15.septembrī tiks
atklāta Mazuļu Skola Bruklinā, kam par godu tiek rīkots svinīgs pasākums un
dievkalpojums, bet 28.septembrī svētki turpināsies ar Ņujorkas latviešu ballīti
uz kuģa jeb grandiozu pasākumu „Cāļus skaita rudenī...”.
„Latvieši ārzemēs
vairs nav tik homogēna grupa, kādi viņi bija pirms 30 gadiem, un viņu
attiecības ar Latviju un latvietību ir ļoti atšķirīgas. „Trimdinieki” un
„Jaunatbraucēji” domā citādāk. Viņu uzskati par to, kas ir „latvisks”,
atšķiras. Un kāpēc gan nē? Mēs taču esam auguši atšķirīgās vietās ar
atšķirīgiem iespaidiem, pieredzēm un pagātnēm,” komentējot pašreizējo situāciju
latviešu sabiedrībā Amerikā, raksta Amanda Jātniece, latviešu izglītības
darbiniece no ASV.
Arī Bruklinas
Mazuļu Skolas un pasākumu organizatore Ilona Vilciņa pilnībā atbalsta šādu
viedokli, taču uzskata, ka minētās atšķirības paturot prātā, tomēr jāatrod
veids un iespēja, kā latviešiem sanākt kopā, lai dalītos savā pieredzē un
zināšanās.
„Viens nav
karotājs!”, saka Ilona Vilciņa, tūlīt gan piebilstot, ka runa šoreiz nebūs ne
par karu, ne par karošanu, bet gan par latviešu valodu, bērniem un mazbērniem.
Ilona pati ir divu bērnu māmiņa, un viņa vienmēr vēlējusies, lai bērni runātu,
rakstītu un lasītu latviešu valodā, zinātu Latvijas vēsturi un kultūru. Taču
tad nonākusi pie skumja secinājuma, ka saviem spēkiem iemācīt bērniem valodu
tik daudznacionālā valstī kā ASV ir gandrīz neiespējami, jo bērni regulāri
uzturas angliski un krieviski runājošā vidē.
Ilona atzīst, ka
ļoti iespējams, daudzi „trimdas” latvieši būtu gatavi viņai pārmest kūtrumu vai
slinkumu, bet viņas ģimenei, kā arī daudzām citām „jauniebraucēju” ģimenēm, nav
iespējas izbraukāt uz tālajām Jonkeru un Salas skolām, kurās pulcējas latvieši.
„Abi ar vīru
domājām, ka laika gaitā dēls runās latviski. Taču tad pienāca diena, kad
sapratām, - kaut kas ir jādara lietas labā, - jo negribējām, lai meita
atkārtotu mūsu pašu pieļautās kļūdas. Un jau nākamā dienā sāku meklēt citas
latviešu ģimenes ar bērniem,” daloties atmiņās stāsta Ilona, atzīstot, ka viņas
meklējumi ļoti ilgi bijuši neveiksmīgi, jo izrādījies, ka „jauniebraucēji” nav
tik vienoti kā „trimdas” latvieši. Taču pēc trīs gadiem meklējumi vainagojušies
panākumiem un domubiedru pulciņš sācis augt.
Pirmās tikšanās organizētas
mājās. Skanējusi latviešu valoda un mūzika, bērni apguvuši pirmās savstarpējās komunikācijas
iemaņas un mācījušies rotaļu „Kas dārzā, kas dārzā”, bet vecāki priecājušies
par savu atvasīšu panākumiem. Tomēr kaut kas īsti nav bijis tā, kā sākumā ticis
plānots, jo tikšanās reizes pamazām pārvērtušās par „tējas pēcpusdienām”,
klausoties Latvijas Radio.
„Sapratām, ka
mums ir nepieciešama pedagogu palīdzība un atsevišķas telpas nodarbībām,” saka
Ilona, atzīmējot, ka kā svētība nācis Ņujorkas Luterāņu draudzes atbalsts. „Esmu
ļoti pateicīga trim cilvēkiem, kas mani iedrošināja, atbalstīja un palīdzēja
Bruklinas mazuļu skolas organizēšanā. Vissirsnīgākais paldies – Larim Saliņam,
Ērikam Niedrītim, Mārtiņam Andersonam un arī citiem mūsu atbalstītājiem smagajā
sākumposmā.”
Pašlaik Mazuļu
Skolā pieteikušies 20 bērnu vecāki, kas vēlas, lai viņu bērni apmeklētu skolas nodarbības.
Vairākums ir no Bruklinas, bet ir arī pāris ģimenes no Manhetenas un Kvīnsas.
Tā kā bērni ir dažāda vecuma, tad pieņemts lēmums izveidot divas – Spēļu un
Bērnudārza grupiņas.
Spēļu grupiņā
„Mamma un Es” un, kuru vadīs Marita Lazdiņa, pulcēsies 1 – 3 gadus veci bērni,
tāpēc nodarbības notiks kopā ar vienu no vecākiem. Savukārt Bērnudārza grupiņā,
kurā būs 3 – 5 gadus veci bērni, nodarbības skolotājas Inetas Rozes vadībā
notiks bez vecāku klātbūtnes.
Abas skoliņas
skolotājas vairāk kā 20 gadus Latvija ir strādājušas par bērnudārza
audzinātajām un muzikālajiem pedagogiem pirmsskolas bērnu iestādēs, skolās un
bērnu namā. Abām ir liela pieredze bērnu ansambļu vadīšanā, ka arī latviešu
tautas deju un rotaļu mācīšanā.
„Marita ir
vidzemniece un viņas dzimtā puse ir Limbaži. Bērnudārza „Kāpēcītis” bijušie
audzēkņi un vecāki Maritu vēl arvien atceras, kā vienu no jaukākajām un
sirsnīgākajām audzinātajām,” par vienu no skoliņas skolotājām stāsta Ilona. Amerikā
Marita Lazdiņa divus gadus ir pasniegusi latviešu valodu Jonkeru skolā, kā arī
mācījusi latviešu tautas dejas un rotaļas. Ņujorkas Latviešu Luterāņu draudzes
dievkalpojumos viņa spēlē muzikālo pavadījumu un dzied, turklāt Marita pati ir
četru bērnu māmiņa.
„Es uzskatu, ka
jebkuras valodas sākums ir kopā ar māmiņu vai tēti. Tāpēc mēs kopā varētu
palīdzēt mazajam spert pirmos solīšus māmiņas vai tēta, vai pat vecvecāku
valodas apguvē. Mācīsimies mūsu valodu ar tautas dziesmu, dejas soļu un rotaļu
palīdzību. Skoliņā, atbilstoši sava vecuma iespējam, bērni mācīsies krāsas,
burtiņus un ciparus, mācīsies runāt, rakstīt un lasīt latviski, kā arī iet
rotaļās, dejot, dziedāt un svinēt svētkus, atzīmēt mūsu atceres dienas,” par
skoliņas nozīmi sacīja Mairita Lazdiņa.
„Marita
noorganizēja fantastiski skaistu un jauku Līgo svētku svinēšanu. Bērni kopā ar
vecākiem un pat vecvecākiem pina vainagus, gāja rotaļās un dziedāja savas
pirmās „Līgo” dziesmiņas! Un šāda kopīga gatavošanās svētkiem, to svinēšana, ir
paredzēta visa gada garumā,” atceroties šīs vasaras nodarbību, stāsta Ilona
Vilciņa.
Savukārt otra
skolotāja – Ineta Roze nāk no Kurzemes puses – Kandavas. Darba gaitas Inetai sākušās
Jūrmalas bērnudārzā, bet laika gaitā dzīves ceļi Inetu aizveduši līdz Rīgas
bērnu namam „Ziemeļi”, kur darbs ar bērniem prasījis īpašu sirsnību, mīlestību,
iejūtību un sapratni. „Amerikā Ineta jau sešus gadus strādā krievu bērnudārzā
par audzinātāju un muzikālo pedagogu. Un, ticiet vai ne, bet mazie krievu bērni
dzied dziesmiņas latviešu valodā,” par trīs bērnu māmiņu Inetu saka Ilona
Vilciņa.
Nodarbības Mazuļu
skoliņā tiks uzsāktas septembrī un katra grupiņa tiksies divas reizes mēnesī,
turklāt nodarbības notiks tikai latviešu valodā. Ja kādam no bērniem tas būs
nepieciešams, skolotājas runāto pārtulkos angliski vai krieviski, lai bērnam
būtu skaidrs, par ko iet runa. Iecerēts rīkot arī mazus atskaites koncertus,
turklāt skolotājas gatavo mājas darbus arī vecākiem, kas būs jāpilda kopā ar
bērnu. Skoliņas atklāšana paredzēta jau 15.septembrī un svinīgais pasākums ar
dievkalpojumu notiks Bruklinas draudzes namā 15:00.
„Varētu teikt, ka
tie būs mūsu spāru svētki, jo ar sālsmaizi visi tiek gaidīti grandiozajā
pasākumā „Cāļus skaita rudenī...” jeb Ņujorkas latviešu ballītē uz kuģa,”
piedalīties aicinot, saka Ilona. Pasākums notiks 28.septembrī 19:00 un uz
svētkiem tiek aicināti visi apkārtnes latvieši – gan „trimdinieki” un viņu
atvasītes, gan „jauniebraucēji”, lai pavadītu jauku vakaru latviešu vidū. Pasākuma
organizētāji plāno kopā pulcināt ap 200-300 apkārtnes latviešus no Ņujorkas,
Ņūdžersijas un Pensilvānijas štatiem.
Turklāt skoliņas
organizatori vēlas izsludināt konkursu par jaukāko, skanīgāko un latviskāko
nosaukumu Bruklinas Mazuļu skoliņai. Ilona Vilciņa sacīja, ka idejas drīkstot
iesniegt rakstiskā, zīmētā, līmētā, austā, adītā, kokā grebtā, mālā mīcītā,
vaskā darinātā, mīklā ceptā, izšūtā, tamborētā, klūgām pītā un jebkādā citā
veidā. Par visiem iesniegtajiem nosaukumiem tiks balsots lielā pasākuma laikā uz
kuģa, kad tiks paziņots arī uzvarētājs.
Atbalstu skoliņai
sniedzis Amerikas Latviešu Palīdzības Fonds, laikraksts „Laiks”, Aldara alus
izplatītājs Amerikā „Donya LTD”, vairumtirdzniecības veikali "Net Cost”,
kuros pieejams plašs Latvijas pārtikas preču klāsts, vietējā kompānija „Davids
Bread”, kura cep Rīgas saldskābo maizi pēc sentēvu receptēm, Latvian American
Shiping Line un citi atbalstītāji. Skoliņas organizatori joprojām piedāvā
sadarbību arī citām kompānijām, kuras vēlas atbalstīt skoliņas darbību un reklamēties
pasākuma laikā.
***
Kontaktiem:
Ņujorkas Latviešu Evanģēliskā Luterāņu
Draudzes Skola Bruklinā
Tel: 718-332-7510
Fax: 501-694-7878
E-pasts:
ivilcina@gmail.com
