Nīderlandes
Karaliskajā bibliotēkā Hāgā atklāta izstāde “Latvijas vēsture karikatūrās”, kas
interesentiem būs apskatāma līdz 9.decembrim.
Izstāde Nīderlandes
Karaliskajā bibliotēkā Hāgā tika atklāta Latvijas Republikas proklamēšanas
90.gadadienu ievadot, un to pēc LR vēstniecības Nīderlandē ierosmes veidojusi
Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Izstādes autori
centušies uz Latvijas vēsturi paskatīties no neparasta un nedaudz ironiska
skatu punkta, vadoties pēc idejas, ka stipra un vitāla ir tā tauta, kas var
pati par sevi pasmieties.
Izstāde piedāvā
38 latviešu mākslinieku politisku notikumu redzējumu sākot no Latvijas valsts
izveidošanās 1918.gadā līdz mūsdienām, kas atspoguļots 105 karikatūrās.
Latvijas Nacionālā
bibliotēkas Publicitātes nodaļas vadītāja Anda Lamaša uzskata, ka karikatūra
vienmēr ir bijusi sava laika kultūrvēsturiska refleksija un reizē arī ietekmīga
sabiedriskās apziņas veidotāja un ietekmētāja – jo īpaši nozīmīgu vēsturisku
notikumu krustcelēs, kā tas vērojams Latvijā.
Šī nav pirmā
reize, kad Hāgā būs skatāma Latvijas kultūrvēsturi popularizējoša izstāde.
2005.gadā interesentiem bija iespēja iepazīties ar vēl vienu LR vēstniecības un
Latvijas Nacionālās bibliotēkas sadarbības rezultātā tapušu ekspozīciju par
jūgendstilu Latvijā, kuru apmeklēja vairāk kā 20 000 interesentu.
Izstāde Latvijas
vēsture karikatūrās Nīderlandē būs skatāma līdz 9.decembrim un to finansiāli
atbalstījusi LR Ārlietu ministrija, a/s Diena un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
***
Neliels ieskats
latviešu karikatūras vēsturē:
- 20.gs.sākumā
latviešu karikatūras spēku un ietekmi sabiedrībā noteica ievērojamu mākslinieku
– Jāņa Roberta Tillberga, Riharda Zariņa, Alberta Kronenberga, Indriķa
Zeberiņa, Romana Sutas, Sigismunda Vidberga u.c. pievēršanās satīriskā zīmējuma
mākslas žanram. Šajā laikā īsu, bet spožu uzplaukumu piedzīvoja arī latviešu
humoristiski satīriskā prese un karikatūras žanrs, iezīmējot vienu no vizuāli
interesantākajām un saturā savdabīgākajām lappusēm latviešu preses vēsturē.
Iznāca vairāk nekā 50 dažādi humoristiski satīriskie laikraksti un žurnāli,
vairāki desmiti šādas ievirzes kalendāri un gadagrāmatas. Jo īpaši jāatzīmē
satīriskais izdevums Svari (1920 – 1932). Karikatūras un satīriskus sacerējumus
regulāri publicēja arī politiskie dienas laikraksti. Mākslinieki atsaucās
svarīgākajiem sabiedriski politiskajiem un saimnieciskās dzīves notikumiem,
sniedzot savdabīgu satīras spogulī skatītu laikmeta hroniku.
- 1940.gadā, pēc
Latvijas nonākšanas padomju okupācijā, tika pārtraukta arī visu Latvijas
brīvvalsts laika laikrakstu un žurnālu izdošana. Taču tas neatturēja
māksliniekus radīt pastāvošo iekārtu izsmejošas karikatūras. Īpaši šajā laika
periodā un vēlāk kara gados aktīvi darbojās mākslinieks Ernests Rirdāns.
- Plaša
karikatūru izmantošana Latvijā propagandas mērķiem aizsākās II Pasaules kara
laikā, kad vienai okupācijas varai nomainot otru, šis mākslas žanrs tika
izmantots sabiedrības saprāta pakļaušanai un ietekmēšanai abās frontes pusēs.
Bijušo Latvijas valsti un latviešu sabiedrību izsmēja un kariķēja pirmajā
padomju okupācijas gadā Latvijā vienīgais humoristiskais žurnāls, kas turklāt
nāca klajā tikai krievu valodā. Savukārt vācu okupācijas gados Latvijā regulāri
parādījās propagandistiska politiska satīra par Sabiedroto valstu valstsvīriem.
Tajā publicētās karikatūras arvien vairāk sāka kultivēt rasistisku naidu pret
atsevišķām tautām.
- Pēc kara
latviešu māksliniekiem nācās piemēroties Latvijā pastāvošajai padomju
ideoloģijai, kas pieļāva publicēt satīriskus zīmējumus tikai par dažādām
sadzīves negācijām, kā arī kritizēt un apsmiet Rietumu pasaules buržuāziskās
sabiedrības netikumus.
- Būtiskas
izmaiņas latviešu padomju laika karikatūrā iezīmējās līdz ar žurnāla Dadzis
iznākšanu (1957 – 1995). Lai arī visus padomju okupācijas gadus Latvijā tāpat
kā visās citās padomju republikās pastāvēja stingra cenzūra, tā laika satīriskā
grafika aktīvi reaģēja uz sabiedriskās un politiskās dzīves aktuāliem
notikumiem. 50. – 70.gados zemtekstos un simbolos mākslinieki iemācījās atainot
to realitāti, par kuru nedrīkstēja skaļi runāt un diskutēt. Karikatūru žanrā
sāka darboties jauna mākslinieku paaudze – Uģis Mežavilks, Gunārs Vīndedzis,
Gunārs Bērziņš, Imants Melgailis, Ēriks Ošs u.c.
- Nedaudz
brīvdomīgākas karikatūras Latvijas presē sāka parādīties 80.gadu sākumā bijušā
Padomju Savienības prezidenta M.Gorbačova aizsāktās valsts pārbūves jeb
perestroikas laikā.
- Aktīvs laiks
karikatūristiem aizsākās līdz ar latviešu tautas trešo Atmodu 80.gadu II pusē,
kad māksliniekiem beidzot bija iespēja tieši un bez zemtekstiem izteikt savu
radošo domu. Tad arī klajā nāca karikatūrista Agra Liepiņa sastādītais izdevums
Latviešu politiskā karikatūra’ 90 – 93.
- No jauna
neatkarību guvušās Latvijas valstiskās attīstības procesu stabilizācijas laikā
(1995 – 2000) latviešu mākslinieku satīriskajos zīmējumos savukārt bija jūtams
tēmu un radošu ideju apsīkums. Tā vien likās, ka karikatūrai vairs nebija ko
izsmiet un pret ko cīnīties.
- Jaunu
māksliniecisko izpausmju uzplaukumu latviešu karikatūra piedzīvoja 2005.gadā,
kad atsāka iznākt satīriskais izdevums Dadzis. Šodien izteiksmīgas un kritiski
asas karikatūras par Latvijas ārpolitiskajiem un iekšpolitiskajiem notikumiem
rada tādi mākslinieki kā Gatis Šļūka, Ludmila Bulikina, Tamāra Sergijenko,
Māris Bišofs u.c.
