Ščerbatihs olimpisko sudrabu samaina pret bronzu

Pekinas olimpisko spēļu svarcelšanas sacensībās Viktors Ščerbatihs vakar izcīnīja bronzas medaļu svara kategorijā virs 105 kg, divcīņas summā paceļot 448 kilogramus (206+242). Par olimpisko čempionu kļuva vācietis Matiass Šteiners ar 461 kg (203+ 258), sudrabs Krievijas svarcēlājam Jevgeņijam Čigiševam – 460 kg (210+ 250).

Septiņnieks pārtop trijniekā

Tā kā vakar mūsu valstij diezgan droši bija paredzama pirmā medaļa Pekinā, varbūt pat zelta, svarcelšanas zāles goda viesu pirmajās rindās vietas ieņēma premjerministrs Ivars Godmanis, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, Latvijas vēstnieks Ķīnā Jānis Lovniks, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis un goda prezidents Vilnis Baltiņš, tāpat citas augsta ranga amatpersonas. Vajadzēja taču arī izrādīt pienācīgu cieņu Saeimas deputātam Viktoram Ščerbatiham.

Uz skatuves iznāca septiņi vīri. No iepriekšējā dienā sacensībām pieteikto astoņu supersmagsvaru saraksta bija izsvītrots Kataras pārstāvis Džabars Saīds Salems, bet pēc sacensībām raušanā pazuda arī dienvidkorejietis Sanguens Jeons, smagākais no septiņnieka (155,5 kg), jo nespēja tikt galā ar paša izraudzītā sākuma svara 195 kilogramiem. Līdzvērtīgi spēlmaņi šajā varenajā kāršu partijā nebija arī ukrainis Ihors Šimečko un polis Gžegožs Kļeščs, kuri sacensības pabeidza attiecīgi piektajā (433 kg) un septītajā vietā (419 kg). Šimečko tautietis Artjoms Udačins, sekmīgi startējis raušanā (207 kg), sacensību pusceļā izvirzījās uz otro vietu, taču grūšanā pacēla tikai 235 kilogramus, un cīņu par olimpiskā čempiona titulu turpināja, kā jau tika prognozēts, lielais trijnieks – Ščerbatihs, Šteiners un Čigiševs. Viktors pirmo no abiem sāncenšiem cīņā par zeltu bija uzveicis pavasarī Eiropas čempionātā, otro – pērnajā pasaules čempionātā.

Cīņa nudien bija līdzīga kāršu spēlei acītei, kurā nemitīgi jāriskē piepirkt par maz vai arī pārspīlēt. Spēkavīru treneri modri vēroja, kādu svaru nākamajam cēlienam izvēlējušies viņu aizbilstamo sāncenši, un atkarībā no tā bieži mainīja pašu pieteiktos kilogramus – gan uz augšu, gan uz leju, ja vien uz stieņa jau nebija uzliktas smagāki diski. Raušanā Ščerbatihs sāka ar 198 kg, ko pacēla šķietami viegli, tāpat arī Šteiners, bet Čigiševs pasūtīja un uzrāva 200 kilogramus. Otrajā piegājienā gan Viktoram, gan vācietim izdevās 203 kg, Čigiševam – atkal par diviem kilogramiem vairāk. Raušanas pēdējā mēģinājumā Ščerbatihs pievārēja 206 kilogramus, Čigiševs atbildēja ar 210, bet Šteineram nepakļāvās 207 kg, un viņš pagaidām bija tikai ceturtais aiz Čigiševa, Udačina un Ščerbatiha.

Paliek aizkulisēs

Desmit minūtes atpūtai, un sākās aizraujošās izrādes pēdējais cēliens – grūšana. Viktora treneris Eduards Andruškevičs viņam iesākumam pieteica 242 kg, bet otro svaru – tikai 244 kg. Pirmajā izgājienā uz svarcelšanas skatuves Ščerbatihs stieni atkal pacēla bez pūlēm, taču otrajā reizē ar grūtsirdīgu sejas izteiksmi palika aizkulisēs, vēsinādamies ar dvieli.

Kas par lietu? Vēlāk izrādījās, ka Andruškevičs, saprotot, kas aiz ādas abiem viņa audzēkņa sāncenšiem, vēlējis 244 kilogramus nomainīt ar 250, taču tiesneši nav ļāvuši, teikdami: par vēlu! Tā nu Ščerbatiham nācās izlaist otro piegājienu un vērot, kā Čigiševs uzgrūž vispirms 240 kg, tad – 247 un 250, bet Šteiners, nenoturējis virs galvas 246 kg, nākamajā reizē tiek galā ar 248 un pēc tam – arī ar 258 kilogramiem.

Lai abus apsteigtu un kļūtu par olimpisko čempionu, dobelniekam atlika viena iespēja – pasūtīt 257 kg un, protams, arī pacelt. Viktors smago stieni uzdabūja uz krūtīm, taču rokas iztaisnot nespēja. Bronzas medaļa viņam ir otrā olimpiskā godalga pēc sudraba Atēnās, kur Ščerbatihs divcīņas summā bija par septiņiem kilogramiem varenāks nekā Pekinā.

Līdz zeltam pietrūka pāris sekundes

Nokāpis no goda pjedestāla, Viktors Ščerbatihs bija sapīcis un nelaimīgs: "Kādēļ es izlaidu otro piegājienu grūšanā? Manam trenerim neatļāva mainīt iepriekš pieteikto svaru, tādēļ labāk visu jautājiet viņam, mans darbs ir tikai stieni celt. Mums pietrūka divas trīs sekundes. Kādēļ nesekmīgs bija pēdējais piegājiens? Pārāk smaga starpība to šķīra no manis iepriekš paceltā svara – piecpadsmit kilogrami ir par daudz cīņai tik augstā līmenī. Ja es būtu otrajā piegājienā ķēries pie 250 vai 252 kg un pēc tam – pie 257, tad noteikti paceltu. Bet nu – divas trīs sekundes, un zelts pagalam."

Eduards Andruškevičs: "Kad pieteicu svara maiņu, tiesnesis man paziņoja – jūsu laiks beidzies. Celt 244 kilogramus Viktoram nebija nekādas jēgas, tie nemainītu sacensību iznākumu. Viņš ne vien bija pelnījis kļūt par olimpisko čempionu, bet arī to spēja, pēdējo svaru tik labi paņēma uz krūtīm, bet kājas nepaklausīja. Taču zaudēja spēcīgiem pretiniekiem, kuri pēdējā laikā negaidīti vareni progresējuši, sevišķi Šteiners, kurš pavasarī Eiropas čempionātā uzrāva tikai 200 un uzgrūda 246 kilogramus. Un tomēr uzvara bija Viktoram līdzās. Atvainojiet, lūdzu, ka neiznāca."

Raksts tapis sadarbībā ar