Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācijas kāpums turpinās līdzšinējos tempus un gada beigās varētu sasniegt prognozētos 13 – 14%. To noteiks tas, ka oktobra beigās, novembrī ražošanā sāks izmantot šīs sezonas graudu ražu, kuru cena sasniegusi vēl nebijušu rekordu. Dārgāka kļūs maize un pārējie graudu produkti. Dārgie graudi atstās iespaidu arī uz gaļas un piena produktiem, jo kopš septembra pieaugušas lopbarības cenas. Sagaidāms, ka arī apkures sezona, kas sāksies ar jaunajām, augstākajām siltumenerģijas cenām, pieaudzēs inflāciju.

CSP norāda, ka galvenais iemesls augstajai gada inflācijai ir degvielas cenu kāpums, kas atšķirībā no pērnā rudens šāgada septembrī nav mazinājies. Atgādināsim, ka pagājušā gada vasarā degvielas cenas kara darbības dēļ naftas ieguves zonās un dabas stihiju dēļ ievērojami palielinājās, bet septembrī samazinājās līdz svārstīgi stabilajam līmenim, kāds tas ir šobrīd.

Atšķirībā no pagājušā gada šogad nav izteikta sezonālā cenu krituma dārzeņiem un augļiem, kas arī deva savu artavu – 0,52 procentpunktus kopējā inflācijā. Augļu un dārzeņu augstās cenas tiek skaidrotas ar slikto ražu Eiropā, tāpēc Latvijā, kā ik rudeni, šie produkti tiek ievesti mazāk un par augstākām cenām. Tāpēc arī vietējie dārzeņu audzētāji cenas nesamazina.

CSP norāda, ka straujāk nekā pērn šogad augušas cenas arī piena produktiem, graudaugu izstrādājumiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukiem. Pēc tarifu palielināšanas gāzei un elektrībai šogad turpinājusi kāpt cena siltumenerģijai. Gada laikā pieaugušas cenas arī apģērbiem un apaviem, kā arī izglītības, atpūtas un kultūras, aprūpes iestāžu, ēdināšanas, apdrošināšanas un citu pakalpojumu cenas.

Kā mainījušās cenas mēneša laikā? Salīdzinājumā ar augustu kopējais patēriņa cenu līmenis pieaudzis par 1,9%, precēm cena kāpa par 1,6%, bet pakalpojumiem – par 2,5%.

Lielākā ietekme uz mēneša inflāciju bijusi cenu kāpumam rudens sezonas apģērbiem un apaviem.

Līdz ar mācību gada sākšanos ievērojami kāpusi cena izglītībai, arī ēdināšanas pakalpojumiem, CSP norāda – it īpaši mācību iestādēs. Bet maksa par siltumenerģiju pieaugusi par 2,8%.

Pārtikas produktiem lielākais cenu pieaugums mēneša laikā bijis pienam un piena produktiem – par 3,5%. Tirgus eksperti skaidro, ka cenu kāpumu diktē globālā pieauguma pieprasījums un ES pastāvošā piena kvotu sistēma. Līdz ar piena produktu patēriņa pieaugumu Āzijas un arābu valstu tirgos palielinājies pieprasījums un līdz ar to arī cenas. Tā kā ES valstīs pastāv un piena ražošanu ietekmē kvotu sistēma un ražošanas apjomus palielināt nevar, cenas kāpj. Arī Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ir kļuvis izdevīgi eksportēt produkciju uz ES valstīm, kur cena sviestam un sieram gada laikā pieaugusi divas reizes. Lai saražotu preci gan eksportam, gan vietējam tirgum, ražotājiem jācīnās par piena izejvielu, kas savukārt veicina piena iepirkuma cenu un līdz ar to arī piena produktu cenu kāpumu veikalos.

CSP norāda, ka mēneša laikā dārgāki kļuvuši arī graudaugu izstrādājumi (par 4,6%) un maize (par 0,9). Par pusotru procentu sadārdzinājusies arī gaļa un gaļas izstrādājumi, arī siers, olas, augu eļļa un tauki. Mēneša laikā nedaudz, bet, kā minēts sākumā, tomēr ne līdz pērnā rudens līmenim samazinājusies augļu, kartupeļu, kā arī zivju cena.

***

Cenu pārmaiņas šomēnes, % punkti

Apģērbs +0.32

Apavi +0.31

Izglītības pakalpojumi +0.21

Ēdināšanas pakalpojumi +0.20

Piens, siers, olas +0.17

Siltumenerģija +0.11

Gaļa un gaļas izstrādājumi +0.10

Maize un graudaugu izstrādājumi +0.09

***

Cenu pārmaiņas 12 mēnešos

Ēdināšanas pakalpojumi +1.05

Tabakas izstrādājumi +1.01

Maize un graudaugu izstrādājumi +0.93

Gaļa un gaļas izstrādājumi +0.89

Siltumenerģija +0.76

Ūdens piegāde un citi ar mājokli saistītie pakalpojumi +0.63

Piens, siers, olas +0.63

Augļi +0.52

Raksts tapis sadarbībā ar