9.aprīlī Eiropas
Parlamentā Briselē tika demonstrēta dokumentālā filma „Padomju stāsts” (The
Soviet Story), kas piedāvāja iepazīties ar jaunu, kvalitatīvi augstāka līmeņa
skatījumu uz pagātnes notikumiem.
Eiropas Parlamenta
Nāciju Eiropas grupas preses administratore Aija Dulevska pastāstīja, ka filmā bija
redzami gan unikāli dokumenti un hroniku kadri, gan izskanēja starptautiski
atzītu vēstures autoritāšu un politiķu viedokļi un padomju totalitārisma režīmā
cietušo latviešu, krievu un ukraiņu dzīves liecības.
Dokumentālā filma
„Padomju stāsts”, ko veidojusi radošā apvienība „Labvakar”, ir patiesības
meklējumi un analīze, nevis vienpusēju priekšstatu uzspiešana vai politiski
mērķēta propaganda. Filmas pirmizrādi Briselē apmeklējuši daudzi
eiroparlamentārieši, diplomātiskā dienesta pārstāvji un citi interesenti.
„Padomju stāsts”
tapis divus gadus, bet filmas autors un režisors Edvīns Šņore tai materiālus
vācis veselus desmit gadus, vēl būdams starptautisko attiecību students. „Pētot
vēstures materiālus, asi izjutu šo netaisnību, kāda ir pagājušā gadsimta
notikumu attēlojumā un vērtējumos. Arvien vairāk iedziļinoties dokumentos,
atklājās arvien ciešākas saites starp abiem totalitārajiem režīmiem – nacistisko
un komunistisko,” uzskata filmas autors. „Tie bija ne tikai savstarpēji līdzīgi,
bet abu režīmu vidū valdīja arī laba sadarbība un saprašanās, piemēram, par
holokausta nepieciešamību, par masu slepkavībām un koncentrācijas nometnēm. Taču
tam visam ir vēl dziļākas saknes, kas meklējamas Marksa un Engelsa filozofijā,
kas izauga Eiropas kultūrā.”
Latvijas deputāte
Eiropas Parlamentā Inese Vaidere, uzrunājot sanākušos filmas pirmizrādē
Briselē, atzina, ka „Padomju stāsts” varētu kļūt par nozīmīgu lūzuma punktu
izpratnē par Eiropas vēsturi. „Edvīns Šnore ir atradis jaunu, kvalitatīvi
augstāka līmeņa skatu punktu uz pagātnes notikumiem. Līdz šim Eiropas vēsturi
rakstījuši uzvarētāji, bet tie priekšstati, kurus viņi izveidoja par Otro
pasaules karu, bija tālu no patiesības. Bet nu Eiropā izveidojušās ne tikai
divas atšķirīgas vēstures izpratnes, bet arī divu totalitāro – nacistiskā un
komunistiskā – režīmu upuri tiek dalīti divās kategorijās.”
Savukārt Eiropas
Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, kurš pats ieguldījis daudz darba
dokumentālās filmas tapšanā, atzina, ka neskatoties uz to, ka Eiropā ir
populāri runāt par Eiropas kopīgajām vērtībām un vēsturi, ka tiek atbalstītas
idejas, kas paredz apgūt Eiropas Savienības vēsturi, daudziem nav īstas
izpratnes par to, ko šāda kopīga vēstures izpratne nozīmē. „Tiklīdz kāds
jautājums tieši skar Krieviju, joprojām daudzi Eiropas Savienības ierēdņi
nepatikā saraujas. Filma „Padomju stāsts” ir tikai sākuma risinājums, kam
jāiekustina sabiedriskā doma, jāliek aizdomāties. Šis darbs ir jāturpina,
Eiropas nākotnes drošības un izlīguma vārdā ir jānotiek godīgai sarunai par
tiem totalitārajiem režīmiem, kas valdīja Eiropā,” sacīja Ģ.V. Kristovskis.
Dokumentālo filmu
„Padomju stāsts” veidojusi radošā apvienība „Labvakar”, filmas autors un
režisors ir Edvīns Šņore, operators – Rihards Vīgants, producents – Kristaps
Valdnieks. „Padomju stāsta” veidošanā piedalījušies arī Eiropas Parlamenta
deputāti Ģirts Valdis Kristovskis un Inese Vaidere, bet finansiālu atbalstu šī
darba tapšanai sniegusi Eiroparlamenta Nāciju Eiropas grupa (UEN).
Latvijā
dokumentālā filma „Padomju stāsts” tiks demonstrēta maija sākumā.