Latviešu režisora Edvīna Šnores dokumentālā filma „Padomju
stāsts” piedzīvos savu pasaules pirmizrādi Bostonas (ASV) filmu festivālā, bet
pēc tam plaši tiks izrādīta Ziemeļamerikā, Austrālijā, Āzijā un Eiropā.
Bostonas filmu festivāls ASV ir viens no autoritatīvākajiem
kino pasākumiem, kas tradicionāli ievada rudens kino sezonu šajā pasaules daļā.
Šogad Bostonas filmu festivāls norisinās 24. gadu pēc kārtas.
Dokumentālo filmu „Padomju stāsts” veidojusi radošā
apvienība „Labvakar” ar Eiropas Parlamenta deputātu Ģirta Valda Kristovska un
Ineses Vaideres, kā arī Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas finansiālu
atbalstu. Filmas autors un režisors ir Edvīns Šņore, operators – Rihards
Vīgants, producents – Kristaps Valdnieks.
Filmas pirmizrādē Bostonā piedalīsies arī filmas autors E.
Šnore, bet pēc tam ar savu filmu viesosies Vašingtonas apgabalā un Ņujorkā.
Ģ. V. Kristovskis atzinis, ka ir ļoti gandarīts par filmas
„Padomju stāsts” iekļaušanu Ziemeļamerikas prestižajā kino forumā. „Man ir
milzīgs prieks par to, ka Edvīna Šnores filma gūst panākumus kā dokumentālais
kino. Taču filmai ir vēl cits būtisks uzdevums – skaidrot starptautiskajai
sabiedrībai padomju režīma noziedzīgo būtību. Traģiski, ka pašlaik putiniskā
Krievija vēlas restaurēt padomju laika iekarojumus, ko spilgti apliecina Krievijas
militārā agresija Gruzijā,” sacīja Ģ. V. Kristovskis, uzsverot arī lielo
ieguldījumu, ko filmas ceļā uz pasaules ekrāniem devis Latvijas Goda konsuls
Ņujorkā Daris Dēliņš. Tieši viņš ieguldījis daudz darba, lai filma „Padomju
stāsts” tiktu iekļautu Bostonas filmu festivāla programmā.
Par „Padomju stāsta” dokumentālo un vēsturisko nozīmi jau
rakstījis pasaulē ietekmīgais žurnāls „The Economist”. Žurnāla komentētājs,
izcilais publicists, grāmatas „Jaunais aukstais karš” autors Edvards Lukass
(Edward Lucas) Maskavas negatīvo reakciju uz šo filmu salīdzināja ar Oskara
statuetes saņemšanu, kas apliecina filmas nozīmīgumu. E. Lukass savos
komentāros uzsvēris, ka „Padomju stāsta” galvenais mērķis ir parādīt, cik
ciešas saiknes – filozofiskā, politiskā un organizatoriskā ziņā – ir nacistu un
padomju režīmiem.
Edvīna Šnores filmas pamatā ir 10 gados apkopots
fotodokumentālais materiāls, tajā liecības par vēstures notikumiem sniedz gan
Latvijas vēsturnieki, gan vēstures autoritātes no Rietumiem – Britu akadēmijas
biedrs Normans Deiviss (Norman Davies), franču vēsturnieks, padomju ēras
pētnieks Nikolas Vērts (Nicolas Werth), franču sovietoloģe Fransuāza Tomma (Francoise
Thom), gan arī Krievijas vēsturnieki Natālija Lebedjeva, Sergejs Slučs, Boriss
Sokolovs un citi.
Filmā atspoguļots Ukrainas bads (1932-1933), Katiņas masu
slepkavība (1940) un SS-NKVD sadarbība, deportācijas un medicīniski
eksperimenti Gulagā. Filmā iekļauti unikāli dokumenti un hroniku kadri,
starptautiski atzītu vēstures autoritāšu un politiķu viedokļi, kā arī padomju
totalitārisma režīmā cietušo latviešu, ukraiņu, krievu un somu dzīves liecības.
„Padomju stāsts” ir patiesības meklējumi un pagātnes dokumentu analīze par
padomju režīma atstāto mantojumu šodien un tā ietekmi uz mūsdienu Eiropu.
Filmas anotācijā rakstīts, ka „Padomju stāsts” ir stāsts par sāpēm, netaisnību
un reālpolitiku.
Šogad 9.aprīli filma tika demonstrēta Eiropas Parlamentā
Briselē un drīz pēc tam Latvijā. Interesi par to izrādījušas arī ļoti daudzas
Eiropas valstis, tai skaitā televīzijas kanāli un kinoteātri no Igaunijas,
Lietuvas, Ukrainas, Gruzijas, Slovēnijas, Horvātijas un citām valstīm.
Savukārt Krievijā filma izsauca asu pretreakciju. Krievu
vēsturnieks Aleksandrs Djukovs filmas recenzijā apsūdzējis melos gan filmas
veidotājus, gan filmā runājošos vēsturniekus – Kembridžas universitātes
profesoru N. Deivisu un Sorbonas Universitātes profesori F. Tommu, kā arī
izteicis vēlmi personīgi nogalināt filmas režisoru un nodedzināt Latvijas
vēstniecību.
Maija vidū, pie Latvijas vēstniecības Maskavā, grupa
jauniešu organizēja filmas režisora E. Šnores publisku lelles dedzināšanu, bet
interneta resursā Wikipedia, kur atrodama filmas anotācija, regulāri tiek
kropļota informācija par filmas saturu, to raksturojot kā skandalozu,
kontroversiālu un nenopietnu. Filmas veidotāji aicinājuši cilvēkus, kuriem ir
iemaņas šī interneta resursa rediģēšanā, palīdzēt sekot līdzi informācijai un
labot ievietotos nepatiesos apgalvojumus par filmu.
Resursi internetā:
- Filmas mājas lapa: http://www.sovietstory.com/
- Wikipedia resurss: http://en.wikipedia.org/wiki/The_Soviet_Story
- Žurnāla „The Economist” recenzija:
http://www.economist.com/opinion/displayStory.cfm?STORY_ID=11401983
