Varšavā atklāta Latvijas ebreju kopienai veltīta izstāde “Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana”, kas ir īss, bet informatīvi piesātināts stāsts par mūsu valsts izcilas kopienas enerģijas, cerību, sāpju un traģisma pilno dzīvi un par tās atdzimšanu XX gadsimta beigās.

Izstādes atklāšana notika Polijas galvaspilsētā Varšavā 16.oktobrī un uz to bija ieradušies Polijā akreditētā diplomātiskā korpusa pārstāvji, valsts, Varšavas pašvaldības un sabiedriskie darbinieki, zinātnieki un Polijas ebreju kopienu un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības “Šamir” pārstāvji.

“Varam būt lepni, ka Latvijas ebreji, saglabājot savas tautas kultūru un tradīcijas, ir devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas un pasaules kultūrā un tautsaimniecībā,” uzrunājot klātesošos sacīja Latvijas vēstnieks Polijā Alberts Sarkans.

Izstādes atklāšanā piedalījās arī Rīgas ebreju kopienas muzeja “Ebreji Latvijā” direktors un Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis Dr.hist.h.c. Marģers Vestermanis, uzsverot, ka izstāde iecerēta ne tikai kā hronoloģiski izkārtota vēstures ilustrācija, bet arī viela pārdomām par ebreju un mītnes zemes nācijas attiecībām izšķirīgos vēstures pagrieziena brīžos.

“Mēs ceram, ka izstāde modinās interesi, rosinās dialogu, sarunas, kontaktus. Tas ir daudz, tas ir solis uz jaunu dzīves kvalitāti lielā ebreju filozofa un humānista Martina Bubera izpratnē: “Cilvēku sastapšanās un sarunas vienam ar otru ir cilvēciskās eksistences patiesā izpratne”,” sacīja M. Vestermanis.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments informēja, ka ar rabīna Menahema Barkāna (Menachem Barkhahan) un Latvijas ebreju reliģisko kopienu un biedrību vadītāja Arkādija Suharenko atsaucību Latvijas vēstniecība Varšavā izstādi ir papildinājusi ar fragmentiem no Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības “Šamir” rīkotā bērnu zīmējuma konkursa “Latvijas bērni zīmē un raksta par holokaustu un diskrimināciju”. Latvijā rīkotais konkurss bija velte virsrabīna Natāna Barkāna piemiņai, kurš ir rūpējies, lai cilvēki atcerētos to, kas bijis; zinātu un saprastu pagātni, un spētu novērtēt šodienu.

Varšavā atklātajā izstādē apskatāmas arī XIX un XX gadsimtā celto un Latvijas pirmās brīvvalsts laikā funkcionējušo sinagogu un lūgšanas namu fotogrāfiju kopijas no virsrabīna Natāna Barkāna privātkolekcijas. Lai arī sinagogas Latvijas pirmās brīvvalsts laikā vairumā tika renovētas un būvētas jaunas, diemžēl Eiropas ebreju lielajā traģēdijā, II pasaules kara un holokausta laikā, tika iznīcināti gan cilvēki, gan sinagogas un lūgšanu nami, kuru zaudējums joprojām ir jūtams.

Latvijas vēstnieks pasākuma laikā izteica pateicību Polijas Ebreju vēstures institūta bijušajam direktoram prof. Feliksam Tiham (Feliks Tych), direktorei Dr. Eleonorai Bergmanei (Eleonora Bergman) un nodaļas vadītājai Uršulai Fuks (Urszula Fuks) par veiksmīgu sadarbību šīs apvienotās izstādes projekta īstenošanā.

Izstādi veidojusi Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar muzeju “Ebreji Latvijā”, Latvijas Vēsturnieku komisiju, Latvijas nacionālo vēstures muzeju atbalstījusi ASV vēstniecības Latvijā Demokrātijas komisija. Īpaši šai izstādei Varšavā vēstniecība ir sagatavojusi informatīvo brošūru.