Visvairāk brīvo darbvietu šā gada otrā ceturkšņa beigās bija valsts pārvaldē – 2,8 tūkstoši vietu, transporta, glabāšanas un sakaru nozarē – 2,1 tūkstoši vietu un apstrādes rūpniecībā – 1,5 tūkstoši vietu. 

Apkopotie dati liecina, ka starp profesiju pamatgrupām visvairāk tika meklēti speciālisti – 2,6 tūkstoši un vecākie speciālisti – 2,5 tūkstoši. 

Sabiedriskajā sektorā visvairāk brīvo darbvietu bija vecāko speciālistu un speciālistu profesijās – attiecīgi 2,1 tūkstoši un 1,6 tūkstoši vietas, kam seko vienkāršo profesiju pārstāvji, iekārtu operatori un izstrādājumu montieri, tirdzniecības darbinieki, kalpotāji, kvalificēti strādnieki, amatnieki un vadītāji.  

Savukārt privātajā sektorā visvairāk trūka kvalificētu strādnieku un amatnieku – 1,4 tūkstoši, kam seko speciālisti, tirdzniecības darbinieki, vienkāršo profesiju pārstāvji, iekārtu operatori un izstrādājumu montieri, vecākie speciālisti, kalpotāji un vadītāji. 

Bezdarba līmenis augustā Latvijā bijis 5,2%, kas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi ir pieaudzis. Tāpat palielinājies Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē esošo bezdarbnieku skaits, kas augusta sākumā bija 55 436, bet augusta beigās jau 56 333 bezdarbnieki, savukārt 2869 bezdarbnieki augusta laikā iekārtojušies pastāvīgā darbā. 

Zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Tukuma rajonā – 3,2 %, kam seko Valmieras rajons – 3,6%, Ventspils rajons – 4,3%, Limbažu rajons – 4,4% un Jelgavas rajons – 4,5%. Rīgas, Cēsu, Bauskas, Talsu, Ogres, Aizkraukles, Saldus, Madonas, Valkas, Jēkabpils, Liepājas, Gulbenes, Alūksnes un Kuldīgas rajonos bezdarba līmenis svārstījās no 4,7% līdz 7,5% augusta mēnesī.   

Augstākais bezdarba līmenis augustā konstatēts Rēzeknes rajonā – 16,7%, kam seko Ludzas rajons – 14,9%, Preiļu rajons – 11,4%, Balvu rajons – 11,2% un Krāslavas rajons – 10,0%. 

Savukārt vērtējot bezdarba līmeni pa pilsētām, Rīgā tas bijis 3,6% apmērā augusta mēnesī, Jelgavā – 3,6%, Ventspilī – 3,9%, Jūrmalā – 4,1%, Daugavpilī – 4,3%, Liepājā – 5,7%, Rēzeknē – 8,6%.