkotos darbiniekus. Tie arī sniedz lielāku juridisko noteiktību un uzlabo norīkoto darba ņēmēju stāvokli. ES ir vairāk nekā miljons šādu darbinieku," uzsvēra par ziņojumu atbildīgā deputāte Danuta Jazlowiecka (EPP, Polija)."Direktīva ir solis uz norīkoto darbinieku efektīvāku aizsardzību. Tā uzlabo dalībvalstu sadarbību un risina tādas problēmas kā viltus pašnodarbinātība un "pastkastīšu" darba devēji," norādīja EP Nodarbinātības komitejas priekšsēdētāja Pervenche Ber?s (S&D, Francija).Īsta un fiktīva norīkošanaNoteikumi iekļauj kritērijus, kas palīdz dalībvalstīm izvērtēt, vai uzņēmums patiešām norīko darbiniekus, vai arī tas ir mēģinājums apiet darba likumdošanas prasības ar "pastkastīšu" uzņēmumiem, kas faktiski darbojas vienā dalībvalstī, bet reģistrēti otrā valstī, kur nodarbinātības un sociālās prasības ir zemākas.Parlaments noteikumos definē arī "viltus pašnodarbinātību" - pārkāpumu, kura mērķis ir apiet noteikumus par darba apstākļiem, kas jānodrošina saskaņā ar šo direktīvu, jo attiecībā uz pašnodarbinātajiem prasības nav tik stingras.Inspekciju pastiprināšanaJaunie noteikumi paredz virkni dalībvalstu pasākumu, ko dalībvalstis var pēc izvēles papildināt. Parlaments rosina dalībvalstīm informēt Eiropas Komisiju par kontroles pasākumiem, tomēr tām nebūs jāsaņem Komisijas piekrišana, pirms tos īstenot, lai pārbaudes varētu veikt operatīvi.Solidāra atbildībaGadījumos, kad darbinieku pakalpojumus iepērk no ārpuses, līgumslēdzējam un apakšlīguma slēdzējam būs jāuzņemas solidāra atbildība, ja norīkotajiem darbiniekiem netiks samaksāts. Būvniecības sektorā šis noteikums būs obligāts, bet dalībvalstīm būs iespēja šādai prasībai pakļaut arī citas nozares.Labāka informācija par darba tirguDirektīva nodrošina uzņēmumu un norīkoto darbinieku informēšanu. Pēc EP prasības, informācija būs jāsniedz bez maksas un tai jābūt viegli pieejamai ar vienotas un oficiālas tīmekļa vietnes starpniecību, dažādās valodās, ņemot vērā uzņemošās dalībvalsts darba tirgus prasības. Vietnē būs jāziņo par nodarbinātības un sociālajiem noteikumiem, kas katrā dalībvalstī ir spēkā attiecībā uz norīkotajiem darbiniekiem, kā arī par procedūrām sūdzību iesniegšanai.Tālākie soļiJaunās direktīvas mērķis ir uzlabot īstenošanu 1996. gada direktīvai par darbiniekiem, ko uz neilgu laiku nosūta darbā uz citu ES dalībvalsti.Dalībvalstis neoficiāli jau piekritušas jaunajiem noteikumiem, bet ES ministru Padomei tie vēl oficiāli jāapstiprina.SaitesPieņemtais teksts būs pieejams te (meklēt pēc 16.04.2014)http://www.europarl.europa.eu/plenary/en/texts-adopted.htmlDebašu videoieraksts (meklēt pēc 15.04.2014)http://www.europarl.europa.eu/ep-live/en/plenary/search-by-date Jautājumi un atbildes par šo tēmuhttp://www.europarl.europa.eu/news/en/news-room/content/20140408BKG42818/html/QA-on-Posting-of-Workers Ziņas autore: Marta Rībele, Eiropas Parlamenta preses sekretāre LatvijāFoto: Stock.XCHN

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Lieldienu sarīkojums Leicester Vakar, 14:33

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Lieldienu ieskandināšana Strasbūras apkaimē dzīvojošajiem latviešiem un viņu ģimenēm Vakar, 13:22

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Lieldienu dievkalpojums kopā ar archibīskapu Elmāru Ernstu Rozīti Jaunzēlandē Vakar, 12:52

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Aicina pieteikt darbus Latviešu Dziesmu Svētku Kanādā lietišķās mākslas izstādei Vakar, 12:25

    • Aicina pieteikt darbus Latviešu Dziesmu Svētku Kanādā lietišķās mākslas izstādei

      • Vakar, 12:25

      Latviešu Daiļamatnieku Savienība Kanādā, sadarbībā ar X1V Latviešu Dziesmu Svētku Kanādā rīcības komiteju, rīko Lietišķās mākslas izstādi 2014.gada dziesmu svētku laikā. Tā būs atklāta visus svētku laiku Macnab telpā Sheratona viesnīcā.Žūrētā izstādē aicināti piedalīties latviešu daiļamatnieki un mākslinieki ar ne vairāk kā sešiem darbiem (mazāku darbu grupējumi skaitās kā viens)  jebkurā tehnikā, kuri darināti pēdējo piecu gadu laikā. Darbi var būt etnogrāfiski atdarinājumi, kas tiks vērtēti pēc pareiza tehniska izpildījuma,bet vēlama īpati latviskā stila un kompozīcijas jaunrade, kam tiks piegriezta sevišķa vērība. Izstādāmos darbus katrā daiļamatniecības nozarē izvērtēs Latviešu Daiļamatnieku  Savienības Kanadā izraudzīta žūrijas komiteja. Atsevišķa žūrijas komiteja, kuru veidos daiļamatnieki, kuri nav savienības biedri, spriedīs par Gugāna fonda balvu piešķiršanu no izstādīto darbu klāsta.Žūrijas komitejas izvērtēšanai lūdzam iesūtīt  katra darba 5 x 7 foto attēlu jeb CD attēlu JPEG formātā, uzdodot katra darba izmērus, pielietotos materiālus, tehniku un meta autoru: etnogrāfiskos datus atdarinājumiem, kā arī meta autoru jaunradei. Pievienot informāciju - vai darbs pārdodams, cenu, ja ir (par izstādē pārdotiem darbiem tiks ieturēti 15% no pārdevuma cenas), vērtību, ja nav pārdodams. Daiļamatnieka vārdu, pasta un e-pasta adresi, telefona numuru. Par izstādīto darbu apdrošināšanu jāgādā to īpašniekiem, Latviešu Daiļamatnieku Savienība Kanadā nav par to atbildīga.Pieteikumi iesūtami līdz 2014.g. 1.jūnijam Latviešu Daiļamatnieku Savienības Kanadā priekšniecei Sarmītei Vilks 203 Airdrie Rd.Toronto, ON,  M4G 1M9, e-pasts: svilks@yahoo.ca. Žūrija tiksies 7.jūnijā, rezultāti tiks paziņoti elektroniski vēlākais 10.jūnijā, nepieciešamības gadījumā telefoniski.Pec žūrijas komitejas lēmuma saņemšanas, pieņemtie darbi jānogādā trešdien, 2.jūlijā, Hamiltonā, Sheraton viesnīcas Macnab zālē laikā starp plkst.11.00 un plkst.12.00. Ja tas nav iespējams, darbus var iepriekš nosūtīt: Elizabetei Ludviks, 70 Fairmount Ave. Hamilton, ON, L8P 3Z5  e-pasts  elizabete@ludviks.com.Izstādītie darbi būs saņemami atpakaļ svētdien, 6.jūlijā pēc izstādes slēgšanas plkst.15.00. Daiļamatniekiem no ārpus Kanada  darbi ir personīgi jāieved un jāizved, nokārtojot visas  muitas prasības.Raksta autore: Sarmīte Vilka, Latviešu Daiļamatnieku Savienības Kanādā priekšnieceFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Izsludināts Komunisma upuru pieminekļa Otavā metu konkurss Vakar, 11:49

    • Izsludināts Komunisma upuru pieminekļa Otavā metu konkurss

      • Vakar, 11:49

      Kanādas parlamentā 1.aprīlī oficiāli tika paziņots, ka "Tribute to Liberty" projekts - piemineklis Otavā komūnisma upuriem, aicina māksliniekus uz pieminekļa metu konkursu.Konkurs ir divās fazēs. Pirmā "Request for Qualifications", kad tiks izvēlēti apmēram seši mākslinieki finālam, un otrā "Request for proposals", kad finālistiem tiks nodotas dizaina prasības un vīzija.Finālistiem būs jāiesniedz savi meti līdz 20.augustam. Publikai tiks parādīti fināla darbi, žūrija izvēlēs gala metu augusta beigās vai septembra sākumā.Trešā fāze ir pieminekļa detalizēta zīmēšana, tehnisko detaļu izstrādāšana un pieminekļa būvdarbu uzsākšana 2015.gada pavasarī, ar atklāšanu vēlā 2015.gada augustā/ septembrī.Kopējai projekta budžets ir $4 miljoni. Pašam piemineklim un tā vietnei paredzēts tuvu pie $ 2 miljoniem. Šopavasar zemesgabalam tiks veikts novērtējums un tam nepieciešamie darbi. Citi izdevumi ir: metu konkurss, ko vadīs profesionāļi pie National Capital Commmission (NCC), kas tagad ir daļa no Heritage ministrijas, izmaksas finālistiem un profesionāliem inženieŗiem sakarā ar pieminekļa būvi, administrācija, TTL naudas vākšanas akciju izdevumi, pieminekļa apkopšana utt.Kopš 2013.gada augusta Kanadas valdība ir vislielākais projekta izmaksas sedzējs, bet TTL joprojām piestrādā pie līdzekļu vākšanas un tamdēļ lūdz visiem, kas ir spējīgi - indivīdi, lielas un mazas organizācijas ziedot cik vien iespējams.TTL nešķiro ziedotājus pēc tautībām, tamdēļ nevar pateikt cik daudz ziedojuši poļi, ukraiņi, kanādieši, vācieši utt., bet esam pateicīgi par katru ziedojumu. Katram virtuālā ķieģeļa ziedotājam (minimums $200) ir izdevība novēlēt savu ziedojumu kāda cilvēka piemiņai vai uzrakstīt kādu stāstu. To ir darījuši latvieši un samērā daudzi cittautieši, kā arī organizācijas.Latviešiem ir devīgas organizācijas, bet arī daļa indivīdu. Ukraiņu lielākais devums ir no trīs individiem, kuŗi katrs devis $100,000, bet krietni mazāk no organizācijām.Ziedotāju vārdi ir atrodami http://www.tributetoliberty.ca/content/our-donors."Ķieģeļu" ziedotāji ($ 200 un vairāk) ir apskatāmi un stāsti un novēlējumi lasāmi http://www.tributetoliberty.ca/thepathwaytoliberty. 2011.gadā uzsāku darbu pārliecināt NCC, ka ir svarīgi atzīt ziedotājus pieminekļa vietnē, un beidzot NCC tam pirms pāris mēnešiem piekrita. Tātad visi ziedotāji $ 1,000 un vairāk tiks atzīti pieminekļa vietnē. Tieši kā un kur, nevaram pateikt, jo dizains būs zināms tikai augusta beigās.Mūsu galvenā naudas vākšanas akcija notiks piektdien 30.maijā Toronto Congress Centre, 650 Dixon Rd (pie Pearson lidlauka). Būs vakariņas ar PM Harpera līdzdalību.Cena indivīdiem $250 (izmaksa $85, ar $165 nodokļu atlaides kvīti) un sponsora galdiem, ar 8 vietām, $5,000. Aicinu ikvienu nopietni pārdomāt piedalīties šinī sarīkojumā, tādā veidā palīdzēt TTL iegūt vajadzīgo naudu pieminekļa būvei. Mums ir jāatceras visu galvenais galamērķis - Otavā, Kanādā tiks būvēts piemineklis komūnisma upuriem. Šos upuru miljonus visā pasaulē, ieskaitot Latviju, nedrīkstam aizmirst.Visām tautām, kas bēgušas no komūnisma, būs vieta, kur pieminēt zaudētos piederīgos. Piemineklis būs svarīgs simbols, kas atgādinās milzīgās ciešanas, ko komūnisms sagādāja miljoniem cilvēku, un kuri riskēja tikt brīvībā uz Kanadu kur dzīvojam brīvībā, demokrātijā un tiesiskumā.Tuvākā informācija: Alīde Forstmane, epasta: alide1@rogers.com, tālrunis: 519-748-4099.Raksta autore: Alīde ForstmaneFoto: Stock.XCHNGRaksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Latvija Amerikā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Archibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis novēl ticēt Lieldienu Augšāmcelšanās spēkam Vakar, 11:23

    • Archibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis novēl ticēt Lieldienu Augšāmcelšanās spēkam

      • Vakar, 11:23

      Klusā laikā 3.svētdiena pirms Lieldienām kopš seniem laikiem saucas LAETARE, latviešu valodā "Priecājieties!". Pašā ciešanu laikā tā jau ir kā lodziņš uz Lieldienām. Priecājieties!Liturģiskā krāsa šajā svētdienā var būt rozā. Tai ir otrais vārds "Mazās Lieldienas", un mēs varam atminēties, ka būtībā katra svētdiena ir domāta kā "mazas Lieldienas", kā Augšāmcelšanās dienas atgādinājums un svētki.Ir labi, ja mums jau pašā ciešanu laikā ir šādi lodziņi uz Lieldienām – pirms Lieldienām, un tad arī pēc Lieldienām. Apustulis Pāvils visu kristīgo dzīvi raksturo ar vārdiem, ka esam "kā mirēji, bet dzīvojam; ... kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi; kā nabagi, bet kas dara daudzus bagātus; kā tādi, kam nav ne nieka un kam tomēr ir visas lietas." (2Kor 6:9c-10)Tas nozīmē, ka nevienam no mums nav jānoliedz ne bēdas, nedz sāpes, nedz trūkumu – arī ne nāves baismā vara. Tomēr vēl noteicošāks mūsu dzīvei var būt Lieldienu Augšāmcelšanās spēks.Tas ir Dieva mīlestības spēks, kas Jēzū Kristū uzvarējis nāvi, naidu, ļaunumu. Tas spēj pavērt apvārsni arī mums, pašiem mūsu dzīvē, un par liecību un palīdzību citiem. Tas dara bagātu nabagāko no mums, tik bagātu, ka tam ir ko dot citiem – ar tādu bagātību, ko zaglis nevar nozagt, nedz kodes un rūsa samaitāt.Arī mums netrūkst apdraudējumu un rūpes: par austrumu kaimiņa draudiem Ukrainai, arī Latvijai un visai pasaulei. Par dabas katastrofām, ko daļēji izraisām paši. Daudzus mūsu vecās paaudzes cilvēkus – arī mūsu organizācijas - nodarbina jautājums, kā turēties, kad spēki iet mazumā. Daudzi pirms neilga laika ieradušies cīnās, lai pastāvētu saimnieciski un tomēr uzturētu savu identitāti un kopību ar savējiem. Novēlu, lai mēs visu to redzētu arvien Lieldienu apvārsnī: Dievā dibinātas cerības un prieka apvārsnī, Viņa mīlestības apvārsnī: Es dzīvoju, un jums ar’ dzīvot būs! Un kopā ar manu dzīvesbiedri pateicos par visām mīļām, jaukām Lieldienu pieredzēm mūsu dzīvē un kalpošanā. Lai mums arvien par jaunu pavērtos šie lodziņi uz Dieva debesīm!Autors: Arch. Elmārs Ernsts RozītisFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Aicina pieteikties latviešu valodas un kultūras skolotāja darbam latviešu kopienās Sibīrijā un Baškortostānā Ot., 15:46

    • Aicina pieteikties latviešu valodas un kultūras skolotāja darbam latviešu kopienās Sibīrijā un Baškortostānā

      • Ot., 15:46

      Latviešu valodas aģentūra meklē latviešu valodas un kultūras skolotājus darbam Maksima Gorkija ciema vidusskolā Baškortostānā, kā arī latviešu kopienās Omskā un Krasnojarskā 2014./2015.mācību gadā. Aģentūra piedāvā iespēju iegūt neparastu, interesantu dzīves pieredzi, konkurētspējīgu atalgojumu, apmaksātus ceļa, vīzas un apdrošināšanas izdevumus. Darba pienākumos ietilps sagatavot un vadīt latviešu valodas un kultūras nodarbības, organizēt izglītojošus pasākumus, kā arī sniegt atbalstu latviešu diasporas aktivitātēm. Skolotājam Baškortostānā nepieciešama pieredze mākslinieciskās pašdarbības kolektīvā, jo pienākumi paredz arī skolēnu latviešu tautas deju kopas un ansambļa "Atbalss" vadīšana. Lai pieteiktu savu kandidatūru, pretendentam līdz 6. maijam jānosūta dzīvesgājuma apraksts, motivācijas vēstule un izglītības dokumenta kopija uz e-pastu aija.otomere@valoda.lv. Dokumentus var iesniegt arī personīgi Latviešu valodas aģentūrā Lāčplēša ielā 35–5. Detalizēta informācija pieejama Latviešu valodas aģentūras mājaslapā www.valoda.lv. Latviešu valodas aģentūra ir Izglītības un zinātnes ministrijas tiešā pārvaldes iestāde. Tās darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību. Viena no Latviešu valodas aģentūras funkcijām ir sniegt atbalstu latviešu diasporai ārvalstīs latviešu valodas apguvē un valodas saglabāšanā. Atbalsts latviešu valodas apguvei Austrumu diasporā tiek sniegts jau kopš 2005. gada. Visus šos gadus darbam latviešu kopienās Krievijas Federācijā Latviešu valodas aģentūra ir sūtījusi 2–3 skolotājus, kā arī atbalstījusi latviešu valodas apguvi Maskavā.Ziņas autors: Aija Otomere, Latviešu valodas aģentūras Diasporas projektu koordinatoreFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Vēstnieks Artis Bērtulis atklāj semināru "Venēcija iepazīst Latviju" Ot., 15:06

    • Vēstnieks Artis Bērtulis atklāj semināru "Venēcija iepazīst Latviju"

      • Ot., 15:06

      Lai popularizētu Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu, Latvijas vēstniecība Itālijā sadarbībā ar Venēcijas pilsētas domi un nodibinājumu "Rīga 2014", 15.aprīlī organizēja semināru "Venēcija iepazīst Latviju".Informatīvā semināra mērķis ir popularizēt "Rīga 2014" kultūras pasākumu programmu, piesaistot gan masu mediju, gan tūristu uzmanību. Semināru atklāja vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis, uzsverot, ka kultūras vērtības ir nemainīgi svarīgas, tās nodrošina starpvalstu attiecību pamatu un veicina savstarpējo izpratni. Aiva Rozenberga, nodibinājuma "Rīga 2014" programmu direktore savas uzstāšanās laikā iepazīstināja klātesošos ar plānotajiem kultūras pasākumiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāve Madara Brūvere iepazīstināja ar Latvijas tūrisma iespējām, uzsverot ekotūrisma un atpūtas iespēju daudzveidīgumu. Itālijā, kur ir dibināta "Slow food" kustība, Latvijas tūrisma tirgus piedāvājumi var kļūt īpaši interesanti.Seminārā uzstājās Latvijas pārstāvis Milānas "Expo 2015" Roberts Stafeckis. Viņš iepazīstināja ar Latvijas paviljona izstrādāto dizaina modeli, ekspozīcijas satura elementiem un plānotajiem pasākumiem starptautiskās izstādes norises laikā Milānā.Semināru noslēdza koklētājas Laimas Jansones koncerts. Māksliniece unikālā kokles izpildījumā atskaņoja moderno mūziku, akcentējot tradicionālās un modernās mūzikas sinerģiju, tā apliecinot Rīgas kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas, tradicionālās un modernās kultūras vērtības.Seminārā piedalījās vairāk kā sešdesmit Venēcijas pilsētas mediju, tūrisma nozares un pilsētas administrācijas pārstāvji.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība ItālijāFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latviete Raivita Lauciņa - Veinere uzvar piektajā starptautiskajā jauno mūziķu konkursā "Antonio Salieri" Itālijā Ot., 14:57

    • Latviete Raivita Lauciņa - Veinere uzvar piektajā starptautiskajā jauno mūziķu konkursā "Antonio Salieri" Itālijā

      • Ot., 14:57

      No 4.aprīļa līdz 14.aprīlim Legnago, Itālijā norisinājās 5.Starptautiskais jauno mūziķu konkurss "Antonio Salieri". Šis konkurss ir izveidojies par nozīmīgu kultūras pasākumu visā reģionā un tajā var piedalīties atskaņotājmākslinieki dažādās vecuma grupās sešās kategorijās.Šodien no konkursa atgriezusies arī jaunā daudzsološā Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkne Raivita Lauciņa -Veinere. 19 gadus jaunā pianiste mācās 4.kursā un apgūst klavierspēli Guntas Božas klasē. Konkurss pianistu kategorijā norisinājies jau no 4. līdz 6.aprīlim un Raivita tika atzīta par labāko ne vien savā vecuma grupā, iegūstot pirmo absolūto vietu, bet tika nominēta arī kā labāka pianiste visu klavierspēles grupu vidū. To starpā bija 65 pianisti no dažādām valstīm, piemēram, Ķīnas, Korejas, Japānas, Itālijas, Lietuvas, Spānijas, Šveices u.c.Pēc uzvaras Raivita tika atkārtoti uzaicināta piedalīties lielajā Gala koncertā 14.aprīlī Antonio Salieri Teātra namā, kur vērienīgo pasākumu apmeklēja ap 500 cilvēku. Pianiste tika atzinīgi novērtēta, iegūstot arī speciālo Džuzepes Magnani balvu.Raivita sevi spēcīgi pieteikusi arī citos starptautiskos konkursos ārpus Latvijas robežām, piemēram, iegūstot augstāko novērtējumu savā grupā konkursā Torre Ratti (2013) un saņemot pirmo vietu, Grand Prix un simpātijas balvu 21.starptautiskā jauno izpildītāju konkursa Sicīlijā "Gianluca Campochiaro" (2012).Ziņas autore: Vita Lauciņa - Veinere, Raivita mammaFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu "Latvijas balzams" zīmoli Amerikā saņem deviņas medaļas Ot., 14:47

    • "Latvijas balzams" zīmoli Amerikā saņem deviņas medaļas

      • Ot., 14:47

      AS "Latvijas balzams’’ (LB) dzērienu kvalitāte tikusi augsti novērtēta ar deviņām medaļām divos prestižos nozares konkursos ASV - Sanfrancisko "World Spirits Competition 2014" un Lasvegasas "Wine & Spirits Wholesalers America", kas pulcē Amerikas ietekmīgākos alkoholisko dzērienu izplatītājus un piegādātājus no visas pasaules, informē Dana Hasana, AS "Latvijas balzams" Komunikācijas vadītāja."Sasniegumi konkursos Amerikas kontinentā ir ļoti nozīmīgs panākums, īstenojot tālejošus uzņēmuma eksporta plānus," pauž AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Viņš ir pārliecināts, ka tas paver jaunas iespējas uzņēmumam paplašināt eksportējamo dzērienu klāstu uz ASV, kā arī noslēgt jaunus darījumus ar izplatītājiem un vairumtirgotājiem.Vienā no prestižākajiem dzērienu industrijas konkursiem Amerikā - "Sanfran-cisko World Spirits Competition 2014", kas norisinājās marta beigās, LB zīmoli ieguva četras medaļas - zelts Rīgas Melnajam balzamam, sudrabs - Rīgas Melnajam balzamam Element un Riga Black Vodka, bronzas medaļa - Balzamam ar upeņu garšu.Savukārt pagājušajā nedēļā AS "Latvijas balzams" pārstāvji piedalījās vērienīgajā "Wine &Spirits Wholesalers America" konvencijā Las Vegasā, kas jau 71.gadu vienuviet pulcēja Amerikas alkoholisko dzērienu izplatītājus un piegādātājus no visas pasaules. No Lasvegasas mājās atvestas 5 medaļas: dubultzelts Rīgas Melna-jam balzamam ar upeņu garšu; sudrabs - Balzama klasiskajai versijai un Element, degvīnam Riga Black Vodka, kā arī kafijas liķierim Moka. Savā stendā uzņēmums iepazīstināja ar Rīgas Melnā balzama līnijas dzērieniem, liķieriem, degvīniem un citiem tieši eksporta mērķiem radītiem jauniem zīmoliem, informē Dana Hasana, AS "Latvijas balzams" Komunikācijas vadītāja."ASV ir viens no mūsu stratēģiskajiem tirgiem, kas pašlaik veido 2% no "Latvijas balzams" tiešā eksporta portfeļa. Mūsu ambīcija ir tuvāko gadu laikā šo īpatsvaru vairākkārtīgi palielināt. Uz ASV jau eksportējam "Rīgas Melno balzamu" un Balzamu ar upeņu garšu, kuri, kā liecina konkursu rezultāti, ir augsti vērtēti profesionāļu auditorijā. Dalība Lasvegasas izstādē ir vērtīga ne tikai ar piecām atvestajām medaļām, bet arī ar vairākiem jauniem sadarbības projektiem, darbs pie kuriem jau ir aizsākts", uzsver LB komercdirektors Valters Kaže.Pērn "Latvijas balzams" zīmoli jau izpelnījās līdzvērtīgu ievērību citos nozīmīgos stipro alkoholisko dzērienu konkursos ASV - "Los Angeles International Spirits Competition 2013" un "New York Wine&Spirits Competetion 2013".Publicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Īrijā noslēdzies pirmais izglītības kongress Ot., 14:37

    • Īrijā noslēdzies pirmais izglītības kongress

      • Ot., 14:37

      Svētdien,12.aprīlī Navanas latviešu skolā un jauniešu apvienībā notika otrā pieredzes apmaiņas diena un pirmais izglītības kongress, kuru rīkoja Latviešu biedrība Īrijā. Kongresu apmeklēja skolotāji no Dublinas, Portlīšas, Droghedas, Tulovas un Newry un LR vēstnieks Īrijā Gints Apals. Kongress notika Little Tots Montessori skolas telpās, kur ik sestdienu pulcējas Navanas skolas saime.Kongresa sākumā visus sveica šīs skolas vadītāja Paulīne Sugene, kura dalījās pieredzē darbojoties ar dažādu tautību bērniem Īrijā, kuri visbiežāk skolas gaitas uzsāk bez angļu valodas zināšanām.Apala kungs ļoti atzinīgi novērtēja šo sanāksmi,kā arī atzīmēja,ka skola vienmēr ir bijusi tā, kas vieno valodu un tautu. Skola rada kopības apziņu un uztur latviešu kopas dzīvi ārzemēs. Vēstnieka kungs atzina,ka ir ļoti svarīgi regulāri sanākt kopā, lai apmainītos ar informāciju un novērtētu, kāda ir realitāte latviešu skolās Īrijā. Apala kungs visus klātesošos informēja, ka rudenī LR vēstniecība sadarbībā ar Latviešu biedrību Īrijā rīkos izglītības konferenci Dublinā.Tika diskutēts par to, kā piesaistīt bērnus, kas ir vecāki par 12 gadiem. Lielākoties latviešu skolas pulcē jaunākus bērnus, izņemot Navanas jauniešu apvienību, kur jaunieši jau otro gadu gatavojas latviešu valodas eksāmenam īru skolā.  Tālmācība tika minēts kā viena no papildiespējām latviešu jauniešiem Īrijā.Plaša diskusija izvērtās par latviešu valodas nodarbībām Īrijas skolās, kā rezultātā tiktu veidota latviešu bērnu klase, kas fakultatīvā veidā latviešu valodu apgūtu īru skolā. Pieredzē dalījās Leinster latviešu biedrības vadītāja Daiga Ezermale, kas  ir uzsākusi apzināt latviešu bērnus TulovasCommunity skolā, lai rudenī uzsāktu šāda veida latviešu valodas nodarbības. Ja izdosies, tad šis būs pirmais pozitīvais modelis iecerētajam jaunajam projektam nākotnē.LBĪ vadītāja Inguna Grietiņa informēja klātesošos, ka 2013. - 2014.mācību gadā durvis vērušas ir 4 jaunas skolas Īrijā un Ziemeļīrijā: Galvejas, Tulovas, Portadownas unCharnevillelatviešu skolas.Skolotājas tika informētas par turpākajiem šī gada pasākumiem un jaunumiem: par skolotāju kursiem Bradfordā un  Latvijā jūlijā, par bērnu talantu konkursu "Protu?Protu!", kas notiks oktobrī Portadownā un Latvijas kultūras dienu Dublinā 4.maijā, jauniešu kongresu Rīgā, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2015.gadā. Pavasara svētku noskaņās, gaidot Lieldienas, zaķu omes Paulīnes Pūpolsvētdienas pērienu svētīti, skolotāji devās mājup ar jaunām idejām un darbiem , lai atkal tiktos, 4.maijā - Latvijas kultūras dienā Īrījā - Rīga 2014.Ziņas autore: Santa Eglīte, Latviešu biedrības Īrijā Izglītības nodaļas vadītājaFoto: Inguna Grietiņa

  • Latviesi.com pievienoja rakstu airBaltic atklās jaunu maršrutu no Rīgas uz Popradu Slovākijā Ot., 14:33

    • airBaltic atklās jaunu maršrutu no Rīgas uz Popradu Slovākijā

      • Ot., 14:32

      Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, nākamajā ziemas sezonā, ar 2014.gada 13.decembri uzsāks lidojumus no Rīgas uz Popradu Slovākijā, informē Jānis Vanags, Korporatīvo komunikāciju viceprezidents A/S Air Baltic Corporation Starptautiskā lidosta Rīga.Jaunais maršruts  nodrošinās ērtu ceļošanu starp divām pilsētām, kā arī tālāk uz galamērķiem Baltijā, Skandināvijā un Krievijā.airBaltic valdes loceklis Martins Sedlackis: "Tā kā pēc tautības esmu slovāks, kurš strādā  Latvijas aviokompānijā, esmu saviļņots, redzot, kā abu valstu partneri sadarbojas, lai  cilvēku ērtības labad savienotu šīs divas lidostas. Gan Latvijas iedzīvotājiem, gan Baltijas reģiona, Skandināvijas, Krievijas un NVS valstu ceļotājiem būs lieliska iespēja piekļūt  skaistajam Augsto Tatru reģionam, kas ir alternatīva Alpiem, tikai par zemāku cenu. Turpretī šī reģiona iedzīvotāju ieguvums būs tūrisma attīstība, kā arī ērta piekļuve visiem airBaltic apkalpotajiem galamērķiem."Popradas-Tatru lidostas vadītāja Ivana Herkelova: "Nākamajā ziemas sezonā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ieviesīs jaunu maršrutu starp Rīgu un Popradas-Tatru lidostu Slovākijā. Jaunie lidojumi tiks veikti vienreiz nedēļā un trīs gadu periodā piedāvās ērtus savienojumus starp Rīgu un Augstajiem, un Zemajiem Tatriem, kā arī no un uz galamērķiem Baltijas reģionā, Skandināvijā un Krievijā."airBaltic veiks lidojumus no Rīgas uz Popradu un atpakaļ vienu reizi nedēļā – sestdienās. Aviokompānija lidojumus veiks ar Boeing 737-300 lidmašīnu un lidojuma ilgums būs aptuveni viena stunda un četrdesmit minūtes, informē Jānis Vanags, Korporatīvo komunikāciju viceprezidents A/S Air Baltic Corporation Starptautiskā lidosta Rīga.Biļešu cena abos virzienos būs sākot no  EUR 55, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu. Lidojumu grafiks ir pieejams  kompānijas mājas lapā www.airbaltic.com.airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 60 galamērķiem. Neatkarīgi no izlidošanas vietas airBaltic piedāvā ērtus savienojumus no sava Ziemeļu tranzītmezgla Rīgā uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, NVS un Tuvajos Austrumos.Foto: airBaltic/Publicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Ar šodienu airBaltic sāk lidojumus no Rīgas uz Gēteborgu Pr., 13:54

    • Ar šodienu airBaltic sāk lidojumus no Rīgas uz Gēteborgu

      • Pr., 13:54

      2014.gada 14.aprīlī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic uzsāk lidojumus no Rīgas uz Gēteborgu Zviedrijā, informē Jānis Vanags, Korporatīvo komunikāciju viceprezidents A/S Air Baltic Corporation Starptautiskā lidosta Rīga.Jaunais airBaltic maršruts nodrošinās ērtu ceļošanu starp  divām pilsētām, kā arī uz galamērķiem Baltijā, Skandināvijā, Krievijā un NVS valstīs.airBaltic veiks lidojumus no Rīgas uz Gēteborgu četras reizes nedēļā – pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās un sestdienās, bet no Gēteborgas uz Rīgu - otrdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās.Aviokompānija lidojumus veiks ar Bombardier Q400Next Gen lidmašīnu, un tie ilgs aptuveni stundu un četrdesmit minūtes. Vienvirziena biļešu cena ir  no EUR 49, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu, informē Jānis Vanags, Korporatīvo komunikāciju viceprezidents A/S Air Baltic Corporation Starptautiskā lidosta Rīga.Lidojumu grafiks ir pieejams kompānijas mājas lapā www.airbaltic.com.Foto: airBaltic/Publicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Mūžībā aizgājis Latvijas dziesmotās revolūcijas un folkloras kustības aizsācējs Dainis Stalts Pr., 13:11

    • Mūžībā aizgājis Latvijas dziesmotās revolūcijas un folkloras kustības aizsācējs Dainis Stalts

      • Pr., 13:11

      12.aprīlī miris Dainis Stalts, Latvijas folkloras kustības un Dziesmotās revolūcijas karognesējs, neatkarības cīnītājs, folkloras draugu kopas "Skandinieki" dibinātājs un ilggadējs Līvu Savienības vecākā vietnieks.Visu dzīvi Dainis atdevis cīņai par savu - līvu un latviešu tautu. Dainis ir bijis un būs Latvijas dziesmotās revolūcijas simbols un simbols tiem, kas spēj nelokāmu mugurkaulu stāvēt stingri par vērtībām, kuras nav vājību vai mīkstčaulības diktētas. Vēl nesen Dainis sūtīja video sveicienus visiem saviem draugiem, paziņām un labiem ļaudīm, kas vēlēja viņam atveseļošanos, tomēr sirds neizturēja mūža cīņās uzkrāto un Daiņa gaitas nu turpināsies līvu putnu ceļā, kopā ar viņa māti un tēvu, brāli Teni un māsu Maidāru. Daiņa Stalta ģimene sūta mīļu paldies visiem tiem, kas no sirds ir bijuši kopā ar Daini gan klātienē, gan domās pēdējā, grūtajā cīņā un tuvākā laikā informēsim par atvadīšanos."Lai arī Dainis ir viņā Saulē, ar to nebeidzās cīņa par mūsu tautas vērtībām. Viņš ir iedvesmojis daudzus un tie, tai skaitā viņa bērni, turpinās ceļu par latviešu un līvu tautām. Par mūsu tradīcijām un gara spēku," saka Daiņa Stalta dzīvesbiedre Helmī Stalte.Ziņa autors: Dāvis StaltsFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu ASV ekstrēmo skrituļslidu kompānija "Remz" laidusi klajā skrituļslidas ar latvieša Nila Jansona vārdu Pr., 13:07

    • ASV ekstrēmo skrituļslidu kompānija "Remz" laidusi klajā skrituļslidas ar latvieša Nila Jansona vārdu

      • Pr., 13:07

      ASV ekstrēmo skrituļslidu kompānija "Remz" laidusi klajā skrituļslidas ar latvieša Nila Jansona vārdu.Jūrmalnieks Nils Jansons šobrīd ir viens no vadošajiem un aktuālākajiem jaunās paaudzes skrituļslidotājiem pasaulē. Nila pēdējo gadu sportiskie sasniegumi ir vainagojušies ar katra skrituļslidotāja sapni - ar personīgām pro modeļa skrituļslidām. Lai gan braukšanas meistarība un sportiskie rezultāti jau sen atbilda profesionāla braucēja līmenim, oficiālu pro braucēja statusu Nils iegūst tikai šobrīd, kad izlaistas pro modeļa skrituļslidas."Sarunas ar sponsoriem par skrituļslidām ar manu vārdu uzsākām vairāk kā pirms gada. "Remz" amatieru komandā biju jau 6 gadus, un uzticība šai kompānijai ir nesusi rezultātus. Ļoti piecājos, ka drīzumā manas slidas būs pieejamas visā pasaulē. Liels paldies jāsaka manam brālim Mārtiņam Jansonam, kurš mani ir atbalstījis un motivējis jau no pirmās dienas. Paldies arī visiem maniem draugiem un ģimenei, jo bez līdzcilvēkiem un atbalsta nekas tāds nebūtu iespējams. Šis notikums nebija stingri nosprausts mērķis, tas vienkārši notika īstajā laikā, un tas ir tikai kā papildus stimuls turpināt aizvien labāk. Esmu ļoti priecīgs, bet tas ir tikai vēl viens solis tālāk, vēl ir daudz pakāpieni priekšā un jāturpina iet uz priekšu", teic Nils Jansons.Skrituļslidu pamatā ir klasiskā "Remz" slidu uzbūve, kas, pateicoties jauniem materiāliem, padarīta nedaudz slaidāka. Krāsu salikumi ir pēc Nila vēlmēm. Viņš vēlējies ko ļoti vienkāršu un solīdu, tāpēc izmantota melnā un baltā krāsa. Skrituļslidas un arī riepiņas rotā Jāņa Zālīša dizaini.Nils šobrīd atrodas ASV, lai prezentētu savas skrituļslidas. Šī gada plānos ir dalība lielākajās sacensībās visā Eiropā, kā arī viesošanās Āzijas valstīs gada otrajā pusē.Arī šogad no 8.-10.augustam "Ghetto Games festivālā Ventspilī" norisināsies "Nils Jansons Invitational" sacensības, kurās viesosies Nila draugi un labākie skrituļslidotāji no visas pasaules.Ziņas autors: Mikus Ojers, "Skeitparki.lv" pārstāvisFoto: Kadrs no publicitātes video

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Vēstniecības Krievijā Svētdienas skolā atzīmētas Lieldienas Pr., 12:52

    • Vēstniecības Krievijā Svētdienas skolā atzīmētas Lieldienas

      • Pr., 12:52

      12.aprīlī vēstniecības Svētdienas skolā Maskavā krāšņi un jautri tika atzīmētas Lieldienas. Svētku svinībās skoliņas audzēkņi uzstājās ar koncertu, minēja mīklas, klausījās zīlnieces pareģojumos un spēlēja rotaļas.Svētku pasākuma noslēgumā viesi cienājās ar Lieldienu gardumiem, kurus bija sarūpējuši skolas audzēkņu vecāki.Lieldienu un citu latviešu tradicionālo svētku svinēšana vēstniecībā ir ierasta tradīcija. Svētki vēstniecībā vienmēr pulcina ne tikai skoliņas audzēkņus un viņu vecākus, bet arī Latvijas vēstniecības darbiniekus ar ģimenēm.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība Krievijas FederācijāFoto: Latvijas vēstniecība Krievijā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas vēstnieks Īrijā piedalās Pirmajā latviešu izglītības kongresā Pr., 12:50

    • Latvijas vēstnieks Īrijā piedalās Pirmajā latviešu izglītības kongresā

      • Pr., 12:50

      12.aprīlī Latvijas vēstnieks Dr.Gints Apals piedalījās Pirmajā latviešu izglītības kongresā Īrijā, kas noritēja Navanas pilsētā. Kongresu rīkoja Latviešu biedrība Īrijā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību. Kongresa gaitā tika apspriesti Īrijā pastāvošo nedēļas nogales skolu darba jautājumi, kā arī tika diskutēts par latviešu izglītības perspektīvu ārzemēs. Plašāka domu apmaiņa izvērtās par iespējām mācīt latviešu valodu kā izvēles priekšmetu Īrijas skolās, par Īrijas skolās jau pastāvošā latviešu valodas pārbaudījuma norisi un par tālmācības iespējām.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība ĪrijāFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Japānā notiek Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai veltīts pasākums Pr., 12:48

    • Japānā notiek Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai veltīts pasākums

      • Pr., 12:48

      13.aprīlī Japānas Parlamenta bibliotēkas Starptautiskās bērnu literatūras nodaļā Latvijas vēstniecība Japānā sadarbībā ar LIAA pārstāvniecību Japānā organizēja Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai veltītu pasākumu, kura laikā apmeklētāji tika iepazīstināti ar "Rīga 2014" koncepciju un tās programmas galvenajiem elementiem.  Tāpat apmeklētāji varēja apskatīt fotogrāfijas par Rīgu un tās arhitektūru, kā arī noskatīties vairākas dokumentālās īsfilmas.Pasākuma ietvaros Latvijas vēstnieks Japānā Normans Penke pasniedza Latvijas Nacionālās bibliotēkas bērnu grāmatu dāvinājumu bibliotēkai. Bijušā Japānas vēstnieka Latvijā Takaši Osanai dzīvesbiedre Keiko Osanai prezentēja japāņu-latviešu valodā izdoto bērnu grāmatu "Sakura Rīgā" par japāņu meitenes vārdā Sakura piedzīvojumiem. Tāpat pasākuma ietvaros notika Rīgas tematikai veltīta origami stunda un paraugdemonstrējumi, ko vadīja origami meistars Kadzuo Kobajaši, kas ir arī viens no grāmatas "Sakura Rīgā" varoņiem.Japānas Parlamenta bibliotēka tika dibināta 1948.gadā, apvienojot Japānas Parlamenta abu palātu - augšpalātas un apakšpalātas, kā arī Imperatora bibliotēkas. Tā ir vienīgā Nacionālā bibliotēka Japānā un tās patronese ir Imperatore Mičiko. Bibliotēkā atrodas vairāk nekā 34 miljoni grāmatu un materiālu. Tās Starptautiskās bērnu literatūras nodaļai pieder viena no lielākajām bērnu grāmatu kolekcijām pasaulē. Starptautiskās bērnu literatūras nodaļa atrodas bijušās Imperatora bibliotēkas ēkā, kas celta 1906.gadā rietumu klasiskajā stilā. 2002.gadā tika pabeigta bibliotēkas ēkas renovācija, ko vadīja izcilais japāņu arhitekts Tadao Ando.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība JapānāFoto: Latviesi.com

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas vēstnieks Imants Lieģis akreditējas Slovēnijā Pr., 12:42

    • Latvijas vēstnieks Imants Lieģis akreditējas Slovēnijā

      • Pr., 12:42

      14.aprīlī un 15.aprīlī notiek Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Imanta Lieģa akreditācijas vizīte Slovēnijas Republikā. 14.aprīlī Latvijas vēstnieks Imants Lieģis iesniedza akreditācijas vēstuli Slovēnijas prezidentam Borutam Pahoram (Borut Pahor). Sarunā abas puses atzīmēja, ka valstu divpusējās attiecības ir labas.Abas puses ir norūpējušās par notikumu attīstību Ukrainā. Slovēnijas prezidents interesējās par Latvijas viedokli saistībā ar notikumiem Ukrainā, turpmākajiem soļiem, iespējamību ieviest Eiropas Savienības sankciju trešo fāzi, kā arī par to ietekmi uz Latviju. Vēstnieks uzsvēra, ka ES un NATO ir jābūt stingrai nostājai pret Krievijas agresiju. Vēstnieks informēja, ka Latvija 2015. gada pirmajā pusē prezidēs ES Padomē un organizēs Austrumu partnerības Rīgas samitu.Akreditācijas vizītes ietvaros I.Lieģis tiksies arī ar Slovēnijas Parlamenta Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāju Janko Veberu (Janko Veber), kā arī ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāriem Bogdanu Benko (Bogdan Benko) un Igoru Sečaru (Igor Sečar).I.Lieģis ir Latvijas vēstnieks Ungārijā, Slovēnijā un Melnkalnē, rezidē Budapeštā.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība Ungārijā Foto: Slovēnijas prezidenta birojs

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latviešu Centrs Toronto aicina uz jubileju Pr., 12:33

    • Latviešu Centrs Toronto aicina uz jubileju

      • Pr., 12:33

      Pēc pāris nedēļām Centrs atzīmēs 35 sekmīgus pastāvēšanas gadus. Centra valdes vārdā vēlos jūs ielūgt uz svinībām sestdien, 3.maijā plkst.18.00 vakarā.Ielūdzam jūs uz šo sarīkojumu nevis tikai lai izbaudītu garšīgu Centra maltīti, koncertu un dejošanu, bet lai sanāktu kopā kā liela saime, kas pateicas par Centra devumu mums visiem 35 aizvadītos gados un par to, cik vēl Centrs palīdzēs uzturēt latvisku sabiedrību Kanadā daudzus gadus uz priekšu. Centrs mums ir bijis stiprs pamats; tagad ir laiks dot atpakaļ Centram, lai tas spētu kalpot arī sabiedrības vajadzībām nākotnē.Svinības iesāksies ar kokteiļu stundu, lai varam atkal satikt vecus draugus un paziņas. Toronto Centra sarīkojumi ir vienmēr saistīti ar smeķīgām maltītēm, ko pagatavo mūsu Centra Dāmu komiteja šefpavāra Ingo vadībā un uzraudzībā. Centra virtuvē ir sagatavotas neskaitāmas maltītes, lai paēdinātu tos tūkstošus, kas apmeklējuši Centra azaidus. Kā tad varētu svinēt Centra jubileju bez īpaši gardas maltītes. Diemžēl tagad vēl nevaru atklāt, kas būs ēdienu kartē, bet tas būs jubilejai speciāli gatavots. Pēc iebaudītām vakariņām ansamblis "Skanda" Jāņa Beloglāzova vadībā sniegs interesantu programmu ar skanīgām dziesmām. Lai gan ansamblis tika veidots pirms diviem gadiem, tas ir jau spējis parādīt savu dziedāšanas prieku klausītājiem Otavā, Montreālā un Kristus dārzā.Pēc mielasta un koncerta varēs izbaudīt ieskaņotu deju mūziku, par kuras izlasi rūpēsies Viktors Krēsliņš. Pa vidu atskatīsimies uz Centra panākumiem pēdējos 35 gados.Kad cilvēki dzird, ka ir pagājuši 35 gadi kopš Centra dibināšanas, tad reakcija parasti ir pārsteigums ar jautājumu: "Tiešām tikai 35?" Centrs ir bijis tik svarīga sastāvdaļa Toronto sabiedrībā, ka liekas, ka tas tā ir bijis mūžīgi. Zem Centra jumta ir uzaugušas vairākas paaudzes.Centrā ir atzīmēti visi notikumi, kas noveda pie Latvijas neatkarības atjaunošanas un nostiprināšanas. Diena Latvijai ir mūs pulcinājusi tieši 18.novembrī, jo bez šī datuma Latvijas valsts nebūtu bijusi un bez 18.novembra nozīmes nespēs nākotnē pārdzīvot mūsu ienaidnieku izaicinājumus. Sabiedriski notikumi, kā azaidi, pensionāru iknedēļu saieti un vēl citi Centra rīkoti sarīkojumi bagātina mūs visus. Daudzos veidos Centrs ir palīdzējis noturēt mūsu latvisko sabiedrību visus šos gadus. Lai Centrs varētu turpināt savu līdzšinējo darbību, lūdzam jūsu atbalstu. Ceram, ka varēsit ierasties uz svinībām, un ļoti lūdzam padomāt par papildus ziedojumu Centra darbībai.Pagājušajā gadā uzbūvējām jaunu terasi pie Rīgas zāles, kas izmaksāja apmēram $20,000. Nevienam nebūs pārsteigums, ka saku, ka šī ziema bija īpaši barga un tāpēc viena no Centra lielām apkures krāsnīm vairs nedarbojas, kas prasīs vismaz $6,000 lielu remontu.Tāpat ir citi lieli izdevumi, kuriem ir jāmeklē papildus ziedojumi no biedriem un no pārejās latviešu sabiedrības. Ir nosūtīti miljoniem dolāru uz Latviju. Vai tagad nebūtu laiks atbalstīt mūsu Centru, lai arī tas varētu pastāvēt?Un kāda izskatītos mūsu sabiedriskā dzīve, ja mums vairs nebūtu Centra? Pateicos par jūsu līdzšinējo atbalstu, ceru uz jūsu papildus devumu un uz redzēšanos 3.maijā!Raksta autors: Alberts Upeslācis, Latviešu Centra Toronto valdes priekšsēdisFoto: Aivars Vinters/ www.latviancentre.orgRaksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Latvija Amerikā

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Lieldienu laika Dievkalpojums Ressurrection Lutheran Church Oaklandē Pr., 10:54

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Lielās Piektdienas dievkalpojums Ziemeļkalifornijā Sanfrancisko Pr., 10:52

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Lieldienu laika Dievkalpojums San Jose-Los Gatos Pr., 10:49

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Olu krāsošana sīpolu mizās Amber Aged Care Pr., 08:14

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvieši Anglijā atvadās no īpašuma, kur piedzīvots tik daudz jauku brīžu Pr., 07:59

    • Latvieši Anglijā atvadās no īpašuma, kur piedzīvots tik daudz jauku brīžu

      • Pr., 07:59

      Sic transit Gloria mundi (tā paiet pasaules godība). Mūsmājām nu ir pienācis laiks aiziet vēsturē, jo nekas nav ne mūžīgs ne arī pastāvīgs, izņemot mūsu esamību Dieva dotā pasaulē, jo svētie raksti saka: "kā iesākumā bija, tā tagad ir būs..."Pirms 50 gadiem Daugavas Vanagu Koventrijas nodaļa nolēma un arī iegādājās īpašumu Koventrijas un apkārtnes latviešu vajadzībām, jo bija apnicis, turpat pēc 20 gadiem, mēģināt īrēt vai nu krogu, vai arī baznīcu zāles mūsu sarīkojumiem.Bieži pirms lietošanas tās bija pamatīgi jāiztīra, un ne katrreiz tās atbilsta mūsu vajadzībām.Tādu īpašumu mums atrast uzņēmās toreizējais valdes priekšsēdis Ž.Lieģis, un drīz vien tāds arī tika atrasts Wolstonas ciemā, netālu no Koventrijas.Šī īpašuma iegādei bija nepieciešama visu tautiešu palīdzība un atbalsts, ko DVF Koventrijas nodaļa arī saņēma. Uz jauno īpašumu tūlīt atnāca arī pirmais iemītnieks Kārlis Priedītis, kurš uzņēmās īpašumu līdz turpmākam pieskatīt. Nevar aprakstīt to prieku un sajūsmu, ar kādu latvieši no plašas apkārtnes katru nedēļas nogali strādāja pie īpašuma savešanas kārtībā un piemērošanas mūsu vajadzībām.Tika gāzts, būvēts, berzts, tīrīts un stādīts, un nodaļas vanadzes virtuvē rūpējās par atspirdzinājumiem. Valdes sēdē notika liela spriešana par īpašuma vārdu, beidzot vienojās par "Mūsmāju", kur katrs latvietis varētu justies kā mājās, vai kā Jānis Jaunsudrabiņš teica: "Nekur nav tik labi kā mūsmājās..."Uz Mūsmājas atklāšanu bija ieradušies ap 500 cilvēki no visām Anglijas malām, un iesvētīšanu vadīja māc. J.Jurģis.Darba prieku mazliet apslāpēja atziņa, ka mūsu rīcībā esošā sarīkojumu zāle tomēr ir daudz par mazu mūsu vajadzībām.Nodaļas valde tūliņ sāka plānot jaunas sarīkojumu zāles būvi. Tā nākošos trīs gadus cītīgi tika piestrādāts pie jaunbūves celšanas un veidošanas, un tā tika pabeigta un iesvētīta 1968.gadā.Rosība sit augstu vilniNu tagad sākās liela sabiedriska rosība. Laika tecējumā mainījās valdes sastāvs un arī nāca jauns pārvaldnieks Andrējs (Roberts) Siliņš. Katru nedēļas nogali notika kāds sarīkojums, bija tas latviešu vai arī tika izīrētas telpas citiem sarīkojumiem. Mūsmājās atrada patvērumu bērnu skola, sporta kopa, tautas deju kopa "Ritenītis", jauktais koris "Senatne", vīru koris un vanadzēnu grupa.Tika rīkotas visas latviešiem svarīgas atceres, sanāksmes un svinības, kā arī daudzus gadu desmitus tika rīkoti Anglijas latviešu bērnu svētki un arī dažādas volejbola sacīkstes, piedaloties starptautiskām volejbola komandām no Holandes un Vācijas. Tika rīkoti koncerti ar slavenu mākslinieku piedalīšanos, kā operdziedātājas Ilonas Pētersones, baritona Krūmiņa, Ksenijas Bidiņas, Birutas Heisteres,Pēteŗa Sviļa, kā arī trīs ļoti pazīstamu Latvijas tenoru Ruņģa, Jenča un Puntuļa ar pavadītājiem Kulakovu un Zagorsku, un nevar aizmirst arī Džordžu Siksnu un teātra uzvedumu "Pūt vējiņi" no Rīgas.Tam visam klāt nāk skaistie kora "Senatne" vakaru uzvedumi, kas bija tik labi apmeklēti, ka zāle bija pilna un vēl daudzi stāvēja koridora vaļējās durvīs. Protams, tas viss paliek ēnā, salīdzinot ar plašiem, katru gadu rīkotiem latviskiem Jāņiem ar tūkstošiem līgotāju no visas Anglijas…Jau gandrīz no pirmās dienas Mūsmājas bija prieka vieta bērniem, kur varēja brīvi izskrieties pa plašo parku. Jau visā drīzumā tika domāts par bērnu skoliņu, un atradās arī skolotāji, kas bija ar mieru šo darbu uzņemties.Radās bērnu pulciņš, kam bija patika uzlabot savu latviešu valodu, jo parastās skolās viss notika angļu valodā, kas bērniem lēnām kļuva arī par ikdienišķo valodu.Tika atrasts arī skolotājs tautas deju pulciņam Induļa Kažociņa personā, un tie uzrādīja lielu aktivitāti uzstājoties ar dejām daudzās vietās pa visu Angliju un pat ņēma dalību Dziesmu svētkos Vācijā, Hanoverā un Ķelnē.Žēl, ka bērni izauga un sāka izklīst kur nu kurais un kur nu katru dzīve aizveda…Daudzi no šiem bērniem izaugot nu jau ieņem augstus un atbildīgus starptautiskus posteņus, bet tā ir dzīve. Tomēr visa dzīve nav tikai pienākumi, ir arī savs laiks priekam un atpūtai. Nekas nav labāks par karnevālu vai masku balli, un arī tādi notika Mūsmājās…Vieta arī sportamTā kā Mūsmājās bija vieta arī sportam, katru gadu tika rīkoti dažādi volejbola turnīri, un reizi gadā notika arī vieglatlētikas sacensības Anglijas latviešiem Daugavas Vanagu rosībā. Netika lauzti pasaules rekordi, bet tas jau nemazināja sacensību garu dalībnieku starpā.Protams, neizpaliek latviešiem tik populārais volejbols. Cauri gadu desmitiem Mūsmājās ir notikuši daudzi latviešu meistarības fināli un arī Mūsmājas ceļojošā kausa izcīņa, piedaloties holandiešu, poļu un vāciešu komandām, tā kā šis kauss ir ceļojis mazliet arī par Eiropu.Pievilcīga veco ļaužu aprūpes vietaJau sākumā Mūsmājās atradās viens otrs latvietis, kam bija pienācis vēlais dzīves rudens un bija vajadzīgs kāds stūrītis kur piemesties, un drīz vien atradās jau vairāk gribētāju. Vienam otram jau vajadzēja palīdzību sevis apkopšanai, un tad 1984.gadā Mūsmājas tika reģistrētas pie Anglijas Sociālās Apgādes kā oficiāla aprūpes māja ar 18 vietām, līdz ar to saņemot valsts pabalstu aprūpējamiem. Bija jānodarbina noteikts darbinieku skaits aprūpei un tie bija jāsūta kursos un lekcijās darba grādu iegūšanai. Mēs tikām pakļauti Sociālās Apgādes inspekcijai.Kā aprūpes darbiniekus mēs nodarbinājām sešas latvietes no Latvijas, dodot tām iespēju nopelnīt kādu grasi naudas, lai atvieglinātu viņu stāvokli Latvijā, kā arī dārznieku mūsu mauriņiem un dārzam.Vadītāji netaupa pūlesSavā turpat 50 gadu vēsturē Mūsmājās vadīšanā ir strādājuši Žanis Lieģis, Eduards Krasts, Ilgvars Ivanovs, Dainis Krūmiņš, Žano Mūsiņš un vēl citi 34 valdes locekļi ar neatsveramu vanadžu atbalstu. Pēdējos 16 gadus Mūsmāju "groži" bija Vilijas Liepas rokās, kam bija piekritusi loma vadīt Mūsmājas cauri visgrūtākam laikam, kad iemītnieku mazā skaita dēļ ienākumi bija par maziem, lai izdzīvotu, un bija jāmeklē visādas citas iespējas, lai gan visu laiku Mūsmājas ir atbalstījušas visādus latviešu sarīkojumus un nodarbības, palīdzot visur un visiem…Pēdējos 15 gados Mūsmāju galvenais ienākumu avots bija mūsu aprūpējamie iemītnieki, viss galvenais darbs bija aprūpe.Par to bija jārūpējas mūsu aprūpes vadītājai ar darbiniekiem, tai pašā laikā izpildot arī visas vajadzīgās oficiālās formas un priekšrakstus, lai apmierinātu Sociālās Aprūpes inspektorus.Darbs jau nav tikai, lai rūpētos par iemītnieku labklājību un tīrību, visiem ir arī vajadzīgas zāles un citas vajadzības, par ko ir jārūpējas darbiniecēm visu dienu un katru dienu, septiņas dienas nedēļā un 24 stundas dienā. Lai viss tā arī notiktu, par to rūpējās Mūsmājas vadītāja Vilija Liepa.Pēdējā laikā daudz mazāk tiek izmantota sarīkojumu zāle, vienkārši nav pieprasījuma, lai gan mūsu telpas vēl vienmēr ir pieejamas mūsu draudzes regulāriem dievkalpojumiem un arī visādiem citiem sarīkojumiem.Nu paliek tikai atmiņas...Noslēdzot šīs rakstu rindas, nonāku pie slēdziena, ka Mūsmājas bija un arī palika plašākais un lielākais veikums, ko kāda Daugavas Vanagu Fonda nodaļa ir īstenojusi. Tas bija un palika arī līdz pēdējai dienai vienīgais DV īpašums, kas deva iespēju vientuļajiem rietu gadiem vērt durvis mājvietai daudziem latviešiem. Cauri gadu desmitiem Mūsmājas zālienu Bērnu svētkos ir dipinājušas simtiem bērnu un arī jauniešu kājas. Daudzos sporta svētkos ir spēkus mērojuši sacensību dalībnieki. Ir atskanējušas simtiem un tūkstošiem līgotāju balsis plašos Jāņu svētkos, neaizmirstot arī daudzos Vanagu Dienu sarīkojumus un vanadžu salidojumus.Kas var saskaitīt visus koncertus, teātra izrādes, aktus un citus sabiedriskus notikumus, dodot iespēju mūsu jaunākai paaudzei iepazīties ar latviešu kultūru un tradicijām.Lai dotu izdevību visiem, kam Mūsmājas kādreiz ir vai nu bijusi darba vieta, vai vieta izpriecām, tika izkārtota iespēja draudzīgi sanākt vēl reizi kopā un pakavēties atmiņās, pateicoties mājas pārvaldniecei Vilijai Liepai un palīgiem, un arī dodot iespēju J.Jurģim, kas tagad ir prāv. emeritus, šoreiz teikt atvadu vārdus, kā saka: "no šūpuļa līdz kapam"...Par visu lielo darbu, cauri gadu desmitiem, pienākas pateicība Mūsmājas īstenotājiem un visiem tiem, kas laika tecējumā ir Mūsmājas kopuši, posuši un par tām gādājuši, tāpat nodaļas vadībai, darbiniekiem un nodaļas biedriem. Tikai pateicoties visu viņu uzupurēšanai Mūsmājas labā, tas viss kļuva iespējams un "lielais kāpiens kalnā" tika izvests dzīvē. Nu mēs varam atstāt tikai atmiņas vēsturei par Mūsmāju 49 gadu ilgo būtību…Raksta autors: Ž. R. M.Foto: www.musmajas.org.ukRaksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Latvija Amerikā

  • Latviesi.com pateica "Labais" par notikumu Seminārs par DZIMTAS VĒSTURES pētniecību un CILTSKOKA veidošanu Pr., 07:28

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Aiz krievu valodas aizstāvības līderiem Latvijā slēpjas sazarots nevalstisko organizāciju tīkls 13. apr., 18:13

    • Aiz krievu valodas aizstāvības līderiem Latvijā slēpjas sazarots nevalstisko organizāciju tīkls

      • 13. apr., 18:13

      Ar visai pamanāmu regularitāti ielās atkal redzami aktīvisti, kuri vēlas saglabāt vai pat piešķirt lielāku nozīmi krievu valodas lietojumam Latvijā. Aiz daudzajām aktivitātēm slēpjas arī sazarots nevalstisko organizāciju tīkls un vismaz daļa no tām ir saņēmusi atbalstu, tostarp – finansiālu, no Krievijas valdības dibinātajiem fondiem, ziņo LTV raidījums "de facto".LTV raidījums "de facto" ziņo, ka vairākus no redzamajiem aktivitāšu līderiem saista ne tas vien. Aktivitāšu organizētāji trenējuši līdera spējas pie viena skolotāja, ar kuru saikne nav zaudēta joprojām. Tas ir Broņislavs Zeļcermans. Viņš pats apliecina, ka bijis arī viena no atslēgas figūrām referendumā par krievu valodas kā otras valsts valodas atzīšanu Latvijā. Pirms divām nedēļām, šonedēļ, nākamnedēļ – mītiņi Krievu skolu atbalstam jau sāk ieņemt noteiktu ritmu, kļūst skaļāki un uzstājīgāki. Un tā dalībnieki labprāt izmanto atsauces uz notikumiem Ukrainā."Dzelžaini – vajag izglītoties dzimtajā valodā, domāt dzimtajā valodā un rīkoties," tā kādā ne pārāk senā intervijā radio "Baltkom" (avots - mixnews.lv) saka Broņislavs Zeļcermans. Viņš, kopā ar savu kolēģi pedagoģiskajā darbā Aleksandru Gapoņenko iepriekš izcelts kā viens no krievu valodas referenduma organizētājiem. Gapoņenko zināms arī kā radikālis, kas prasījis Latgales autonomiju.Tai pašā radiointervijā Zeļcermans norāda uz valodu referenduma rīkošanas aizkulisēm: "Ar komandu cīnījāmies, ne es viens. Es varu pateikt, cik cilvēku bija, kas to organizēja – 47 cilvēki, neskaitot Lindermanu. Pie sagatavošanas, pie visiem etapiem.  47 cilvēki uz tādu maziņu valsti.  Un mēs izdarījām to, ko gribējām."Aktivitātes liek domāt, vai šobrīd nav sācies otrais cēliens šīm aktivitātēm, nu jau valodas akcentu pārceļot uz mazākumtautību skolām. Komandu Zeļcermanam sapulcināt nav grūti. Ilgus gadus viņš vada pedagoģisko centru "Eksperiments" inovatīvai apmācībai, un te mērķtiecīgi veidoti jaunie līderi.Īpašu rezultātu sasniegšanai īpaši spējīgajiem organizētas arī grupas vien no dažiem cilvēkiem. "Līderi manā skatījumā ir tie, kuri ir gatavi par savu ideju atdot dzīvību," Zeļcermans raksturo savu uzstādījumu minētajā radiointervijā "Baltkom" (avots – mixnews.lv).Ar Zeļcermana pedagoģiskajiem paņēmieniem tapušos līderus šobrīd var redzēt biedrībās, kas krievu skolu un arīdzan nepilsoņu jautājumu aktualizē un iznes ielās. Uz šī skolotāja lomu jaunās paaudzes izglītošanā iepriekš norādījusi arī Drošības policija. Arī šobrīd, atbildot uz "de facto" jautājumiem, tā apliecina, ka jaunie  aktīvisti piesauc tos pašus argumentus, ko savā retorikā izmanto Krievija un kas saskan ar Krievijas ģeopolitiskajām interesēm. Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks: "Katrā ziņā šī apmācība netiek orientēta uz piederības Latvijai stiprināšanu un sabiedrības saliedēšanu, bet drīzāk sekmē to, ka tiek sagatavoti jaunieši, kuru izpratne par valsts attīstību ļoti saskan ar Krievijas vēlmēm par to, kādam jābūt Latvijas ārpolitiskajam un iekšpolitiskajam kursam."Redzamākā Zeļcermana audzēkne ir partijas "Saskaņa" valdes locekle un Eiroparlamenta deputāta kandidāte, Nepilsoņu kongresa līdere Elizabete Krivcova. Vaicāta par vairāku nevalstisko organizāciju sadarbību ar Krievijas varas iestādēm, Krivcova "de facto" saka: "Mūsu mērķis ir veidot sadarbību ar Krievijas institūcijām uz pārstāvniecības pamata. Nevis tādā veidā, ka mēs esam tādi kā apgādājamie,  bet tādi, ka mēs esam līdzvērtīgi partneri. (..)  Mums ir zināmas kopīgas intereses ar Krieviju – tā vēlas, un pamatoti vēlas kritizēt Latviju, un mēs – šo informāciju izplatīt."Krivcovas aktivitātes ļauj viņu uzskatīt par procesu vadītāju, kas strādā politiskā līmenī. Viņa tiekas ar ministri, bet piketos pati nav redzēta. Tur var sastapt citu Zeļcermana audzēkni – Illarionu Girsu.Krivcova strādā rokrokā ar vēl citiem Zeļcermana talantiem – Margaritu Dragiļi un Olgu Goginu. Nepilsoņu ombuda amatā - Jeļena Bačinska.Aiz protesta akcijām stāv rūpīgi sazarota sistēma, kur katram iedalīta sava loma – Krievu skolu aizstāvības štābs piedalās ielu akcijās, Nepilsoņu kongress – mēģina krievvalodīgo interešu aizstāvību virzīt politiskajā līmenī, savukārt vēl citas organizācijas mēģina iesaistīt vecākus, vēl citas strādā jauniešu auditorijas piesaistīšanai.Zeļcermana audzēknes un arī viņš pats stāv aiz šonedēļ sasauktā mazākumtautību vecāku foruma, kas radīts, lai arī šajā virzienā paplašinātu krievu valodas aizstāvības akciju auditoriju.Šie paši aktīvisti līdzdarbojas arī biedrībā "Perom". Tās līdere Dragiļe kādā intervijā stāsta par vasaras nometņu rīkošanu jauniešiem, liekot akcentu uz valodas un tiesību aizstāvību. Jaunieši Krievijas interesēm ir svarīga auditorija.Austrumeiropas politikas pētniecības centra izpilddirektors Andis Kudors: "Tā ir tā nākotne. Ja iepriekšējā paaudze vēl dzīvo tādā padomju nostaļģijā un daļēji arī informatīvā telpā, tad par jaunatni nākas speciāli pacīnīties. Vietējie Latvijas krievvalodīgie jaunieši ir vairāk eiropieši nekā Eirāzijas savienības veidotāji nākotnē."Starp biedrību gada pārskatiem redzams, ka vairākas no tām tās cieši sadarbojušās gan ar Krievijas valdības dibinātajiem fondiem un gan arī saņēmušas finansiālu atbalstu no Krievijas puses. Tostarp "Saskaņas" valdes locekles Krivcovas vadītais tiesību institūts.Zeļcermans nodarbojas ne tikai ar šauru grupu apmācību. Pirms vairākiem gadiem viņa vadītais pedagoģiskais centrs "Eksperiments" izveidojis privātskolu "Innova". Balstoties uz Krievijā radītās attīstošās izglītības metodoloģiju te šobrīd apmāca  astoņdesmit bērnu no pirmās līdz 12.klasei.Par Maskavā izdotu mācību līdzekļu lietošanu un citiem pārkāpumiem, skola nesen kā saņēmusi pamatīgus pārmetumus no Izglītības kvalitātes valsts dienesta un valsts valodas centra. Skolā pārmetumus noliedz, sakot, ka tie tomēr ir formāli, un arī latviešu valoda šeit tiek saskaņā bilingvālās izglītības normām. Viņi norāda, ka šīs skolas bērni nepieciešamo zināšanu līmeni ne tikai sasniedz, bet arī pārsniedz.Vienlaikus ar šo pārbaudi, skolai notikusi arī kārtējais akreditācijas process. Skolu ieteikts akreditēt uz nākamajiem sešiem gadiem, taču skolas mācību programma akreditēta vien uz diviem gadiem parasto sešu gadu vietā. Broņislavs Zeļcermans interviju "de facto" atteica, norādot, ka uz visiem jautājumiem atbildēs Krivcova.  Tikmēr Krivcova norāda – viņi ir nākuši no labām skolām un veido krievvalodīgās sabiedrības eliti šeit. Tādēļ šeit nevajadzētu vīt sazvērestības teorijas. Telefonsarunā Zeļcermans, lai arī uzteica meiteņu darbu, tomēr sūkstījās, ka lielākā daļa viņa izloloto līderu - puišu vairs nav Latvijā. Aizbraukuši uz citām Rietumu valstīm, uz Krieviju gan – neviens.Autors: Raidījums "de facto", 13.04.2014. Foto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Krievijas dienesti slepus pēta Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu pierobežā. Latvijas valdība pasūtīs savu pētījumu 13. apr., 16:12

    • Krievijas dienesti slepus pēta Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu pierobežā. Latvijas valdība pasūtīs savu pētījumu

      • 13. apr., 16:12

      Saeimas Nacionālās drošības komisiju satraukušas ziņas par Krievijas aktīvu mūsu  austrumu pierobežā dzīvojošo iedzīvotāju noskaņojuma pētīšanu. Komisijas vadītājs Valdis Zatlers TV3 informēja, ka zondēšana notiekot slēpti, un Krieviju pamatā interesējot sabiedrības attieksme pret Krimas atņemšanu Ukrainai. Pamatu uztraukumam vēl vairāk piedevuši Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumi, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga. Viņš šonedēļ negaidīti atklāja, ka pirms referenduma Krimā slēpti ticis pētīts sabiedrības noskaņojums  pussalā un Krievija savas tālākās darbības balstījusi  uz socioloģisko aptauju rezultātiem. Ja iepriekš Krievija vairāk resursu ieguldīja, pētot mūsu politisko vidi un  gatavošanos  Eiropas savienības prezidentūrai, tad tagad to interesē vienkāršais  cilvēks. Latvija saņēmusi signālus, ka Krievija šobrīd vāc informāciju par mūsu pierobežas iedzīvotāju  attieksmi pret kaimiņvalsts īstenoto politiku. Valdis Zatlers, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (Reformu partija): "Fakts ir tāds, ka viņi pēta sabiedrisko domu, mūsu mediju telpu, aptaujā cilvēkus, kuri brauc pāri robežai, uzdod konkrētus jautājumus, kāda ir viņu attieksme pret Krimas aneksiju, pret Krievijas politiku, vienvārdsakot, viņi pēta, cik tālu drīkst iet."Krievijas prezidents Putins šonedēļ tiekoties ar Viskrievijas tautas frontes aktīvistiem negaidīti paziņoja, ka "Krima pievienota Krievijai pēc socioloģisko aptauju rezultātiem." Aptaujas organizētas  slēpti  un  kādu laiku pirms referenduma.  Dati par iedzīvotāju noskaņojumu rādījuši, ka vismaz 80 % Krimas iedzīvotāju vēlas pievienošos Krievijai, un  rezultāti bijuši  pietiekami augsti, lai tālāk rīkotos secīgi, uzstājīgi un izlēmīgi, paziņojis Putins.Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts: "Es nedomāju, ka Krievija būtu gatava īstenot Krimas scenāriju, tomēr mēs esam NATO. Taču tas, ka Latvijas valdība nevarēs vairs nepievērst sevišķu uzmanību pierobežas reģioniem – tas ir skaidrs."Nekā Personīga zināms, ka pagājušās otrdienas valdības sēdes slēgtajā daļā, ministri vienojušies pasūtīt savu pētījumu sabiedrības noskaņojuma izpētei. No pusvārdiem, ko saka premjerministre, var nojaust, ka  valdību uztrauc, cik mūsu valstī dzīvo tādi, kas sliecas atbalstīt  Krievijas politikuLaimdota Straujuma, Ministru prezidente (Vienotība): "Mēs pagājušajā valdības sēdē esam pieņēmuši lēmumu, ka mēs izdarīsim sabiedrības aptauju par sabiedrības attieksmi pret starptautiskiem jautājumiem. Vairāk es neko negribētu stāstīt, bet tātad mēs lūgsim kompānijas veikt tādus pētījumus, veikt šo iecerēto aptauju."Nekā personīga: "Jūs konkrēti  interesē pierobežā dzīvojošo noskaņojums?"Laimdota Straujuma, Ministru prezidente (Vienotība): "Mums ir mērķa grupas, bet es patiešām negribētu vairāk runāt, tā kā tas bija valdības sēdes slēgtajā daļā, bet ir mērķtiecīgs šis  pētījums."Valdis Zatlers, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (Reformu partija): "Nedaudz, protams, par vēlu, jo kamēr pērkons nav nograndis , mēs neko nedarām, mums ir citas prioritātes! Bet tagad kaut kas tiek darīts. Ir jāsaprot, Krievija pēta, kā viņu Gēbelstipa propaganda ietekmē  mūsu cilvēku prātus, un no tā kādi  būs pētījuma rezultāti , būs arī atkarīga tālākā Krievijas rīcība."Mediju politikas trūkums novedis pie tā, ka pierobežā pieejami Baltkrievijas un Krievijas kanāli, taču nav skatāmas Latvijas televīziju  programmas.  Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs  par pareizu neuzskata arī Krievijas kanālu aizliegšanu. Drīzāk viņš ir pārliecināts, ka ir jāiegulda pašmāju mediju programmu saturā, un jāpiedāvā tās bezmaksas. Valdis Zatlers, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (Reformu partija): "Protams, ir arī pozitīvi piemēri – Latvijas radio 4 klausās aiz robežas un nāk vēstules, ka patīk viņu raidījumi, tas ir tas ,kas ir jādara, ieroču žvadzināšana  vēl būs ilgi, un nezin, kad tas var beigties, bet patiesībā notiek karš par mūsu cilvēku prātiem."Var prognozēt, ka Krievijas interese par mūsu pieņemtajiem lēmumiem var tikai pieaugt, jo nākamgad pirmajā pusē norisināsies Latvijas prezidentūra ES. Pērn šo lomu uzņēmās  Lietuva.Tikko publicētais Lietuvas drošības policijas pārskats  rāda, ka Krievijas vēlme ietekmēt tās  politiku un lēmumus šajā laikā īpaši pastiprinājies. Ar Kaļiningradā izvietota izlūkošanas centra palīdzību Krievija centusies pārtvert  Lietuvas iedzīvotāju un amatpersonu telefonsarunas un saraksti. Lai vēlāk tās izmantotu kompromatiem un Lietuvas tēla graušanai. Tāpat Lietuvas drošības dienests konstatējis, ka pērn pieaudzis Krievijas finansējums dažādām nevalstiskām organizācijām un medijiem, ar mērķi rosināt etnisko šķelšanos Baltijā un  mākslīgi celtu Krievijas autoritāti Baltijā dzīvojošo krievvalodīgo acīs.Austrumeiropas politikas pētījumu centrā  uzskata, ka valdības pasūtītais pētījums ir  mazs solis iepretim Krievijas stratēģiskajiem plāniem. Jo kamēr Latgale būs ekonomiski novājināta, ar iedzīvotāju prātiem ir daudz vieglāk manipulēt. Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts: "Cilvēku ausis ir dzirdīgas uz Krievijas propogandu arī dēļ viņu pašu problēmām , ekonomiskajām , sociālajām .Ir jādomā ne tikai par to Krievijas propogandas lietu, bet ari par citām lietām, kā to Latgales vārīgumu mazināt." Autors: Raidījums Nekā Personīga, 13.04.2014. Foto: Stock.XCHNG