"Inflācijas kāpums ir ļoti straujš, tomēr patlaban ir skaidri redzamas divas tendences. Proti, preču grupā cenu kāpums jau vairākus mēnešus ir stabils, bet pakalpojumiem cenu kāpums kļūst aizvien straujāks. Tātad jāmeklē pakalpojumu sadārdzinājuma rosinātājs. Pārtikas produktu cenas visstraujāk kāpj tāpēc, ka cilvēki bez pirmās nepieciešamības produktiem nevar iztikt. Citās produktu grupās, kur pirkumus var atlikt, tirgus gaida vai kāpumu nepieņem. Savukārt pakalpojumu nozarē kāpumu visvairāk noteica valsts regulēto administratīvo pakalpojumu (piemēram, maksa par rēķinu apmaksu pastā. – U. G.) sadārdzinājums. Šo kāpumu skaidroja ar inflācijas izraisītiem procesiem, un tas beigās rada burvju loku, tā saucamo inflācijas spirāli, no kuras ir ļoti grūti izkļūt. Tāpat cenu kāpumu rada arī papildu nodokļi. Valdības inflācijas ierobežošanas plāns faktiski paredz no maksātspējīgajiem cilvēkiem paņemt naudu un ieskaitīt to valsts budžetā. Tā ir labas gribas izpausme, bet reālas ietekmes šā plāna pasākumiem, visticamāk, nebūs," skaidro Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore profesore Raita Karnīte.

Ekonomikas ministrijas eksperti uzsver – būtisko cenu pieauguma tempa kāpumu šā gada jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs gadu cenu izmaiņām šajā mēnesī, galvenokārt noteica izteikti straujais cenu kāpums tabakas izstrādājumiem. Aizvadītajā mēnesī tabakas izstrādājumu cenas pieauga par 14%, bet iepriekšējā gadā – tikai par 4,9%.

Eksperti arī atzīmē cenu kāpumu pārtikas produktiem par 1,7% un izdevumu sadārdzināšanos mājokļu uzturēšanai par 2,4%. Ja arī nebūtu tik liels cenu pieaugums tabakas izstrādājumiem, kopējais cenu pieauguma jūlijā tāpat būtu augstāks nekā iepriekšējos trīs gados.

Ekonomikas ministrijas un citi eksperti norāda – patēriņa cenu kāpuma tempu paātrinājums šā gada jūlijā norāda uz to, ka inflācijas otrās kārtas efekts (algu pieaugums, ražotāju cenu kāpums u. c.) un inflācijas gaidas vēl aizvien ir ļoti spēcīgi nosacījumi, kas ietekmē patēriņa cenu kāpumu.

Šā iemesla dēļ Ekonomikas ministrija paredz, ka šajā gadā cenas varētu kāpt par aptuveni 8%, ņemot vērā, ka gada otrajā pusē valdības akceptētā inflācijas apkarošanas plāna pasākumu īstenošanai vajagot mazināt cenu kāpumu.

Kopumā 2007. gada pirmajos septiņos mēnešos cenas ir palielinājušās par 7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, kas ir pusotru reizi straujāk nekā iepriekšējā gada atbilstošā periodā, kad cenas kāpa par 4,4%.

2007. gada jūlijā 12 mēnešu inflācija sasniedza 9,5%, t. i., par 0,7 procentpunktiem vairāk, nekā tā bija 2007. gada jūnijā.

Vakar premjerministrs Aigars Kalvītis žurnālistiem sacīja, ka jūlija inflācijas rādītājus jau pārrunājis ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un puses vienojušās, ka jauni pasākumi pagaidām inflācijas ierobežošanai netiks veikti, jo nepieciešams laiks, lai reāli sāktu darboties valdības pieņemtais inflācijas mazināšanas plāns.

Savukārt Latvijas Bankas preses seketārs Mārtiņs Grāvītis informē, ka jūlijā pie jau ierastajiem inflāciju rosinošajiem faktoriem klāt nākuši vēl divi izteikti faktori. Proti, tabakas akcīzes nodokļa pieauguma iespaidā tabakas izstrādājumu cenas kāpušas lēcienveidīgi atšķirībā no iepriekš novērotās nodokļa pakāpeniskās ietekmes.

Otrām kārtām, pēc īsas stabilizācijas atjaunojies cenu kāpums neregulējamo pakalpojumu sektorā, tostarp ēdināšanas un viesnīcas pakalpojumiem, bet galvenokārt finanšu starpniecībā.

Hansabankas eksperte Lija Strašuna: "Kaut arī pati par sevi inflācija, mūsuprāt, nav lielākā Latvijas tautsaimniecības problēma, tā ir straujas un nesabalansētas izaugsmes sekas. Mūsuprāt, tieši ekonomikas nelīdzsvarotība (piemēram, iekšējā pieprasījuma nozaru lielais īpatsvars, lielais importa pārsvars pār eksportu) patlaban ir Latvijas vissvarīgākā problēma. Tautsaimniecības izaugsmes nelīdzsvarotība sasniegusi līmeni, kad ir nepieciešami ātri un izlēmīgi stabilizācijas pasākumi, pretējā gadījumā būtiski pieaugs straujas korekcijas risks. Savukārt, padarot ekonomikas izaugsmi sabalansētu, mazinot iekšējo pieprasījumu un veicinot eksportu, pierims arī inflācija."

Latvijas pārtikas ražotāji norāda uz neparasti straujo pārtikas produktu cenu kāpumu citās valstīs, kas, visticamāk, atstās ietekmi arī uz Latviju. SIA "Roga agro" saimnieks Valdis Circenis teic, ka jau patlaban Vācijas biržās milti maksā vidēji par 100 latiem dārgāk nekā Latvijā.

Finanšu ministrijas pārstāvji vakar izteica gatavību konsekventi un aktīvi ilgtermiņā īstenot visus inflācijas ierobežošanas plāna pasākumus. Šā iemesla dēļ valdība, jau šogad gatavojoties pieņemt budžeta labojumus, kas izveidotu bezdeficīta budžetu.

Tāpat arī nākamajos gados valstī iecerēts strādāt ar taupības budžetu – valdība ir apņēmusies 2008. gada budžetu sagatavot bez deficīta, bet jau 2009. gadā un 2010. gadā paredzēt valsts budžeta pārpalikumu.

Raksts tapis sadarbībā ar