Darbinieku nepietiek visās nozarēs

Jau ilgu laiku Latvijā runā par darbaspēka trūkumu un to, kādas problēmas tas izraisa Latvijas ekonomikai. Agrāk nozaru eksperti runāja tikai par kvalificēta darbaspēka deficītu, bet tagad uzņēmēji sūdzas, ka trūkst ne tikai speciālistu, bet arī tādu cilvēku, kas veiktu tā saukto melno darbu. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Ilona Kiukucāne atzīmē, ka patlaban strādnieku trūkst visās nozarēs – apstrādājošajā rūpniecībā, būvniecībā, apkalpojošajā un citās sfērās. "Latvijas bezdarba rādītājs – nedaudz vairāk kā 5% – liecina par to, ka iekšējās darbaspēka rezerves praktiski ir izsmeltas, tāpēc ir jādomā par ārvalstu darbinieku piesaistīšanu," uzskata I. Kiukucāne. Šobrīd Latvija ir nonākusi tādā situācijā, kādā pirms trīsdesmit gadiem ir bijusi Īrija, Spānija, Portugāle un daudzas citas ES valstis. Taču patlaban iepriekšminētajās valstīs darba tirgus ir nostabilizējies.

Viens no risinājumiem, kā var cīnīties ar darbaspēka trūkumu, ir viesstrādnieku uzņemšana. "Šobrīd Latvijā ir viena no stingrākajām viesstrādnieku uzaicināšanas administratīvajām procedūrām. Kopējā summa, kas uzņēmējam ir jāsamaksā valstij par viena viesstrādnieka uzņemšanu, var sasniegt pat 650 latus. Šādas izmaksas un administratīvie šķēršļi tikai palielina nelegālās nodarbinātības iespējas mūsu valstī. Tāpēc ir jāpanāk, lai šī procedūra nav tik sarežģīta un dārga," tā LDDK pārstāve. Taču politiķi, runājot par viesstrādniekiem, ne vienu reizi vien ir norādījuši, ka Latvijai ir jāaizstāv savs darba tirgus, tādēļ viesstrādnieku piesaistīšanai arī turpmāk jābūt dārgai un laikietilpīgai. Tā, piemēram, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atzīmē, ka LDDK, iestājoties par viesstrādnieku piesaistīšanu, vadās tikai no savām uzņēmējdarbības interesēm, taču vērā ir jāņem arī tas, ka šāds solis būtiski ietekmēs arī citas jomas un ir saistīts ar vairākām negatīvām sociālām un ekonomiskām sekām.

Darba devēju prasības – pārāk augstas

Nordea bankas personāldaļas vadītāja Viktorija Veisa norāda, ka to, cik daudz un kādās nozarēs šādu darbinieku trūkst, neviens pateikt nespēj, jo ar vārdu "kvalificēts" katrs uzņēmējs saprot kaut ko citu. V. Veisa: "Protams, ir sfēras, piemēram, medicīna, farmācija, ķīmiskā rūpniecība, kurās ir strikti noteikts, kas darbiniekam ir jāzina, lai viņš tiktu atzīts par kvalificētu. Taču citās nozarēs prasības darbinieku kvalifikācijai izvirza pats uzņēmums, un bieži vien izvirzīto prasību apjoms nav korekts un atbilstošs attiecīgajam amatam. Piemēram, liela daļa vadītāju uzskata, ka darbiniekiem ir jābūt apveltītiem ar visplašākajām profesionālajām, kā arī darba organizēšanas iemaņām un rakstura īpašībām. Tā rezultātā pat vienkāršam amatam kā obligāta tiek noteikta augstākā izglītība, iepriekšēja darba pieredze, svešvalodu zināšanas un citas prasības. Ja ir šāda pieeja personāla atlasei, tad paliek aizvien mazāk cilvēku, kas būtu gatavi piedalīties konkursā uz konkrēto vakanci.

Neatkarīgi no kvalifikācijas ikvienam darbiniekam ir nepieciešama apmācību programma, lai apgūtu jaunos darba pienākumus un iejustos savā amatā. "Ne katrs darba devējs ir gatavs investēt laiku un līdzekļus darbinieka apmācībām. Tā rezultātā par kvalificētiem darbiniekiem tiek atzīti tikai tie, kas, nonākot jebkādos darba apstākļos, ir spējīgi "izķepuroties" un pilnīgi patstāvīgi tikt galā ar jauno darba pienākumu apguvi," spriež Nordea bankas personāldaļas vadītāja.

Arī uzņēmējs Ilmārs Janukovičs uzskata, ka darba devēji potenciālajiem darbiniekiem bieži vien izvirza pārlieku augstas prasības: "Man ir zināmi vairāki gadījumi, kad uzņēmēji izvirza ne vien augstas, bet smieklīgas prasības. Kā anekdotē – apkopēju meklē ar augstāko izglītību. Protams, tādos gadījumos konkrētie uzņēmēji nespēj atrast darbiniekus." Bet uz jautājumu, kādās nozarēs nākotnē izjutīsim pastiprinātu darbaspēka trūkumu, viņš viennozīmīgi atbildēt nespēj. "Tas ir atkarīgs no situācijas, kādu veidos paši uzņēmēji un valdība un arī no tā, vai tie cilvēki, kas ir devušies prom uz citām valstīm, atbrauks atpakaļ. Daudzi runā par inženieru un zinātnieku trūkumu. No savas puses varu teikt, ka jau šobrīd trūkst un arī nākotnē izjutīsim lielu darbaspēka trūkumu aptieku nozarē." Bet kādās nozarēs Latvijai vajadzētu piesaistīt viesstrādniekus? "Mums ir nepieciešami cilvēki ar tehnisko izglītību, taču sākumā būtu jāpadomā par tiem, kas ir aizbraukuši strādāt uz citām valstīm. Darbaspēka imports ir vienkāršākais problēmas risinājums, taču ir jāapsver arī citas alternatīvas. Proti, jārada apstākļi, lai aizbraukušie cilvēki gribētu braukt atpakaļ uz Latviju strādāt. Kā arī ir jāmotivē jaunieši, lai tie izvēlētos studēt eksaktās zinātnes," saka uzņēmējs.

Raksts tapis sadarbībā ar