Ščastnijs un Dombrovskis uz Briseli atved hokeja vērtīgāko balvu

Otrdien Eiropas Parlamenta ēkā Beļģijas galvaspilsētā Briselē tika atklāta hokeja simtgadei veltīta izstāde. Ripas spēle Eiropā nav pēdējā vietā, taču arī ne pirmajā, tāpēc šis pasākums neizpelnītos tik lielu ievērību, ja vien... Ja vien savulaik leģendārais slovāku hokejists un šobrīd Eiroparlamenta deputāts Peters Ščastnijs neizspēlētu kreiceni, proti, pateicoties saviem kontaktiem, neatvestu uz Briseli Stenlija kausu. Hokeja izstādi Ščastnijam palīdzēja organizēt eiroparlamentārietis Valdis Dombrovskis ("Jaunais laiks"), tādēļ abiem kungiem var uzsist uz pleca.

Droši vien nebūs daudz melots, ja teikšu, ka otrdien Eiropas Parlamentā valdīja latvieši. Vienas dienas laikā notika divi pasākumi, kas mūsu tautu padara stipri tramīgu un, jā, arī laimīgu. Vispirms eiropiešiem tika pavērts priekškars uz latviešu Dziesmu svētkiem, bet vakarpusē – hokeja simtgadei veltītas izstādes atklāšana, kam par godu no Toronto Hokeja slavas zāles tika atvests Stenlija kauss. Apkārt tam spietoja vairākas agrāko gadu hokeja slavenības – latvietis Artūrs Irbe, slovāks Peters Ščastnijs, soms Jirki Lumme, krievs Vjačeslavs Fetisovs. Katrs atstājis nozīmīgus ierakstus hokeja vēsturē, un katrs uz nozīmīgo trofeju raugās ar savām acīm.

Atdūrās pret Detroitu

Vispirms par Irbi. Kamēr daudzie vienkāršie cilvēki apbrīnoja Stenlija kausu, Artūrs Irbe tam pat nepieskārās: "Kamēr neesi vinnējis, tikmēr kausam neskaras klāt. Tāda ir būtība." Latviešu mūris bijis ļoti tuvu Stenlija kausa iegūšanai. 2002. gadā viņš ieveda Karolīnas "Hurricanes" finālā, kur piecās spēlēs nācās piekāpties varenajai Detroitas "Red Wings" mašīnai.

"Lielākais baudījums ir ceļš uz finālu. Spēja sakoncentrēties un atdot visas atlikušās rezerves – to nav iespējams aprakstīt. Izjūtas ir fenomenālas, un patīkamākus brīžus sportā grūti atrast. Toties zaudēt finālā ir vissmagāk, un nav diez ko patīkami atrasties laukumā ar uzvarējušās komandas spēlētājiem, kuri 20 minūtes priecājas un nevar nomierināties. Kamēr pretiniekiem nav paspiestas rokas, laukumu nedrīkst pamest," 2002. gada pavasari atceras Irbe.

NHL ir tradīcija, ka izslēgšanas spēļu laikā hokejisti nedzen bārdu. Kā dēļ vēl Artūrs būtu gatavs to uzaudzēt? "Labs iemesls būtu ceļojums uz Antarktīdu vai kāpšana kalnos. Ja nopietni, tad reizēm ir tā, ka negribas skūties, taču atlaist tik garu bārdu kā Stenlija kausā – tā vairs nekad nebūs. Tā ir tradīcija, ko daudzi, arī es, ievēroju aiz cieņas pret tiem spēlētājiem, kas kausu jau pacēluši virs savas galvas. Tā dēļ hokejisti gatavi paciest niezi un samierināties ar izskatu."

Vai 2001./2002. gads bija Artūra Irbes karjeras virsotne? "Ir dažādas virsotnes. Viena no tādām bija profesionālās karjeras sākums, kad 1988. gadā ar Rīgas ''Dinamo'' izcīnījām sudraba medaļas PSRS čempionātā. Pēc tam bija Sanhosē "Sharks" posms, kad Stenlija kausā pārspējām Detroitu, tad 2000. gada pasaules čempionāts Sanktpēterburgā un uzvara pret Krieviju, pēc tam Stenlija kausa finālsērija. Tie ir galvenie momenti, bet grūti izšķirt, kurš svarīgākais."

Agrāk konkurenti, tagad draugi

Toties Vjačeslavs Fetisovs sasniedzis visas iespējamās virsotnes – pasaules čempions, olimpiskais čempions un Stenlija kausa ieguvējs. 20. aprīlī viņam apritēs 50 gadi. Apaļo jubileju slavenais hokejists paredzējis atzīmēt ar bijušo PSRS zvaigžņu spēli pret pasaules izlasi. Jubilāra komandā spēlēšot arī Helmuts Balderis. "Tas būs lielisks pasākums. Hokeja laukumā daudzi no šīs spēles dalībniekiem bija niknākie pretinieki, bet dzīvē esam labi draugi un cits citu vienmēr atbalstam," jubilejas priekšvakarā saka Vjačeslavs Fetisovs. Viņa uzvalku rotā nozīmīte "Jedinaja Rossija", apliecinot, ka ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu abi ir vienā laivā.

Izstādes noslēgumā videoekrānā demonstrēja Starptautiskās hokeja simtgades desmit zīmīgākos notikumus. Pirmajā vietā ierindojās "Miracle on ice" (brīnums uz ledus) jeb 1980. gada Leikplesidas olimpisko spēļu mačs, kurā no amatieriem un studentiem izveidotā ASV izlase ar 4:3 pārspēja PSRS profesionāļus. Arī Fetisovs bija šīs spēles dalībnieks, un tas bija viens no lielākajiem apkaunojumiem varenajam PSRS hokejam, tāpat visam sociālismam. Tiesa, Fetisovam toreiz bija tikai 21 gads, un viņa karjeras spožākie mirkļi nāca vēlāk. Un tie tika piedzīvoti tieši ASV – divi čempionu gredzeni kā Detroitas "Red Wings" spēlētājam, viens – kā Ņūdžersijas "Devils" galvenā trenera asistentam.

Jau trešdien Stenlija kauss atgriezās Toronto. Peters Ščastnijs: "Cerams, sākusies jauna tradīcija, un vēl pēc kāda laika Stenlija kausu atkal varēs redzēt Eiropas Parlamentā," Par kausa vēsturi un tā galveno uzraugu Hokeja slavas zāles viceprezidentu Filipu Pričardu lasiet kādā no "LA" turpmākajiem numuriem.

Raksts tapis sadarbībā ar