Latviesi.com

  • * Uzzini par latviešu aktivitātēm savā apkārtnē visā pasaulē * Seko latviešu un latviešu organizāciju aktivitātēm * Piedalies ar savu sakāmo

  • Latviesi.com pievienoja rakstu LELBA labdarības projektā "Priecīgas pēdas" ar jauniem apaviem iepriecina 415 kurzemniekus 11:13

    • LELBA labdarības projektā "Priecīgas pēdas" ar jauniem apaviem iepriecina 415 kurzemniekus

      • 11:13

      Latviešu evanģēliski luteriskās baznīcas Amerikā Jaunatnes nozares labdarības projekts "Priecīgas pēdas" atbalstīja bērnus un pieaugušos Kurzemē ar jauniem apaviem un arī zeķēm. Kopumā ieņemtie līdzekļi projektam ir bijuši $47,000 USD. Vairums ienācis no walk-a-thon pasākumiem 15 pilsētās - Mineapolē, Otavā, Denverā, Filadelfijā, Sietlā, Hamiltonā, Vašingtonā, Demoinā, Bostonā, Indianapolē, Kalamazū, Toronto, Lansingā, Milvokos un Melburnā (AUS). Kopumā tika atbalstīti 415 kurzemnieki. 255 bērni saņēma jaunus apavus un zeķes, kā arī 60 pieaugušie. Dāvanu kartes no veikala Euroskor saņēma 100 cilvēki, pārsvarā pensionāri un bērni/pieaugušie, kam bija vajadzīgi ziemas zābaki. Visi bērni, kuri saņēma apavu atbalstu, arī saņēma dāvanu kartes 25 EUR vērtībā grāmatnīcā Zvaigzne ABC.Spraigā iepirkšanāsKaut arī projekta izdale oficiāli sākās 15. jūnijā, tomēr varētu teikt, ka projekts neoficiāli sākās pāris dienas pirms tam, jo, lai atbalstu varētu izdalīt, bija nepieciešams to iepriekš iegādāties. Apmēram trešo daļu no apaviem bijām spējīgi iegādāties Amerikā, tomēr lielāko daļu nācās iegādāties Latvijā. Izdevumi par sūtīšanu no Amerikas un arī Amerikas izmēru pārrēķināšana uz Eiropas izmēriem nebija īpaši precīza, tāpēc domājam, ka labi vien ir, ka lielāko daļu iepirkām Latvijā. Tā nu jau no 12. jūnija sākās lielie iepirkšanās darbi, kur galvenokārt tika iegādāti apavi un dāvanu kartes apavu veikalos, kā arī dāvanu kartes grāmatu veikalā Zvaigzne ABC, ko pasniedzām katram bērnam vai jaunietim, kas vēl mācās. Kā mūsu iepirkšanās punktu izvēlējāmies lielo iepirkšanās centru Alfa, kas atrodas Rīgā, Teikas rajonā. Tur sadarbojāmies ar sekojošiem apavu veikaliem: Puma (pirkām apavus), Sportland (pirkām apavus), Eiropas apavi (pirkām apavus) un Euroskor (pirkām dāvanu kartes). Visu šo veikalu darbiniekiem, kas mums izpalīdzēja, pienākas liela pateicība par pretī nākšanu un mūsu īpašo vajadzību izprašanu. Kā nekā, ne jau katru dienu veikalā iestaigā klients ar vēlmi nopirkt 60 apavu pārus, turklāt dažādos izmēros un dažāda veida. Uzskatām un arī minējām to pašiem darbiniekiem, ka tā ir arī viņu kalpošana Kurzemes trūcīgajiem.Svinīgā atklāšana Rīgas Jēzus draudzes dievnamāKad pienāca svētdiena, pienāca laiks mūsu projektu svinīgi atklāt ar dievkalpojumu Rīgas Jēzus draudzē. Šis bija jau trešais mūsu lielais projekts, kuru atklājām tieši Jēzus draudzē. Pirms dievkalpojuma visa izdales komanda satikāmies pie Laimas pulksteņa, lai kopīgi dotos uz baznīcu. Daži tikāmies pirmo reizi dzīvē, bet jācer, ka ne pēdējo, jo visas izdales garumā, kas bija pilnas 7 dienas, paspējām satuvināties un iepazīt viens otru. Projekta vadītājs, māc. Dāgs Demandts dievkalpojumā sprediķoja ar atgādinājumu nepaiet garām tiem, kas ir trūcīgi un lūdz pēc palīdzības. Mums katram dzīvē pienāk brīži, kad mums ir izvēle - novilkt vai nenovilkt savu kurpi un dot to otram. Mācītājs mudināja, ka Dievs mūs aicina šo kurpi novilkt un dot otram. Šis arī ir mūsu projekta Bībeles pants, ko izvēlējās jaunieši 2013. gada 3. klasē Garezera vasaras vidusskolā: Rutes 4:7. Trīs no šiem jauniešiem piedalījās izdalē: Laura Vīksniņa (Mineapole), Anna Inveiss (Indianapole) un Sarma Millere (Indianapole). Pārējie izdales komandas dalībnieki bija: māc. Dāgs ar sievu Ediju (Mineapole), Kristīne Ģiga (Mineapole), Aina Budrēvica (Toronto), Larisa Kreišmanis (Bostona), Stefans Brūvelis (Mineapole), Toms Gross (Austrālija) un Arnis Banka (Alūksne, Latvija). Visu nedēļu braukājām krustu šķērsu pa Kurzemi ar diviem busiņiem, kur vienu vadīja māc. Dāgs un otru Edijas tētis Arnis. Zīmīgi, ka abi busiņi bija baltā krāsā, arī busiņi savā veidā bija kā komanda - vienmēr viens aiz otra, vienmēr blakus.Pirmā diena aizvadīta SaldūPēc dievkalpojuma devāmies ceļā uz mūsu pirmo izdales vietu Saldū, uz Mārtiņa Lutera baznīcu. Uz šo vietu atbalstu saņemt bija sabraukuši cilvēki arī no Ezeres, Gaiķiem un Rudbāržiem. Šajā punktā atbalsta saņēmēji pārsvarā bija vecākā gada gājuma cilvēki, kur visi lielākoties pieprasīja ziemas zābakus. Šādā gadījumā mēs devām dāvanu kartes Euroskor veikalā par pienācīgu summu, lai sanāktu ziemas zābaki, kad tie būs sezonā. Vasarā šos zābakus nebija iespējams iegādāties, jāgaida uz rudens pusi. Izvēlējāmies tieši veikalu Euroskor, jo šis veikals Kurzemē ir diezgan izplatīts visās lielajās pilsētās, Saldū, Liepājā, Talsos, Kuldīgā, Ventspilī. Saldū, ņemot vērā to, ka tur bija vairāk pensionāri, pavadījām daudz laika vienkārši neformāli runājoties. Bija prieks, ka jau pirmajā vietā jaunieši droši gāja klāt cilvēkiem un uzklausīja, pastāstīja par sevi utt. Katrā izdales vietā (kopā bija 15 izdales vietas) vidēji pavadījām 2 - 3 stundas. Tāpat kā darījām iepriekšējā 2012.gada projektā "Būsim gudri!", kur dalījām atbalstu tieši skolas vajadzībām Vidzemē, arī šajā projektā, kur dalījām apavus Kurzemē, sekojām vienai programmai, kas katrā vietā bija līdzīga. Jāteic, ka pēc trīs izdales punktiem palikām par ekspertiem, un programma gāja ļoti gludi. Sākumā māc. Dāgs ievada ar apstāstu, kas šis projekts ir, no kurienes ir nākuši ziedojumi, kā tie ir vākti utt. Tad katrs jaunietis iepazīstina ar sevi, pastāsta, kā līdzekļi tika vākti viņa pilsētā. Tad bijām sagatavojuši arī dziesmu lapiņas ar kristīgām bērnu dziesmiņām, kur klāt nāk kustības. Arī pieaugušie ar prieku tās dziedāja kopā ar mums. Ļoti bieži, īpaši, ja izdale notika baznīcā, tika novadīts arī neliels svētbrīdis, kur attiecīgās draudzes mācītājs arī ņēma dalību. Tad paspēlējām dažas spēles, lai jau pēc tam varētu ķerties klāt lielajam notikumam - apavu izdalei. Tas bija vesels process, sākumā jaunieši izdalīja apavus, pie katra apavu pāra bija pierakstīts saņēmēja vārds un uzvārds. Jāpiemin, ka kāju izmērus māc. Dāgs noskaidroja jau laikus pirms došanās uz Latviju, lai pie iepirkšanās varam sekot atsūtītajiem izmēru sarakstiem. Bija gadījumi, kad apavi nederēja, kas arī ir atkarīgs no apavu modeļa un citiem apstākļiem. Par to bijām padomājuši jau iepriekš, kā rezultātā iegādājāmies lielu daudzumu ar rezerves apaviem no dažādiem izmēriem. Tas ļoti palīdzēja. Tā mēs arī nodrošinājām, ka visi bija apmierināti. Ja bija gadījums, ka piemērotu apavu pāri nevarējām atrast, tad tika iedota Euroskor dāvanu karte ar attiecīgu summu. Visi jau pēc pirmās un otrās reizes "piešāvāmies", kurš ko darīs, kurš atbildēs par kuru programmas daļu, kurš meklēs rezerves apavus, kurš tikmēr parunāsies ar tiem, kas savus apavus jau saņēmuši. Tiešām jāteic, ka Dievs mūs vadīja. Tikām galā ar grūtībām, kad tās radās, bijām spējīgi pa visiem kopā atrast risinājumus. Daudzās vietās cilvēki mums bija sagatavojuši cienastu, kas bija ļoti patīkami. Izdales laikā Latvijā bija zemeņu laiks. Cik mēs visi bijām priecīgi, ar zemenēm mūs cienāja ļoti bieži.Lielā apavu šķirošana un jaukas naktsmājas "Bajāros"Pēc pirmās izdales Saldū devāmies tālāk ceļā uz mūsu pirmajām naktsmājām Embūtes informācijas centrā, kas ir ceļā uz Paplaku, kur jau nākamajā dienā sekoja mūsu otrā izdale. Embūtes informācijas centrā notika mūsu lielā apavu šķirošana, jo pēc lielās iepirkšanās viss bija jāsadala pa izdales punktiem, jāsaraksta bērnu vārdi uz kastēm. Arī katrā kastē jāieliek pa zeķu pārītim, tā bija vēl viena lieta, ko devām klāt apavu pārim. Rītu iesākām ar Vaiņodes baptistu baznīcas apskati un tad devāmies uz Paplakas baptistu baznīcu. Atbalsta saņēmēji bija ieradušies arī no Vaiņodes. Tur mūs sagaidīja vesels jauku un, gribas teikt, dzīvu bērnu pulciņš. Tie bija bērni, kam acīs zib uguntiņa, kas rūpīgi vēro un gaida to, par ko ir dzirdējuši - jaunus apavus. Paplakā sekojām tai pašai programmai, kas izdevās burvīgi. Viņi mums kā pateicību arī nodziedāja savas iemīļotākās dziesmiņas. Tajā pašā dienā pēc Paplakas devāmies uz nākamo vietu - Bārtas/Krūtes luterāņu baznīcu, kur bija sabraukuši bērni un pieaugušie arī no Bārtas, kas ir kaimiņos. Šajā izdales punktā tik tālu mums gāja vislabāk. Tas būtu tieši tajā ziņā, ka visi jutām, ka esam sasnieguši mūsu mērķi, kas nebija tikai apavu izdalīšana, bet arī sarunu saturs, tas, ka cilvēki atvērās un mēs jutām sirsnību no viņu puses. Tur valdīja tāds īsts sadraudzības gars, kas bija arī citās vietās, tomēr šajā izteiktāk. Nu jau bija pienācis laiks doties uz Rucavas pusi, lai mūsu nākamajās naktsmājās "Bajāros" varētu ērti iekārtoties un paēst vakariņas, kuras bija sagatavojuši naktsmāju saimnieki. Interesanti, ka māju saimnieki ir radinieki vienai no mūsu izdales komandas dalībniecēm - Kristīnei Ģigai no Mineapoles. Tas palīdzēja mums visiem justies vairāk kā ģimenes lokā. Vakariņas, ko baudījām, bija tieši tas, ko vajadzēja pēc pavēsas un darba pilnas dienas. Silta latviešu frikadeļu zupa ar mājās ceptu saldskābmaizi, tam sekojot karbonādēm, vārītiem kartupeļiem un salātiņiem, un beidzot ar saldo ēdienu. Galvenais, ka viss bija mājās audzēts, mājās gatavots. Daži vēl izmantoja iespēju uzkāpt turpat pļavas vidū esošajā tornī, lai saredzētu jūru. Vakarā pastaigājām pa Rucavu, kur satikām lielos vīngliemežus, kas lēni devās pāri ceļam. Arī apskatījām Rucavas etnogrāfisko māju "Zvanītāji". Nākamajā dienā sekoja izdale Mineapoles latviešu draudzes māsu draudzē Nīcā, tad izdale pašā Rucavā. Naktsmājās "Bajāros" palikām arī otro nakti. Jaunieši izmantoja iespēju "Bajāros" ieiet siltā pirtiņā, daži izmantoja izdevību aizbraukt līdz Papei, kur varēja apskatīt savvaļas zirgus un taurus.Emocionāls pārsteigums Māteru Jura pamatskolāNākamai dienai austot, bija laiks doties tālāk uz nākamo izdales vietu - Cīravu. Cīravai sekoja Valtaiķi. Abām šīm neatkarīgajām luterāņu draudzēm ir viens mācītājs Varis Bitenieks. Pa ceļam no Cīravas uz Valtaiķiem piestājām mācītāja mājās, kur satikām viņa ģimeni, apskatījām viņu paipalu vistiņas, kuras viņi audzē un arī izdarījām kaut ko, kas sākumā projekta plānā nebija ieplānots. Māc. Varim ir ļoti labs draugs, kas viņam palīdz arī ar draudzes darbu. Šis draugs tagad ir ratiņkrēslā, kas ļoti ierobežo viņa veiklību. Tā nu arī viņam mēs iedevām dāvanu karti Euroskor veikalā jauniem un piemērotiem apaviem. Viņš bija ļoti pateicīgs! Un atkal jāsaka - Dievs mūs vadīja. Pēc Valtaiķiem devāmies uz mūsu trešo vietu - Kazdangu, Māteru Jura pamatskolu. Šī bija pirmā diena, kad veicām izdali 3 punktos. Tas bija mazliet grūti, ņemot vērā to, ka gan fizisks, gan arī garīgs nogurums jau lika par sevi manīt. Jāatgādina, ka sākām izdali svētdien, jau bija pienākusi trešdiena. Daudzi bērni jau bija satikti, ar daudziem jau pārrunātas dažādas lietas, priecīgas un arī skumjas. Un tad, ierodoties Kazdangas pamatskolā, kur mūs gaidīja 43 enerģiski bērni, mums visiem bija nepieciešama Dieva vadība, jo nevienam no mums negribējās kaut kādā veidā apdalīt šos brīnišķīgos bērnus, kas ar nepacietību gaida. Un Dievs vadīja, jo, ieejot iekšā pa pamatskolas durvīm, dzirdējām, kā visi šie bērni lielā kopkorī enerģiski dzied vienu dziesmu. Ar ziņkārību ejot uz priekšu, mums pavērās burvīgs skats, visi šie bērni, sastājušies uz skatuves, ar kustībām un platiem smaidiem uz sejas mūs sveic un sagaida ar dziesmu. Tas bija tieši tas, kas mums bija vajadzīgs. Mēs atplaukām un enerģija atgriezās. Kā saka, "atkal bijām zirgā". Pēc kopdziesmas sekoja mūsu aplausi, tad viena meitenīte iznāca visam bērnu korim priekšā, nostājās vidū un cītīgi gaidīja, kad skolotāja sāks spēlēt klavieres. Tūlīt, kā klavieres sāka skanēt, meitenīte sāka tā maigi šūpoties un tad sāka dziedāt. Viņa mums veltīja savu solo gabalu kā pateicību visas skolas vārdā. Bija brīži, kad bija grūti novaldīt asaras. Visspilgtāk atmiņā palikuši pirmie vārdi, ar kuriem viņa sāka dziedāt: "Divas skudras reiz krustcelēs satikās, un abas par dzīvi runājās, pukstēja abām tai pasakā sirsniņa, un man blakus ir mana māmiņa." Interesanti, ka mūsu komandas dalībnieks Toms no Austrālijas šo dziesmu uzreiz atpazina. Pa nakti palikām turpat Kazdangas viesu namā. Arī tur mūs sagaidīja ar gardu silto maltīti un dažādiem labumiem.Tikšanās ar žurnālistiem Snēpeles draudzē un Pelču internātpamatskolas bērniCeturtdien devāmies augstāk uz Kurzemes ziemeļu pusi - uz trešo māc. Vara Bitenieka neatkarīgo luterāņu draudzi Snēpelē. Nu jau mūsu programma gāja pavisam gludi, viss ritēja ļoti raiti. Šajā rītā visu noturējām ārā, jo jāatzīst, ka Latvijas baznīcās bija diezgan pavēss. Īpaši, kad ārā laiks arī nebija tik silts un saulains. Kaut gan Snēpelē saulīte mūs mazliet palutināja un varējām apsildīt mūsu degunus. Snēpelē kopā ar atbalsta saņēmējiem mūs sagaidīja arī pārstāvji no Kurzemes preses. Pēc izdales baudījām bagātīgi klāto pusdienu galdu, lai iegūtu spēku doties uz nākamo vietu, uz Pelču internātpamatskolu. Tur mūs gaidīja 20 bērni. Šajā pamatskolā mācās bērni ar kādiem garīgiem vai arī fiziskiem traucējumiem. Jāteic, ka skola ir uzturēta ļoti labā kārtībā. Īpaši spēcīga šajā skolā ir mākslas programma, kā skolotāji mums stāstīja, šāda veida bērni savas jūtas un emocijas izpauž mākslā, veidojot māla podiņus vai krāsojot akmeņus utt. Bija ļoti patīkams laiks ar šiem bērniem un viņu skolotājiem. Un arī ceturtdiena bija diena ar trīs izdales punktiem. Trešā vieta bija Piltenes luterāņu baznīca. Tur mums bija divas izdales. Pirmajā vakarā atbalstu saņēma trūcīgie no apkārtnes, nākamā rītā, kas ir piektdien, atbalstu saņēma vairāk draudzes trūcīgie bērni. Piltenē nakšņojām internātā. Pie ventiņiem laba dzīve un skaistais Kolkas ragsPiektdien pēc Piltenes otrās izdales devāmies uz Ventspili. Tur iegādājāmies vēl papildus Euroskor dāvanu kartes, kā arī mazliet palutinājām paši sevi, labi paēdot restorānā "Jūras brīze" un mazliet izklaidējoties atrakciju parkā "Lemberga hūte". Mūsu otrā izdale piektdienā bija Kolkas luterāņu baznīcā. Arī tur lielākā daļa atbalsta saņēmēji bija pensionāri. Lūdzām, dziedājām, runājāmies, gardi paēdām mūsu rīkoto BBQ ar visiem, kas bija sanākuši. Un tad devāmies apskatīt Kolkas ragu, kas atrodas turpat netālu. Tā bija īpaši vēsa un vējaina diena, kā jau pie jūras. Īpaši labi varēja redzēt, kā Baltijas jūras viļņi satiekas ar Rīgas jūras līča viļņiem. Bija tiešām iespaidīgi. Nakšņojām Mazirbes Rekolekciju centrā.Kurpju izdale Kurpnieka dibinātā NāriņciemāSestdienā mums priekšā stāvēja divas izdales vietas - Strazdes bērnu nams, kas atradās mazā vietiņā Kāķīšos un Nāriņciema baptistu draudze, kas atradās Pļavās. Abās šajās vietās mums gāja ļoti labi. Īpaši bija tas, ka pusdienas varējām ēst kopā ar bērnu nama bērniem turpat bērnu namā. Bija patīkami redzēt viņu ikdienu. Uzzinājām, ka Nāriņciems agrāk esot saukts par Nariņciemu, bez garumzīmes, jo šo ciemu dibināja kurpnieks ar uzvārdu Nariņš. Vai nav zīmīgi, ka dalām kurpes ciemā, kuru dibināja kurpnieks! Jāpiemin, ka Nāriņciema baptistu draudze bija pirmais izdales punkts, kuru apzinājām, plānojot izdales vietas. Pie jautājuma, kā mēs izvēlējāmies šīs izdales vietas, jāsaka, ka arī tur Dievs darbojās. Vairāk vai mazāk tā ziņa gāja "no mutes mutē". Cilvēki ieteica tās vietas, par kurām zināja, ka viņiem neiet tik viegli. Māc. Dāgs arī kontaktējās ar Liepājas diecēzes bīskapu Pāvilu Brūveri ar lūgumu ieteikt trūcīgākās draudzes. Un tā, vārds pa vārdam, un izdales maršruts bija gatavs! Protams, liela loma arī bija pašām izdales vietām, vai tās ir ieinteresētas šādā lietā vai nē, jo tomēr tām kontaktpersonām, kuras bija katrā vietā, vai tas būtu mācītājs vai skolas direktore, bija jāuzņemas liels darbs apzināt visus trūcīgos un uzzināt viņu kāju izmērus. Kopā mums izdevās! Pēdējo nakti pavadījām netālu no Strazdes viesu namā "Rezidence Kurzeme", kur arī jauniešiem bija iespēja ieiet pirtī.Pacilājošs dievkalpojums Talsu draudzē un nedaudz skumīga šķiršanāsUn tad klāt bija pienākusi svētdiena. Mūsu projekta pēdējā izdales diena un pēdējais izdales punkts Talsos. Noslēdzām projektu ar ļoti pacilājošu dievkalpojumu Talsu luterāņu baznīcā. Interesanti, ka Talsu draudzes mācītājs ir Māris Ludvigs, kas kādu laiku kalpojis draudzēs Kanādā. Pēc dievkalpojuma devāmies pāri ielai uz draudzes namu, kur baudījām siltu "soļankas" zupiņu ar cepumiem un tēju. Un tad laiks bija pienācis pašai izdalei. Šajā vietā mēs izdalījām daudz vairāk apavus nekā bija plānots sākumā, jo līdzi bija sanākuši vairāki draugi un jaunieši tiem, kas bija mūsu sarakstos. Tas arī bija labi, jo šī bija mūsu pēdējā izdales vieta, un busiņā vēl atradās pilnas kastes ar mūsu rezerves apaviem. Jāmin, ka gandrīz katrā vietā, kur līdzi bija atnākuši kāds brālītis vai māsiņa, mēģinājām piemeklēt apavus arī viņiem. Galu galā apavi tomēr vēl palika pāri, tos atstājām Talsu diakonijas rīcībā ar uzticību, ka viņi varēs tos lietderīgi izmantot.Un tā ceļš no Talsiem mūs veda atpakaļ uz Rīgu, lai katrs, pieredzi un labus piedzīvojumus ieguvuši, varētu doties tālāk pa mūsu dzīves ceļiem ar cerību, ka šis projekts mums daudz ko būs mācījis un arī parādījis jaunas lietas. Ar cerību, ka esam varējuši kaut mazliet piepildīt Dieva plānu - novilkt savu kurpi un dot to otram visu Ziemeļamerikas un Austrālijas ziedotāju vārdā. Kaut vai tikai uz nedēļu, kaut vai tikai viens apavu pāris katram, bet tomēr kaut kāds iesākums, lai vēlāk caur citām iespējām varētu turpināt tālāk ticībā Dieva labos darbus pildīt. Domāju, ka jauniešiem ļoti vērtīgi bija redzēt to, ar cik lielu apbrīnu atbalsta saņēmēji, liels vai mazs, vecs vai jauns, priecājās par jauniešu latviešu valodas spējām. Un arī zināšanām par Latviju. Tā klātbūtne, ko jaunieši varēja sniegt Latvijas cilvēkiem, vēl ilgi dzīvos šo cilvēku atmiņās un sirdī.  Raksta autore: Edija Banka - DemandtaPublicitātes fotoRaksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Latvija Amerikā

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Jānis Kukainis: Latvietības uzturēšana sākas ar pašiniciatīvu katrā ģimenē Vakar, 14:11

    • Jānis Kukainis: Latvietības uzturēšana sākas ar pašiniciatīvu katrā ģimenē

      • Vakar, 14:11

      PBLA priekšsēža Jāņa Kukaiņa runa Vispasaules cēsnieku dienu konferencē "Cēsis pasaulē" 23.jūlijā.Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs, augsti godājamais Cēsu novada domes priekšsēdētāja kungs, augsti godājamās ekselences, cēsnieki, pilsētas viesi, dāmas un kungi!Sirsnīgi sveicu Jūs visus pirmajās Vispasaules cēsnieku dienās! Es pats neesmu cēsnieks, bet ar labsirdīgu skaudību raugos uz Cēsīm un šīs pilsētās vadību, kas pirmie Latvijā sarīkojuši šādu iespaidīga mēroga sarīkojumu nedēļu saviem esošajiem un bijušajiem novadniekiem, kas mīt plašajā pasaulē.Cēsu novada dome ir labs piemērs visām pārējām Latvijas pašvaldībām ar savu ilggadējo sadarbību ar latviešu diasporu ārzemēs. Lai pieminām tikai nu jau daudzus gadus ilgušo Cēsu novada nozīmīgo atbalstu latviešu kopienām Sibīrijā - Omskā, Tarā un Augšbebros.Labs apliecinājums Cēsu administrācijas ieinteresētībai savos novadniekos ir arī Cēsu novada domes priekšsēža nesenā vizīte Lielbritānijā, kur viņš tikās un uzrunāja tur dzīvojošos cēsiniekus.Cēsis ir arī kļuvušas par mājas vietu nozīmīgām latviešu kultūras kolekcijām no trimdas, proti, nupat, 28.jūnijā, Cēsīs tika atklāta Pasaules latviešu mākslas centra galerija, un arī muzejs un pētniecības centrs "Latvieši pasaulē", kas dokumentē latviešu trimdas liecības, par savu pastāvīgo mājvietu ir izvēlējušies, kā viņi paši saka, - visatsaucīgāko Latvijas pašvaldību, proti, Cēsis.Šai konferencē Cēsīs man ir gods pārstāvēt lielāko latviešu jumta organizāciju ārzemēs - Pasaules Brīvo latviešu apvienību, kas jau kopš 1956.gada apvieno latviešu biedrības un organizācijas visā pasaulē.Šogad aprit nozīmīga gadskārta - septiņdesmit gadi, kopš aptuveni divsimt tūkstoši latviešu devās bēgļu gaitās, tātad apritējuši jau septiņdesmit gadi, kopš aizsākās daudzu latviešu dzīve trimdā. Drīzumā Latvijas valsts atzīmēs savu simtgadi. Vairāk nekā pusi no šī laika Latvijas valsts bija okupēta, un Latvijas valsts ideju svešumā iznesa vairākas trimdas latviešu paaudzes.Manuprāt, sagaidot Latvijas valsts simtgadi, būtu ļoti nozīmīgi aktualizēt viņu  devumu Latvijas neatkarības idejas un latviešu kultūras saglabāšanā un izkopšanā garajos trimdas gados.Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Pasaules brīvo latviešu apvienība ir iesaistījusies mūsu neatkarības nostiprināšanas darbā. Nozīmīgākais veikums šai laikā ir bijis PBLA atbalsts un lobiju darbs Latvijas valsts integrācijai Eiropas Savienībā, un jo īpaši - Latvijas valsts integrācijai NATO organizācijā.Kopš 1996.gada PBLA ilggadēji un sekmīgi ir sadarbojusies ar Latvijas valsts archīvu un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Ar PBLA atbalstu savulaik tapusi Archīvu rokasgrāmata, 2004.gadā PBLA iniciēja rokasgrāmatas veidošanu imigrantiem un reemigrantiem, kas 2006.gadā tika izdota ar toreizējā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta atbalstu.Par sadarbību archīvu lietās liecina arī nesen Mineapolē notikusī archīvu konference, kurā piedalījās Latvijas archīvu speciālisti un šī gada septembrī ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā gaidāmā archīvu konference, ko organizē Amerikas Latviešu Apvienība.Viens no nozīmīgiem PBLA rosinātiem projektiem ir mobilā Latvijas Republikas pasu atjaunošanas stacija, kas šobrīd regulāri apceļo latviešu mītņu zemes un lielākos latviešu centrus ārzemēs, tādējādi dodot iespēju Latvijas pilsoņiem ārzemēs laicīgi atjaunot savus pilsonības dokumentus.PBLA arī nesenā pagātnē ir rosinājusi vēlēšanu iecirkņu skaita palielināšanu lielākajos latviešu centros ārzemēs. PBLA daudzus gadus lobēja jauna Pilsonības likuma pieņemšanu, kas 2013.gadā Saeimā tika pieņemts un dod iespēju ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kam ir iegūta mītnes zemes pavalstniecība, nezaudēt blakus tai arī savu Latvijas pilsonību.Ar PBLA atbalstu savulaik savu darbību sāka portāls latviesi.com, kas šobrīd nodrošina informācijas apmaiņu starp latviešiem pasaulē.Pirms nedēļas Pasaules brīvo latviešu apvienība parakstīja sadarbības memorandu ar Izglītības un zinātnes ministriju. Mēs turpinām ilggadējo teicamo sadarbību ar Latviešu valodas aģentūru latviešu diasporas skolu atbalsta jautājumos, reemigrējušo bērnu iekļaušanās problēmu risināšanā un tālmācības projektu veicināšanā.Visas šīs PBLA aktivitātes vieno tas, ka tās bijušas privātpersonu vai PBLA dalīborganizāciju iniciatīvas, kas tapušas, negaidot kādus Latvijas valsts vai valdības izstrādātus "tālejošus" rīcības plānus vai programmas. Vienlakus jāatzīst, ka valdība Latvijā beidzamajos divos - trijos gados šīm diasporas iniciatīvām ir bijusi ļoti pretimnākoša.Tomēr latvietības uzturēšana ārpus Latvijas neizdzīvos tikai no valsts atbalsta. Tā sākas ar pašiniciatīvu katrā ģimenē un valsts atbalstam ir jābūt šo darbību veicinošam.Daudz tiek diskutēts par to, cik latviešu no beidzamā emigrācijas viļņa ir zaudēti Latvijai. Latvijas Universitātes migrācijas pētnieks, profesors Michails Hazans uzsver, ka atgriezīsies ne vairāk kā 20 procenti no jaunizbraucējiem. Personiski domāju, ka 20 procenti, būs pats maksimums no jaunizbraucējiem, kas atgriezīsies un tad varam pieskaitīt vēl otrus 20 procentus no jaunizbraucējiem, kas svešumā turpinās pieturēties pie latvietības. Tātad, mums, arī PBLA, piemēram, Lielbritānijā,  jāfokusē visa uzmanība uz tiem aptuveni 40 tūkstošiem cilvēku no kopumā izbraukušajiem simt tūkstošiem, kas varētu potenciāli atgriezties vai noturēties savā jaunajā mītnes zemē pie latvietības.Situāciju jaunajās mītnes zemēs vislabāk pārzina tur rezidējošie Latvijas vēstnieki, piemēram, Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis, kas tikās ar diasporas darba grupu Ārlietu ministrijā šī gada 28.martā. Viņš vispārēji, lietišķi un precīzi analizēja jaunizbraucēju diasporu un deva konkrētus piemērus par tās salīdzinoši zemo iesaisti latviskajos pasākumos vietējās latviešu biedrībās un latviešu skolās, kā arī piedāvāja reālas sadarbības iespējas starp vēstniecību un Latvijas diasporu Lielbritānijā.Daudz tiek runāts par diasporas iesaistīšanu Latvijas saimnieciskajos procesos un ekonomikas izaugsmes veicināšanā. Šai kontekstā daudz tiek pieminēts pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, ko PBLA kopīgi ar Ārlietu ministriju un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru sarīkoja beidzamo Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā 2013.gada vasarā Rīgā. Daudzkārt dzirdēts, un tā arī bija, ka šis forums bija lielisks.Pats neesmu ar to apmierināts, jo sagaidīju pēctecību un pēc foruma sekojošu darbu no Latvijas valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām. Diemžēl, vairāk tika runāts par prēmijām un nākošo konferenci, bet ne gādāts par to, kā sekmīgi izmantot Pirmā pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma kontaktus un idejas.Šai kontekstā vēlos piesaukt t.s. Latvijas biznesa delegācijas. Ja Valsts vai Ministru prezidents dodas uz ārzemēm, tad biznesa aprindu līdzbraucējiem tā ir lieliska iespēja izmantot Latvijas vēstniecību un vietējās latviešu diasporas biznesa kontaktus attiecīgajā zemē.No manas pieredzes - ne diasporas pārstāvji, ne vēstniecības šādos gadījumos netiek pietiekami informētas un iesaistītas, lai varētu palīdzēt daudz vairāk un efektīgāk. Patiesībā veidojas tāds biznesa aprindu daļēji vai pilnīgi apmaksāts "tūrisms" bez tālejošam sekām viņu biznesā, nerunājot nemaz par to, ka netiek pat apmeklētas goda konsulu rīkotās pieņemšanas.Katrā ziņā Latvijas nākotnes izredzes ir saistāmas ar ekonomisko attīstību un uzplaukumu, bet lai to panāktu, ir jāsāk no pašiem pamatiem. Tieši tamdēļ tik apsveicamas ir šādas iniciatīvas kā patlaban sarīkotās vispasaules cēsnieku dienas. Mums katram ir pašam jāuzņemas iniciatīva, nevis viss jāsagaida tikai no Latvijas valsts, un prieks par Cēsīm, kas vienmēr to ir spējušas!Labu piemēru visai Latvijai no Cēsīm netrūkst, vēlos tikai pieminēt trīs šādus teicamas pašiniciatīvas piemērus - vadošo medus fasēšanas uzņēmumu Baltijā SIA "Vinnis" no Cēsīm, automātisko pārnesumkārbu restaurācijas rūpnīcu "Recro" un teicamo zemnieku paraugsaimniecību "Kliģēni", kur man šopavasar izdevās viesoties.Uzskatu, ka mēs - tā saucamā vecā diaspora jeb trimda un jaunā diaspora neesam prioritāte. Latvijas valdības prioritāte šobrīd ir Latvijas valsts drošība un aizsardzība un mūsu valsts ekonomiskā attīstība, lai mūsu cilvēkiem vairs nebūtu jāpamet Latvija.Noslēgumā vēlos jūs visus uzaicināt uz PBLA Kultūras fonda rīkoto latviešu simfoniskās mūzikas koncertu 4.oktobrī plkst.19.00 lieliskajā Cēsu jaunajā koncertzālē. Šis koncerts būs daļa no PBLA Kultūras fonda oktobrī rīkotās konferences "Latvija ārpus Latvijas. Kultūra, vēsture, emigrācija un nacionālā identitāte". Paldies par uzmanību!PBLA, autors Jānis Kukainis, PBLA priekšsēdisPublicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Augustā Ādažu novadā notiks bezmaksas nometne vietējiem un latviešu diasporas bērniem Vakar, 10:46

    • Augustā Ādažu novadā notiks bezmaksas nometne vietējiem un latviešu diasporas bērniem

      • Vakar, 10:46

      No 10.augusta līdz 14.augustam Ādažu novadā tiks organizēta nometne "Sprīdītis Leiputrijā" Latvijas un ārzemju latviešu diasporas bērniem vecumā no 12 līdz 18 gadu vecumam. Nometnes mērķis ir saglabāt saikni ar Latviju un stiprināt tās nacionālo identitāti, informē Aiga Sprindža, biedrības "Reāls piedzīvojums" sabiedrisko attiecību speciāliste.Nometne veidota sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu "Ārpusskolas pasākumu programma. Vasaras nometnes Latvijas un diasporas bērniem 2014" atklātā konkursa ietvaros. Nometnē piedalīsies bērni no Latvijas, Anglijas, Krievijas un Norvēģijas. Vēl ir iespējams pieteikties nometnei.Šogad biedrība rīko arī īpašu nometni latviešu un ārzemju latviešu diasporas bērniem. Nometnes "Sprīdītis Leiputrijā" programmas ietvaros biedrība palīdzēs diasporas bērniem stiprināt saikni ar Latviju un veidos diasporas un Latvijā dzīvojošo bērnu kopīgu darbošanos.Nometnes laikā bērniem būs iespēja caur atraktīviem un aizraujošiem uzdevumiem uzzināt par Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, veicināt patriotismu un mīlestību pret Latviju. Piesaistot lingvistiskas speciālistus, tiks nostiprinātas latviešu valodas zināšanas. Kopā ar etnomuzikologiem bērni iepazīs latviešu tradicionālo dziedāšanu Latvijas novados, tradicionālos mūzikas instrumentus, kā arī dzīvās mūzikas pavadībā mācīsies latviešu tradicionālos dančus. Nometnes laikā bērnus apciemos arī Latvijā un pasaulē pazīstamās latviešu dūdu un bungu grupas "Auļi" dalībnieki, kuri dalīsies ne tikai savā muzicēšanas pieredzē, bet arī stāstīs par senajām viduslaiku bruņinieku cīņām. Piedzīvojumu nometnē paredzētas dažādas aktivitātes - peintbola kauja, ūdens kaujas, baltu trubiņu, šautriņu pūšana, jautras rīta rosmes, zobenu cīņa, baltu šķēpa mešana, milzu katapultu cīņa, baltu cirvīšu mešana, apslēptās mantas meklēšana, leģendas izdzīvošana, šaušana ar loku, komandu sadarbības un komunikācijas veicināšanas uzdevumi u.c. aktivitātes.Nometnes laikā jauniegūtie draugi būs stimuls diasporas bērniem uzturēt saikni ar Latviju, izprast savstarpējo cieņu, uzlabot komunicēšanas spējas, kā arī iegūtās zināšanas un prasmes noderēs aktīvai atpūtai pie dabas un citās dzīves situācijās, informē Aiga Sprindža, biedrības "Reāls piedzīvojums" sabiedrisko attiecību speciāliste.Bezmaksas vietām nometnē kopumā var pieteikties 30 jaunieši - 15 no Latvijas (4 no Vidzemes, 4 no Latgales, 4 no Kurzemes un 3 no Zemgales) un 15 no ārzemēm (10 no Anglijas, 4 no Krievijas un 1 no Norvēģijas). Plašāku informāciju par nometni, pieteikšanos, atlikušajām bezmaksas vietām un uzņemšanas kritērijiem skatīt: http://bit.ly/1p68WQw. Ir iespēja pieteikties arī citiem jauniešiem ārpus projekta. Sīkāk par nometni un pieteikšanos, rakstīt e-pastu uz realspiedzivojums@inbox.lv vai mājas lapā: www.realspiedzivojums.lv.Sabiedriskā labuma biedrība "Reāls Piedzīvojums" jau četrus gadus organizē aizraujošas nometnes bērniem un jauniešiem, dažādas labdarības un sabiedriskos pasākumus, sporta spēles, komandas veidošanu, kultūras pasākumus bērnu namu, maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu bērniem, kā arī rīko dažādus korporatīvos pasākumus un kopumā uz šo brīdi labdarības un dažādos pasākumos ir piedalījušies 17 100 dalībnieku, kā arī regulāri tiek iesaistīti un atbalstīti 7 bērnu nami.

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latviešu izcelsmes ASV uzņēmējs Džons Medveckis palīdz finansēt jaunos uzņēmējus un to biznesa attīstību Tr., 18:18

    • Latviešu izcelsmes ASV uzņēmējs Džons Medveckis palīdz finansēt jaunos uzņēmējus un to biznesa attīstību

      • Tr., 18:18

      Šā gada sākumā tika prezentēts Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) Biznesa ideju fonds, kura ieceres autors un mecenāts ir LU Goda biedrs un latviešu izcelsmes ASV uzņēmējs Džons Medveckis, kas fondam apsolījis piešķirt līdz 100 tūkstošus ASV dolāru (73 961 eiro) lielu starta kapitālu, liekot dolāru pret katru Latvijas uzņēmēju ziedoto dolāru (eiro), informē Laine Dobulāne, LU Fonda komunikācijas speciāliste.Izaicinājumam atsaucās 27 privātpersonas un uzņēmumi, kopā ziedojot 10 000 eiro, tādējādi kopā ar mecenāta Džona Medvecka 10 000 eiro veidojot 20 000 eiro lielu biznesa grantu fondu studentiem. Biznesa ideju fonds ir Baltijā pirmais biznesa grantu fonds studentiem, un tas paver iespēju finansēt jaunos uzņēmējus un to biznesa attīstību.Ar ziedojumiem virs 2 000 eiro atsaucās Latvijas Republikas Goda konsuls Mičiganā Andris Lācis un Latvijas Republikas Goda konsuls Čikāgā Roberts Blumbergs, kā arī sabiedrisko attiecību aģentūra  "Mediju Tilts".Par nepieciešamību sekmēt jauno uzņēmēju ideju virzību stāsta mecenāte, "Mediju Tilta" valdes priekšsēdētāja Laura Minskere: "Pasaulē daudzas valstis jau ir sapratušas, ka ir jācīnās par vērtīgākajām biznesa idejām, jo vēlāk, kad no idejas būs izveidojies veiksmīgs uzņēmums, tas radīs gan jaunas darba vietas, gan maksās nodokļus. Jo vairāk veiksmīgu uzņēmumu ir valstī, jo labāk dzīvo šīs valsts iedzīvotāji. Prieks, ka šāds biznesa grantu fonds ir izveidots tieši Latvijā, tas nozīmē, ka savā apziņā esam solīti priekšā konkurējošajām kaimiņvalstīm. Šāda atbalsta nozīmi vislabāk sapratīs tie, kuri paši kādreiz ir sākuši uzņēmējdarbību no nulles un kuriem arī ir palīdzējuši citi cilvēki, jo no plikas biznesa idejas vēl nekas nerodas, ir nepieciešami finanšu resursi sākuma startam. Ja šī izpratne kļūtu plašāka un vairāk cilvēku, kaut ar nelielu summu, atbalstītu jaunās biznesa idejas, Latvija kļūtu ekonomiski stiprāka."Izaicinājumam atsaucās arī 14 dažādu gadu LU Fonda stipendiāti - EVF esošie un bijušie studenti, kopā ziedojot 250 eiro, informē Laine Dobulāne, LU Fonda komunikācijas speciāliste.Plašāk: www.fonds.lv/biznesa-ideju-fonds/.Publicitātes foto

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Valsts prezidents novērtē cēsnieku ieguldījumu pilsētas attīstībā un darbā ar tautiešiem pasaulē Tr., 17:09

    • Valsts prezidents novērtē cēsnieku ieguldījumu pilsētas attīstībā un darbā ar tautiešiem pasaulē

      • Tr., 17:09

      Šodien, 23.jūlijā, atklājot diasporas jautājumiem un reemigrācijai veltīto konferenci "Cēsis pasaulē", Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš akcentēja Cēsu sakārtotās izglītības sistēmas nozīmi aizbraukušo tautiešu aicināšanā atpakaļ, kā arī uzsvēra, ka Cēsis ir izcila vieta dzīvei un personīgajai izaugsmei, informē Kārlis Pots, Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs."Cēsīs ir lieliski sakārtota izglītība, kas man rada pārliecību par intelektuālo uzņēmējdarbības jomu attīstību. Šeit arī ir lieliska vieta ieguldījumiem, jo pēdējo laiku notikumi parāda, ka šī teritorija ir tieša Austrumeiropas daļa, kur ir droša vide ar lielām iespējām eksportam," sacīja prezidents.Pēc viņa teiktā, Cēsīs esot laba bāze rūpnieciskajai darbībai - vieta, kas pielāgota ES struktūrfondu apguvei kā arī teritorijas ar piekļuvi dzelzceļam. Prezidents arī solīja pielikt pūles, lai veicinātu cilvēkos sapratni par to, ka Cēsīs ir lieliska iespēja attīstīt uzņēmējdarbību, jo viņš uzskatot, ka rūpniecisko teritoriju attīstība Cēsīs neesot utopija.Tas ilgtermiņā ļaušot veicināt, gan diasporas atgriešanos, gan jaunu cilvēku piesaisti novadam."Es aicinātu visus, kas saistīti ar Cēsīm, izmantot iespējas, ko mums sniedz šī lieliskā vieta un darītu visu, lai pēc desmit gadiem šeit būtu daudz jauni cilvēki, kas ar savu prātu un darbaspējām attīstījuši Cēsis tādā līmenī, lai mēs lepotos ar šo vietu kā izcilu vietu dzīvei, darbam, mācībām un izjustu lielu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Novēlu novada vadībai izturību un veiksmi, attīstot milzīgo Cēsu potenciālu. Mēs, pārējie, centīsimies no sirds palīdzēt," uzsvēra prezidents.Kā savā uzrunā norādīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, tieši izglītība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ļauj Cēsīm konkurēt, piesaistot aizbraukušos. "Jo nereti, ja jāizvēlas starp bērnu laišanu Lielbritānijas vai Latvijas skolās, vecāki tomēr vēlas, lai viņu bērni mācās latviski, un Cēsīm ir lieliska bāze, ko piedāvāt," skaidroja Rozenbergs.Viņš arī piebilda, ka Cēsis pašas aktīvi sākušas diasporas uzrunāšanu, vadoties pēc principa, ka "svarīgi ir apzināt savējos un pirmajiem pasniegt roku". Tas esot būtiski, lai parādītu cilvēkiem, ka viņi nav aizmirsti, kā arī, lai veicinātu saiknes izveidi ar mājām, vienlaikus informējot diasporu par investīciju iespējām dzimtajā pusē.Kā galvenos darbus, kas vēl jāpaveic, lai veicinātu tautiešu atgriešanos, Rozenbergs minēja mājokļu politiku novadā, lai palielinātu īrei pieejamo dzīvokļu un māju skaitu, mobilitātes plānu, kas veicinātu ātru un efektīvu sabiedriskā transporta sistēmas izveidi, kas cilvēkiem ļautu brīvāk pārvietoties, strādājot, piemēram, Rīgā un vakarā atgriežoties reģionos. Tāpat esot nepieciešama industriālo teritoriju revitalizācija, lai uzņēmēji varētu radīt jaunas darba vietas.Arī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētājs Jānis Kukainis savā uzrunā akcentēja nepieciešamību pēc iniciatīvas uzņemšanas ilgtermiņa un ilgtspējīgu sakaru izveidošanā ar diasporu, kas būtu lietderīga un izdevīga visām iesaistītajām pusēm. "Nedrīkst visu gaidīt no valsts," piebilda Kukainis, norādot, ka Cēsu novads ir lielisks piemērs aizbraukušo uzrunāšanā. "Man ir prieks par Cēsīm," uzsvēra PBLA priekšsēdētājs.Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētājs Aldis Austers sacīja, ka "emigrācija nenozīmē zaudējumus, ja tiek pielietoti pareizi mehānismi".Viņš arī izcēla faktu, ka aizbraukušo vidū jāsekmē latvietības saglabāšana, kas sākoties ar kontaktu uzturēšanu no Latvijas, tāpēc konference "Cēsis pasaulē" un "Vispasaules cēsnieku dienas" esot brīnišķīgas iniciatīvas, ar kurām "Cēsu novada dome ir spērusi platu soli priekšā citām". Austers vienlaikus arī aicināja domāt par cēsnieku pasākumu rīkošanu visā Eiropā.Tautas kustības un Cēsu novada pašvaldības organizētās "Vispasaules cēsnieku dienas" notiek no 21.jūlija līdz 27.jūlijam, vienuviet pulcējot diasporas pārstāvjus no visas pasaules, informē Kārlis Pots, Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs.Publicitātes foto/Cesis.lv

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Rihards Kols: Latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma Ot., 14:53

    • Rihards Kols: Latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma

      • Ot., 14:53

      11. un 12.jūlijā Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aizvadīta jau ceturtā gadskārtējā konference "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai", kuras norisēs piedalījās 156 dalībnieki no Latvijas, 12 Eiropas valstīm, Islandes, Krievijas, Gruzijas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Venecuēlas, lai līdz ar dalīšanos pieredzē apspriestu aktualitātes, meklētu risinājumus diasporas jautājumiem sabiedrības integrācijas kontekstā un izvirzītu prioritātes nākamajam periodam. Konferences mērķis ir nostiprināt dialogu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm un sabiedrību latviskās identitātes saglabāšanai un saišu stiprināšanai ar Latviju.Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols, uzsverot Latvijā dzīvojošo latviešu iniciatīvas nepieciešamību draudzīgas vides veidošanā diasporas latviešiem, norādījis: "Ārzemēs dzīvojošie latvieši - mūsu diaspora - ir un paliks daļa no Latvijas valsts un kultūras. Mūsdienu atvērtajā pasaulē aizbraukšana nebūt vairs nenozīmē klātbūtnes neesamību un saiknes zudumu. Latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma - tai ir jābūt integrētai Latvijas politikas veidošanas sastāvdaļai."Konferences pirmajā dienā, apzinot iestrādes un problēmas, formulējot prioritātes turpmākajai sadarbībai darbu sāka septiņas tematiskās darba grupas: Arhīvi; Izglītība; Visu veidu nometnes; Kultūra; Sociālās garantijas; Katrs latvietis ir Latvijas vēstnesis…; Diasporas organizāciju darba perspektīvas. Katru no darba grupām uzņēma kāda valsts pārvaldes institūcija, kuras uzmanības lokā ir arī diasporas jautājumi. Otrajā dienā konferences darbs norisinājās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā; arhīviem un izglītības jautājumiem tika veltītas paneļdiskusijas; darba grupas apkopoja priekšlikumus risinājumiem, noslēguma sesijā sniedzot ieteikumus nepieciešamajai rīcībai. Arhīvu jautājumu darba grupa par aktuālu ieceri atzina nepieciešamību apzināt, kurās vietās atrodas latviešu diasporas organizāciju dokumenti, lai varētu izveidot vienotu reģistru, tādējādi nodrošinot piekļuvi tiem un pētījumu veikšanas iespējas. Vienotu reģistru varētu izveidot Latvijas simtgades programmas ietvaros, Latvijas Nacionālajam arhīvam šo darbu koordinējot un sadarbojoties ar latviešu organizācijām mītņu zemēs.Savukārt kultūras darba grupa, lai varētu nodrošināt mērķtiecīgu koordināciju un saziņu ar dažādu kultūras pasākumu rīkotājiem ārvalstīs, sekmējot Latvijas mākslinieku pārstāvniecību pasākumos ārpus Latvijas, popularizējot Latvijas tēlu, kultūru, personības, kā arī nodrošinot regulāru saziņu ar ārvalstu latviešu organizācijām jautājumos par kultūru, ierosināja izveidot pilna laika darba vietu Kultūras ministrijā. Tāpat darba grupas dalībnieki vienojās, ka Latvijā būtu nepieciešams izveidot konsultatīvu padomi ar ārvalstu latviešu pārstāvniecību kopīgu jautājumu risināšanai, tostarp prioritāšu noteikšanai Latvijas piešķirtajam finansējumam konkrētās nozarēs. Eksperti uzsvēra arī nepieciešamību paplašināt iespējas atbalstīt profesionālās mākslas pieejamību diasporas centros mītņu valstīs. Izglītības jomā aizvien aktuāla ir latviešu valodas apguve un skolu darbības veicināšana diasporā, tāpēc attiecīgā darba grupa secināja, ka nepieciešams turpināt un palielināt tiešo finansiālo atbalstu diasporas skolām, nodrošināt iespēju diasporas skolotājiem vietnē "Māci un mācies latviešu valodu" dalīties ar pašu izstrādātiem materiāliem, kā arī ievietot norādes uz citām vērtīgām mājaslapām un materiāliem. Viena no jomas prioritātēm ir diasporas skolu monitoringa veikšana un regulāru statistikas datu apkopošana, nodrošinot un apkopojot vienuviet arī diasporai aktuālo informāciju par nometnēm, iespējām diasporas jauniešiem iziet praksi Latvijā, jauniešu sadarbības, brīvprātīgā darba, apmaiņas programmu un citām pieredzes iespējām. Darba grupa ierosināja diasporas organizācijām un LR vēstniecībām iegūt, apkopot un izplatīt informāciju par konkrētās valsts un tās pašvaldību atbalsta iespējām.Lai veicinātu sadarbību starp diasporas un Latvijas jauniešiem un stiprinātu kultūras mantojuma apgūšanu un latvisko identitāti, darba grupa, kuras pārziņā bija nometņu jautājumi, izteica priekšlikumu atbalstīt 2x2 nometņu organizēšanu Latvijā. Tika spriests, ka kādai no valsts institūcijām būtu nepieciešams izveidot mājaslapu, kurā būtu apkopota informācija attiecībā uz diasporu, tostarp par izsludinātajiem projektu konkursiem, nometnēm, kā arī par iespējamajiem sadarbības partneriem Latvijā un ārvalstīs. Darba grupa ierosināja pilnveidot diasporas un Latvijas bērnu kopīgo nometņu organizēšanas sistēmu Latvijā, kas ļautu laicīgi izsludināt konkursu, izvērtēt projektus un piešķirt finansējumu nometnēm, kā arī tika ieteikts Latvijas pašvaldībām uzņemties nometņu organizēšanu reemigrējušiem bērniem un jauniešiem.Iztirzājot diasporas organizāciju darba perspektīvas, eksperti aicināja veicināt savstarpēju diasporas organizāciju labās prakses piemēru apmaiņu attiecībā uz pašorganizēšanos, biedru un finansējuma piesaisti, kā arī stiprināt diasporas organizāciju pārstāvību un iesaisti likumdošanas procesos un valsts pārvaldes darbā, tāpat arī domāt par iespējām atvieglot diasporas vēlētāju dalību vēlēšanās. Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi un Rīgas Latviešu biedrības 150 gadu jubileju 2018.gadā, darba grupa aicināja plānotos svinību pasākumus rīkot sadarbībā ar diasporu. Darba grupa "Katrs latvietis ir Latvijas vēstnesis" definēja prioritārās tēmas, kurās vajadzētu koncentrēt ierobežotos institucionālos (valsts) un organizatoriskos (diasporas kopienu un individuālo iniciatīvu) resursus vēstījuma sniegšanā: Latvijas sasniegumi, Latvijas kultūrpolitika, Latvijas sociālo procesu analīze. Darba grupa arī secināja, ka ir steidzama nepieciešamība pēc papildu informācijas klāsta -pamatinformācijas jeb "īsā kursa" par Latviju - latviešiem kā Latvijas vēstnešiem, pārstāvot Latviju, un arī tādai mērķauditorijai kā laulātie/partneri un bērni jauktajās ģimenēs. Tika izcelts valodas jautājums, ņemot vērā arī to mērķauditoriju, kas vēl (vai vairs) nezina latviešu valodu, taču zina citas valodas. Tika uzsvērts, ka uzdevuma veikšanai un lai nodrošinātu kapacitāti un neizniekotu labo gribu un iniciatīvu, kas nāk no emigrācijā esošajiem Latvijas pārstāvjiem, ir jāpilnveido sadarbība ar diasporas pārstāvjiem. Vēstījuma izplatīšanai pasaulē būtu jāorientējas uz elektroniskajiem un virtuālajiem rīkiem.Konferencei saturiski jauna tēma, kas sākotnēji bija definēta kā "Sociālās garantijas" darba gaitā paplašinājās uz "Sociālie jautājumi", tādējādi parādot, ka ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem svarīgi ir ne tikai tādi jautājumi kā iespēja Latvijā saņemt ar citās valstīs maksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām saistītos pabalstus un pensijas. Tika secināts, ka ES valstīs spēkā ir kopējs regulējums, taču attiecībā uz citām valstīm ir nepieciešami divpusēji līgumi, kuru izstrādei ir vajadzīga konkrētajās valstīs dzīvojošo diasporas organizāciju iesaistīšanās. Eksperti pievērsa uzmanību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem Latvijā. Tika runāts arī par tādiem jautājumiem kā dokumentu leģitimācija, kārtojot pilsonības, autovadītāju apliecību un testamentu kārtošanas lietas.Kā viena no svarīgākajām aktualitātēm visās darba grupās tika atzīta nepieciešamība pēc vienota informācijas avota, kur rast atbildes uz diasporu interesējošiem jautājumiem. Kopumā konferences dalībnieki secināja, ka pateicoties regulāram konferenču darbam un informācijas apmaiņai daudzās jomās pēdējos gados ir panākti labi risinājumi. Konferences organizatori ir Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību un Eiropas Latviešu apvienību. Ziņas autors: Baiba Kauliņa, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste, mājas lapas redaktoreFoto: Deniss Kretalovs

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Lielbritānijā aizvien pieaug jaundzimušo Latvijas pilsoņu skaits 18. jūl., 14:20

    • Lielbritānijā aizvien pieaug jaundzimušo Latvijas pilsoņu skaits

      • 18. jūl., 14:20

      2014.gada pirmajā pusgadā Latvijas vēstniecībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē vislielākais pieprasījums tradicionāli ir pasu nomaiņa. 6 mēnešu laikā noformēti 7500 personu apliecinoši dokumenti - Latvijas pases un identitātes (ID) kartes. Vēstniecība veikusi arī pasu pieteikumu pieņemšanu ārpus Londonas - Bostonā, Mančestrā, Skotijā, Ziemeļīrijā. Iepriekš - 2013.gada pirmajos 6 mēnešos - noformētas 7749 pases un ID kartes (2013.gadā kopā - 19 000), bet 2012.gadā kopā noformēti 5932 personu apliecinoši dokumenti.Šā gada pirmajā pusgadā vēstniecība Latvijas pilsonībā reģistrējusi 1375 jaundzimušos bērnus. 2013.gada pirmajā pusgadā pilsonībā tika reģistrēti 1312 bērni, bet gadā kopā - 2281 jaundzimušie.1600 gadījumos 2014.gada pirmajā pusē vēstniecība Lielbritānijā izsniegusi ārkārtas ceļošanas dokumentus - atgriešanās apliecības - tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuru pases kļuvušas nederīgas un personas vēlējušās doties uz Latviju. 2013.gada pirmajā pusē izsniegtas 1738 atgriešanās apliecības, bet gadā kopumā - 4100.Vēstniecība gan elektroniski, gan telefoniski turpina saņemt arī lielu konsulāra rakstura pieprasījumu skaitu. Pusgada laikā vēstniecības konsulārā nodaļa tikai elektroniski e-pastā sniegusi atbildes uz jau uz 16 500 pieprasījumiem, savukārt 2013.gadā kopumā atbildēts uz 26 000 e - pasta pieprasījumiem.38 gadījumos vēstniecība sadarbībā ar Lielbritānijas un Latvijas kompetentajām iestādēm iesaistījusies bērnu interešu un tiesību aizsardzības jautājumu risināšanā. Pagājušogad šādi gadījumi bija 40.Nākamajā pusgadā, papildus ikdienas darbiem, plānota vēstniecības Konsulārās nodaļas pārcelšanās uz jaunām plašākām un apmeklētājiem ērtākām telpām, kas atrodas 10 minūšu gājiena attālumā no vēstniecības. Lai nodrošinātu Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu iespējas piedalīties 12.Saeimas vēlēšanās šā gada 4.oktobrī, vēstniecība nodrošinās 15 vēlēšanu iecirkņu izveidi un darbību visā Apvienotajā Karalistē.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība LondonāFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Raidījums "21.gadsimta latvietis" par Pasaules latviešu mākslinieku galeriju Cēsīs 18. jūl., 14:11

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Ārlietu ministrijas vadībā izstrādāts pirmais Latvijas diasporas politikas dokuments 17. jūl., 13:09

    • Ārlietu ministrijas vadībā izstrādāts pirmais Latvijas diasporas politikas dokuments

      • 17. jūl., 13:09

      17. jūlija Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ārlietu ministrijas vadībā izstrādātais Rīcības plāna "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015. – 2017.gadam" projekts. Šis politikas plānošanas dokuments pirmo reizi Latvijas vēsturē definē vispatverošu pārnozaru politiku sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs.Rīcības plānu izstrādāja darba grupa diasporas politikas jautājumos, kuru vada Ārlietu ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju. Dokuments tapa konsultācijās starp atbildīgajām nozaru ministrijām, kā arī citām valsts institūcijām un diasporas organizācijām. Diasporas politikas dokuments vienuviet apkopo vairāk nekā 50 dažādas aktivitātes četros rīcības virzienos: latviskās identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšanā, latviešu valodas un kultūras izplatības veicināšanā pasaulē; diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanā; sadarbībā ar diasporu ekonomikā, kultūrā, izglītībā un zinātnē, intelektuālā potenciāla aprites veicināšanā un atbalsta sniegšanā tiem, kuri vēlas atgriezties. Dokumenta pamatprincipi ir informācijas savstarpēja apmaiņa un aktīva diasporas informēšanu par tai aktuālajiem jautājumiem, iekļaujot Latvijas diasporu kā nācijas sastāvdaļu neatkarīgi no mītnes zemes, tādējādi iesaistot visus, kas jūtas piederīgi Latvijai. Daudzo aktivitāšu lokā dokuments ietver pasākumus dažādām diasporai nozīmīgām jomām - diasporas organizāciju darbības nodrošināšanai, nedēļas nogales skolu darbībai, latviešu valodas apguvei, latviskās kultūras veicināšanai, bērnu un jauniešu saiknes ar Latviju stiprināšanai, tajā skaitā bērnu nometnēm, bērnu integrācijai izglītības sistēmā un citām aktivitātēm. Rīcības plāns ietver jaunas iniciatīvas diasporas iesaistē Latvijas procesos, veicinot latviešu izcelsmes uzņēmēju, kā arī profesionāļu komunikāciju un sadarbības pasākumus. Nozīmīga loma plānā paredzēta pasākumiem, lai paplašinātu informācijas pieejamību diasporai internetā, televīzijā, radio, kā arī citos medijos un komunikācijas platformās.Divu nedēļu laikā, pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, atbildīgās institūcijas ir aicinātas sniegt atzinumus par šo dokumentu, precizējot papildu nepieciešamo finansējumu pasākumiem.  Savus atzinumus var iesniegt arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.  Pēc atzinumu izteikšanas dokumentu  plānots iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā.Rīcības plāna "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015. - 2017.gadam" projektu izstrādāja darba grupa diasporas politikas jautājumos. Tajā piedalās pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības, Ministru prezidenta biroja, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latviešu valodas aģentūras, Ekonomikas ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda. Darba grupa diasporas politikas jautājumos darbu uzsāka 2013.gada oktobrī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas  pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes ietvaros.Ziņas autors: Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijas Preses un informācijas nodaļaFoto: Ārlietu Ministrija

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latviešu dibinātais Igaunijas Diplomātu koris piedalās Dziesmu un deju svētkos 17. jūl., 13:05

    • Latviešu dibinātais Igaunijas Diplomātu koris piedalās Dziesmu un deju svētkos

      • 17. jūl., 13:05

      Tallinā 26.Igaunijas Vispārējos dziesmu un 19.deju svētkos, kas pulcēja daudzus desmitus tūkstošu dziedātāju un dejotāju, piedalījās arī latviešu dibinātais Igaunijas Diplomātu koris.Diplomātu koris tika dibināts 2012.gada 31 janvārī, pēc Latvijas bijušā vēstnieka Igaunijā Kārļa Eihenbauma (2008 - 2013) dzīvesbiedres Ināras Eihenbaumas iniciatīvas. Tā izveides ideju atbalstīja Igaunijas Ārlietu ministrija un ārvalstu vēstniecības. Diplomātu korī, kas regulāri koncertē un, kuru joprojām praktiski vada Ināra Eihenbauma, kopīgi dziedāt ir aicināts ikviens Tallinā strādājošais ārvalstu diplomāts, Igaunijas Ārlietu ministrijas, Prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas un citu starptautisku institūciju darbinieks.Pēc rīkotāju sniegtās informācijas, Igaunijas Dziesmu un deju svētki, kas norisinājās no šā gada 4. līdz 6. jūlijam, šogad pulcējuši rekordlielu dalībnieku skaitu - apmēram 32 tūkstošus dziedātāju, teju 10 tūkstošus dejotāju un 500 tautas mūziķu.Igaunijas Televīzijas sižets par Latviešu dibinātā "Diplomātu kora Igaunijā" dalību Igaunijas 26.Dziesmu un 19.Deju svētkos.Ziņas autors: Latvijas vēstniecība IgaunijāFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Taškentā atklās latviešu gleznotāja Valda Buša izstādi "Ainavas" 17. jūl., 12:55

    • Taškentā atklās latviešu gleznotāja Valda Buša izstādi "Ainavas"

      • 17. jūl., 12:55

      24. jūlijā Taškentā, Uzbekistānā, vienā no prestižākajām izstāžu zālēm -  "Fotogrāfijas nams" - tiks atklāta  latviešu gleznotāja Valda Buša darbu izstāde "Ainavas".2014.gada maija beigās izstāde bija skatāma Samarkandas pilsētas vēsturiskā Registānas kompleksa Ulugbeka medreses lielajā zālē. Izstādi Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes ietvaros atklāja Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde.Iecere par Valda Buša darbu izstādi Samarkandā tika īstenota, vēstniecībai sadarbojoties ar Jūrmalas pilsētas domi.Mākslinieka Valda Buša 90.dzimšanas dienai veltītā izstāde Taškentā tiks izrādīta, Latvijas vēstniecībai Uzbekistānā sadarbojoties ar Uzbekistānas Valsts Mākslas akadēmiju. Izstāde būs pieejama apmeklētājiem līdz 10.augustam.  Valdis Bušs bija vecākais aktīvi strādājošais gleznotājs Latvijā. Viņš bija ļoti spēcīga, patstāvīga un spilgta personība Latvijas mākslā, kā  arī sabiedrībā. Galvenā tēma mākslinieka darbos ir Latvijas daba. Konkrētus sižetus V.Bušs izmantoja maz, galvenais ir noskaņa, mirkļa emocionālais tvērums.  Mākslinieka izteiksmes līdzeklis ir krāsa, kurai pakārtota kompozīcija un zīmējums. V. Bušs gleznoja vērienīgiem ekspresīviem triepieniem, biezām faktūrām, izmantojot gan otu, gan paletes nazi. Krāsu gamma šajās gleznās nav latviešu glezniecībai tradicionāla, tajās izteikti jaušama cieņa pret Latvijas dabu. Vēl neilgi pirms aiziešanas mūžībā šā gada 4.martā  V.Bušs uzsvēra: "Esmu atradis jaunu izteiksmes veidu, es gleznoju vēl vispārinātāk, tēlaināk. Gribu attēlot Sauli, Gaismu, saprast tās filozofisko būtību."Ziņas autors: Latvijas vēstniecība UzbekistānāFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Pērn no Latvijas emigrējuši 22,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju 17. jūl., 11:54

    • Pērn no Latvijas emigrējuši 22,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju

      • 17. jūl., 11:54

      2013.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 14,3 tūkstošiemCentrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati liecina, ka starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2013.gadā samazinājās par 14,3 tūkst. jeb 0,7%, kas ir par 2,4 tūkst. vairāk nekā 2012.gadā, kad iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ samazinājās par 11,9 tūkst. jeb 0,6%, informē Baiba Zukula, Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece.Pēc CSP aprēķiniem laika posmā no 2000. līdz 2013.gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 tūkst. cilvēku. 2014.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 001 468 iedzīvotāji, kas ir par 22,4 tūkst. mazāk nekā 2013.gadā.Lai arī 2013.gadā ir samazinājies starptautiskās ilgtermiņa emigrācijas apjoms, tomēr arī starptautiskā ilgtermiņa imigrācija bijusi mazāka - 2013.gadā no Latvijas izbrauca 22 561 cilvēks, kas ir par 2,6 tūkst. mazāk nekā 2012.gadā, bet uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 8 299 cilvēki, kas ir par 5 tūkst. mazāk nekā 2012.gadā.Apkopotie dati liecina, ka Eiropas Savienības (ES) un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstis ir galvenie iedzīvotāju, kas izceļo no Latvijas, galamērķi. 2013.gadā starpvalstu emigrācijas plūsmā ES valstu īpatsvars bija 73,1% (2012. gadā - 81,5%), bet imigrācijas plūsmā - 57,8% (2012.gadā - 54,9%), savukārt NVS valstu īpatsvars bija attiecīgi 16,6% un 31,0%.2013.gadā 92,7% no starpvalstu emigrantiem bija Latvijas valstspiederīgie No tiem Latvijas pilsoņi bijuši 84,9%, bet Latvijas nepilsoņi - 7,8%, savukārt citu ES valstu pilsonība bija 2,1% aizbraucēju. Latvijas valstspiederīgie veidoja 65% no imigrantu skaita: 57,5% bija Latvijas pilsoņi, savukārt 7,4% - Latvijas nepilsoņi.Pēc etniskā sastāva latvieši veidoja 10,8 tūkst. jeb 47,8% no kopējā emigrantu skaitaKrievi veidojuši 7,1 tūkst. jeb 31,3%, savukārt no imigrantiem 3,1 tūkst. jeb 37,1% bija latvieši un 2,5 tūkst. jeb 29,8% - krievi. 2014.gada sākumā latviešu emigranti veidoja 0,9% no kopējā latviešu skaita, bet krievu emigranti - 1,3% no kopējā krievu skaita. Krievu skaits migrācijas dēļ samazinājās vairāk nekā latviešu skaits - latviešu skaits migrācijas dēļ samazinājās par 0,6%, bet krievu skaits - par 0,9%.Gandrīz 23,0% darbspējas vecuma emigrantu bijuši jauniešiLielākā daļa no visiem emigrantiem - 18,7 tūkst. jeb 82,8% - bija valsts iedzīvotāji darbspējas vecumā (15 līdz 61 gads), savukārt 2012.gadā šis rādītājs bija 81,3%. Satraucoši ir tas, ka gandrīz 23,0% darbspējas vecuma emigrantu jeb 4,3 tūkst. bija jaunieši 15 - 24 gadu vecumā, turklāt šis skaitlis nesamazinās (2012.gadā aizbrauca 4,2 tūkst. jauniešu 15 - 24 gadu vecumā).No kopējā imigrantu skaita 6,4 tūkst. jeb 77,4% bija iedzīvotāji darbspējas vecumā (15 līdz 61 gads), no kuriem 864 jeb 13,4% bija jaunieši (15 - 24 gadi). Kā liecina apkopotā informācija, darbspējas vecuma (15 - 61 gads) emigrantu bija 2,9 reizes vairāk nekā imigrantu, bet 15 - 24 gadus vecu emigrantu bija pat 5 reizes vairāk (2012.gadā attiecīgi 1,8 un 2,7 reizes vairāk).44,8% starptautisko ilgtermiņa imigrantu par savu dzīvesvietu izvēlējušies RīguMigrācijas teritoriālā sadalījuma analīze liecina, ka 44,8% starptautisko ilgtermiņa imigrantu par savu dzīvesvietu izvēlējās Rīgu, turpretī rīdzinieki veidoja 32,8% no starptautisko emigrantu kopskaita. Pierīgas reģionā apmetās 16,6% starptautisko imigrantu, bet 15,2% no emigrantiem bija no Pierīgas. Iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ visvairāk samazinājās Rīgas un Kurzemes reģionos - attiecīgi par 3,7 un 2,6 tūkst. Savukārt, vērtējot pēc iedzīvotāju īpatsvara attiecīgā reģiona iedzīvotāju kopskaitā 2013.gada sākumā, visvairāk iedzīvotāju skaits migrācijas dēļ samazinājās Kurzemes un Latgales reģionā - attiecīgi par 1,0% un 0,9%.2013.gadā iekšējās migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Rīgā pieauga par 1 725 cilvēkiem. Arī dažos Pierīgas novados 2013.gadā bija vērojams pozitīvs iekšējās migrācijas saldo - Ikšķiles (+165 cilvēki), Mārupes (+110), Ādažu (+89), Babītes (+75) un Carnikavas (+3) novadā, kā arī Kurzemes reģiona Mērsraga novadā (+5).Pērnajā gadā Eiropas valstīs augstākais pozitīvais migrācijas saldo uz 1 000 iedzīvotāju novērots Luksemburgā Atbilstoši ES Statistikas biroja (Eurostat) apkopotajai un publicētajai provizoriskajai informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas valstīs 2013.gadā augstākais pozitīvais migrācijas saldo uz 1 000 iedzīvotāju novērots Luksemburgā (+19,0), Maltā (+7,6), Zviedrijā (+6,8) un Austrijā (+6,5). Savukārt augstākais negatīvais migrācijas saldo uz 1 000 iedzīvotāju novērots Kiprā (-13,9), Latvijā (-7,1), Lietuvā (-5,7), Īrijā (-5,6), Spānijā (-4,7) un Grieķijā (-4,7)3. Informācija par iedzīvotāju skaitu 2014.gada sākumā un tā izmaiņām 2013.gadā, kā arī dati par galvenajiem demogrāfiskajiem rādītājiem pieejami CSP datubāzē. CSP mājaslapā iespējams iepazīties arī ar detalizētu iedzīvotāju skaita novērtējuma metodoloģijas aprakstu. Foto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvijas pilsoņi Zviedrijā 12.Saeimas vēlēšanās varēs balsot pa pastu 17. jūl., 06:43

    • Latvijas pilsoņi Zviedrijā 12.Saeimas vēlēšanās varēs balsot pa pastu

      • 17. jūl., 06:43

      Vēlēšanu dienā šī gada 4.oktobrī Zviedrijā būs 4 vēlēšanu iecirkņi - Stokholmā, Gēteborgā, Ērebrū un Ūmeo.Balsošanai pa pastu var pieteikties Latvijas vēstniecībā Zviedrijā (Stokholmā, Odengatan 5). Tas jāizdara līdz 2014.gada 12.septembrim.Balsošanai pa pastu var pieteikties tikai vēstniecībā konsulārās nodaļas pieņemšanas laikā darbdienās no plkst.10.00 - plkst.12.00.Lai reģistrētos balsošanai pa pastu:1.Jāaizpilda iesniegums. Tajā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un adrese Zviedrijā, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli. Iesniegums jāparaksta.2.Nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.Balsošanai pa pastu jāreģistrējas Latvijas vēstniecībā Stokholmā līdz 2014.gada 12.septembrim. Līdzi jāņem aizpildīts iesniegums un LV pilsoņa pase.Ja vēlētājam nav iespēju pašam ierasties vēstniecībā, vēlētāja iesniegumu un pasi pārstāvniecībā drīkst nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona (trešā persona, kurai ir līdzi paņemts derīgs personu apliecinošs dokuments).Vēstniecībā pieņems arī tos iesniegumus, kas būs nosūtīti pa pastu, ja vien iesniegumam būs pievienota Latvijas pilsoņa pase. Ja iesniegums un pase tiek sūtīti uz vēstniecību pa pastu, tad pases atpakaļ saņemšanai jāpievieno apmaksāta aploksne ar saņēmēja adresi.Saņemot vēlētāja iesniegumu, vēstniecības darbinieks reģistrēs vēlētāju balsotāju sarakstā, iespiedīs pasē spiedogu par dalību 12.Saeimas vēlēšanās un izsniegs izziņu, kas apliecinās, ka vēlētājs ir reģistrēts balsošanai pa pastu. Balsošanas materiāli tiks nosūtīti uz vēlētāja norādīto adresi pa pastu pēc 12.septembra.Jāievēro!1.Reģistrējoties pasta balsošanai, vēlētājam nebūs iespēju balsot vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā, jo vēlētāja pasē jau būs atzīme par dalību vēlēšanās.2.Līdz 2014.gada 12.septembrim vēlētājam ir tiesības mainīt adresi, uz kuru nosūtāmi balsošanas materiāli. Par to jāpaziņo vēstniecībai, kurā vēlētājs reģistrējies balsošanai pa pastu.Detalizēta informācija par 12.Saeimas vēlēšanām pieejama Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā - http://cvk.lv/pub/public/30803.html.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība ZviedrijāFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latviesi.com aicina balsot par latviešu bāru "Pulkvedim neviens neraksta" kā labāko Toronto 16. jūl., 13:52

    • Latviesi.com aicina balsot par latviešu bāru "Pulkvedim neviens neraksta" kā labāko Toronto

      • 16. jūl., 13:52

      Toronto žurnāls "Now" ir sācis balsošanu "NOW Magazine’s Best of Toronto Reader’s Choice" vairāk nekā 200 kategorijās, kas sadalītas astoņās grupās, ieskaitot ēdienu, iepirkšanos, mūziku, mākslu, filmas un citus.Kategorijā "Labākais bārs" četrpadsmit bāru vidū ir nominēts arī latviešu bārs "Pulkvedim neviens neraksta" ("No One Writes to the Colonel") - 460 College St.Toronto.Balsošana notiek internetā http://bestof.nowtoronto.com/2014/ un tā notiks līdz 12.septembrim, uzvarētāju paziņojot 6.novembra izdevumā.Balsosim par latviešu bāru un palīdzēsim izcīnīt pirmo vietu!Informācija sagatavota sadarbībā ar laikrakstu Latvija Amerikā.Foto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Zināmi Fulbraita, Bendžamina Franklina un Baltijas - Amerikas brīvības fonda stipendiju saņēmēji 15. jūl., 16:13

    • Zināmi Fulbraita, Bendžamina Franklina un Baltijas - Amerikas brīvības fonda stipendiju saņēmēji

      • 15. jūl., 16:13

      Otrdien, 15.jūlijā ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala rīkoja pieņemšanu, lai kopīgi ar iepriekšējo gadu Fulbraita, Hamfrija un citu stipendiju saņēmējiem sveiktu jaunos Fulbraita, Bendžamina Franklina un Baltijas - Amerikas brīvības fonda stipendiātus, informē ASV vēstniecības Rīgā Preses un kultūras nodaļa.Šogad trīs studenti un trīs pētnieki saņems Fulbraita stipendiju studijām un pētniecībai ASV, divi vidusskolēni saņems Bendžamina Franklina stipendiju dalībai jauniešu vasaras skolā, un 9 stipendiāti saņems BAFF stipendiju studijām, pētniecībai vai praksei ASV, kā arī tiks atbalstīta ASV lektora viesošanās Latvijā. Šī gada stipendiju saņēmēji dosies uz dažādām ASV augstākās izglītības iestādēm.Fulbraita programmas mērķis ir veicināt savstarpēju izpratni starp ASV un citu valstu iedzīvotājiem. Šīs programmas ietvaros vairāk nekā 300 000 dalībnieku no visas pasaules ir bijusi iespēja studēt, dalīties viedokļos, iepazīt dažādas kultūras, kā arī politiskās un ekonomiskās struktūras ASV. Kopš 1991.gada jau 178 profesors un students no Latvijas ir saņēmuši Fulbraita stipendiju un šīs programmas ietvaros apmeklējuši ASV. Fulbraita studentu stipendijas saņēmējiem būs iespēja studēt maģistrantūrā ASV universitātē, savukārt Fulbraita pētnieku programmas stipendijas saņēmēji varēs veikt pētījumus un lasīt lekcijas ASV, informē ASV vēstniecības Rīgā Preses un kultūras nodaļa.Bendžamina Franklina programmas stipendiāti piedalīsies četras nedēļas ilgā seminārā vidusskolēniem ar mērķi uzlabot līderības prasmes un zināšanas par ASV un ES attiecībām.BAFF misija ir stiprināt saites starp ASV un Latviju, Lietuvu un Igauniju, izmantojot izglītības un studiju programmas, kas vērstas uz ekonomisko procesu izaugsmi un demokrātisko procesu stiprināšanu. BAFF ir programma, kas piedāvā dažādas iespējas saņemt stipendijas ASV Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Šobrīd BAFF piedāvā profesionālās prakses programmu (stažēšanos) augstskolu studentiem un neseniem absolventiem, diplomētā speciālista programmu, pētījumu programmu profesoriem un citiem pētniekiem, kā arī Baltijas-Amerikas dialoga programmu izglītības organizācijām, valsts iestādēm un uzņēmumiem. Kopš 2011.gada BAFF stipendiju ir saņēmuši 65 latvieši.ASV vēstniecība aicina studentus, pētniekus un profesionāļus no Latvijas piedalīties nākamā gada stipendiju konkursos. Pieteikšanās termiņš Hamfrija programmai un Fulbraita studentu programmai šogad ir 2.septembris, Fulbraita pētnieku programmai - 21.novembris. Pieteikšanās termiņš BAFF programmām ir 2014.gada 30.oktobris un 2015.gada aprīlis. Plašāka informācija par stipendiju programmām, kā arī pieteikuma anketas pieejamas vēstniecības interneta vietnē http://riga.usembassy.gov/ un BAFF interneta vietnē http://www.balticamericanfreedomfoundation.org/.Fulbraita pētnieku stipendijas saņēmēji:* Dr.Henrijs Kaļķis, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētais profesors, vadīs pētījumu Pensilvānijas Valsts universitātē par tēmu "Investigation of Ergonomic Stress in Contemporary Technological Work Environments".* Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, vadīs pētījumu Kenanas institūtā Vašingtonā par tēmu "The Russian Orthodox Church as a Promoter of "Traditional Values" in the International Arena".* Dr.Indriķis Krams, vadošais pētnieks Daugavpils universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūtā, vadīs pētījumu Tenesijas universitātē Noksvilā par tēmu "Finding Relationships between Vocal and Social Complexity in Birds and Humans".Fulbraita studentu stipendiju saņēmēji:* Krišjānis Bušs, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas vecākais referents un jurists, maģistrantūrā studēs tiesību zinātnes Vašingtonas universitātē Sentluisā.* Olevs Nikers, Aizsardzības ministrijas vecākais referents, maģistrantūrā studēs publiskās un starptautiskās attiecības Teksasas A&M universitātē.* Gunta Liepiņa, dejotāja, maģistrantūrā studēs tēlotājmākslu Kalifornijas universitātē Irvinā.Bendžamina Franklina stipendiju saņēmēji:* Rolands Indruškevičs, Mērsraga vidusskolas skolnieks, dosies uz Veikforestas universitāti Ziemeļkarolīnā, lai piedalītos Bendžamina Franklina transatlantiskajā programmā vidusskolēniem.* Lelde Gusta, Ernesta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolniece, dosies uz Purdū universitāti Indianā, lai piedalītos Bendžamina Franklina transatlantiskajā programmā vidusskolēniem.Baltijas - Amerikas brīvības fonda stipendiju saņēmēji:Maģistrantūra:* Rolands Žīgurs, studēs jurisprudenci Dienvidkalifornijas universitātē.* Agnese Bukovska studēs ekonomiku Djūka universitātē.* Jānis Kreilis, studēs starptautiskās attiecības Kolumbijas universitātē.Profesionālā stažēšanās:* Līna Kārkliņa - nevalstiskās organizācijas.* Jānis Kreics - uzņēmējdarbība, ekonomika un finanses.* Audris Locmelis - informāciju tehnoloģijas.* Antons Samoilovs - uzņēmējdarbība, ekonomika un finanses.* Roberts Vazdiķis - inženierija.* Reinis Znotiņš - uzņēmējdarbība, ekonomika un finanses.

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Ar plašu kultūras programmu Latvijas pārstāvji piedalās festivālā "Slāvu bazārs" Vitebskā 15. jūl., 15:54

    • Ar plašu kultūras programmu Latvijas pārstāvji piedalās festivālā "Slāvu bazārs" Vitebskā

      • 15. jūl., 15:54

      14.jūlija Vitebskā oficiāli noslēdzās XXIII starptautiskais mākslas festivāls "Slāvu bazārs". Tradicionāli festivāla norisēs ar plašu kultūras programmu piedalījās arī Latvijas pārstāvji. Latvijas Republikas konsulāts Vitebskā valsts pārstāvju dalību festivālā atbalstīja gan organizatoriski, gan administratīvi. Festivāla centrālais notikums bija jauno estrādes mūzikas izpildītāju konkurss. Latvijas pārstāvis Emīls Balcers ieguva Vitebskas pilsētas piešķirto V.Muļavina prēmiju par labāko tautas dziesmas izpildījumu. Konsulāta darbinieki un viņu bērni īpaši juta līdzi un „turēja īkšķus” arī par Latvijas pārstāvi bērnu konkursā - Katrīnu Paulu Dīringu. Līdztekus konkursantiem festivāla programmu kuplināja arī grupa "Big Al and the Jockers".Latvijas pārstāvji plaši piedalījās tradicionālajā amatnieku tirdziņā "Meistaru pilsēta" ("Город мастеров") - šogad pat ar diviem plašiem stendiem. Vienu stendu veidoja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru apvienotie Rēzeknes un Balvu novadu mākslinieki, kā arī metālapstrādes meistari no Zemgales. "Latgales pagalmu" bija iekārtojuši un tajā ar saviem darinājumiem apmeklētājus iepazīstināja Daugavpils novada amatnieki, kas piedalās fonda "Verus" rīkotajā Latvijas - Lietuvas - Baltkrievijas pārrobežu sadarbības projektā "LLB-2-96" - "Atbalsts mājamatniecības attīstībai".Festivāla noslēgumā amatnieki viesojās arī Latvijas konsulātā, lai tuvāk iepazītos ar tā darbu un pārrunātu tālākās sadarbības ar Vitebskas apgabalu perspektīvas.Pēc festivāla Vitebskas apgabala Novadpētniecības muzeja Lielajā izstāžu zālē būs skatāma ar Daugavpils pilsētas domes atbalstu veidotā leļļu izstāde.  Festivāls "Slāvu bazārs" Vitebskā norisinājās no šā gada 10. Līdz 14.jūlijam.Ziņas autors: Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijas Preses un informācijas nodaļaFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Vēstniecība Īrijā aicina augustā pieteikties pasu un personu apliecību noformēšanai 15. jūl., 15:42

    • Vēstniecība Īrijā aicina augustā pieteikties pasu un personu apliecību noformēšanai

      • 15. jūl., 15:42

      Latvijas vēstniecība Īrijā aicina augustā pieteikties pasu un personu apliecību noformēšanai Galvejā, Korkā un Limerikā. Līdz 20.augustam jāpierakstās pasu/eID karšu pieteikumu noformēšanai.Lai pierakstītos, lūgums sazināties ar koordinatoriem:* Galvejā - 26.augustā no plkst.12.00 līdz plkst.20.00 - Menlo Park Hotel&Conference Centre, Terryland, Headford Road, Galway, Co. Galway, koordinators: Jurijs Kozlovs, tālrunis: 0851337270, e -pasts: jurijsko@gmail.com.* Korkā - 29.augustā no plkst.12.00 līdz plkst.20.00 - vieta tiks precizēta, koordinators: Latvijas vēstniecība Īrijā, tālrunis: 014780161, e-pasts: consulate.ireland@mfa.gov.lv.* Limerikā - 30.augustā no plkst.11.30 līdz plkst.18.00 - Doras Luimni, Central Buildings, 51c O'Connell Street, Limerick, Co. Limerick, koordinators: Latvijas vēstniecība Īrijā, tālrunis: 014780161, e-pasts: consulate.ireland@mfa.gov.lv.Citi konsulārie pakalpojumi ierobežotā apjomā būs pieejami iepriekš norādītos laikos bez iepriekšēja pieraksta, konsultējoties ar vēstniecību pa e-pastu: consulate.ireland@mfa.gov.lv vai zvanot pa tālruni: 01 478 0156.No 2013.gada 1.oktobra Ministru kabineta noteikumi nosaka samaksu 15 eiro par konsulāro pakalpojumu saņemšanu ārpus pārstāvniecības izbraukuma sesijas ietvaros. Samaksa noteikta par vienu pieprasījumu. Tas nozīmē, ka sniedzot vairākus pakalpojumus vienai personai, piemēram, noformējot pasi un reģistrējot bērnu, samaksa tiek iekasēta vienu reizi. Tāpat tiek iekasēta tikai viena samaksa 15 eiro no visiem ģimenes locekļiem, kas vienlaicīgi iesniedz dokumentus personu apliecinošo dokumentu noformēšanai.Informācija par vēstniecības sniegtajiem pakalpojumiem un cenrādi pieejama Latvijas vēstniecības Īrijā mājaslapā: www.latvija.ie.Ziņas autors: Latvijas Republikas vēstniecība ĪrijāFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu IZM stiprina sadarbību ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību diasporas izglītības jautājumos 14. jūl., 14:30

    • IZM stiprina sadarbību ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību diasporas izglītības jautājumos

      • 14. jūl., 14:30

      Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) stiprinās sadarbību diasporas izglītības jautājumos. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis šodien, 14.jūlijā, parakstīja sadarbības memorandu, kura mērķis ir pilnveidot IZM sadarbību ar diasporu, stiprinot jau pastāvošo sadarbības modeli.Ministre sacīja, ka šis brīdis ir simbolisks, un tas apstiprina sadarbību, kas ir ilgusi vairākus gadus, un kam jau tagad iezīmējusies plaša perspektīva nākotnē. "Apliecinot, cik augstu vērtējam to ieguldījumu, ko tautieši ārzemēs ir devuši Latvijas valstij, saglabājot un kopjot valodu un kultūru, stiprinot nacionālo pašapziņu, aizstāvot latviešu tiesības uz savu neatkarīgo valsti, mēs parakstām šo sadarbības memorandu," teica I.Druviete.Ministres norādīja, ka nepieciešams valsts atbalsts un rūpes par to, lai latvieši ārzemēs justos kā daļa no Latvijas. "Latvieši, kas dzīvo ārzemēs ir neatraujama mūsu tautas daļa. Lai mēs šo domu nostiprinātu ne tikai vārdos, bet arī darbos, ir nepieciešams īstenot divus atslēgas jēdzienus. Viens ir sadarbība, un otrs ir atbalsts," uzsvēra I.Druviete.PBLA priekšsēdis atzīmēja ilggadējo veiksmīgo sadarbību ar IZM un Latviešu valodas aģentūru diasporas jautājumos, tostarp valodas apguves materiālu izstrādē. Kukainis norādīja, ka šī sadarbība ir ļoti svarīga un pašreizējais atbalsts ir jāturpina. Pēc Kukaiņa domām, izglītība ir pamats latviskuma uzturēšanai diasporā.Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis augstu vērtēja IZM atbalstu Latviešu valodas aģentūras darbam. Valdmanis novēlēja, lai izdodas īstenot memorandā nospraustos mērķus.Sadarbības memorandā IZM atbilstoši savai kompetencei un PBLA vienojas par vairākiem sadarbības pamatvirzieniem - latviešu valodas apguves atbalsta turpināšanai diasporā, regulāru sadarbību un informācijas apmaiņa starp PBLA un ministriju un tās padotības iestādi - Latviešu valodas aģentūru - latviešu valodas apguves atbalsta sistēmas satura izveidē un īstenošanā. IZM arī apņemas veicināt latviešu diasporas sadarbību ar valsts institūcijām.Savukārt PBLA apņemas rūpēties, lai pārstāvētu iespējami plašu pasaules latviešu organizāciju un biedrību loku diasporas izglītības jautājumos, kā arī savlaicīgi sniegt konstruktīvas atbildes uz IZM un Latviešu valodas aģentūras un citu iesaistīto institūciju jautājumiem par diasporas izglītības vajadzībām.Ziņas autors: Laura Zaharova, Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vecākā konsultante sabiedrisko attiecību jautājumosFoto: Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Aicina iesaistīties Baltijas ceļa saukļa meklēšanā 14. jūl., 14:18

    • Aicina iesaistīties Baltijas ceļa saukļa meklēšanā

      • 14. jūl., 14:18

      Valsts kanceleja un Ārlietu ministrija aicina ikvienu iesaistīties un kopā rast labāko vienoto saukli Baltijas ceļa 25.gadadienas pasākumiem. Priekšlikumi jāiesūta līdz 18.jūlijam sociālajās platformās Facebook un Twitter, izmantojot mirkļbirku #BaltijasCeļš25 vai uz e-pastu: prese@mk.gov.lv.Baltijas ceļa pasākumu saukli noteiks sabiedrības balsojums sociālo tīklu aptauju vietnē Twtpoll. Saukļa autoram balvu pasniegs Ministru prezidente Laimdota Straujuma un Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.Šogad aprit 25 gadi, kopš Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji sadevās rokās, vienojot vairāk nekā miljons cilvēku ķēdē, kas visā pasaulē kļuvusi par simbolu centieniem pēc brīvības un neatkarības.Atceroties šo unikālo notikumu, ministrijas, pašvaldības, muzeji, bibliotēkas, skolas un citas organizācijas plāno daudz dažādu pasākumu Latvijā un Baltijā - koncertus, velomaratonus, izstādes, stāstu vakarus, filmu seansus, nodarbības u.c.Ziņas autors: Zane Ozola, Komunikācijas departamenta konsultanteFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latviešus aicina palīdzēt atrast vēsturiskas liecības par Tēvzemes balvu 14. jūl., 13:00

    • Latviešus aicina palīdzēt atrast vēsturiskas liecības par Tēvzemes balvu

      • 14. jūl., 13:00

      Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un Latvijas Nacionālo arhīvu aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties un palīdzēt atrast vēsturiskas liecības par Tēvzemes balvu. Tēvzemes balva ir Latvijas Republikas valdības augstākā apbalvojuma - Ministru kabineta balvas - vēsturiskā priekštece, ko pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1937.gadā dibināja prezidents Kārlis Ulmanis. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte: "Tēvzemes balvu pasniedza līdz 1940.gadam, kad Latvija tika okupēta. Diemžēl karš un padomju okupācijas laiks ir bijis nežēlīgs šo unikālo vēstures liecību glabāšanai - Tēvzemes balvas nozīmītes un diplomi nav saglabājušies muzejos, nav izdevies atrast arī foto liecības. Ja kāda liecība tomēr ir saglabājusies, tad to atrast, visticamāk, varam tikai ar apbalvojuma saņēmēju pēcteču, radinieku, draugu palīdzību. Nav izslēgts, ka kara laikā, emigrējot no Latvijas, augstais apbalvojums paņemts līdzi un, iespējams, liecības glabājas kaut kur ārpus Latvijas."I.Zeibārte piebilst, ka augstais apbalvojums prestiža dēļ būtu dēvējams par Latvijas "Nobela prēmiju". "To dibināja, lai ar sevišķu atzinību novērtētu visizcilākos Latvijas gara un saimnieciskos darbiniekus," viņa skaidro. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka valdības augstāko apbalvojumu misija ir pateikties tiem iedzīvotājiem, kuru ieguldījums Latvijas valsts attīstībā ir būtisks un nozīmīgs. "Šie cilvēki ar savu darbu un sasniegumiem ir vienojuši sabiedrību, cēluši tautas pašapziņu, darījuši stiprāku un viedāku mūsu Latviju. Tēvzemes balva ir neatraujama daļa no Latvijas valsts vēstures, un jebkura saglabājusies liecība ir nenovērtējama. Ja kāda liecība pastāv - atradīsim un godāsim to!"Pirmo reizi Tēvzemes balvu pasniedza 1937.gada 15.maijā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Pirmskara Latvijā Tēvzemes balvas pirmie laureāti bija: * 1937.gadā: Dzejnieks Jānis Akuraters, operdziedātāji Milda Brehmane - Štengele un Ādolfs Kaktiņš, režisors Aleksis Mierlauks un komponists Jāzeps Vītols.* 1938.gadā: Dzejnieki Vilis Plūdons un Edvards Virza, mākslinieks Vilhelms Purvītis un tēlnieks Kārlis Zāle, profesors un izcilais folklorists Pēteris Šmits un sabiedriskais darbinieks Hermanis Enzeliņš.* 1939.gadā: Dzejniece Aspazija, aktrise Jūlija Skaidrīte, profesors Jānis Endzelīns, skolotājs Juris Bebris, komponists Alfrēds Kalniņš un lauksaimniecības darbinieks Jānis Mazvērsītis.* 1940.gadā: Profesori Ludvigs Kundziņš un Augusts Tentelis, arhitekts Eižens Laube, skolotāja Valērija Seile, sportists Jānis Daliņš, kā arī tautsaimnieks un politiķis Alfrēds Bērziņš.Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ministru kabineta balvu iedibināja 1995.gadā, simboliski atjaunojot Tēvzemes balvu. Apbalvojuma nolikums paredz, ka to piešķir par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās. Visu 1995.gadā atjaunotās Ministru kabineta balvas laureātu sarakstu iespējams aplūkot Ministru kabineta mājaslapā - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/apbalvosanas-padome-pasniegtie-apbalvojumi/78/. Pēc Valsts heraldikas komisijas aicinājuma 2013.gadā Valsts kanceleja sadarbībā ar dizaina biroju "H2E" pilnveidoja apbalvojuma vizuālo koncepciju, lai prestižā balva, kas ietver Ministru kabineta Goda diplomu un Ministru kabineta balvas nozīmīti, atbilstu gan Latvijas Republikas valdības augstākā apbalvojuma statusam, gan 21.gadsimta saturiskajam konceptam, mākslinieciskajām un tehnoloģiskajām iespējām. Video: "Kas ir Ministru kabineta balva?" - Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jānis StradiņšVideo: Kā tapa Ministru kabineta balvas Goda diploms un krūšu nozīmīte?2014.gadā Ministru kabineta balva tiks pasniegta jau 19.reizi, kopš neatkarīgajā Latvijā1995.gadā atjaunoja prestižo apbalvojumu.Ikviens iedzīvotājs ir aicināts palīdzēt atrast vēsturisku liecību par 1937.gadā dibināto Tēvzemes balvu - diplomu vai krūšu nozīmīti. Vērtīga būs jebkura liecība, arī fotogrāfijas, kur redzams, kā izskatījās Tēvzemes balva! Aicinām šo ziņu izplatīt pēc iespējas plašāk - lai kopā izdodas atrast vienu no Latvijas brīvvalsts prestižākajiem apbalvojumiem! Interesentus, kā arī papildu jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Valsts kancelejas komunikācijas departamentu: T. 80000120; e-pasts: vk@mk.gov.lv.  Ziņas autore: Signe Znotiņa - Znota, Ministru kabineta preses sekretāre

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs: valstij sadarbība ar diasporu jāīsteno pēc partnerības principa 14. jūl., 07:24

    • Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs: valstij sadarbība ar diasporu jāīsteno pēc partnerības principa

      • 14. jūl., 07:24

      12. jūlijā Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs konferences "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai 2014" atklāšanā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā diasporas pārstāvjus informēja par izstrādes procesā esošo Rīcības plānu, uzsverot, ka vienota diasporas politika ir vajadzīga gan tautiešiem ārzemēs, gan valstij.V.Makarovs atzina, ka Latvijas valstij ir vēlme un pieprasījums pēc stipras, kā arī aktīvas diasporas politikas: "Lai veidotu aktīvu sabiedrību, dinamisku ekonomiku un kopumā - veiksmīgu valsti, svarīgs priekšnosacījums ir cilvēks. Latvijas valstij ir jākonkurē par cilvēkiem, par talantiem, jācenšas pārliecināt katru Latvijai piederīgo šeit un ārpus valsts robežām, ka Latvija ir tā vieta, kur var piepildīt savus profesionālos sapņus, dzīvot un veidot savu ģimeni drošā, pārtikušā un kulturāli bagātīgā vidē."V.Makarovs atzīmēja, ka valstij diasporas politika un sadarbība ar tautiešiem ārzemēs jāveido, kā arī jāīsteno pēc savstarpējas partnerības principa: "Valsts nevar no diasporas puses prasīt ieguldījumu, uzskatot to par diasporas pienākumu. Valstij jāveido apstākļi, kas vairotu vēlmi un iespējas diasporai iesaistīties politikas, ekonomikas, zinātnes un kultūras jomās, veicinot Latvijas attīstību. Tāpat diasporas politika radīs stiprāku pašapziņu un spēju lepoties ar savu izcelsmi, ar to, kas latviešus padara atšķirīgus mītnes zemē ārpus Latvijas, kā arī kopumā palīdzēs uzturēt saikni ar Latvija - gan praktisku, gan arī emocionālu."Ārlietu ministrijas darba grupa diasporas politikas jautājumos drīzumā pabeigs izstrādāt Rīcības plānu "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015. - 2017.gadam". Dokumenta veidošanā piedalās gan Latvijas institūcijas, gan ļoti aktīvi līdzdarbojas Latvijas diasporas organizācijas.Konferences "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai 2014" mērķis ir uzturēt dialogu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm un sabiedrību latviskās identitātes saglabāšanai, kā arī saišu stiprināšanai ar Latviju. Konferences laikā 11. un 12.jūlijā Rīgā notiek dažādas tematiskās darba grupas un paneļdiskusijas. Tajās piedalās dalībnieki no Latvijas, 13 Eiropas valstīm, Krievijas, Gruzijas, ASV, Kanādas un Austrālijas.Konferenci organizē Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību un Eiropas Latviešu apvienību.Ziņas autors: Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijas Preses un informācijas nodaļaFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Ārlietu ministrijā pārrunās latviešu diasporas organizāciju lomu un perspektīvas 11. jūl., 14:36

    • Ārlietu ministrijā pārrunās latviešu diasporas organizāciju lomu un perspektīvas

      • 11. jūl., 14:36

      11.jūlijā Ārlietu ministrijā konferences "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai 2014" ietvaros notiks darba grupas "Diasporas organizāciju darba perspektīvas" sanāksme.Sanāksme tiek organizēta, lai apspriestu ārvalstīs dzīvojošo latviešu pašorganizēšanās kopējo situāciju, kā arī veidus, kā attīstās diasporas organizētā sadarbība ar Latviju. Darba grupa izskatīs diasporas organizāciju modeļus. Tiks apspriesti sadarbības veidi ar diasporu. Diskutēs par diasporas sadarbības iespējām ar Latvijas pašvaldībām un latviešu izcelsmes profesionāļu sadarbības tīkliem. Tiks pārrunāts ES strādājošo Latvijas ierēdņu atbalsts un starptautiskajās organizācijās nodarbināto latviešu iespējama izmantošana kopējo interešu aizstāvībai. Darba grupa apspriedīs latviskās kultūras popularizēšanas, uzturēšanas, kā arī citas aktivitātes ārpus Latvijas.12. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks darba grupas otrā sesija. Konferences "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai 2014" noslēguma sadaļā darba grupa diasporas organizāciju un Latvijas institūciju pārstāvjus iepazīstinās ar svarīgākajiem darba grupas secinājumiem.Konference "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai 2014" ir jau ceturtā gadskārtējā konference. Tās mērķis ir turpināt dialogu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm un sabiedrību latviskās identitātes saglabāšanai, kā arī saišu stiprināšanai ar Latviju. Konferences laikā 11. un 12.jūlijā Rīgā notiek dažādas tematiskās darba grupas un paneļdiskusijas. Tajās piedalās dalībnieki no Latvijas, 13 Eiropas valstīm, Krievijas, Gruzijas, ASV, Kanādas un Austrālijas.Konferenci organizē Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību un Eiropas Latviešu apvienību.Ziņas autors: Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijas Preses un informācijas nodaļaFoto: Ārlietu Ministrija

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Raidījums "21.gadsimta latvietis" par Augšbebru latviešu kopienas stāstu 100 gadu garumā 11. jūl., 12:50

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Konferencē "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai. 2014" runās par atbalstu diasporai izglītības jomā 10. jūl., 20:36

    • Konferencē "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai. 2014" runās par atbalstu diasporai izglītības jomā

      • 10. jūl., 20:36

      Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) piektdien, 11.jūlijā, plkst.14.00 konferences "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai. 2014" ietvaros notiks izglītības darba grupas sanāksme, kuras uzdevums ir apzināt iestrādes un problēmas, formulēt prioritātes turpmākajai sadarbībai ar diasporu izglītības jomā.Konferences "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai. 2014" mērķis ir turpināt dialogu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm un sabiedrību latviskās identitātes saglabāšanai un saišu stiprināšanai ar Latviju.Konferences izglītības darba grupas sanāksmē Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa informēs par 2013.gada konferences priekšlikumu īstenošanu un IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece Vineta Ernstsone - par IZM īstenoto valsts valodas politiku un politiku diasporas atbalsta jomā.Latviešu valodas aģentūra konferences dalībniekiem sniegs informāciju par 2013.-2014.gada pasākumiem diasporas atbalsta jomā, Ekonomikas ministrijas pārstāve Kristīne Mickeviča stāstīs par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā 2013 - 2016 iekļautajiem izglītības jautājumiem, bet ar Izglītības attīstības centra (IAC) veikto pētījumu "Situācijas izpētes apkopojums par jauniebraucēju un reemigrantu bērnu iekļaušanos Rīgas vispārizglītojošajās skolās" iepazīstinās IAC direktore Iveta Vērse. Par diasporas skolotāju tālākizglītības kursu apkopotajiem ieteikumiem un priekšlikumiem turpmākajiem diasporas atbalsta pasākumiem stāstīs PBLA izglītības padomniece Dace Mažeika.Darba grupas diskusijās tiks apspriesti labās prakses piemēri reemigrējušo skolēnu iekļaušanai Latvijas skolās, kā arī priekšlikumi turpmākajiem pasākumiem diasporas izglītības jomā.Izglītības darba grupa notiks IZM Lielajā zālē, Vaļņu ielā 2, 2.stāvā.Konferences otrajā dienā - 12.jūlijā - Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks plenārsesija divās paneļdiskusijās - par arhīviem un izglītību. Konferenci organizē Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību un Eiropas Latviešu apvienību.Ziņas autors: Laura Zaharova, Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vecākā konsultante sabiedrisko attiecību jautājumosFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu "Jaunatnes forums 2014" pulcē simtiem jauniešu 10. jūl., 20:32

    • "Jaunatnes forums 2014" pulcē simtiem jauniešu

      • 10. jūl., 20:32

      Biedrības "Jaunatnes Kompetences Centrs" organizētajā "Jaunatnes Forumā 2014" pulcējušies vairāki simti Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo jauniešu, piedalījušās arī amatpersonas un eksperti. Šis bijis pirmais šāda veida forums un tas sniedza jauniešiem iespēju veidot dialogu ar politikas veidotājiem, nevalstisko organizāciju un dažādu citu jomu pārstāvjiem.Divu dienu garumā - 3.jūlijā un 4.jūlijā - Rīgā, kultūras pilī "Ziemeļblāzma" norisinājas biedrības "Jaunatnes Kompetences Centrs" organizētais "Jaunatnes Forums 2014.Šis bija pirmais šāda veida forums, vienkopus pulcējot Latvijas diasporu un Latvijā dzīvojošos jauniešus un valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un dažādu jomu pārstāvjus, ar mērķi iedrošināt jaunatni nākt klajā ar saviem priekšlikumiem un risinājumiem tām problēmām, ar ko saskaras tieši jaunieši. Piedaloties foruma aktivitātēs - debatēs, darba grupās, semināros un paneļdiskusijās - foruma dalībnieki rada vairākus priekšlikumus, kas tiem palīdzētu kļūt konkurētspējīgākiem, efektīvāk pielietot savas prasmes un zināšanas un, vienlaikus, kļūt par atbildīgākiem sabiedrības locekļiem."Gan dalībnieku pārliecinoši pozitīvās atsauksmes, gan forumā rastie risinājumi liecina par to, ka šāda veida pasākumiem jākļūst par vismaz ikgadēju tradīciju. Jauniešiem ikdienā nepastāv iespējas tik brīvi un nepiespiesti komunicēt gan ar lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un dažādu institūciju pārstāvjiem - ir nepieciešams nodrošināt šo "saskares punktu", lai jaunieši tiktu uzklausīti un viņiem aktuālās problēmas sadzirdētas," komentē viens no "Jaunatnes Foruma 2014" organizatoriem un biedrības "Jaunatnes Kompetences Centrs" valdes loceklis Rihards Kols.Forumā izveidotie priekšlikumi un rezultāti tiks apkopoti un publicēti "Jaunatnes Forums 2014" mājaslapā www.jaunatnesforums.lv, kā arī rezolūcijas formā tiks iesniegti atbilstošajām valsts institūcijām."Ļoti nozīmīgs ir fakts, ka forumā rastajiem risinājumiem sekos arī reālas darbības - šī pasākuma mērķis nav vienkārša problēmu pārrunāšana, bet gan reālu, sasniedzamu risinājumu meklēšana. Tādi tika rasti un tiks iesniegti valsts institūcijām," stāsta Rihards Kols."Jaunatnes Forumu 2014" organizēja biedrība "Jaunatnes Kompetences Centrs" sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Rīgas domi, Sorosa fonds - Latvija un Eiropas Latviešu apvienību. Foruma viesu un paneļdiskusiju dalībnieku vidū bija tādas personas kā Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe, Latvijas Pilsoniskās alianses politikas koordinatore Inta Šimanska, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Rīgas domes jaunatnes lietu eksperte Sandra Biseniece, Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere un citi.InformācijaiPar biedrību "Jaunatnes kompetences centrs": Biedrības mērķis ir apvienot latviešu jauniešus gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai risinātu tiem un visai Latvijas sabiedrībai aktuālus problēmjautājumus. Tā apvieno sevī vietējos un ārvalstīs dzīvojošus jauniešus, radot pieredzi un inovatīvus risinājumus problēmām, kā arī radot jaunas iespējas jauniešu interešu aizstāvēšanā un nākotnes veidošanā.Ziņas autors: Laura Andžāne, biedrības "Jaunatnes kompetences centrs" preses pārstāveFoto: Madara Kurpniece

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Kas jāzina par pabalstiem, pēc darba ES, atgriežoties Latvijā? 10. jūl., 11:19

    • Kas jāzina par pabalstiem, pēc darba ES, atgriežoties Latvijā?

      • 10. jūl., 11:19

      Situācija IPersona saņem bezdarbnieka pabalstu citā ES dalībvalstī un vēlas doties darba meklējumos uz Latviju.Kas jānokārto pirms atgriešanās?Jāpieprasa kompetentajai iestādei (iestādei, kas piešķīrusi bezdarbnieka pabalstu) izsniegt U2 dokumentu "Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšana". U2 dokuments apstiprinās personas tiesības, meklējot darbu Latvijā, saņemt citas ES valsts bezdarbnieka pabalstu (bezdarbnieka pabalsta eksports). Bezdarbnieka pabalsta eksportu persona var saņemt 3 mēnešus, kā arī šis periods var tikt pagarināts uz laiku līdz 6 mēnešiem. Tiesības uz bezdarbnieka pabalsta eksportu personai būs, ja:* Vismaz 4 nedēļas pirms izbraukšanas uz Latviju būs reģistrēta kā bezdarbnieks attiecīgās valsts nodarbinātības dienestā (ir iespējami izņēmumi)* Būs noteiktas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu* Dosies uz Latviju darba meklēšanas nolūkā Atgriežoties Latvijā pienākasJa citas ES valsts kompetentā iestāde būs izsniegusi U2 dokumentu, persona, meklējot darbu Latvijā, varēs turpināt saņemt citas dalībvalsts piešķirto bezdarbnieka pabalstu 3 vai 6 mēnešus, bet neilgāk, kā personai ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Kādi dokumenti Latvijā jākārto* 7 dienu laikā no dienas, kad persona izbraukusi no citas ES dalībvalsts, jāreģistrējas NVA un jāiegūst bezdarbnieka statuss. Reģistrējoties NVA, jāuzrāda citas ES dalībvalsts izsniegtais U2 dokuments;* Jāpilda visi Latvijas tiesību aktos noteiktie bezdarbnieka pienākumiSituācija IIPersona, kura, strādājot citā ES dalībvalstī, pastāvīgi dzīvoja Latvijā (piem.pierobežas darbinieki, jūrnieki, sezonas darbinieki), pieprasa bezdarbnieka pabalstu Latvijā.Kas jānokārto pirms atgriešanāsNodarbinātības valsts kompetentajai iestādei jāpieprasa izsniegt U1 dokumentu "Periodi, kas jāņem vērā, lai izmaksātu bezdarbnieka pabalstus".Atgriežoties Latvijā pienākasLatvijas bezdarbnieka pabalstsKādi dokumenti Latvijā jākārto* Jāreģistrējas NVA un jāiegūst bezdarbnieka statussVSAA jāiesniedz:* Iesniegums bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai* Anketa par pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu nodarbinātības laikā citā ES/EEZ dalībvalstī vai Šveicē saskaņā ar Regulas Nr.883/2004 65.panta 2. un 5.a) punktu un Regulas Nr.987/2009 11.pantu; * U1 dokuments. Ja personai nav nodarbinātības valsts izsniegts U1 dokuments, tad papildus jāiesniedz:* Nodarbinātību apliecinoši dokumenti (izziņas, darba līgumu kopijas, pēdējās nodokļa aprēķina paziņojuma kopijas (P60-ja bijusi nodarbinātība Īrijā vai Apvienotajā Karalistē), ienākumu izziņas no darba devēja (P45, ja ir bijusi nodarbinātība Īrijā vai Apvienotajā Karalistē) un jebkuri citi dokumenti, kas apliecina nodarbinātību citā ES valstī);* Ja persona ir bijusi nodarbināta Norvēģijā, Norvēģijas darba devēja aizpildīta anketa "BEKREFTELSE PÅ ANSETTELSESFORHOLD" un personas aizpildīta anketa "REQUEST FOR CERTIFICATE e-301/N-301 FOR COORDINATION OF SOCIAL SECUTITY IN THE EEA COUNTRIES. Reg 1408/71 art.67"* Ja persona ir bijusi nodarbināta Dānijā - "Iesniegums, lai saņemtu Dānijas kompetentās institūcijas izsniegto E301 vai N301 veidlapu/Application for form E301 DK or N301 DK" * Ja persona ir bijusi nodarbināta Apvienotajā Karalistē - "Application for a Certificate E301 from the UK/veidlapa E301 sertifikāta saņemšanai"Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Kādos gadījumos ir tiesības saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, ja pēdējā nodarbinātība ir bijusi citā ES dalībvalstī? 10. jūl., 11:02

    • Kādos gadījumos ir tiesības saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, ja pēdējā nodarbinātība ir bijusi citā ES dalībvalstī?

      • 10. jūl., 11:02

      Tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu personām, kurām pēdējā nodarbinātība ir bijusi citā ES dalībvalstī, būs tikai īpašos gadījumos, kad persona, strādājot citā dalībvalstī, būs saglabājusi ciešu saikni ar savas dzīves vietas valsti, proti, pastāvīgi dzīvojusi Latvijā. Dzīves vietas noteikšanai tiek ņemti vērā tādi faktori, kā uzturēšanās ilgums un nepārtrauktība attiecīgo dalībvalstu teritorijā; veiktās darbības būtība, stabilitāte un jebkura darba līguma ilgums; ģimenes stāvoklis un ģimenes saites; nealgotu darbību veikšana; mājokļa situācija, jo īpaši, cik tā ir pastāvīga; dalībvalsts, kurā personu uzskata par dzīvojošu nodokļu piemērošanai.Svarīgi, lai persona savas pēdējās nodarbinātības laikā būtu dzīvojusi nevis dalībvalstī, kuras tiesību akti uz viņu ir attiecināmi (nodarbinātības valstī), bet dalībvalstī, kurā tiek pieprasīts bezdarbnieka pabalsts.Tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, galvenokārt, ir sekojošām darbinieku kategorijām:* pierobežas darbiniekiem (persona, kas veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā kādā dalībvalstī, kurā parasti atgriežas katru dienu vai vismaz vienreiz nedēļā);* sezonas darbiniekiem;* jūrniekiem;* personām, kuras strādā divās vai vairāk dalībvalstīs;* personām, uz kurām attiecas Regulas Nr.883/2004 16.pantā norādītā vienošanāsAvots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Kā jārīkojas, zaudējot darbu citā ES dalībvalstī? 10. jūl., 10:57

    • Kā jārīkojas, zaudējot darbu citā ES dalībvalstī?

      • 10. jūl., 10:57

      Zaudējot darbu citā ES dalībvalstī (attiecas arī uz Norvēģiju, Lihtenšteinu, Īslandi un Šveici):1.Bezdarbnieka pabalsts ir jāpieprasa tajā valstī, kurā persona bija sociāli apdrošināta tieši pirms darba zaudēšanas (pēdējās nodarbinātības valstī). Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, personai ir jāreģistrējas šīs valsts nodarbinātības dienestā un jāiesniedz iesniegums bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai.2.Tiesību noteikšanai uz bezdarbnieka pabalstu attiecīgās dalībvalsts kompetentai iestādei jāņem vērā arī citas ES dalībvalsts nodarbinātības vai darba periodi, ja tie nepieciešami, lai rastos tiesības uz bezdarbnieka pabalstu šajā valstī.3.Personai ir jāizpilda visi nosacījumi, ko izvirza konkrētās valsts nodarbinātības dienesti, t.i., jāpakļaujas šajā valstī organizētajai kārtībai un jāpilda visi šīs valsts tiesību aktos noteiktie bezdarbnieka pienākumi. Tāpat personai ir tiesības no šīs valsts nodarbinātības dienestiem saņemt tādu pašu palīdzību, kā attiecīgās valsts pilsoņiem.4.Ja personai rodas tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu citā dalībvalstī vai persona to jau saņem, tad viņai ir tiesības darba meklējumos doties uz jebkuru citu dalībvalsti, tai skaitā Latviju, saglabājot tiesības saņemt kompetentās dalībvalsts bezdarbnieka pabalstu (bezdarbnieka pabalsta eksports). Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu saglabājas trīs mēnešus no izbraukšanas dienas, kā arī šis periods var tikt pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Nosacījumi bezdarbnieka pabalsta saglabāšanai, dodoties darba meklējumos uz citu dalībvalsti:* personai jābūt pieejamai kompetentās valsts nodarbinātības dienestam vismaz 4 nedēļas kopš reģistrēšanās šīs valsts nodarbinātības dienestā. Atsevišķos gadījumos šis periods var tikt saīsināts, piemēram, ja bezdarbnieks dodas līdzi laulātajam, kas sācis strādāt citā dalībvalstī;* jābūt noteiktām tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu;* personai jādodas uz citu dalībvalsti darba meklēšanas nolūkā.5.Bezdarbniekam, kurš vēlas doties darba meklējumos uz citu dalībvalsti, t.sk. Latviju, jāpieprasa kompetentajai iestādei (iestādei, kas piešķīrusi bezdarbnieka pabalstu) izsniegt U2 dokumentu "Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšana". U2 dokuments apstiprinās personas tiesības, meklējot darbu Latvijā, saņemt citas dalībvalsts bezdarbnieka pabalstu. Pienākumi dalībvalstī, kurā tiek meklēts darbs: * 7 dienu laikā jāreģistrējas tās dalībvalsts nodarbinātības dienestā, kurā tiek meklēts darbs (Latvijā - NVA)* Jāpilda visi bezdarbnieka pienākumi saskaņā ar konkrētās dalībvalsts noteikto kārtību. 6.Ja persona nav atradusi darbu citā dalībvalstī 3 vai 6 mēnešu laikā, bet tai saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu par ilgāku periodu, tad, lai varētu turpināt saņemt šo pabalstu, viņai jāatgriežas pabalstu maksājošajā valstī pirms noteiktā 3 vai 6 mēnešu termiņa (saskaņā ar U2 dokumentā norādīto). Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraFoto: Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja rakstu Latvietis Aivars Noviks - Grasis kājām mēros Baltijas ceļu 10. jūl., 09:15

    • Latvietis Aivars Noviks - Grasis kājām mēros Baltijas ceļu

      • 10. jūl., 09:15

      Pieminot Baltijas ceļa akciju un sagaidot tās 25.gadadienu, Aivars Noviks - Grasis kājām dosies no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai tieši tādā maršrutā, kādā pirms 25 gadiem tika izveidota dzīvā cilvēku ķēde, kas simbolizēja triju Baltijas valstu protestu pret Molotova-Ribentropa paktu un centienus pēc neatkarības.Aivars ir cēsinieks, kurš pašlaik dzīvo Beļģijā. Viena no lielākajām kaislībām viņa dzīvē ir deja, kas deva iespēju apceļot Eiropu, veidojot plašu skatu uz pasauli un vēlmi to izzināt arvien vairāk un dažādi. Pirms trim gadiem viņš pievērsies skriešanai, kas mainījusi viņa dzīvē daudzus uzskatus un veidu, kā uztvert pašam sevi, savu ikdienu un nākotni, tā liekot apzināties, ka lielākais pretinieks cilvēkam ir viņš pats. Aivaram ir 37 gadi. Viņu šim Baltijas ceļa gājienam iedvesmoja 11 gadīgā dēla centieni uz saviem mazajiem mērķiem skolā un sportā.Baltijas ceļa pārgājienam Aivars guva ierosmi arī no Piligrīnu ceļa Spānijā, ko mūsdienās dažādos pārgājienos un svētceļojumos uz Santjago de Kompastelu mēro gan ejot, gan skriešus, gan ar velosipēdiem. Pētot Baltijas ceļu un apzinot tā punktu adreses, vēsturi un būtību, dienu no dienas arvien nostiprinājusies pārliecība, ka Baltijas ceļa 25. jubilejas gadā, tas ir jāpaveic arī Baltijā.Pašlaik paralēli ģeogrāfiskajai un vēsturiskajai izpētei notiek arī aktīva fiziskā sagatavošanās šim diezgan ekstrēmajam notikumam. Tāpat kā Baltijas ceļā pirms 25 gadiem cilvēki sadevās rokās uz 15 minūtēm, Aivara mērķis ir 15 dienās mērot šo pašu maršrutu ar kājām - lielākoties ejot. Plānots, ka viņš veiks aptuveni 40 - 50 km dienā un ik dienu ceļā pavadīs 10 - 12 stundas. Kopējais maršruta garums varētu būt apmēram 707 km.Aivara Novika - Graša maratons pa Baltijas ceļu sāksies 14.jūlijā ap plkst.6.00 Viļņā no Ģedimina laukuma. Ir plānots, ka 19.jūlijā viņš ieradīsies Rīgā, bet ceļš noslēgsies 28.jūlijā Tallinā.Šajā akcijā Aivars Noviks-Grasis atbalstīs arī UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas (LNK), projektu "Baltijas ceļa stāsti", kas tiek īstenots sadarbībā ar partneriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un kura ietvaros tiek apkopotas iedzīvotāju atmiņas par Baltijas ceļa laiku un dalību tajā, un arī Aivars savā ceļojumā uzrunās cilvēkus un uzklausīs viņu stāstus.Projekta "Baltijas ceļa stāsti" ietvaros ikviens aicināts pastāstīt savu Baltijas ceļa stāstu un publicēt to www.thebalticway.eu.Šogad aprit 25 gadi kopš notika Baltijas ceļa akcija - unikāla un mierīga masu demonstrācija, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. Baltijas ceļa dokumentāro mantojumu veido vērtīgs dokumentu arhīvs. Nozīmīgākos dokumentus, kas tika apkopoti Baltijas valstu kopīgā nominācijā, 2009.gada 30.jūlijā iekļāva UNESCO starptautiskajā reģistrā "Pasaules atmiņa".Ziņas autors: Evija Maļkeviča, UNESCO LNK Komunikācijas un informācijas sektora vadītājaIlustratīvs foto/Stock.XCHNG

  • Latviesi.com pievienoja jaunu notikumu Kanādas Latviešu meistarsacīkstes golfā 10. jūl., 09:01