Ziedo gan obligāti, gan brīvprātīgi 

Kompānijas „Initiative/VIA” pārstāvis Mārtiņš Panke sacīja, ka vairākums aptaujāto nepieciešamību ziedot bērnudārzam vai skolai neuzskata par pašsaprotamu un normālu, taču atzinuši, ka cita risinājuma šobrīd neesot.  

26% aptaujāto, kuru ģimenē ir skolēns, atzinuši, ka ziedojumi skolai ir obligāti un noteiktos termiņos jāziedo noteiktas naudas summas. 12% iedzīvotāju norādījuši, ka nauda skolai ir jāziedo regulāri, taču ziedojuma apjoms ir brīvprātīgs, bet 52% respondentu ziedojumu apjomu un biežumu nosakot pēc savām vēlmēm un iespējām. 

Pētījuma dati uzrāda, ka aktīvākie skolu finansiālie atbalstītāji ir iedzīvotāji vecumā no 40 gadiem – 65% iedzīvotāju, kas ir vecāki par 40 gadiem, gada laikā skolai ziedo vismaz 50 latus. Apkopojot datus noskaidrojies arī tas, ka Rīgas iedzīvotāji skolām ziedo aktīvāk, nekā citu reģionu iedzīvotāji – gada laikā savu bērnu skolai vismaz 50 latus atvēl 62% rīdzinieku, bet citos reģionos – 46% iedzīvotāju. 

10% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka gada laikā skolai ziedo līdz 100 latiem, 5% norādījuši, ka gada laikā ziedojumu apmērs sasniedz 250 vai vairāk latus, bet 1% respondentu norādījuši, ka gada laikā skolai ziedo pat vairāk kā 500 latus. 

41% aptaujāto uzskata, ka vecāku ziedojumi skolām nav jāuzskata par pašsaprotamiem, taču tajā pat laikā atzīst, ka vecākiem finansiāli ir jāatbalsta skolas, jo cita risinājuma šobrīd nav un ne valstij, ne pašvaldībām nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu izglītības iestādes ar pietiekamu finansējumu. Tai pat laikā 28% respondentu ir atzinuši, ka naudas līdzekļu ziedošana skolām ir normāla parādība, jo vecāki vēlas, lai bērni mācītos labos apstākļos. 

Birokrātija neļauj skolām saņemto finansējumu izmantot racionāli 

Izglītības ministrs no 1997.gada līdz 1998.gadam un Rīgas 95. vidusskolas direktors Juris Celmiņš atzīst, ka skolu attīstību Latvijā kavē divi faktori – pirmkārt, valsts un pašvaldību piešķirtais finansējums ir nepietiekams, tādēļ skolu direktoriem ir jāmeklē iespējas piesaistīt papildus līdzekļus. Otrkārt, pārlieku lielā birokrātija neļauj skolām saņemto finansējumu izmantot racionāli. 

„No valsts un pašvaldības ierēdņu puses ir vērojama neuzticēšanos skolu vadītājiem, kas nereti noved tā, ka nepietiekamais finansējums tiek izlietots neefektīvi. Tieši birokrātiskais aprāts ir tas, kas samazina skolām piešķirto līdzekļu izlietošanas efektivitāti un ierobežo skolu iespējas piesaistīt finansējumu no citiem avotiem,” skaidroja J. Celmiņš. 

Rīgas komercskolas vadītājs, profesors Juris Stabiņš uzskata, ka valsts un pašvaldību piešķirtais finansējums skolām nav pietiekams, lai varētu nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu mācību procesu un pienācīgu skolas infrastruktūras uzturēšanu. „Pašvaldības lielākoties spēj piešķirt mazāk par pusi no ik gadus nepieciešamā finansējuma remontiem un skolu uzturēšanai, tādēļ skolu direktori, ja tie vēlas saviem skolēniem nodrošināt pienācīgus mācību apstākļus un sakārtotu skolas vidi, ir spiesti meklēt iespējas skolām piesaistīt papildus līdzekļus,” sacīja J. Stabiņš, atzīstot, ka visbiežāk skolas pēc palīdzības vēršas pie skolēnu vecākiem. „Šāda situācija, protams, nav normāla, tomēr pēdējos piecpadsmit gadus un arī šobrīd tā diemžēl ir mūsu izglītības sistēmas realitāte.”  

Sakārtota mācību vide uzlabo izglītības kvalitāti 

Kompānijas „Initiative/VIA” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 42% respondentu uzskata, ka sakārtota un moderna mācību vide veicina labāku izglītības kvalitāti, 15% aptaujāto uzskata, ka labāku izglītības kvalitāti nodrošina mācības prestižā skolā, savukārt 18% aptaujāto piekrīt, ka vecāku finansiālais atbalsts skolām palīdz uzlabot mācību vidi un bērniem sniegtās izglītības kvalitāti. 

Bijušais izglītības ministrs J. Celmiņš uzskata, ka skolas infrastruktūras un mācību vides sakārtotība ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē gan skolotāju, gan skolēnu darbu, un sakārtota vide ļauj uzlabot arī mācību rezultātus, taču nepietiekamais finansējums un neizpratne no ierēdņu puses aizkavē skolu attīstību.  

Šim viedoklim piekrīt arī profesors J. Stabiņš, atzīstot, ka piecpadsmit gadus, vadot Rīgas Komercskolu un izveidojot to par vienu no prestižākajām Rīgas skolām, viņš bijis spiests piesaistīt līdzekļus, lai skolu attīstītu atbilstošā līmenī. „Vecāku atbalsta lūgšana skolām ir notikusi un vēl joprojām notiek daudzās Latvijas skolās. Vecāki vēlas, lai viņu bērns mācītos pēc iespējas labākā vidē un saprot valsts un pašvaldību ierobežotās finansiālās iespējas, tādēļ ir gatavi materiāli atbalstīt skolas. Bez vecāku atbalsta vairums skolu būtu daudz kritiskākā stāvoklī kā šobrīd,” uzskata J. Stabiņš. 

28% respondentu atzinuši, ka visbiežāk vecāku ziedojumu apsaimniekošanai tiek izveidots speciāls fonds, kas ievāc ziedojumus un ir atbildīgs par to izlietošanu. 25% aptaujāto norādījuši, ka vecāku ziedojumus ievāc un par to izmantošanu atbild klases audzinātājs, bet 13% gadījumu – skolas vadība. 

Populārākais ziedojumu veids skolām ir naudas ziedojums, bet 7% aptaujāto atzīst, ka skolai ir ziedojuši arī preces, mēbeles vai kādus pakalpojumus, bet 8% respondentu paši piedalījušies remontu veikšanā skolā, tās apkārtnes uzkopšanā vai citos darbos skolas labā.