Ņemot vērā "Latvijas Avīzes" lasītāju padziļinātu interesi par mūsu
tautas un valsts vēsturi, vēlos dalīties vienā novērojumā par mana dēla
Tomasa Pildegoviča pieredzi Vašingtonas valsts skolā, kur viņš šobrīd
mācās 5. klasē.
Šomēnes Tomasa klase sociālo zinību nodarbībā
apguva Otrā pasaules kara notikumus. Kā palīglīdzekli skolotāja
izmantoja šogad "Harcourt School Publishers" izdevniecībā sagatavoto
mācību grāmatu, kas konspektīvi aplūko nozīmīgākās personības un
norises ASV un pasaules vēsturē.
Pētot Otrā pasaules kara gaitu,
skolotāja lūdza bērniem salīdzināt Eiropas karti pirms un pēc asiņainā
konflikta, pievēršot īpašu uzmanību izmaiņām starp valstu robežām.
Zīmīgi, ka mācību grāmatā viens no četriem jautājumiem par atšķirībām
starp 1937. g. un 1945. g. Eiropas kartēm bija veltīts tieši Latvijai.
Tas skanēja šādi: "Kas notika ar Latvijas valsti starp 1937. g. un
1945. g.?" Jautājums mācību vielas nostiprināšanai par Latvijas
likteņgaitām bija ierindots kopā ar tradicionāliem lielās ģeopolitikas
jautājumiem par Vācijas sadalīšanu un Polijas teritoriālām izmaiņām.
Lieki teikt, cik Tomass bija pārsteigts un sajūsmināts par iespēju ASV skolā runāt par Latvijas vēsturi.
Domāju,
ka šis gadījums spilgti apliecina, ka neatlaidīga Latvijas valsts
vadītāju, vēsturnieku un tautiešu ASV aktīva dalība starptautiskajā
arēnā ir pamanīta un novērtēta. Svarīgākos faktus par Latvijas vēsturi
tagad apgūst pat ASV pamatskolās. Ceru, ka šis piemērs kaut nedaudz
kliedēs visnotaļ izplatītu stereotipu par lielvalstu un vispār ārvalstu
nevēlēšanos uzklausīt vai izprast Latvijas vēsturi.
Raksts tapis sadarbībā ar 
