Latviesi.com

  • * Uzzini par latviešu aktivitātēm savā apkārtnē visā pasaulē * Seko latviešu un latviešu organizāciju aktivitātēm * Piedalies ar savu sakāmo

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Dziedināšanās caur tautasdziesmu Leipcigā Vakar, 10:29

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latviešu nedēļas skoliņa "Cielaviņa" Guernsey uzsāk mācību gadu Vakar, 09:00

    • Latviešu nedēļas skoliņa "Cielaviņa" Guernsey uzsāk mācību gadu

      • Vakar, 09:00

      "Cielaviņa" ir uzsākusi savu lidojumuSestdienas, 20.septembra rīts Gērnzijā uzausa baltas miglas klāts. Pelēkajā debesu jumā rotājās saule - balta kā piens. Kaijas, gluži kā gājputni Latvijā, viegliem spārnu vēzieniem, izdejoja savu lidojumu augstu debesīs.Šajā rītā mazie latvju bērni, māmiņu un vecvecāku pavadīti, uzsāka savu pirmo nodarbību Latviešu nedēļas skolā "Cielaviņa".Skolotāja Dana bērnus sagaidīja ar siltu smaidu un cienastu: cepumiem un saldajām Latvijas "Gotiņām". Iesākumā bērni jutās kautrīgi, bet kopīgā rotaļa "Kas dārzā?" ne tikai visus satuvināja, bet izraisīja plašu smieklu šalti.Bērni labpatikā iesaistījās skolas grāmatu apskatīšanā, un divas stundas paskrēja nemanot. Visi mācību materiāli jaunajai skolai ir dāvinājums no Latviešu valodas aģentūras. Skola tika atvērta, cieši sadarbojoties ar LNPL Izglītības nodaļu, Gērnzijas izglītības pārvaldi, Gērnzijas veselības un sociālo pakalpojumu nodaļu, apdrošināšanas kompāniju MortonMichel un vietējo policiju."Cielaviņa" darbosies katru sestdienu no plkst.9.00 līdz plkst.11.00 St.Joseph's baznīcas publisko telpu bibliotēkā. Skolā aicinām bērnus no 2 līdz 12 gadu vecumam latviešu valodas, kultūras, dziesmu, rotaļu apguvei. Mīlošā, vieglā un draudzīgā atmosfērā iepazīsim viens otru un gūsim jaunus draugus. Pieteikties pie Danutes Markunas 07781 437650 vai Lilitas Krūzes 07781 455088.Skolas adrese: Ampthill House, Cordier Hill, St. Peter Port, Guernsey, GY1 1JH.Raksta un foto autore: Lilita Krūze 

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvija un Rīga būs ikgadējā Briseles tautas mūzikas festivāla "Folklorissimo" goda viesis 19. sept., 16:56

    • Latvija un Rīga būs ikgadējā Briseles tautas mūzikas festivāla "Folklorissimo" goda viesis

      • 19. sept., 16:56

      20. un 21.septembrī Latvija un Rīga būs ikgadējā Briseles tautas mūzikas festivāla "Folklorissimo" goda viesis.Festivāla kultūras programmā sestdien un svētdien Briseles Lielajā laukumā plkst.12.00 un laukumā pie Sv.Katrīnas baznīcas no plkst.11.00 līdz plkst.20.00 uzstāsies latviešu mākslinieki - Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris "Gaudeamus" diriģenta Ivara Cinkusa vadībā, Rīgas kapela "Hāgenskalna muzikanti", Luksemburgas latviešu folkloras kopa "Dzērves" un Briseles latviešu dejotāji.Festivāla tirdziņa centrālās teltis tiks ierādītas Latvijas ražotājiem, jo Rīgas pašvaldība sadarbībā ar nodibinājumu "Uzņēmēju klubs "Rīgas Marka"” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) festivāla ietvaros rīko Latvijā ražoto pārtikas produktu tirdzniecību - degustāciju "Taste Riga. Feel Riga". Šī būs iespēja Briseles uzņēmējiem, iedzīvotājiem un viesiem iepazīties ar labākajiem Latvijas pārtikas ražotāju produktiem un daiļamatnieku izstrādājumiem. Latvijas ražotājiem  tirdziņš vienlaikus būs kā izstāde un kontaktbirža ar iespējām reklamēt savu produkciju.Festivālu sestdien pie Briseles simbola "Čurājošais puisēns" ("Manneken-Pis") skulpturālās strūklakas atklās Briseles pilsētas Kultūras vicemēre  Karina Laljē (Karine Lalieux) un Latvijas vēstniece Beļģijā Lelde Līce-Līcīte. Godinot Latviju, "Čurājošais puisēns" visu sestdienu būs ietērpts Piebalgas tautas tērpā. Atklāšanas ceremoniju papildinās Piebalgas alus degustācija, savukārt tieši plkst.12.00 Briseles Lielajā laukumā latviešu dalībniekus uzrunās Briseles mērs Ivans Maijers (Yvan Mayeur). Pēc "Gaudeamus" un Briseles latviešu dejotāju minikoncerta visi klātesošie kopīgi dosies svētku gājienā - zibakcijā uz Sv.Katrīnas laukumu, kur gājienu ar dziesmām sagaidīs Luksemburgas folkloras grupa "Dzērves".Folkloras un tautas mākslas festivāls "Folklorissimo" notiek jau 14.reizi, un šogad Briseles pilsētas dome uzaicinājusi Latviju kļūt par festivāla goda viesi.Latvijas un Rīgas dalība festivālā "Folklorissimo" ir Latvijas vēstniecības Beļģijā, Rīgas domes un Rīgas domes pārstāvniecības ES kopīgi organizēts pasākums, kas iekļaujas kopējā "Rīga 2014" publicitātes programmā Beļģijā un Luksemburgā.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība Beļģijā 

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Daumanta Kalniņa džeza kvintets piedalīsies festivālā Turcijā 19. sept., 16:49

    • Daumanta Kalniņa džeza kvintets piedalīsies festivālā Turcijā

      • 19. sept., 16:49

      No 18. līdz  21.septembrim Turcijas dienvidu piejūras pilsētā Alanjā (Alanya) norisināsies divpadsmitais Alanjas Starptautiskais džeza mūzikas festivāls.Ar Alanjas pilsētas pašvaldības un tās sadarbības partneru atbalstu festivāls tiek rīkots jau kopš 2003.gada, un šo gadu laikā tas pulcējis aizvien lielāku klausītāju skaitu gan pilsētas iedzīvotāju, gan viesu vidū. Šogad, pēc vairāku gadu pārtraukuma, Latvijas vēstniecībai Turcijā, sadarbojoties ar Alanjas pilsētas pašvaldību, festivālā atkal izskanēs Latvijas vārds. Līdz ar Turcijā labi zināmiem pašmāju māksliniekiem, kā arī ārvalstu viesmāksliniekiem, festivāla viesiem būs iespēja baudīt džeza mūziku vokālā mākslinieka Daumanta Kalniņa un viņa džeza kvinteta izpildījumā.Mākslinieka Daumanta Kalniņa džeza kvintets uzstāsies festivāla noslēguma dienā, 21.septembrī.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība Turcijas RepublikāPublicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Ceturtajā vispasaules "Playing For Change Day" arī Latvijā mūziķi apvienojas ziedojumu vākšanā bērnu muzikālajai izglītībai 19. sept., 07:02

    • Ceturtajā vispasaules "Playing For Change Day" arī Latvijā mūziķi apvienojas ziedojumu vākšanā bērnu muzikālajai izglītībai

      • 19. sept., 07:02

      4.vispasaules "Playing For Change Day" PIRMO reizi notiks arī Latvijā!Organizācija "Playing For Change" (www.playingforchange.org), kuras saknes meklējamas Amerikā - Kalifornijā jau 4.gadu pēc kārtas organizē vispasaules "Playing For Change Day", kad  vienā dienā dažādās pasaules vietās mūziķi apvienojas, lai vāktu ziedojumus bērnu muzikālajai izglītībai.2013.gadā šajā dienā notika 300 pasākumi 56 valstīs no 6 kontinentiem, kopā saziedojot vairāk kā 150,000 ASV dolārus.Šogad pirmo reizi šāda veida pasākums notiek arī Latvijā, kuru organizē “Playing For Change”  pārstāvji Latvijā - biedrība "Musiq For Change" (www.musiqforchange.org).Jau sestdien, 20. septembrī plkst.19.00 tējnīcā "Džagannat", Rīgā "Playing For Change Day" dienas ietvaros notiks labdarības koncerts "Change Your Mind With Music", kura laikā savāktie līdzekļi tiks novirzīti bērnu muzikālajai izglītībai un atbalstam.Koncertā piedalīsies un savu atbalstu sniegs vairāki mūziķi - mākslinieki, kā, piemēram, virtuozais perkusionists Nils Īle, kurš uzstāsies kopā arī ar grupu; latviešu tautasdziesmu izpildītāja, koklētāja - Inga Karpiča; jaunais izpildītājs Pēteris Upelnieks; Nuko (Gruzija), kurš izpildīs gruzīnu tautas melodijas, Lūcija Kalniņa, Solla un vēl citi.Vakara gaitā uzstāsies arī viesi no Austrālijas.Programmā klausītājiem tiks piedāvāti dažādi žanri: Etno/Ambient/Folk/World/Jazz.Pasākumu būs iespēja vērot arī tiešsaistē - lieliska ziņa tiem, kuriem nebūs iespējas paust savu atbalstu klātienē - koncertu pārraidīs “online” un tas būs redzams no jebkuras vietas pasaulē.Vairāk informācijas meklēt biedrības Musiq For Change mājas lapā: http://www.musiq4change.org/lv/news/.Ziņas autors: Madara Matroze, "Musiq For Change"

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Japānas - Latvijas Mūzikas asociācija atzīmē dibināšanas desmito gadadienu 18. sept., 17:22

    • Japānas - Latvijas Mūzikas asociācija atzīmē dibināšanas desmito gadadienu

      • 18. sept., 17:22

      18.septembrī Latvijas vēstniecībā Japānā notika 12.Latviešu mūzikas koncerts, ar kuru tika atzīmēta Japānas - Latvijas Mūzikas asociācijas dibināšanas desmitā gadadiena. Koncertā uzstājās japāņu dziedātāja Masako Sakamoto (Masako Sakamoto), pianistes Kanae Furimoto (Kanae Furimoto) un Joko Koike (Yoko Koike), kā arī vijolniece Asa Širai (Asa Shirai). Koncertā tika izpildīti Lūcijas Garūtas un Jāzepa Vītola skaņdarbi, kā arī Latviešu tautas dziesmas Emīla Melngaiļa, Ilonas Rupaines un Jurjānu Andreja apdarē.Atklājot pasākumu, Latvijas vēstnieks Japānā Normans Penke pateicās par Japānas - Latvijas Mūzikas asociācijas ilggadējo ieguldījumu latviešu mūzikas popularizēšanā un divpusējo kultūras saišu stiprināšanā starp abām valstīm.Koncerti vēstniecībā ir iespējami, pateicoties dāvinājumam - klavierēm, ko vēstniecība saņēma no Japānas - Latvijas Mūzikas asociācijas ar mērķi tās izmantot, lai vēstniecībā organizētu koncertus, kuros tiks izpildīti latviešu skaņdarbi un tā popularizētu latviešu mūziku Japānā. Tāpat ar Japānas - Latvijas mūzikas asociācijas atbalstu Tokijā notiek regulāri latviešu valodas kursi divos līmeņos.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība JapānāFoto: Stock.XCHNG/ Ilustratīvs foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijai jauns goda konsuls Bilbao 18. sept., 17:14

    • Latvijai jauns goda konsuls Bilbao

      • 18. sept., 17:14

      17.septembrī Latvijas vēstniecībā Spānijā vēstnieks Jānis Eichmanis pasniedza ekzekvatūru unkonsulāro patentu jaunajam Latvijas goda konsulam Basku zemē (País Vasco), Kantabrijā(Cantabria), Navarrā (Navarra) un Larjohā (La Rioja) Ignasio Marijam Gomesam Bilbao (Ignacio María Gómez Bilbao). Latvijas goda konsulāts atrodas Bilbao, Spānijā.Latvijas vēstnieks J.Eichmanis un goda konsuls I. M.Gomess pārrunāja vēstniecības un goda konsulāta sadarbību un uzdevumus Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 2015.gada pirmajā pusē.Ignasio M.Gomess dzimis 1972.gadā. Viņš ir advokāts, advokātu un fiskālo padomnieku uzņēmuma "FIRMA FGM" direktors, universitātes lektors maksātnespējas un uzņēmumu restrukturizācijas jautājumos. Precējies, ir trīs bērni.Ziņa un foto autors: Latvijas vēstniecība Spānijas Karalistē

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latviešu bērnu filmas dodas uz kino festivāliem Norvēģijā un Igaunijā 18. sept., 17:07

    • Latviešu bērnu filmas dodas uz kino festivāliem Norvēģijā un Igaunijā

      • 18. sept., 17:07

      Sācies Kristiansandas bērnu filmu festivāls, kurā būs redzamas arī vairākas spēlfilmas un animācijas filmas no Latvijas. Iespēja iepazīstināt Norvēģijas lielākā bērnu kino festivāla skatītājus ar pašu mājās veidotām filmām radusies, pateicoties sadarbībai starp Rīgas Starptautisko kino festivālu (Rīgas SKF), Just film festivālu Tallinā un norvēģu Kristiansandas bērnu filmu festivālu. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības projekts paredz kino festivālu apmaiņu ar aktuālakajām bērnu un jauniešu filmām. Septembrī filmas tiek rādītas Norvēģijā, novembrī - Igaunijā, bet decembrī sadarbības partneru bērnu filmu programma atceļos uz Latviju pirmā Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros.Aizsākot trīs valstu sadarbības projektu, Rīgas Starptautiskais kino festivāls uz Norvēģiju ved jaunāko latviešu filmu izlasi. Kristiansandā šogad būs skatāma daudzviet pasaulē godalgotā Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu, Berlīnes kinofestivālā pirmizrādītās un studijā Animācijas brigāde tapušās īsfilmas Vāsa un Sārtulis, kā arī Nila Skapāna jaunākā plastilīna animācija Spoku stunda. Filmu apmaiņas ietvaros Kristiansandā tiks izrādītas arī jaunākās igauņu animācijas filmas Limonādes stāsts un Miriamas pūķis, kas decembrī būs skatāmas Rīgas SKF norises laikā.Sadarbības programma dod iespēju ne vien popularizēt Latvijā tapušas filmas citu valstu kino festivālos, bet arī parādīt ļoti interesantu starptautisku bērnu filmu programmu kinoteātros Latvijā. Rīgas Starptautiskā kino festivāla direktore Sonora Broka saka, ka šāda iespēja nemaz nenotiek tik bieži: "Mēs vēlamies turpināt savulaik jau veiksmīgi aizsākto bērnu filmu festivāla tradīciju Rīgā, nodrošinot kvalitatīvu un konkurētspējīgu alternatīvu Holivudas, diemžēl, lielākoties klišejiskajam un vienmuļajam piedāvājumam. Ziemeļvalstu bērnu un jauniešu kino ir tuvs un saprotams mūsu mentalitātei. Turklāt mēs aicinām uz Rīgu arī filmu veidotājus, kas klātienē tiksies ar skatītājiem, padziļinot izpratni par filmas veidošanas procesu."Rīgas Starptautiskā kino festivāla laikā no 2. līdz 12.decembrim Bērnu un jauniešu filmu programmas ietvaros tiks izrādītas kā spēlfilmas, tā animācijas no dažādām Ziemeļvalstīm un Igaunijas. Viens no programmas akcentiem nenoliedzami būs zviedru enfant terrible Lūkasa Mudisona, kurš negaidīti pievērsies bērnu kino veidošanai, "We Are the Best!" (Mēs esam labākie!), kas izvirzīta šī gada Eiropas Kinoakadēmijas balvai un pērn pirmizrādīta Venēcijas kino festivālā. Otrs programmas lepnums - Ulrikas Bengts "The Disciple" (Māceklis), ir vizuāli izsmalcināta, dramatiski ļoti spēcīga somu vēsturiskā drāma un Somijas izvirzītā kandidāte Oskara nominācijai.Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā 13.decembrī Rīgā norisināsies Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija un tas ir rosinājis Latvijas kino profesionāļus iespējami daudzveidīgi prezentēt Latvijas kino starptautiskajā vidē. Decembrī Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros notiks Latvijas Nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps 2014", tiks rādīta Eiropas Kino akadēmijas balvai nominēto filmu programma un retrospektīva, Ziemeļeiropas bērnu un jauniešu filmu programma, filmu festivāla 2ANNAS īpaši Rīgas SKF sarūpētas filmu programmas un īpaši scenāristiem veltīts nozares pasākums, kā arī Nacionālā Kino centra sagatavota plaša Rīgas Starptautiskā kino festivāla industrijas programma - lekcijas un radošās darbnīcas pasaules klases kino nozares pārstāvju vadībā. Gada nogalē Rīgā pulcēsies ārvalstu kino profesionāļi, lai ar Latvijas kino industrijas pārstāvjiem veicinātu starptautisku kopprojektu rašanos.Ziņas autors: Kaspars Beķeris, Rīgas Starptautiskā kino festivāla Mediju un sabiedrisko attiecību koordinatorsPublicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Raidījuma "21.gadsimta latvietis" Skotijas referenduma speciālizlaidums 18. sept., 14:33

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Valsts prezidents pasniedz akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekam Moldovā 17. sept., 13:32

    • Valsts prezidents pasniedz akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekam Moldovā

      • 17. sept., 13:32

      15.septembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš svinīgā ceremonijā Melngalvju namā pasniedza akreditācijas vēstules Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Moldovas Republikā Jurim Poikānam. Vēstnieks rezidēs Rīgā.Pasniedzot akreditācijas rakstu, Valsts prezidents akcentēja Latvijas un Moldovas tradicionāli draudzīgo attiecību raksturu un Moldovas lomu Eiropas Savienības Austrumu Partnerības politikas ietvaros. 2015.gada maijā plānotais Austrumu Partnerības samits Rīgā kalpos par atskaites punktu Moldovas un Eiropas Savienības tālāko attiecību attīstībā.Vēstnieks Juris Poikāns apliecināja gatavību strādāt Latvijas - Moldovas divpusējo attiecību un Moldovas - ES dialoga veicināšanas virzienā, īpašu uzmanību pievēršot ekonomisko attiecību, izglītības kontaktu nostiprināšanai, kā arī Latvijas pieredzes nodošanai.J.Poikāns darbu Ārlietu ministrijā uzsāka 1996.gadā, strādājot dažādās ministrijas struktūrvienībās, kā arī diplomātiskajās misijās Krievijā un Baltkrievijā. No 2009. līdz 2010.gadam pildījis vēstnieka pienākumus Slovēnijā, Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā. No 2010. līdz 2011.gadam bijis Latvijas vēstniecības ASV vadītāja vietnieks.Studējis Latvijas Universitātē, Oksfordas Universitātē, Pakistānas Diplomātiskajā akadēmijā, kā arī Džordža Māršala drošība studiju centrā Garmišā - Partenkirhenē (Vācija).Ziņas autors: Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijas Preses un informācijas nodaļaFoto: Valsts prezidenta kanceleja

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Vašingtonā noslēgusies Otrā trimdas latviešu arhīvu, bibliotēku un materiālās kultūras konference 17. sept., 13:23

    • Vašingtonā noslēgusies Otrā trimdas latviešu arhīvu, bibliotēku un materiālās kultūras konference

      • 17. sept., 13:23

      No 11. līdz 13.septembrim ASV galvaspilsētā Vašingtonā norisinājās Otrā trimdas latviešu arhīvu, bibliotēku un materiālās kultūras konference, ko organizēja Amerikas latviešu apvienība (ALA) sadarbībā ar ASV Kongresa bibliotēkas Eiropas nodaļu un Latvijas Republikas vēstniecību ASV.Otrās Trimdas latviešu arhīvu, bibliotēku un materiālās kultūras konferences mērķis bija aktualizēt un turpināt sarunu par trimdas latviešu bibliotēku, arhīvu un materiālās kultūras saglabāšanu. Tās mērķis ir arī veicināt trimdas latviešu vēstures glabātājinstitūciju, Amerikas latviešu organizāciju, sabiedrisko darbinieku un pētnieku sadarbību, kā arī nodrošināt konferences dalībniekiem iespēju papildināt zināšanas. Tā bija laba iespēja uzlabot praktiskās iemaņas arhīvu, bibliotēku un materiālās kultūras glabāšanā.Konference tika atklāta ASV Kongresa bibliotēkas telpās. Tas ir pirmais ASV Kongresa bibliotēkas pasākums kopā ar kādu no ASV dzīvojošām nacionālām kopienām. Konferences atklāšanā dalībniekus uzrunāja ASV Kongresa bibliotēkas vadītājs un vecākais bibliotekārs doktors Džeimss Billingtons (James Billington), Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns, kā arī ASV kongresmenis un Baltijas atbalsta grupas vicepriekšsēdētājs Džons Šimkus (John Shimkus), ASV Kongresa bibliotēkas padomes loceklis un Latvijas goda konsuls Filadelfijā Džons Medveckis (John Medveckis), Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs Jānis Kukainis un ALA priekšsēdētāja Anita Bataraga.Konferences pirmajā dienā dalībnieki varēja iepazīties ar latviešu iespieddarbu un arhīvu kolekcijām ASV Kongresa bibliotēkā, Stenforda Universitātes un Vašingtonas Universitātes bibliotēkās, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Nacionālajā arhīvā. Latvijas vēstniecībā ASV tika atklāta Jāņa Šternberga mākslas darbu izstāde "The Art and Evolution of a Master Printmaker".Otrajā dienā, kas norisinājās Latvijas vēstniecības telpās Vašingtonā, konferences dalībniekus uzrunāja vēstnieks Andris Razāns. Notika diskusijas par pieejamiem resursiem, informācijas avotiem un stratēģiju ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu kopienu pētniecībā. Pieredzē dalījās latviešu sabiedriskie darbinieki ar ilggadēju līdzdalību trimdas laika liecību glābšanā un saglabāšanā.Trešajā konferences dienā, kas norisinājās Vašingtonas Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes telpās, notika praktiskas informācijas apmaiņa arhīvu digitalizācijā, materiālās kultūras saglabāšanā un diasporas latviešu kopienu vēstures rakstīšanā.Konferences dalībnieki apmeklēja arī divas šobrīd Vašingtonā esošās latviešu mākslinieku izstādes: mākslinieka Arta Nīmaņa stikla dizaina izstādi "Latvieša balss stiklā", kas atrodas vēstniecības Mākslas galerijā, kā arī tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes gobelēnu izstādi "Dzintara pavediena virmojums", kas apskatāma Zviedru mājā. Abas izstādes organizētas vēstniecības ASV "Rīga 2014" kultūras programmas ietvaros Vašingtonā.Ziņas un foto autors: Latvijas vēstniecība ASV

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Saliedētības komisija: Valsts budžeta projektā laikus jāparedz finansējums diasporas bērnu vasaras nometnēm 17. sept., 13:08

    • Saliedētības komisija: Valsts budžeta projektā laikus jāparedz finansējums diasporas bērnu vasaras nometnēm

      • 17. sept., 13:08

      Finansējums latviešu diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometnēm ir jāparedz valsts budžeta projektā, nevis jārod no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā tas bijis aizvadītajā un šajā gadā. Tas tika uzsvērts Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē trešdien, 19.septembrī, kurā deputāti pārrunāja finansējuma problēmas iepriekšējos gados latviešu diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometnēm."Jau divus gadus pēc kārtas, valsts budžeta ratiem kratoties pa birokrātijas ceļiem, no tiem izkrīt labas un valstij vajadzīgas iniciatīvas. Mēs aizelsušies skrienam pakaļ ratiem, lai šīs iniciatīvas ieliktu tajos atpakaļ," akcentē Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs, uzsverot, ka jau divus gadus pēc kārtas tā ir bijis ar latviešu diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometnēm, kuras atzītas par labām un vajadzīgām.Komisijas priekšsēdētājs arī informēja, ka gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gan valdība atzinusi - iepriekšējos gados finansējums neticis piešķirts birokrātiska pārpratuma dēļ.Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Aija Bauere, kura mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju un kurš rīko konkursu par diasporas bērnu nometņu organizēšanu, komisijas sēdē informēja - SIF jau šobrīd Finanšu ministrijai ir iesniedzis jaunās politikas iniciatīvas, tostarp iniciatīvu, lai nodrošinātu nometnes latviešu diasporas un Latvijas bērniem.Ziņas autors: Saeimas Preses dienestsFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latviešu centrā "Bērzaine" Freiburgā noslēgusies Eiropas Latviešu apvienības biedru organizāciju sapulce 16. sept., 18:42

    • Latviešu centrā "Bērzaine" Freiburgā noslēgusies Eiropas Latviešu apvienības biedru organizāciju sapulce

      • 16. sept., 18:42

      Latviešu centrā Freiburgā "Bērzaine" šī gada 13.un 14.septembrī notika Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru organizāciju ikgadējā sapulce. Tajā piedalījās latviešu centrālo organizāciju pārstāvji no Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Luksemburgas, Beļģijas, Zviedrijas un Francijas, kā arī pārstāvji no Latvijas Ārlietu un Kultūras ministrijām, un Latvijas Nacionālā kultūras centra.Sapulces laikā tika izvērtēta ELA un tās biedru organizāciju sadarbība ar Latvijas valsts iestādēm, uzklausīti ziņojumi par gada laikā paveikto ārvalstīs dzīvojošo latviešu interešu pārstāvībai, kā arī izglītības, kultūras un citās nozarēs. Par ELA izglītības referentu ievēlēja Mārī Pūli, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā Izglītības nozares priekšsēdi. Sapulces gaitā tika pieņemtas sekojošas astoņas rezolūcijas:1.Aicināt visas latviešu organizācijas un neformālās kopienas Eiropā aktīvi nosodīt Krievijas rīcību Ukrainā, rakstot protesta vēstules savām valdībām, politiskām partijām un medijiem.2.ELA ieskatā Latvijas Republikas Satversme neliedz izveidot atsevišķu vēlēšanu apgabalu Latvijas pilsoņiem ārzemēs, tādēļ ELA aicina Saeimu un politiskās partijas virzīt šo jautājumu tālāk.3.Ņemot vērā 2015.gada 18. līdz 21.jūnijam Briselē plānoto Eiropas Latviešu kultūras svētku apmēru un mērķi pārstāvēt un demonstrēt latviešu kultūru Briselē un visā Eiropā, ELA aicina šos svētkus iekļaut Latvijas prezidentūras ES kultūras programmā.4. ELA aicina Latvijas pilsoņus ārzemēs piedalīties 12.Saeimas vēlēšanās 2014.gada 4.oktobrī.5. ELA aicina valdību turpināt aizsāktās finansiālā atbalsta programmu diasporai, t.sk. atbalstu latviešu skolām, pilsoniskajai līdzdalībai un bērnu nometnēm. Vienlaicīgi ELA aicina šīs programmas nepārslogot ar nesamērīgām birokrātiskām prasībām.6. ELA veicina un atbalsta latviešu jaunatnes aktivitātes, ieskaitot 2014.gada jūlijā notikušā Jaunatnes Foruma turpinājumu un latviešu jaunatnes organizācijas Eiropā izveidošanu. Papildus ELA aicina visās Eiropas latviešu organizācijas izvēlēties savā sastāvā jaunatnes pārstāvi.7. ELA aicina valsts finansiālo atbalstu diasporas skolām iekļaut valsts pamatbudžetā ar vairāku gadu perspektīvu.8. Veidojoties jaunām latviešu biedrībām, kļuvis aktuāls bibliotēku jautājums. ELA iesaka izveidot centralizētu un digitalizētu sistēmu visām Eiropas latviešu bibliotēkām sadarbībā ar Latvijas bibliotēkām.Sapulces centrālais jautājums bija ELA sarīkojumi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā 2015.gada I pusē.ELA mērķis ir Latvijas prezidentūras laikā pievērst lielāku uzmanību jautājumiem un problēmām, kuras skar ārpus savas dzimtenes dzīvojošos cilvēkus. Lai to panāktu, ELA sadarbībā ar partnerorganizācijām citās Eiropas valstīs un Latvijas Ārlietu ministriju veidos divas konferences - 2015.gada janvārī Briselē un maijā Rīgā. Prezidentūras izskaņā 2015.gada 18.līdz 21.jūnijam ELA aicinās Briselē pulcēties latviešu kultūras patriotus no visas Eiropas un pasaules, lai kopīgās aktivitātes svinētu savu latvietību un dalītos priekā par to ar Briseles iedzīvotājiem.ELA biedru organizācijas pateicas Ārlietu ministrijai, Kultūras ministrijai, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai un Latviešu valodas aģentūrai par ciešo sadarbību.Ziņas autors: Lāsma Ģibiete, ELA komunikāciju referenteFoto: Nīls Ebdens

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Ārzemēs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo aptauja gūst plašu atsaucību 16. sept., 08:36

    • Ārzemēs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo aptauja gūst plašu atsaucību

      • 16. sept., 08:36

      4.augustā uzsāktajā ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu aptauja ir guvusi lielu atsaucību, un tajā ir paguvuši piedalīties jau 6000 cilvēku no visas pasaules. Lai dotu iespēju piedalīties arī tiem, kas vasaras mēnešos bija atvaļinājumā vai citu iemeslu dēļ nespēja atrast laiku aptaujai, ir nolemts pagarināt aptaujas termiņu līdz 15.oktobrim. Aptaujas mērķis ir iegūt daudzpusīgu informāciju gan par pēdējās desmitgadēs izbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem, gan par latviešu diasporu kopumā. Līdz šim lielākajā šāda veida aptaujā, kuru īsteno Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (LU FSI) sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultāti, visaugstāko aktivitāti ir izrādījuši Eiropas valstīs - Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā - dzīvojošie latvieši, taču atbildes saņemtas pat no tik tālām valstīm kā Dienvidāfrika, Jaunzēlande, Brazīlija un Ķīna. Aptauja tiek veikta LU FSI pētnieciskā projekta "Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika" ietvaros. Projekta vadītāja Inta Mieriņa informē, ka iegūtie dati jau tagad sniedz bagātīgu analīzes materiālu, kas parāda Latvijas emigrantu ekonomisko aktivitāti un iesakņotību mītnes zemē, kā arī atsedz daudzveidīgās attiecības ar Latviju.Aptaujā aicināts piedalīties ikviens Latvijas valstspiederīgais vai latvietis, kas saistīts ar Latviju, bet pastāvīgi vai daļēji dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Aptaujas anketa ir pieejama interneta vietnē aptauja.migracija.lv.  Anketu veido vairāki tematiskie bloki: pārcelšanās uz dzīvi ārpus Latvijas, apmierinātība ar dažādiem dzīves aspektiem, nodarbinātība un izglītība, attiecības ar Latvijas un mītnes zemes sabiedrību u. c. Rēķinoties ar cilvēku aizņemtību, aptaujas dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja aizpildīt īsāku vai izvērstāku anketas versiju.Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā ir iesaistīti sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projektu organizatoriski un praktiski atbalsta LR Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Pasaules Brīvo latviešu apvienība un citas organizācijas. Informatīvo atbalstu sniedz arī Draugiem.lv, lielākie Latvijas Interneta portāli (Delfi, Inbox, TvNet), diasporas mediji, kā arī daudzi aktīvi un ieinteresēti tautieši ārzemēs.Par Latvijas UniversitātiLatvijas Universitāte dibināta 1919.gadā un ir lielākā un tradīcijām bagātākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kurā studē 15 tūkstoši studentu. Visas vairāk nekā 130 LU īstenotās  studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs un 21 institūtā strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.Ziņas autors: Projekta pētnieks Mārtiņš Kaprāns

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Delna: gandrīz pusei partiju sarakstu līderu ir reputācijas problēmas, virknei milzīgi parādi un aizdevumi 15. sept., 13:08

    • Delna: gandrīz pusei partiju sarakstu līderu ir reputācijas problēmas, virknei milzīgi parādi un aizdevumi

      • 15. sept., 13:08

      Šodien, 15.septembrī Sabiedrība par atklātību - Delna sadarbībā ar sabiedriskās politikas centru Providus un Lursoft iepazīstināja ar informāciju, kas apkopota par Saeimas vēlēšanu sarakstu līderiem, ko būtu noderīgi zināt ikvienam vēlētājam. Tā liecina, ka gandrīz pusei no kandidātiem, kas ir vēlēšanu sarakstu augšgalā, ir atrodami reputācijas traipi viņu līdzšinējā biogrāfijā. Delna uzskata, ka tas var radīt šaubas par kandidātu piemērotību Saeimas deputāta amatam.Apkopota informācija par kandidātiem vēlēšanu sarakstu augšgalāPieredze rāda, ka sabiedrības īsā atmiņa var kļūt par iemeslu, kas palīdz negodprātīgiem politiķiem noturēties amatos vai tikt atkal ievēlētiem, tāpēc Delna jau trešo reizi pirms Saeimas vēlēšanām sadarbībā ar žurnālistiem apkopoja publiski plašsaziņas līdzekļos un datu bāzēs pieejamo informāciju par Saeimas vēlēšanu kandidātiem, kuri vēlēšanās startē partiju sarakstu augšgalā - pirmajā desmitniekā, pieciniekā vai trijniekā atkarībā no partijas lieluma un vēlēšanu apgabala. Ja kandidāta biogrāfijā bija atrodami gadījumi, kas saistīti ar neētisku rīcību, sliktas pārvaldības praksi, nonākšanu interešu konfliktā, iesaisti koruptīvos darījumos vai citos kriminālpārkāpumos, informācija tika publicēta Kandidatiuzdelnas.lv un kandidātam tika piešķirts informatīvs vērtējums sešās kategorijās.Delna analizēja arī to, vai kandidāti ir mainījuši partijas, bijuši naida runas autori vai izcēlušies ar citiem naidīgiem izteicieniem, kā arī apkopoja informāciju par kandidātu ziedojumiem partijām un viņu finansēm. Savukārt Lursoft pirmoreiz pētīja, kādas ir sarakstu līderu sekmes uzņēmējdarbībā, bet sadarbībā ar Providus tika radīts Saeimas deputāta iespējamais "darba sludinājums".Delna: gandrīz pusei sarakstu līderu reputācijas problēmas, virknei milzīgi parādi un aizdevumiKopumā Kandidatiuzdelnas.lv ir apkopota informācija par 10 partiju sarakstu līderiem, kopā 256 kandidātiem jeb aptuveni 22% visu CVK reģistrēto kandidātu. Tā liecina, ka gandrīz pusei no 256 jeb 46% sarakstu līderu ir reputācijas problēmas.Visvairāk kandidātu piešķirti vērtējumi zema vai vidēja riska kategorijā, kas liecina par vairākkārtēju sliktas pārvaldības praksi un neētisku rīcību, kā arī iesaisti interešu konfliktos. Divi kandidāti ierindoti kategorijā "Bīstams", kas liecina par nopietnām apsūdzībām vai saņemtu sodu, viens no tiem ir arī premjera amata kandidāts. Savukārt sarakstu līderu finanses (parādsaistības, aizdevumi un skaidras naudas uzkrājumi) liek uzdot jautājumus par atsevišķu kandidātu iespējamu atkarību no ienākumiem, aizdomīgiem darījumiem vai ienākumu avotiem."Iepazīstoties ar visu sarakstu līderu biogrāfiju, rodas apjausma, ka viena daļa kandidātu nejūt personīgās morāles robežas. Ir virkne kandidātu, kas ir nopietni aptraipījuši savu reputāciju - saņēmuši bargu sodu vai turpina tiesāties, bet tas nekavē viņus kandidēt vēlēšanās," stāsta Gundars Jankovs, Delnas direktors. "Delna uzskata, ka šādu kandidātu nonākšana pie varas var graut uzticību valsts varai, kā arī politiķu godaprātam, tāpēc aicina vēlētājus atbildīgi izsvērt, kurus kandidātus svītrot, bet kuriem likt plusiņu. Kandidatiuzdelnas.lv var palīdzēt pieņemt šo lēmumu. Labi pilsoņi, kuri ignorē vēlēšanas, dod iespēju pie varas tikt ne sev līdzīgiem."Lursoft: jauno partiju līderi biznesā aktīvāki, starp sarakstu līderiem arī maksātnespējīgu uzņēmumu īpašniekiAnalizējot Kandidatiuzdelnas.lv izlasē iekļauto vēlēšanu sarakstu līderus, Lursoft secinājis, ka aktīvāki biznesā ir jaundibināto partiju kandidāti. Savukārt Saeimas kandidāti, kuri politikā darbojas jau ilgāku laika periodu un pēdējos gados bijuši arī deputāta statusā, ir padomājuši par savas uzņēmējdarbības sakārtošanu, vairumā gadījumu uzņēmumu daļas pārrakstot uz savu radinieku vārdiem. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka starp sarakstu līderiem ir arī maksātnespējīgu uzņēmumu īpašnieki."Panākumi uzņēmējdarbībā, tāpat arī prasmes tikt galā ar neveiksmēm, noteikti ir viens no faktoriem, kuru var ņemt vērā, izvēloties, par kuru sarakstu atdot savu balsi Saeimas vēlēšanās, jo fakts, ka persona pie pirmajām neveiksmēm savu uzņēmumu likvidē, lai tā vietā reģistrētu jaunu, var liecināt par nepastāvīgumu un nestabilitāti lēmumu pieņemšanā," skaidro Daiga Kiopa, Lursoft valdes locekle. "Mūsu apkopotā informācija atklāj arī to, ka atsevišķu partiju kandidāti specializējušies un uzņēmējdarbību attīstījuši noteiktās nozarēs." Sīkāk ar Lursoft pētījumu var iepazīties šeit.Sastādīts deputāta "darba sludinājums" - par vēlamajām kompetencēm, darba tikumu, "bonusiem"Vēlētāji ir Saeimas deputātu darba devēji un ar savu balsi izlemj, kuriem no kandidātiem tiks nodrošināts stabils darbs uz četriem gadiem Saeimā. Lai pievērstu tam vēlētāju uzmanību un vairotu vēlētāju atbildību, Kandidatiuzdelnas.lv komanda sadarbībā ar Providus sastādījusi Saeimas deputāta kandidāta "darba sludinājumu", kas palīdz ilustrēt, ko īsti nozīmē deputāta darbs un kāpēc tajā būtu jāstrādā tikai pašiem labākajiem."Saeimas deputāta darbs nav nekāda izklaide - regulāri jāstrādā ar liela apjoma informāciju un jālasa juridiski sarežģīti dokumenti, jāprot vadīt sarunas un meklēt kompromisus pat ar cilvēkiem, kuru viedoklim nepiekrīti," stāsta Iveta Kažoka, Providus pētniece. "Taču deputāta personīgais darba tikums ir uz katra paša sirdsapziņas. Deputāts pats lemj, kā izmantot savu laiku. Novērojumi rāda, ka kāds nestrādā ilgāk par vienu pilnu dienu nedēļā, kamēr cits strādā pat naktīs un brīvdienās, tāpēc ir tik svarīgi, cik čaklus, godprātīgus un kompetentus cilvēkus ievēlēsim." Sīkāk ar deputāta "darba sludinājumu" var iepazīties šeit.Par projektuKandidatiuzdelnas.lv ir bezpartejisks un alternatīvs informācijas avots vēlētājiem, žurnālistiem, studentiem un citiem interesentiem. Mājas lapa bija pieejama sabiedrībai jau pirms 10. un 11.Saeimas vēlēšanām, kā arī pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām šī gada pavasarī. Uz apkopotās informācijas bāzes pēc 11.Saeimas vēlēšanām tika izveidots arī 11.Saeimas uzraudzības portāls Deputatiuzdelnas.lv.Projektu Kandidatiuzdelnas.lv finansiāli atbalsta Atvērtās Sabiedrības Institūts (Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās Sabiedrības Iniciatīvu Eiropai (Open Society Initiative for Europe). Projekta sadarbības partneri informatīvā atbalsta nodrošināšanā ir Lursoft, BNS, Delfi, Ir.lv, Draugiem.lv, kā arī vairāki ārvalstu latviešu mediji un citi partneri.Ziņas autors: Gundars Jankovs, Sabiedrības par atklātību - Delna, Transparency International Latvijas nodaļas direktors

  • Latviesi.com pievienoja rakstu ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" no Latvijas izvirza filmu "Akmeņi manās kabatās" 15. sept., 12:08

    • ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" no Latvijas izvirza filmu "Akmeņi manās kabatās"

      • 15. sept., 12:08

      ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars nominācijai par labāko ārzemju filmu (Best Foreign Language Film Award) pēc Nacionālā Kino centra izveidotās ekspertu komisijas lēmuma izvirzīta Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma Akmeņi manās kabatās.Šogad kā ASV Kinoakadēmijas kritērijiem atbilstošas ekspertu komisijas vērtējumam tika izvirzītas divas Latvijas filmas, kuras pieteica filmu producenti: Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma Akmeņi manās kabatās un Māra Putniņa un Jāņa Cimermaņa filma Džimlai Rūdi Rallalā. Filma Akmeņi manās kabatās tika izvirzīta vienbalsīgi.Spēlfilmas izvērtēja Nacionālā Kino centra izveidotā ekspertu komisija: Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma; LR Kultūras ministres ārštata padomniece Latvijas simtgades programmas sagatavošanas jautājumos Leonarda Ķestere; kino žurnāliste, žurnāla Kino raksti galvenā redaktore Kristīne Matīsa; režisors Jānis Putniņš; Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes locekle Ieva Romanova; Latvijas Televīzijas Filmu sagādes un adaptācijas daļas vadītāja Anna Rozenvalde un 2013. gadā Oskara nominācijai izvirzītās filmas Mammu, es tevi mīlu producente Alise Ģelze."Ekspertu komisija vienprātīgi nonāca pie secinājuma, ka Oskara nominācijai izvirzīsim filmu Akmeņi manās kabatās. Filma jau tikusi starptautiski novērtēta - ieguvusi divas balvas Karlovi Vari starptautiskajā filmu festivālā - Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI balvu, kā arī Ekumēniskās žūrijas īpašo balvu. Turklāt filmai veltītas vairākas daudzinošas recenzijas ārvalstu presē, tai skaitā prestižajā izdevumā The New York Times. Tomēr galvenais pamatojums žūrijas lēmumam ir filmas unikalitāte - tas ir ļoti personisks stāsts, kas cieši savijies ar Latvijas vēstures būtiskiem notikumiem. Filma veidota animācijas tehnikā, kas piesaistīs Oskara komisijas uzmanību, un šķiet, ka šāda tehnika ir arī visvairāk atbilstoša tam sarežģīto un ļoti būtisko tēmu lokam, ko filmā risina Signe Baumane," ar lēmumu iepazīstina ekspertu komisijas priekšsēdētāja Alise Ģelze.Animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās ir patiesos notikumos balstīts stāsts par piecām autores dzimtas sievietēm, Signi pašu ieskaitot - viņu cīņu ar dzīves pārbaudījumiem, depresiju un neprātu. Filmā Latvijas vēstures peripetijas savijas ar personīgiem pārdzīvojumiem un stāstiem par ģimenes noslēpumiem, mīlestību un laulību.Režisore, scenāriste un māksliniece Signe Baumane kopš 1995.gada dzīvo Ņujorkā un ir vienīgā Latvijas režisore, kas ir ASV Kino Akadēmijas biedre. Viņas veidotās animācijas īsfilmas ir tikušas demonstrētas vairāk nekā 200 festivālos visā pasaulē. Filma Akmeņi manās kabatās ir ASV un Latvijas kopražojums, kas tapis ar Nacionālā Kino centra finansiālu atbalstu, un no Latvijas puses to kopproducē studija Lokomotīve.No Latvijas Oskara nominācijai par labāko ārzemju filmu iepriekš izvirzītas šādas filmas: 1992.gadā - Cilvēka bērns (režisors Jānis Streičs), 2008.gadā - Rīgas sargi (režisors Aigars Grauba), 2010.gadā - Amaya (režisors Māris Martinsons). 2011.gadā izvirzītā Seržanta Lapiņa atgriešanās (režisors Gatis Šmits) tehnisku iemeslu dēļ konkursam netika nosūtīta. 2012.gadā tika izvirzīta filma Golfa straume zem ledus kalna (režisors Jevgēņijs Paškevičs), savukārt pērn, 2013.gadā, režisora Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu.ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars nominācijas tiks paziņotas 15.janvārī, balvas pasniegšanas ceremonija notiks 22.februārī.Ziņas autore: Astra Spalvēna, Latvijas filmu nozares informācijas vadītājaPublicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Zinību diena Navanas Latviešu bērnu un jauniešu apvienībā "Impulss" 12. sept., 13:02

    • Zinību diena Navanas Latviešu bērnu un jauniešu apvienībā "Impulss"

      • 12. sept., 13:02

      Mums impulss visiem viens - dzīvojot  ārpus Latvijas, mācīties un pilnveidot savu dzimto latviešu valodu, izzināt un kopt latviešu tautas tradīcijas un aktīvi piedalīties Latviešu Biedrības Īrijā rīkotajos pasākumos.6.septembra saulainajā dienā, priecīgā svētku atmosfērā, Navanas un tās apkārtnes latviešu bērni un vecāki bija sapulcējušies uz nedēļas nogales skoliņas "Impulss"Zinību dienu!Skoliņas dārzā, sasveicināšanās aplī, bērni iepazīstināja ar sevi, saviem vecākiem un pastāstīja, kā kuram veicies vasaras brīvlaikā.Skolas zālē, izskanot Latvijas valsts himnai, skolas pārzine Inga Zvirgzdiņa nolasīja skolas direktores Ingunas Grietiņas apsveikumu no Briseles un skolas skolotājas Marita Levica un Marita Danne teica apsveikuma vārdus skolēniem, vecākiem un pastāstīja par jaunā mācību gada nodarbību plānojumu un iecerēm,īstenojot skolas programmu un mērķus.Jaunajā mācību gadā mūsu skoliņas draudzīgajam kolektīvam ir piebiedrojusies jauna ,fantastiska skolotāja - Laura Karele. Laura vadīs nodarbības pašiem mazākajiem skolēniem vecuma grupā no 3 līdz 6 gadiem. Laurai ir lieliska darba pieredze ar bērniem, darbojoties un mācot skolēnus Ķīnas skolā.Uz Zinību dienu ciemos bija atbraukusi Indra Jākobsone - Latviešu Kultūras dienu Saimniece. Indra pateicās Navanas skoliņas bērniem par aktīvu darbošanos "Rīga ēd" stendā, kurā Dublinas iedzīvotājiem un viesiem, dažādo gardumu vidū tika piedāvāts arī īstas latviešu rupjmaizes kārtojums,kurš visiem ļoti garšoja.Indra cienāja bērnus ar līdzatvestajiem "sirdspīrāgiem" un par godu viņai (jo, kā izrādījās - Indra Kultūras dienās netika nogaršojusi rupjmaizes kārtojumu!) galdā tika likts garšīgais latviešu saldēdiens ar īsto "Lāču"rupjmaizi un Latvijas brūkleņu ievārījumu!Mūsu pastāvīgā atbalstītāja - Elita Krūmiņa, arī šoreiz dāvināja bērniem skaistas, pašdarinātas dāvanas un visi varēja cienāties ar LIR saldumu fabrikas garšīgajām konfektēm!Pateicoties Latvijas valsts IZM līdzfinansējumam, Navanas Latviešu bērnu un jauniešu apvienības "Impulss" skolotājām, bērniem un viņu vecākiem skoliņa ir veiksmīgi un radoši sākusi jauno mācību gadu!Novēlēsim mums visiem un pārējām Īrijas Latviešu nedēļas nogales skolām izturību, darba prieku un radošu veiksmi izglītības jomā!Raksta autore: Inga ZvirgzdiņaPublicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Šodien sākas ārpolitikas un drošības forums "Rīgas konference 2014" 12. sept., 12:36

    • Šodien sākas ārpolitikas un drošības forums "Rīgas konference 2014"

      • 12. sept., 12:36

      Ar spraigām diskusijām šodien sāksies viens no Ziemeļeiropā nozīmīgākajiem ārpolitikas un drošības politikas forumiem - "Rīgas konference 2014", kurš Rīgā norisināsies jau devīto gadu pēc kārtas. Vairāk kā 420 dalībnieku, tostarp augsta ranga amatpersonas, ministri, diplomāti, eksperti un mediju pārstāvji no 35 valstīm pulcēsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā - Gaismas pilī, lai divu dienu laikā diskutētu par šī brīža pasaules notikumiem un aktualitātēm drošības politikā.Ar īpašu uzrunu konferenci atklās Latvijas Republikas premjerministre Laimdota Straujuma, savukārt pirmajā diskusiju panelī OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurrija (Angel Gurria), Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs, Saksijas - Anhaltes Finanšu ministrs, Starptautiskās Ekonomikas katedras vadītājs Otto von Guericke Universitātē Karls-Heinzs Paks (Karl-Heinz Paqué), Seima deputāts un bijušais Lietuvas Ministru prezidents Andrius Kubilius spriedīs par to, kā Eiropai pielāgot globālo konkurētspēju krīzes radītos un paaugstināta riska apstākļos.Konferences laikā divu dienu garumā tiks diskutēts par Krievijas izvērsto agresiju pret Ukrainu un šī konflikta iespējamām sekām; eksperti dalīsies viedoklī par aizvadīto NATO Velsas samitu, gaidāmo Rīgas Austrumu Partnerības samitu un pārmaiņām, ko tas varētu nest; tiks analizēti izaicinājumi vienota enerģijas tirgus izveidē Eiropā, kā arī apspriesta populisma, nacionālisma un ekstrēmisma ietekmes palielināšanās. Vienlaikus, uzsvars tiks likts arī uz sankciju izraisītajām ekonomiskajām un finanšu sekām, kuras var būtiski sasvērt pasaules varas kausus.Visiem interesentiem būs iespēja vērot konferences tiešraidi tās oficiālajā mājas lapā www.rigaconference.lv, kā arī portālos Delfi.lv un LA.lv, Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas mājas lapās. Tāpat video tiešraide skatītājiem būs sarūpēta Lattelecom interaktīvās televīzijas un Lattelecom interneta televīzijas 1.kanālā, kā arī veselu nedēļu paneļdiskusiju ieraksti būs pieejami Lattelecom TV arhīvā.Tiešraides dalībnieki ir aicināti piedalīties konferences diskusijās un apmainīties ar viedokļiem sociālajos tīklos Twitter un Facebook, kā arī uzdot jautājumus paneļdiskusiju dalībniekiem. Konferences darba valoda - angļu.Šodien darbu atsāk arī piektā ekspertu grupas tikšanās - "Rīgas Process", kuras tēma šogad ir "Analizējot ES pieeju tās Austrumu kaimiņattiecībām". Amerikas Savienoto Valstu Vācijas Māršala fonda rīkotā ekspertu sanāksme veidota, lai pētītu ES stratēģijas un spēju veidot stipras un uzticamas attiecības ar Austrumu kaimiņiem un veicinātu to pāreju uz demokrātiju un brīvo tirgus ekonomiku. Pasākums apvieno vairāk kā divdesmit Eiropas valstu ekspertus, akadēmiķus, viedokļu līderus un pārstāvjus no korporatīvā sektora. 2014. gada programma ietver divas "Rīgas Procesa" ekspertu grupas tikšanās un to sagatavotu gala ziņojumu.Ar papildu informāciju par konferenci, programmu un dalībniekiem iespējams iepazīties "Rīgas konferences 2014" mājas lapā: www.rigaconference.lv.Par "Rīgas konferenci 2014""Rīgas konference 2014" ir viens no nozīmīgākajiem drošības politikas un ārpolitikas forumiem Ziemeļeiropā, kas šogad notiek 12. un 13.septembrī. Konference jau devīto gadu pēc kārtas pulcēs vairāk nekā 35 valstu vadītājus, ministrus, diplomātus, ekspertus, akadēmiķus un žurnālistus. Šogad par konferences norises vietu ir izvēlēta Latvijas Nacionālā bibliotēka (Mūkusalas ielā 3) - Gaismas pils.Konferenci organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju. Konferences norisi atbalsta Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), Konrāda Adenauera fonds, ASV Vācijas Maršala fonds (Black Sea Trust for Regional Cooperation), Sorosa Fonds - Latvija, Baltijas-Amerikas Brīvības Fonds, ASV vēstniecība Latvijā, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Latvijas Nacionālā Bibliotēka, Rīgas Dome, Lielbritānijas vēstniecība Latvijā, VAS "Latvijas Dzelzceļš", Gruzijas vīnu darītava "Alverdi" un Latvijas un Gruzijas tirdzniecības un investīciju attīstības aģentūra. Īpašie sadarbības partneri: Audi oficiālie dīleri Latvijā - Moller Auto Rīga un Moller Auto Lidosta, Latvenergo koncerns un Lattelecom. Informatīvais atbalsts: LETA, Diena, DELFI un Latvijas Avīze.Ziņas autors: Jevgeņija Petjukeviča, "Rīgas konference 2014" Mediju koordinatorePublicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Gotlandē atzīmē 70 gadus, kopš tur Otrā pasaules kara izskaņā ieradās baltiešu bēgļu laivas 12. sept., 12:24

    • Gotlandē atzīmē 70 gadus, kopš tur Otrā pasaules kara izskaņā ieradās baltiešu bēgļu laivas

      • 12. sept., 12:24

      13.septembrī Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis piedalīsies piemiņas ceremonijā Slītes ostā, Gotlandē, atzīmējot 70 gadus, kopš tur Otrā pasaules kara izskaņā ieradās baltiešu bēgļu laivas.1944.gada rudenī, bēgot no kara un izsūtīšanas, tūkstošiem Baltijas valstu iedzīvotāji devās laivās pāri Baltijas jūrai, nonākot Gotlandes krastos. Šī notikuma 70.gadadiena tiks atzīmēta 13.septembrī Slītes ostā ar izbraucienu jūrā Zviedrijas robežsardzes kuterī KVB 047. Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis un Latvijas goda konsuls Gotlandē Egils Linge (Egil Linge) nolaidīs jūrā vainagus tiem, kas krastu tolaik nesasniedza.Ceremonijā piedalīsies arī igauņu kopienas un vēstniecības pārstāvji, Gotlandes gubernatore Sesilija Šelīna Seidegorde (Cecilia Schelin Seidegård), Gotlandes lēņa pārvaldes priekšsēdētājs Oke Svensons (Åke Svensson), Gotlandes bīskaps Svens Bernhards Fasts (Sven Bernhard Fast), pārstāvji no pašvaldības, kā arī citām vietējām organizācijām.Septiņdesmitgade tiks atzīmēta arī Stokholmā 27.septembrī ar koncertu un aizlūgumu Jēkaba baznīcā, kurā piedalīsies Stokholmas Latviešu koris. Vistiešākās tā laika liecinieces - zviedra Dāvida Holmerta (David Holmert) fotogrāfijas - tiks izstādītas Stokholmas Igauņu namā un izstādes atklāšana paredzēta 18.septembrī.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība StokholmāFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Notiks PBLA otrā kultūras konference 12. sept., 12:19

    • Notiks PBLA otrā kultūras konference

      • 12. sept., 12:19

      6.-7.oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks PBLA Kultūras fonda otrā kultūras konference "Latvija ārpus Latvijas. Kultūra, vēsture, emigrācija un nacionālā identitāte".Kopš pirmās kultūras konferences pagājuši tieši desmit gadi. Latvijā un pasaulē ir daudz kas noticis. Būtiski mainījusies arīdzan latviešu sabiedrība zemēs, kurās dzīvo mūsu tautieši. Ir svarīgi noskaidrot, ar kādiem jautājumiem šodien saskaras latviešu diaspora ASV, Austrālijā, Kanādā un Eiropā latviskās kultūras un valodas uzturēšanā un nacionālās izglītības jomā. Kādas novitātes parādās literatūras, teātra, tēlotājas un lietišķās mākslas un mūzikas laukā? Kādas pārmaiņas piedzīvojuši dziesmu svētki diasporā un Latvijā? Ar kādām problēmām sastopas nacionālās identitātes saglabāšanā mūsdienu apstākļos? Kā notiek sadarbība Latvijas valstij ar latviešu sabiedrību citās valstīs? Daudzās zemēs rodas jauna latviešu sabiedrība, ko veido pēdējos gadu desmitos izbraukušie no Latvijas. Kādi jautājumi paceļas viņu vidū latvietības uzturēšanā un kultūras apmaiņā. Noteikta loma ir arī interneta videi savstarpējā saziņā starp tautiešiem visā pasaulē.Visus šos jautājumus pārrunās un pētīs diasporas un Latvijas kultūras darbinieki un zinātnieki. Īpaši gaidīta ir jauno zinātnieku uzstāšanās - viņu skatījums un izvērtējums notiekošajā un emigrācijas vēsturē var būt negaidīts un jauns.Konferences laikā notiks koncerti Cēsīs un Rīgā. Būs apskatāmas šai konferencei sagatavotas izstādes, kā arī notiks vairāku grāmatu atvēršanas svētki.Vairāk par konferenci var uzzināt un pieteikties dalībai konferencē PBLA Rīgas biroja mājas lapā pbla-latvija@pbla.lv, kā arī pa telefonu +371 67282980.Ziņas autors: Baiba Kauliņa, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste - mājaslapas redaktoreLogo autors: Guntis Švītiņš

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Raidījums "21.gadsimta latvietis" par Tēvu dienu 12. sept., 11:31

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas filmas "Miglā" un "Pretrunīgā vēsture" saņem apbalvojumus Varšavā 11. sept., 16:06

    • Latvijas filmas "Miglā" un "Pretrunīgā vēsture" saņem apbalvojumus Varšavā

      • 11. sept., 16:06

      9.septembrī Varšavā notikušajā Starptautiskā Vēsturisko un militāro filmu festivālā balvas saņēma divas filmas no Latvijas.Mākslas filmu kategorijā balvu "Bronzas zobens" saņēma Sergeja Lozņicas filma "Miglā" (In the Fog), savukārt dokumentālo filmu kategorijā balvu izpelnījās Ināras Kolmanes 2010.gada filma "Pretrunīgā vēsture" (Controversial History).Varšavas Starptautiskais Vēsturisko un militāro filmu festivāls norisinās jau piekto gadu pēc kārtas. Šogad no Latvijas kopumā bija pieteiktas sešas filmas. Festivāla balvas ir apliecinājums Latvijas kino industrijas darbinieku augstajai darba kvalitātei.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība PolijāPublicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Darbu uzsāks pirmais Latvijas vēstnieks Pakistānā Igors Apokins un pirmais Latvijas vēstnieks Singapūrā Pēteris Vaivars 11. sept., 16:00

    • Darbu uzsāks pirmais Latvijas vēstnieks Pakistānā Igors Apokins un pirmais Latvijas vēstnieks Singapūrā Pēteris Vaivars

      • 11. sept., 16:00

      11.septembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš svinīgā ceremonijā Melngalvju namā pasniedza akreditācijas vēstules pirmajam Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Singapūras Republikā Pēterim Vaivaram. Vēstnieks rezidēs Rīgā, informē Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijas Preses un informācijas nodaļa.Singapūrai ir pieaugoša loma Dienvidaustrumāzijas reģionā, kas nostiprina ekonomisko un politisko lomu. Latvijas vēstnieka nozīmēšana sekmēs jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Līdz šim Latviju Singapūrā pārstāv goda konsuls Dzengteks Lovs (Jeng-tek Low). Nerezidējošā vēstnieka nozīmēšana ir gan augstāka Latvijas diplomātisko pārstāvniecība Singapūrā, gan arī jauns diplomātisko attiecību līmenis. Latvijai ir iecere 2017.gadā atvērt vēstniecību Singapūrā.P.Vaivars darbu Ārlietu ministrijā uzsāka 1992.gadā Ziemeļeiropas valstu nodaļā, no 1995.gada līdz 1997.gadam ir bijis pirmais sekretārs Latvijas vēstniecībā Somijā. Diplomātiskās karjeras laikā P.Vaivars ir bijis vēstnieks Ukrainā, nerezidējošais vēstnieks Rumānijā un Moldovā, Serbijā un Melnkalnē, kā arī Korejas Republikā. No 2000.gada līdz 2006.gadam P.Vaivars ir bijis Ārlietu ministrijas Administratīvi juridiskās direkcijas valsts sekretāra vietnieks, savukārt no 2006.gada līdz 2013.gadam Latvijas vēstnieks Japānā. Šobrīd P.Vaivars ir Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks - administratīvais direktors. P.Vaivars ir saņēmis vairākus Latvijas apbalvojumus par ieguldījumu Latvijas diplomātisko attiecību veicināšanā.Šodien Valsts prezidents Andris Bērziņš pasniedza akreditācijas vēstules arī pirmajam Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Pakistānas Islāma Republikā Igoram Apokinam, informē Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijas Preses un informācijas nodaļa.Pakistānai ir būtiska loma Dienvidāzijas stabilitātes nodrošināšanā. Strauji pieaugusi visa reģiona ekonomiskā izaugsme un jaunu sadarbības iespēju potenciāls.Latvijas vēstnieka Pakistānā nozīmēšana ir būtisks solis abu valstu diplomātiskajās attiecībās. Pakistānai ir nerezidējošie vēstnieki Latvijā kopš 1999.gada. Latvijas nerezidējošā vēstnieka nozīmēšana veicinās politiskā dialoga tālāku attīstību, radot plašākas iespējas sadarbībai ekonomikas un kultūras jomās.Igors Apokins darba gaitas Ārlietu ministrijā uzsāka 1993.gadā. Diplomāta karjeras laikā ir bijis Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Uzbekistānas Republikā, kā arī nerezidējošais vēstnieks Kirgizstānas Republikā. Šobrīd speciālo uzdevumu vēstnieks I. Apokins ir nerezidējošais vēstnieks Tadžikistānas Republikā, Turkmenistānas Republikā, kā arī Afganistānas Islāma Republikā.Foto: Valsts prezidenta kanceleja

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Nezināms raksts 11. sept., 15:56

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Beļģijā sveic Latvijas Speciālo Olimpisko spēļu dalībniekus 11. sept., 15:51

    • Beļģijā sveic Latvijas Speciālo Olimpisko spēļu dalībniekus

      • 11. sept., 15:51

      9.septembrī Latvijas vēstniecības darbinieki Beļģijā, Bohautas pilsētas domē, tikās ar Latvijas komandu, kura ieradusies, lai no 13. līdz 19.septembrim Antverpenē piedalītos Speciālajās Vasaras Olimpiskajās spēlēs. Bohautas pilsētas birģermeistars Kuns Tsijness (Koen T’Sijnes) izteica gandarījumu uzņemt savā pilsētā Latvijas delegāciju un uzsvēra Speciālo Olimpisko spēļu nozīmīgumu katra tur iesaistītā dalībnieka - sportista, atbalstītāja, brīvprātīgo palīgu un organizatoru dzīvē. K.Tsijness uzsvēra, ka šajās sacensībās Bohautas iedzīvotāji jutīs līdzi gan savas pilsētas pārstāvim Beļģijas komandā, gan savu viesu - Latvijas atlētiem.Latvijas delegācijas vadītāja Gaļina Kaņejeva visu sportistu un pavadītāju vārdā izteica pateicību Bohautas pilsētai, kura  sporta spēļu laikā būs latviešu sportistu mājvieta. Viņa uzsvēra, ka šiem jauniešiem no Latvijas, kuru ikdiena aizrit internātskolā, atrauti no ģimenēm vai bērnu namos, iespēja piedalīties pasaules mēroga sacensībās un doties ārpus savas valsts, ir notikums, kas viņu atmiņā paliks uz mūžu.2014.gada Vasaras Speciālās Olimpiskās spēles, kuras pirmo reizi sarīkotas 1968.gadā, šogad notiek Beļģijā, Antverpenē. Tās vieno sportistus ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Šogad sacensībās piedalīsies 58 valstu komandas ar kopumā 2000 sportistiem.Latviju pārstāv 24 sportisti, kuri piedalīsies peldēšanas, galda tenisa, futbola un vairākās vieglatlētikas disciplīnās.Ziņas un foto autors: Latvijas Republikas vēstniecība Beļģijā 

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Briselē atklāj izstādi "Itālija latviešu mākslinieku skatījumā" 11. sept., 15:47

    • Briselē atklāj izstādi "Itālija latviešu mākslinieku skatījumā"

      • 11. sept., 15:47

      10.septembrī Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā tika atklāta izstāde "Itālija latviešu mākslinieku skatījumā" par godu Itālijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē.Izstādē pārstāvēti 22 gleznotāji no Latvijas, gan vecmeistari - Jāzeps Pīgoznis un Ivars Heinrihsons, gan arī jaunākās paaudzes mākslinieki - Ansis Butnors u. c.Izstādes kuratore Agija Sūna raksturojot ekspozīciju atzīst: "Itālijai piemīt sava gaisma un krāsa, unikāls šarms un spilgta identitāte. Katra glezna radusies kāda neaizmirstama mirkļa vai pārdzīvojuma iespaidā. Reizēm tā ir vīzija par redzēto - kā Edvarda Grūbes, Intas Celmiņas, Kārļa Siliņa vai Madaras Gulbis gleznās. Līgas Jukšas darbs ir sapnis par valsti, kurā gribas nokļūt."Izstādes atklāšanā piedalījās pastāvīgie pārstāvji un vēstnieki ES, Latvijas pārstāvniecības sadarbības partneri, īpaši no Itālijas pārstāvniecības, kā arī darbinieki no ES institūcijām. Izstādes atklāšanā klāt bija arī Briselē dzīvojošie latvieši.Izstāde būs apskatāma līdz 2015.gada janvārim.Ziņas un foto autors: Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Kārlis Ķirsis no ASV dibina stipendiju un palīdz uzsākt mācības Latvijas jauniešiem 11. sept., 10:11

    • Kārlis Ķirsis no ASV dibina stipendiju un palīdz uzsākt mācības Latvijas jauniešiem

      • 11. sept., 10:11

      "Paldies par rūpēm, pūlēm un atbalstu," teic Vītolu fonda ziedotājs Kārlis Ķirsis no ASV, dibinot stipendiju savu vecāku Vilmas un Jēkaba Ķiršu piemiņai un ar pateicību pieminot visus labos cilvēkus - gan radiniekus, gan draugus, gan skolotājus, kas viņam savulaik palīdzējuši izvēlēties pareizo ceļu un izskoloties, kļūstot par izglītotu un veiksmīgu cilvēku.Kārlis Ķirsis dzimis 1942.gadā 25.oktobrī Jelgavā. Viņa tēvs nāca no trūcīgas ģimenes, taču, pateicoties savai uzņēmībai un centībai, bija nopelnījis stipendiju studijām Latvijas universitātē. Jau bērnībā vecāki Kārlim un viņa brālim Valdim allaž bija paraugs, jo ģimenē augstu vērtētas tika zināšanas un strādātgriba. Tēvs dēliem deva "gaišu galvu", bet māte iemācīja izvirzīt katram savu mērķi un paļauties tikai uz savu gribu un varēšanu, lai sasniegtu iecerēto. Tēvs veica mežziņa pienākumus Skrundā, taču karš izpostīja daudzus sapņus un ieceres, un nācās doties trimdā.Ģimene nokļuva bēgļu nometnē Pinebergā, bet 1949.gadā izceļoja uz ASV un apmetās uz dzīvi Bostonā. Dēli piepildīja vecāku sapņus - dēls Valdis izskolojās par architektu, bet Kārlis absolvēja Ziemeļaustrumu universitāti Bostonā un Kolumbijas universitāti Ņujorkā.1972.gadā viņš ieguva maģistra grādu uzņēmējdarbībā un kopā ar partneri 1978.gadā dibināja firmu World Steel Dynamics.Studējot Kolumbijas universitātē, Kārlis satika Margo un tika nodibināta ģimene, kurā izaudzināti un augstskolā izskoloti divi bērni - Marta, strādā un dzīvo Ņujorkā, un Kārlis, kurš kļuvis par veiksmīgu advokātu un tagad dzīvo Londonā.Savstarpējā cieņā un mīlestībā pavadīti daudzi gadi, taču vēl joprojām abus dzīvesbiedrus vieno prieks par dzīvi un vēlme palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams.2014.gada jūlijā Latvijā nodibināta stipendija viņa vecāku piemiņai. Pats ziedotājs saka: "Ar šo stipendiju vēlos palīdzēt uzsākt savu ceļu arī kādam Latvijas jaunietim." Ar Vilmas un Jēkaba Ķiršu piemiņas stipendiju studijas uzsāks Reinis Dzenis no Ķeguma, kas ir iestājies Rīgas Techniskajā universitātē, Datorsistēmu studiju programmā, un Rūta Pickaine no Valmieras, kas arī studēs Rīgas Techniskajā universitātē, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē, Materiālu technoloģiju un dizainu.Savā vēstulē viens no topošajiem stipendiātiem Reinis dalījās savās pārdomās par piešķirto stipendiju:"Vēl šovasar visticamākais variants bija tas, ka es nevarēšu atļauties augstskolu, man būtu nācies gaidīt līdz laikam, kad brālis pabeigtu augstskolu un atrastu darbu, lai arī es varētu iegūt augstāko izglītību. Tā kā no Vītolu fonda bija atnākusi ziņa, ka es esmu palicis iespējamo stipendiātu sarakstā, es tomēr pieteicos uz studiju programmām, kuŗās vēlētos mācīties. Un pateicoties Jums, Ķirša kungs, divas dienas pirms termiņa beigām man piešķīra stipendiju, lai es varētu mācīties augstskolā. Tagad es varēšu atļauties gan braukšanu, gan atvieglotu pārtikšanu. Es un mana ģimene neaizmirsīsim Jūs un palīdzību, kuru Jūs mums sniedzat. Liels paldies!"Reiņa sapnis studēt ir piepildījies, bet vēl 45 jaunieši tic, kas spēsim viņiem palīdzēt…Vītolu fonds palīdz spējīgiem, bet maznodrošinātiem jauniešiemVītolu fonds piešķiŗ savas un pārvalda citu ziedotāju stipendijas. Vītolu fondā ir iekļautas 32 organizāciju stipendijas,142 uzņēmumu stipendijas, 100 stipendijas no neaizskaramā kapitāla procentiem, 60 fondu stipendijas, 190 privātpersonu stipendijas. Pašlaik vēl trūkst 45 stipendijas.2014./2015.mācību gadā atbalsts studijās nepieciešams 247 jauniešiem. No šajā gadā stipendijām pieteiktajiem kandidātiem, 28 ir no daudzbērnu ģimenēm (vislielākais bērnu skaits ģimenē ir 11). Savukārt trūcīgākā ģimene var atļauties tikai 35 eiro uz cilvēku mēnesī.Gada stipendija ir 2,000 eiro. Aicinām dibināt savas stipendijas Latvijā.  Raksta autore: Vita Diķe, Vītolu fonds Foto: Stock.XCHNGRaksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Latvija Amerikā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Sāks filmēt stāstu par latviešu sportistu Amerikā, kurš veica 4200 jūdzes garu ceļojumu ar skrituļslēpēm 10. sept., 17:07

    • Sāks filmēt stāstu par latviešu sportistu Amerikā, kurš veica 4200 jūdzes garu ceļojumu ar skrituļslēpēm

      • 10. sept., 17:07

      Dokumentālā filma "A to B Rollerski" būs stāsts par ambiciozu un apbrīnojamu 4200 jūdzes garu ceļojumu ar skrituļslēpēm no Arktikas līdz Meksikai 90 dienās, ko 1988.gadā veica latviešu sportists Raimonds Dombrovskis.9.septembrī producentu grupa Look at Riga sadarbībā ar radošo apvienību Moodwork de-vusies uz ASV, lai kopīgi ar filmas galveno varoni Raimondu Dombrovski, vēlreiz izdzīvotu šo pašu stāstu, apmeklējot tās pašas vietas, atklātu atšķirības un līdzības cilvēkos, vietās un piedzīvojumos 26 gadu šķērsgriezumā.Jāatzīmē, ka augustā filmēšanas komandai pievienojies operators Matīss Spaile, kurš ik-dienā sevi apliecina VFS Films, bet dotajā mirklī ir motivēts atrast īstos paņēmienus, lai veiksmīgi spētu vizuāli parādīt Raimonda piedzīvojumus Ziemeļamerikā. "Pats esmu bijis vairākkārtējais Latvijas Čempions biatlonā un pārstāvējis Latviju Pasaules Čempionātos junioriem. Līdz ar to skrituļslēpošana un garās stundas treniņos man ir labi pazīstamas. Sajūtas un domas, kādas rodas šādos braucienos, centīšos parādīt pēc iespējas labāk, lai cilvēki spētu sajust skrituļslēpošanas burvību. Paralēli tam ar nepacietību gaidu iespēju izdzīvot stāstus un notikumus, kuri mūs gaida nu jau okeāna otrā pusē," tā Matīss.Filmēšanas darbi ASV norisināsies no š.g. 11.septembra līdz 15.oktobrim. Uzfilmētais ma-teriāls būs kā papildinājums 1988. gada piedzīvojumam, no kura saglabājušās apmēram 20 stundas video materiāla, kas veidos filmas pamatus.Filmu plānots nodot skatītāju vērtējumam 2015.gada maijā."A to B Rollerski" projekts ir pieteikts starptautiskās finansēšanas vietnē Kickstarter, kur, sākot ar 9.septembri, 30 dienas būs iespējams iesaistīties projektā, ziedojot līdzekļus fil-mas tapšanai, pretī saņemot dažāda veida pateicības.Raimondu atbalstīt var šeit: https://www.kickstarter.com/projects/1267697365/a-to-b-rollerski?ref=discovery.Ziņas autore: Elīna PundurePublicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latviešu centrā "Bērzaine" Freiburgā notiks gadskārtējā Eiropas Latviešu apvienības biedru organizāciju sapulce 09. sept., 06:50

    • Latviešu centrā "Bērzaine" Freiburgā notiks gadskārtējā Eiropas Latviešu apvienības biedru organizāciju sapulce

      • 09. sept., 06:50

      Nedēļas nogalē, 13.un 14.septembrī Vācijas Federatīvajā Republikā latviešu viesu namā "Bērzaine", kas atrodas Freiburgā, notiks gadskārtējā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru organizāciju sapulce. Tās laikā tiks pārrunāta ELA darbība kopš 2013.gada septembra, arī sadarbība ar Latvijas valdību, uzklausīti biedru organizāciju ziņojumi, izvērtētas ELA saimnieciskās lietas un lemts par ELA nākotnes darbības virzieniem un budžetu 2015. gadam. Īpašie darba kārtības jautājumi būs par ELA sadarbību ar Latvijas valdību Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā kontekstā un Eiropas Latviešu kultūras svētkiem, kuri notiks Briselē 2015.gada 18. - 21.jūnijā. Uz biedru sapulci kā viesi uzaicināti Latvijas Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas un Latviešu valodas aģentūras pārstāvji.  Biedru organizāciju sapulci ievadīs ELA prezidija tikšanās 12. septembrī plkst.18.00. ELA pārstāvis Freiburgā un sanāksmes praktiskais izkārtotājs ir Indulis Bērziņš, Daugavas Vanagu Vācijā valdes priekšsēdētājs. Ziņas autore: ELA komunikāciju referente Lāsma Ģibiete

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Japānas pilsētā Numadzu norisinās Latvijas nedēļa 09. sept., 06:35

    • Japānas pilsētā Numadzu norisinās Latvijas nedēļa

      • 09. sept., 06:35

      No 7. līdz 11.septembrim Šidzuokas (Shizuoka) prefektūras Numadzu (Numazu) pilsētā notiek Latvijas nedēļa, kuras laikā pilsētas iedzīvotājiem sniegta iespēja iepazīt Rīgas pilsētas Tautas lietišķās mākslas meistaru izstādi "Rīgas meistari", Latviešu Dziesmu un deju svētkiem veltītu fotoizstādi un latviešu tautas tradīcijas. Latvijas nedēļas ietvaros vairākos veikalos būs iespējams iegādāties un iepazīt dažādus Latvijas ražotāju preču izstrādājumus.7.septembrī notika Latvijas nedēļas atklāšanas pasākums, kurā Latvijas vēstnieks Japānā Normans Penke Numadzu pilsētas kultūras centrā sniedza prezentāciju par Latviju un Rīga 2014 plašo kultūras programmu. Atklāšanas pasākuma viesiem tika sniegta iespēja iepazīt latviešu tautas dziesmas, ko latviešu valodā izpildīja soprāni Reika Kiošima (Reika Kioshima) un Čihiro Kona (Chihiro Kon).Latvijas nedēļas pasākumi Numadzu pilsētā tiek organizēti ar Latvijas preču veikala Riga Collection īpašnieka Jodžiro Kavašimas (Yojiro Kawashima) un Latvijas-Japānas skautu sadarbības programmas Japānā dibinātāja Jasuhiko Kavašimas (Yasuhiko Kawashima) atbalstu.Ziņa autors: Latvijas Republikas vēstniecība JapānāFoto: Stock.XCHNG