Zviedrija, būdama droša un moderna Ziemeļeiropas valsts ar novatorisku
un radošu pieeju izglītības norisēm, vilina tūkstošiem studentu no
visas pasaules par savu studiju galamērķi izvēlēties tieši šo valsti.
Arī šī raksta autore studēja Zviedrijā, Ērebrū universitātē.
Zviedrijas universitātes piedāvā ap 500 dažādu bakalaura un maģistra
programmu angļu valodā – no cilvēktiesību studijām un valodām līdz pat
mašīnbūvei un mākslīgajam intelektam. Taču, izvēloties doktorantūras
studijas, zviedru valodas zināšanas ir ļoti vēlamas, jo daudzi semināri
un lekcijas doktoriem tur notiek tikai valsts valodā. Mācības kopumā ir
centrētas uz studentiem, kuru iniciatīva un radošā aktivitāte vienmēr
tiek novērtēta, un attiecības ar pasniedzējiem ir brīvas un atraisītas.
No teicamnieka par parādnieku
Sākot
ar 2007. gada 1. jūliju Zviedrijas augstākā izglītība ir mainījusi savu
struktūru, saskaņojot to ar Boloņas procesu – Eiropā plaši
standartizēto izglītības sistēmu, kas studentiem nedaudz atvieglo
kredītpunktu pielīdzināšanu, atgriežoties dzimtenē. Tomēr tas, vai
apgūtie priekšmeti tiks atzīti, atkarīgs galvenokārt no māju
universitātes.
Tomēr no pieredzes varu teikt – lai arī starp
Latvijas un Ērebrū universitātēm ir līgumi un mācības ārzemju
augstskolā notiek oficiāli, atgriežoties no ārzemēm, tomēr rodas
problēmas ar kredītpunktu pielīdzināšanu un iegūtās zināšanas netiek
augstu novērtētas. Rodas tāda situācija, ka, gadu studējot ārzemju
augstskolā, studenti iegūst nepieciešamo kredītpunktu skaitu, bet, tā
kā priekšmeti nesakrīt, tad studentiem Latvijā iekavētie priekšmeti ir
jāapgūst un jānokārto kā parādi. Vieglāk ir tad, ja brauc studēt uz
vienu semestri, jo netiek iekavēti tik daudzi priekšmeti.
Bez obligātās mācību vielas
Šobrīd
8,5% no Zviedrijā studējošajiem jauniešiem ir tieši ārzemju studenti,
kuri nāk no 80 pasaules valstīm. Zviedru labās angļu valodas prasmes
noteikti atvieglos gan mācības, gan ikdienas dzīvi.
Neticamākais
ir tas, ka Zviedrija ir viena no retajām valstīm, kur izglītība ir
bezmaksas (to apmaksā zviedru valdība) ne tikai zviedru skolēniem un
studentiem, bet arī ārzemniekiem. Taču jāatceras, ka Zviedrija ir viena
no dārgākajām Eiropas valstīm, kur dzīvot maksā krietni dārgāk nekā
Latvijā. Privilēģija atrast darbu noteikti būs studentiem ar zviedru
valodas zināšanām. Daudzas universitātes sniedz iespēju arī stipendiju
iegūšanai, bet uzmanība jāpievērš pieteikuma un akadēmiskajām prasībām,
kam jābūt nokārtotām, lai iestātos augstskolās Zviedrijā.
Uz
Zviedriju 2006./2007. m. g. aizbraucu no Latvijas Universitātes kā
apmaiņas programmas studente. Studēju pedagoģiju, psiholoģiju u. c.
priekšmetus Ērebrū universitātē.
Pati studiju norise Zviedrijā
ļoti atšķiras no Latvijas, pirmkārt, tādēļ, ka tur paralēli jāapgūst
tikai viens mācību priekšmets, pēc kura jānokārto atbilstošs eksāmens
un tikai tad jāķeras pie nākamā priekšmeta. Semestra laikā tiek apgūti
vidēji trīs vai maksimāli četri priekšmeti. Atgādināšu, ka Latvijā
viena semestra laikā paralēli tiek apgūti vidēji septiņi priekšmeti,
kam seko sesija (eksāmeni visos priekšmetos).
Otrkārt, studiju
gaita Ērebrū universitātē ir ļoti labi organizēta, tai pašā laikā
dāvājot studentiem daudz vairāk brīvības, piemēram, neuzdodot tik daudz
mājasdarbu kā Latvijā, bet, iesakot patstāvīgi apgūt ieteicamo
literatūru un, ja nepieciešams, palīdzot ar konsultācijām. Zviedru
studenti ir pieraduši pie labprātīgas mācīšanās, ko nevarētu teikt par
studentiem Latvijā. Pie mums studijas joprojām balstās uz obligāto
vielu un obligātiem mājasdarbiem, pārvēršoties par apburto loku, jo
Latvijā uzdod tik daudz, ka labprātīgai ieteicamās literatūras apguvei
nepietiek ne laika, ne pacietības.
Skolotājiem un skolēniem kājas uz galda
Pedagoģijas
kursa laikā pavadīju divpadsmit dienas arī zviedru skolās, tā saucamajā
skolu praksē. Vēlos precizēt, ka skolu prakses laikā oficiālais
uzdevums bija pavadīt noteiktu stundu/dienu skaitu konkrētā skolā bez
jebkādiem prakses pārskatiem un tamlīdzīgiem papīriem, kā tas pieņemts
Latvijā.
Ienākot skolā, pirmais, ko ievēroju, bija daudzās
skolēnu nacionalitātes, bet īstais šoks bija par to, kā skolēni uzvedas
un kādas ir skolotāju un skolēnu savstarpējās attiecības. Gan skolēni,
gan skolotāji netraucēti atļāvās likt kājas uz galda, kavēt stundas,
skolēns skolotāju uzrunāja uz "tu" un sauca vārdā vai pat nereti
iesaukā. Brīvība, demokrātija. Kā lai citādāk izskaidro? Ne jau "kājās
uz galda" ir problēma, bet mani joprojām vilina skolotājus uzskatīt par
autoritātēm, nevis starp terminiem "skolēns" un "skolotājs" likt
vienādības zīmi. Šajā ziņā Latvija ir pozitīvāks piemērs, jo Zviedrija
ar savu vienlīdzības kultu noteikti izceļas arī citu Eiropas valstu
vidū.
Nav tā, ka esmu pret demokrātiju. Tur noteikti ir arī savi
plusi, jo kā gan citādāk izprast likumsakarības, kāpēc Zviedrija ir tik
attīstīta, kulturāla un kārtīga valsts? Varbūt bērni labāk attīstās, ja
viņus neierobežo, neliek darīt to, ko negrib, neliekuļojot attiecībās
ar skolotāju? Taču tādā gadījumā ir jāzina arī šīs brīvības robežas.
Lai
nu kā, ir vērts iziet cauri visiem pārdzīvojumiem un dokumentu
kārtošanām gan pirms, gan pēc studijām ārzemēs, jo tā ir neizsakāmi
brīnišķīga pieredze – sajusties piederīgam ne tikai konkrētai valstij
un universitātei, bet arī visai pasaulei, jo apmaiņas studenti kļūst
par lielu ģimeni un kā pogas – vienam kreklam piederīgi.
***
UZZIŅAI
Zviedrijas
oficiālais portāls: www.studyin.sweden.se piedāvā ārvalstu studentiem
nepieciešamo informāciju par iespējām studēt Zviedrijā, kā arī par
uzņemšanas noteikumiem zviedru augstskolās un praktisko informāciju.
Dažas Zviedrijas augstskolas un to piedāvājums:
Gēteborgas
universitātē spēcīgas ir gan teorētiskās mācības, gan pētniecība. Te
piedāvā studēt mākslu, medicīnu, interneta tehnoloģijas, pedagoģiju u.
c. zinātnes, no kurām 110 programmas var izvēlēties angļu valodā, taču
pirms studijām Gēteborgā studentam ir jābeidz īpaši sagatavošanās
kursi.
Jenčēpingas universitāte īpaši koncentrējas uz
uzņēmējdarbību un pētniecību. Te cieši sadarbojas ar apkārtējo
sabiedrību, uzņēmumiem un skolām, kur gan zviedru, gan ārzemju
studentiem tiek dota iespēja apgūt praksi.
Kārlstādes
universitāte ir viena no jaunākajām universitātēm Zviedrijā ar lielām
ambīcijām. Populāras studiju programmas, ko Karlštade piedāvā ārzemju
studentiem, ir inženierzinātne, fizika, matemātika un apkalpošanas
menedžments.
Lundas universitāte ir izglītības un pētniecības
centrs, tiek uzskatīta par vienu no labākajām augstākās izglītības
iestādēm Zviedrijā. Augstskola piedāvā 50 maģistra programmas un 300
atsevišķus kursus apmaiņas un ārzemju studentiem.
Attēlā: Inga Pizāne (vidū) Zviedrijā kopā ar studentiem no Latvijas un Lietuvas. Skandināvijā pārvietošanās ar velosipēdu ir ļoti populāra.
Raksts tapis sadarbībā ar