Uz tikšanos ar Izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi 5.septembrī bija ieradušies Eiropas Parlamenta deputāti un filmas „Padomju stāsts” atbalstītāji Inese Vaidere un Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī pats dokumentālās filmas autors un režisors Edvīns Šnore.  

Pēc filmas pirmizrādes šā gada maijā, kā arī pēc filmas demonstrēšanas televīzijā atsaucība bijusi ļoti liela, tāpēc jau vasarā I. Vaidere un Ģ. V. Kristovskis nosūtījuši vēstuli Izglītības un zinātnes ministrei T. Koķei, ierosinot kopīgi apspriest filmas izplatīšanas iespēju skolās un tās iekļaušanu vēstures apmācību programmās.  

„Mums ir jāskaidro tik nesenie un neviennozīmīgie vēstures notikumi ne vien Eiropā, bet arī pašu mājās. Īpaši svarīgi ir piedāvāt vienotu un skaidru skatījumu uz vēsturi mūsu jaunākajai paaudzei – skolēniem un viņu skolotājiem,” komentēja I. Vaidere, norādot, ka pēc filmas demonstrēšanas Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, kur uz seansu bija aicināti politiski represēto apvienības biedri, kā arī priekšpilsētas skolu skolēni, gūta liela atzinība kā no skolēnu, tā no skolotāju puses. „Viņi atzina, ka šādi fakti viņiem nav bijuši zināmi, tāpēc uzskatām, ka filmas iekļaušana vienotās vēstures mācību programmās – gan latviešu, gan minoritāšu skolās – ir tikai loģisks nākamais solis vienotas vēstures izpratnes veidošanā,” uzskata I. Vaidere.  

Dokumentālo filmu „Padomju stāsts” veidojusi radošā apvienība „Labvakar” ar Eiropas Parlamenta deputātu Ģirta Valda Kristovska un Ineses Vaideres, kā arī Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas finansiālu atbalstu. Filmas autors un režisors ir Edvīns Šņore, operators – Rihards Vīgants, producents – Kristaps Valdnieks. 

Par „Padomju stāsta” dokumentālo un vēsturisko nozīmi jau rakstījis pasaulē ietekmīgais žurnāls „The Economist”. Žurnāla komentētājs, izcilais publicists, grāmatas „Jaunais aukstais karš” autors Edvards Lukass (Edward Lucas) Maskavas negatīvo reakciju uz šo filmu salīdzināja ar Oskara statuetes saņemšanu, kas apliecina filmas nozīmīgumu. E. Lukass savos komentāros uzsvēris, ka „Padomju stāsta” galvenais mērķis ir parādīt, cik ciešas saiknes – filozofiskā, politiskā un organizatoriskā ziņā – ir nacistu un padomju režīmiem. 

Edvīna Šnores filmas pamatā ir 10 gados apkopots fotodokumentālais materiāls, tajā liecības par vēstures notikumiem sniedz gan Latvijas vēsturnieki, gan vēstures autoritātes no Rietumiem – Britu akadēmijas biedrs Normans Deiviss (Norman Davies), franču vēsturnieks, padomju ēras pētnieks Nikolas Vērts (Nicolas Werth), franču sovietoloģe Fransuāza Tomma (Francoise Thom), gan arī Krievijas vēsturnieki Natālija Lebedjeva, Sergejs Slučs, Boriss Sokolovs un citi.  

Filmā atspoguļots Ukrainas bads (1932-1933), Katiņas masu slepkavība (1940) un SS-NKVD sadarbība, deportācijas un medicīniski eksperimenti Gulagā. Filmā iekļauti unikāli dokumenti un hroniku kadri, starptautiski atzītu vēstures autoritāšu un politiķu viedokļi, kā arī padomju totalitārisma režīmā cietušo latviešu, ukraiņu, krievu un somu dzīves liecības. „Padomju stāsts” ir patiesības meklējumi un pagātnes dokumentu analīze par padomju režīma atstāto mantojumu šodien un tā ietekmi uz mūsdienu Eiropu. Filmas anotācijā rakstīts, ka „Padomju stāsts” ir stāsts par sāpēm, netaisnību un reālpolitiku.  

Filmas mājas lapa: http://www.sovietstory.com/