Stokholmas latviešu skolas eglīte notika 16.decembrī un Edsbergas baznīcas draudzes zālē bija pulcinājusi vairāk nekā 115 dalībnieku. Pārsvarā jaunlatviešus no jauktajām ģimenēm, bet arī dažus desmitus no vecākās paaudzes. Skaita ziņā šis bija otrais lielākais sarīkojums pēc 18.novembra.

Svētku uzrunā skolas valdes priekšniece Maija Balodis-Karlsone atcerējās aizvadīto skolas gadu, sevišķi rudens braucienu un satikšanos ar Latvijas skolēniem Druvas vidusskolā Saldū. M.Balodis-Karlsone pieminēja savu pirmo Ziemassvētku eglīti ar blakus nolikto ūdens spaini.

Prāveste Ieva Graufelde savās pārdomās pieminēja 4 Adventes svētdienas, kad katru dienu tiek aizdedzināta svecīte, domājot par kaut ko īpašu. Ir piedzimis bērniņš, kas modina mīlestību. Lai Jēzus bērniņš piedzimtu arī mūsu sirdīs! Jūs, bērniņi, nāciet!

Šie bija zaļie, bezsniega Ziemassvētki – ārā. Iekšā, mājīgajā zālē Loretta Nīgale bija uzbūrusi apsnigušu rūķīšu mājiņu starp apsnigušām eglītēm. Tur 1. – 7. klases skolēni Agneses Cēberes un Justīnes Krēsliņas vadībā uzveda Margaritas Stārastes Ziemassvētku pasaku „Kāpēc sniegs vizuļo…”, piedaloties rūķiem, Sala tēvam, Sniega mātei, Lauskim, zvaigznītēm, Atkusnim un dubļu velniņiem. Bija gan „mākslīgais sniegs”, gan „sniega” pikas.

Bērnu dārzs Intas Heimdāles un Mudītes Krastiņas režijā darbojās ap „Vecīša cimdiņu”. Visi skolotāji saņēma paciņas.

Par bagātīgo kafijas galdu bija rūpējušās Laine Lasmane-Wikmark, Daina Millers-Dalsjo un Ilze Zvejnieks. Evita Ķezbere gādāja par veiksmīgo loteriju ar daudz pilnām lozēm. Pēc rotaļām ieradās Ziemassvētku vecītis ar saldumu tūtiņām katram bērnam. Sniegs būšot nākošajos Ziemassvētkos.

***

Zviedrijas Latviešu Pensionāru Biedrības eglīte notika 17.decembrī. To atklāja biedrības priekšniece Izabella Cielēna. Aptuveni 60 dalībnieku, galvenokārt vecākās paaudzes, kopīgi dziedāja Ziemassvētku korāļus. Stokholmas latviešu koris, Gaidas Rulles vadībā, nodziedāja 5 dziesmas. Pirms tam 8-gadīgās Elīne Johansone un Diana Štolcere deklamēja dzejoļus.

Māra Rozīte savukārt lasīja K.Skalbes atmiņu stāstu „Mans Ziemassvētku brauciens”, kur stāstīts par to, kā var redzēt Rīgu. Izrādījās, ka vairāki vecākās paaudzes pārstāvji, arī es, bija ļāvuši piemānīties līdzīgā veidā, pieliekot mēli pie kāda auksta, ārā stāvoša metāla – durvju kliņķa vai ragaviņu slieces. Rīgas torņu vietā – asiņains mēļes gals.

Pēc Viktorijas Brundin (klavieres) atskaņotā Čajkovska „Ziemassvētki”, pie kafijas galda, kurā bez parastajiem cepumiem, šoreiz bija arī vārīti zirņi un speķītis (būs zirnīši, būs pupiņas) – eglītes dalībnieki pakavējās kopīgās dziesmās, Gunaram Zvejniekam piepalīdzot pie klavierēm.

***

Stokholmas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes Kristus Piedzimšanas svētku dievkalpojums 24.decembrī Somu baznīcā pulcināja ap 80 mazus un lielus, jaunus un vecus, un nedaudzas jau agrāk neredzētas sejas.

Dieva vārdu sludināja prāveste Ieva Graufelde, kurai parasti savos dievkalpojumos ir muzikāli priekšnesumi. Tā arī šoreiz – latviešu skolas bērni iesāka ar „Jūs, bērniņi, nāciet”. Tenors Kristers Wikmarks dziedāja Marijas šūpuļa dziesmu (N.Zālītes teksts) un „Ak, svētā nakts”, bet Flautiste Inta Atte Heimdāle ar Postlūdijas skaņām nobeidza dievkalpojumu.

Stokholmas latviešu koris savu vecā gada eglīti dedzinās 20.janvārī.