Latvijā uzņemtā
pilnmetrāžas dokumentālā filma “Mans vīrs Andrejs Saharovs” iekļauta Spānijā
notiekošajā 52. Valladolidas Starptautiskā filmu festivāla konkursa programmā.
Filmu studijas
“Deviņi” režisores Ināras Kolmanes pilnmetrāžas dokumentālā filma “Mans vīrs
Andrejs Saharovs” ir iekļauta 52. Vallidolidas Starptautiskā filmu festivāla
konkursa programmā, kurš notiek no 26.oktobra līdz 3.novembrim Spānijā.
Filmas producents
Jānis Juhnevičs pastāstīja, ka līdz ar filmu piedalīties festivālā uzaicināta
arī filmas autore un režisore Ināra Kolmane. Turklāt vēl pirms festivāla
sākuma, pēc to organizētāju iniciatīvas jau ierakstīta intervija ar Ināru
Kolmani, kas tiks publicēta Valladolidas Starptautiskā filmu festivāla oficiālajā
žurnālā “Seminci”.
52. Vallidolidas
Starptautiskais filmu festivāls ir viens no Eiropas vecākajiem festivāliem, un
ir slavens ar savām tradīcijām un prestižajām filmu skatēm. Tur izrādītas
Ingmara Bergmaņa, Luisa Bunjuela, Fransuā Triffo, Andžeja Vajdas, Federico
Fellini un citu kino meistaru filmas. Festivāla direktors kopš 2005.gada aprīļa
ir filmu kritiķis un rakstnieks no Argentīnas – Juan Carlos Frugone.
Oktobra beigās
dokumentālā filma “Mans vīrs Andrejs Saharovs” piedalīsies arī ņem 49.Ziemeļvalstu Filmu dienās Lībekā,
Vācijā, un šajās dienās piedalās pat Berlīnes Baltijas filmu festivālā.
Pirms neilga laika
Latvijā filma kļuva par “Lielā Kristapa” laureāti nominācijā labākā
pilnmetrāžas dokumentālā filma, kā arī saņēma skatītāju balvu.
***
Filma stāsta par
oficiāli atzītu padomju zinātnes spīdekli, akadēmiķi, ūdeņraža bumbas “tēvu”,
spožu intelektuāli, kuram pat Kremlī bija atvērtas ikvienas durvis, un to kā
šis cilvēks kļūst par totalitārisma sistēmas spīvāko kritiķi, nesamierināmu PSRS
politisko ieslodzīto jeb sirdsapziņas upuru cilvēktiesību aizstāvi un
starptautiski skandalozu šīs sistēmas ienaidnieku.
Dokumentālā filma sniedz atbildes uz daudziem interesantiem jautājumiem,
intriģējošā, un tai pat laikā klusinātā, pat intīmā formā – konfrontējot tā
laika aculiecinieku un Saharova līdzgaitnieku viedokļus.
Viņa atraitne,
tagad ASV dzīvojošā Jeļena Bonnere, pēdējais PSKP ģenerālsekretārs un pirmais
PSRS prezidents Mihails Gorbačovs ir divi spožākie netiešās diskusijas
dalībnieki šajā filmā, kas ne vien ar faktu, notikumu versiju, unikālu KGB
arhīvu materiālu, bet arī ar trāpīgi atrastu kadru poētiskās līdzības spēku
liek domāt par ikviena cilvēka atbildību savas un tuvāko dzīves un dzīvības
priekšā, kā arī par varas spēlēm un cilvēku sabiedrības brīvības garantijām,
kas joprojām ir aktuāla tēma ne tikai Krievijā.
Turklāt jāatzīmē fakts, ka Andrejs Saharovs ir arī Latvijas liktenim un valsts
neatkarības atgūšanai nozīmīga personība.
