Trešdien, 12. martā, pēdējo reizi bija apskatāma ceļojošā izstāde "Beyond Traditional Borders. Nīderlande un Latvija: sadarbības partneri pagātnē un mūsdienās".

Izstādē, kas veidota no 48 attēlu un teksta paneļiem, bija atspoguļota informācija par Nīderlandes ekonomiku, kultūru, tūrismu un citām jomām. Nīderlandes vēstnieks Roberts Šudeboms stāsta par studiju iespējām Nīderlandē.

Kāpēc nolēmāt rīkot šo izstādi un kā vērtējat paveikto?

Strādājot Latvijā, esmu novērojis, ka latvieši vēlas doties studiju gaitās uz ārzemēm, taču vairākums pat nenojauš, ka Nīderlande ir viena no labākajām izvēlēm. Kopā ar Nīderlandes–Latvijas Tirdzniecības kameras izglītības nodaļas vadītāju Dzintru Īrisu Porīteri stāstījām vidusskolēniem par plašajām starptautiskās izglītības iespējām Nīderlandē. No pagājušā gada oktobra līdz šā gada martam izstāde bija apskatāma desmit skolās. Ikreiz man bija iespēja uzrunāt 100 līdz 200 jauniešus, no kuriem daži dzirdētā iespaidā, iespējams, dosies uz Nīderlandi! Pašlaik Nīderlandē studē aptuveni simts latviešu studentu, turklāt ik gadu aizbraucēju skaits palielinās.

Studijas ārzemēs ir labākais ieguldījums nākotnē, ko vien var veikt. No savas pieredzes varu teikt – kad atgriezies, uz lietām skaties citādi – ne tikai savas valsts, bet visas pasaules kontekstā. Turklāt iegūsti paziņas, kas nākotnē var kļūt par taviem starptautiskā biznesa partneriem.

Kāpēc tieši uz Nīderlandi? Jo tā ir starptautiska valsts, kur ārzemnieki ir laipni gaidīti. Piemēram, Amsterdamā dzīvo 200 dažādu tautību cilvēki un gandrīz visi prot angļu valodu. Nīderlandes augstskolas piedāvā 1300 studiju programmas angļu valodā. Studiju iespējas ir plašas – sākot no jurisprudences, ekonomikas un starptautiskajām attiecībām līdz ledus un smilšu skulptūru veidošanai. Arī Jelgavas ledus skulptūru festivālā ik gadu piedalās cilvēki, kas prasmes apguvuši Nīderlandē.

Ar ko Nīderlandes augstskolas atšķiras no Latvijā esošajām?

Nīderlandes augstskolās studenti lielākoties strādā mazās grupās: 10 līdz 12 katrā un viņiem praktisko nodarbību ir daudz vairāk nekā lekciju. Tādējādi studenti iemācās, kā strādāt komandā, kā vadīt grupas darbu... Nīderlandē nav ievērojamu dabas resursu, bet, pateicoties labajai izglītības sistēmai un metodēm, valsts sasniegusi tik augstu attīstības līmeni.

Pēdējā laikā daudzās augstskolās, lielākoties humanitāro zinātņu programmās, studenti pirmā gada laikā var izveidot paši savu priekšmetu sarakstu. Tas tāpēc, ka ir jaunieši, kas ir talantīgi vairākās jomās un, absolvējot vidusskolu, vēl nav izšķīrušies, ko tieši vēlas studēt. Pēc pirmā studiju gada jaunietis, ja vēlas, var pāriet uz citu konkrētās augstskolas studiju programmu.

Raksts tapis sadarbībā ar