Labklājības
ministrijas speciālisti atzinuši, ka pašlaik bezdarba rādītāji Latvijā pakāpeniski
samazinās, taču ir jāturpina piedāvāt apmācības un pārkvalifikācijas
pakalpojumus cilvēkiem, kas nonāk bezdarba situācijā.
Mūsdienās
salīdzinoši reti ir gadījumi, kad cilvēks visu mūžu nostrādā vienā vietā. Tas
izskaidrojams ar uzņēmējdarbības vides straujajām izmaiņām, bez tam arī
darbinieki kļūst mobilāki – gan profesionāli, gan ģeogrāfiski. Līdz ar to
apmācības un konsultācijas nepieciešamas, lai padarītu pāreju no vienas darba
vietas uz citu pēc iespējas drošāku, palīdzot cilvēkiem iespējami īsā laikā
pielāgoties jaunajām prasībām.
Labklājības
ministrijas speciālisti uzsvēruši, ka jau labu laiku vērojama tendence, ka
darbaroku trūkuma apstākļos pieaug bezdarbs, jo mainīgajā darba tirgus
situācijā daudzu cilvēku prasmes vairs neatbilst darba devēju prasībām, un viņi
nespēj atrast piemērotu darbu.
Ministrijas
rīcībā esošā statistika liecina, ka bezdarbnieka statusu katru mēnesi Latvijā
iegūst gandrīz astoņi tūkstoši cilvēku, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši bez
darba. Līdz ar to, atbildīgajiem dienestiem jāseko situācijai un jāreaģē uz šo
cilvēku vajadzībām, palīdzot piemēroties darba tirgus prasībām.
“Viens no
veidiem, kā risināt vienlaikus aktuālo darba roku trūkumu, ir izmantot iekšējās
darbaspēka rezerves. Iesaistot darba tirgū pašu cilvēkus, būs jātērē mazāki
līdzekļi sociālajām programmām. Turklāt nepieaugs sociālās spriedzes risks, kas
varētu veidoties, masveidā ievedot viesstrādniekus. Tādēļ nepieciešamas
mērķtiecīgas apmācības gan bezdarbniekiem, gan strādājošiem, kuriem ir risks
pazaudēt darbu,” sacījusi Labklājības ministre Dagnija Staķe.
Arī Latvijas
Universitātes 2007.gadā veiktajā pētījumā par darba tirgus prognozēšanas
sistēmu, norādīts, ka mērķtiecīga līdzekļu piešķiršana bezdarbnieku un
strādājošo kvalifikācijas uzlabošanai ir viens no priekšnoteikumiem, lai
sabalansētu darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu.
Labklājības
ministrijas Komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību speciālists Juris
Vīgulis atzina, ka plānojot Eiropas Savienības līdzekļus nākamajiem septiņiem
gadiem, kā jauna Eiropas Savienības fondu mērķauditorija izvirzās nodarbinātie,
kuru kvalifikācijas uzlabošana vai pārkvalifikācija neļaus izkrist no darba
tirgus un papildināt bezdarbnieku rindas. 2007. – 2013.gada periodā līdzekļi
rezervēti vairāk nekā 28 tūkstošu darba ņēmēju apmācībām.
“Pieredze rāda,
ka vislabākos rezultātus sniedz tās programmas, kurās bezdarbnieku apmācības
notiek pēc darba devēju individuāla pasūtījuma, sagatavojot speciālistus
atbilstoši konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Pēc šādām apmācībām un darba prakses
darbā iekārtojas vidēji 78 % no bezdarbniekiem,” informēja J. Vīgulis,
atzīmējot, ka arī nākotnē bezdarbnieku apmācības pēc iespējas tiks tuvinātas
dzīvei, piedāvājot iegūt kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un darba praksi
uzņēmumā.
Paredzēts, ka
ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, kam pirms darba gaitu uzsākšanas
nepieciešami apjomīgi sociālā atbalsta pasākumi, tiks sniegts atbalsts ar Eiropas
Savienības fondu palīdzību. Kā minēja J. Vīgulis, šajā mērķa grupā ietilpst
cilvēki ar atkarības problēmām, jaunieši, kas nestrādā un nemācās, cilvēki pēc
soda izciešanas un citi.
“Šiem cilvēkiem,
iepriekš izvērtējot katra individuālās vajadzības, būs pieejami desmit
pakalpojumi, kas palīdzēs sagatavoties darba tirgum, piemēram, Minesotas
programma atkarības ārstēšanai, darba terapija, psihiatra un psihoterapeita
konsultācijas, kā arī motivācijas paaugstināšanas pasākumi,” sacīja J. Vīgulis.