Tikai pagaršošanai paredzamais daudzums būs iespaidīgs – vismaz pusmiljons kārbu, kuru saražošanai uzņēmumam nepieciešama nedēļa. Plānots, ka Latvijas šprotes mārketinga aktivitāšu sākumā pircēji varēs saņemt gluži par velti – degustācijai. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gints Ozols ir optimistisks jautājumā par austrumnieku garšas sajūtām, jo – līdz šim šprotes baudījušie ķīnieši atzinuši tās par labām esam.

Šā gada sākumā pēc kārtējiem Krievijas pārtikas tirgus uzraugu sameistarotajiem šķēršļiem Latvijas zivju produkcijas eksportam vietējie speciālisti Ķīnu nosauca par vienīgo nozares glābiņu. Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits sarunā ar Neatkarīgo toreiz atzina, ka Ķīnas megatirgus mūsu ražotājiem būtu īsta zelta bedre. Taču viņš arī piebilda, ka tradīciju dēļ "bez valdības līmeņa protekcijas Āzijā iespiesties ir bezcerīgi". Ventspils zivju konservu kombinātam, iespējams, tas tomēr būs izdevies, un zīmīgi, ka no Latvijas politiķiem vai ministrijām nekādas protekcijas neesot lūgtas.

G. Ozols atzīst, ka Ķīna ir komunistiska valsts un, lai tur ko pasāktu biznesā, vispirms nepieciešams atrast augstākajām politiskajām aprindām tuvu cilvēku: "Gribētos teikt, ka esam tādu atraduši." Potenciālos sadarbības partnerus uzņēmuma vadītājs pagaidām neatklāj.

Ekonomikas ministrija par Ķīnu kā jaunu noieta tirgu Latvijas ražojumiem interesējas un pašlaik ar anketēšanas metodi cenšas apzināt tirdzniecības attīstību kavējošās barjeras. Eiropas Savienība ir nolēmusi palielināt dalībvalstu eksportu uz Ķīnu, tāpēc Latvijas izpildvara paklausīgi sākusi pētīt sarkano lielvalsti. Par konkrētām tirdzniecību veicinošām aktivitātēm pagaidām runāts netiek. Šobrīd Latvija Ķīnai pēc eksporta apjoma, kas ekvivalents 15,3 miljoniem eiro, ir vien 30. vietā, un svarīgākā prece ir metāli un to izstrādājumi.

Ja Ventspils zivju konservu kombinātam veiksmīgi izdosies iemīt jauno biznesa taciņu un ar savu piemēru vēl pamudināt sekotājus, iespējams, jau tuvākajos gados šai statistikā parādīsies arī sadaļa zivju izstrādājumi. Ķīnas tirgus Latvijas šprotēm būtu īpaši pievilcīgs, jo atšķirībā no Krievijas tas nepaģēr mazināt slavenā brenda garšas kvalitātes. Pieļaujamais benzopirēna saturs Ķīnā noteikts pietiekami liels, lai zivtiņas alkšņa malkas dūmos būtu iespējams nokūpināt zeltainas un patiešām gardas. Tikmēr uz Krieviju no Latvijas turpina ceļot blondās šprotes – bālganas, pamīkstas un bezkaislīgas.

_{Raksts publicēts sadarbībā ar}