Eiropas Savienība (Somija)

No 25. līdz 26. aprīlim Vaira Vīķe-Freiberga valsts vizītē apmeklēs Somiju, kur ar Somijas valsts prezidenti Tarju Halonenu apspriedīs būtiskākos Eiropas Savienības attīstības jautājumus. Kā zināms, Somija 1. jūlijā uzsāks ES prezidentūru.

Dažas dienas pirms Latvijas prezidentes ierašanās Somijā Tarja Halonena sniedza interviju vairākiem Latvijas masu medijiem.

Tarja Halonena: – Ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu esam tikušās daudzkārt, un, jāteic, mēs esam labas kolēģes, esam pieradušas strādāt kopā. Bet tas savukārt nozīmē, ka mūsu valstu starpā pastāv labas attiecības, notiek biežas apmaiņas vizītes. Somijai pārņemot ES prezidentūru, dienaskārtībā būs jautājumi, kas droši vien interesē arī Latviju, – Ziemeļu dimensija, Baltijas jūras reģions, ES un Krievijas sadarbība, kā arī citi jautājumi. Ar Freibergas kundzi apspriedīsim arī ārlietas, ANO reformas, kā arī citus aktuālus globālās pasaules jautājumus.

– Kādi ir būtiskākie Somijas ES prezidentūras mērķi?

– Mēs, somi, esam visai pragmatiski ļaudis un brīnumus negribam solīt. Bet tas, ko apsolām, būs pirmkārt ciešāka ES valstu sadarbība. Ceru, ka mums izdosies panākt, lai Eiropas Savienība kļūtu par aktīvāku organizāciju.

Neteiksim, ka pārāk sekmīgi būtu veicies ar ES Konstitucionālā līguma parakstīšanu, tātad arī pie šā jautājuma rūpīgāk jāstrādā. Somija jau kopš pirmsākumiem bijusi ES Konstitucionālā līguma atbalstītāja, un mēs centāmies domāt, kas jādara, lai neizveidotos divi ES valstu bloki – valstis, kas Konstitucionālo līgumu parakstījušas, un tās, kas to noraidījušas.

Viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības telpā ir arī drošības jautājums.

Tāpat esam pārliecināti, ka valstīm aktīvāk jāstrādā pie Lisabonas stratēģijas ieviešanas. Nodarbinātība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ES telpā.

– Kā vērtējat ieceri par aktīvāku Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību?

– Es iestājos par sadarbību Baltijas jūras valstu starpā.

Bet uzskatu, ka mums jāatrod labākais veids, kā likt lietā jau izveidotās sadarbības formas. Piemēram, ir Baltijas valstu sadarbība, ir Ziemeļvalstu padome, ir Ziemeļu dimensija.

Tāpat izveidojusies un pastāv divpusējā un trīspusējā sadarbība dažādu valstu starpā, lai veicinātu starpvalstu ekonomiskos, tirdzniecības, kā arī kultūras sakarus. Šajā sadarbībā nozīmīga loma ir arī ekoloģijas jautājumiem. Mums jādomā, kā Baltijas jūru padarīt tīrāku, jo tajā strauji attīstās kuģu satiksme.

– Šā gada 1. maijā Somija un vēl citas vecās ES dalībvalstis gatavojas darba tirgus atvēršanai.

– Tie ārvalstnieki, kas vēlējās, darbu Somijā ir atraduši un jau strādā. Tā ka paredzamās izmaiņas mūsu valsts darba tirgu būtiski neietekmēs.

Kā esmu nopratusi, darba tirgus atvēršana ir arī psiholoģisks jautājums. Iedzīvotāji Latvijā un vairākās citās jaunajās ES dalībvalstīs vēlas justies līdzvērtīgi darba iespēju ziņā.

Somijā ir visai augsts bezdarbs, bet tajā pašā laikā noteiktos sektoros valda darbaspēka trūkums. Somijā ir visai aktuāla sacensība par darbiniekiem celtniecības sektorā, kā arī apkalpojošajā jomā. Esam ieinteresēti arī zināmā skaitā IT darbinieku.

– Vai esat veikuši aprēķinus, cik daudz latviešu varētu braukt uz Somiju strādāt? Vai, strādājot Somijā, var iztikt tikai ar angļu valodas zināšanām, bez somu valodas?

– Runājot par darbu starptautiskos uzņēmumos – tā ir viena lieta. Bet tiem, kas strādā apkalpojošajā jomā, jāprot zviedru vai somu, vai pat abas šīs valodas.

Piemēram, Somijā celtniecības darbos nodarbināts ievērojams skaits darbinieku no Igaunijas. Jāteic, Somijai ir izveidojusies laba sadarbība ar Igauniju – gan ģeogrāfiskā tuvuma dēļ, gan arī līdzīgās mentalitātes un radniecīgās valodas dēļ. Daudzi igauņi, kas iemācījušies somu valodu, te atrod darbu.

Somijā vajadzīgi arī mediķi – ārsti, medmāsas. Bet tajā pašā laikā simtiem ārstu un medmāsu, sevišķi gados jauni cilvēki, no Somijas devušies strādāt uz Norvēģiju vai Zviedriju. Tā ir viena no atvērtās Eiropas priekšrocībām, un cilvēkiem ir tiesības to darīt.

Bet, manuprāt, ir būtiski, lai tiktu cienīti un ievēroti darba likumi.

Ar Latvijas prezidenti apspriedīsim, kā jūsu valsti ietekmējis apstāklis, ka tik liels iedzīvotāju skaits dodas strādāt uz Lielbritāniju un Īriju.

– Vai jums ir padoms, kā tos, kas aizbraukuši no Latvijas, varētu pierunāt atgriezties?

– Arī Somija izjutusi šo pašu problēmu. Šobrīd aptuveni 400 000 somu strādā Zviedrijā. Mēs nevaram aizvērt durvis uz ārvalstīm vai aizliegt turp braukt. Bet tajā pašā laikā mēs varam veidot saiknes starp šo cilvēku dzimteni un jauno mītneszemi ar domu: "Varbūt pēc dažiem gadiem jūs gribēsiet atgriezties?"

Būtiski ir ar šiem cilvēkiem apspriesties par to, kas, viņuprāt, būtu labāk Lielbritānijā vai Īrijā, uzzināt, ko viņi vēlētos ne tikai paši sev, bet savai ģimenei, bērniem. Jāredz arī šī emocionālā, psiholoģiskā puse. Jo, lai gan nauda tiešām ir būtiska, tā tomēr nav visa dzīve. Un noteikts skaits iedzīvotāju, kas no Somijas aizbraukuši strādāt uz ārvalstīm, vēlāk ir atgriezušies.

Turklāt ārvalstīs gūtā pieredze mūsdienās ir ārkārtīgi noderīga. Bet gadās, ka gados jauni cilvēki, kas aizbraukuši uz ārvalstīm, tur atrod dzīvesbiedrus. Tad nu viņiem jāizvēlas, vai doties uz savējo vai dzīvesbiedra valsti, vai izvēlēties kādu trešo... Ne velti jūsu valsts prezidente tik bieži runā par kultūras sakaru veidošanu un dažādām kultūras identitātēm.

Ja valsts iedzīvotāji atstājuši valsti, viņu vietā vajadzīgas citas darbarokas un parasti šos robus aizpilda iedzīvotāji no kaimiņvalstīm. Jūsu kaimiņvalstis šajā aspektā ir Krievija vai Baltkrievija.

Bet ne vienmēr šis noteikums paliek spēkā. Pirms pāris gadiem par darbaspēka kustības jautājumiem runāju Portugālē. Turienieši smaidīja: "Pie mums iedzīvotāji uz lauksaimniecības darbiem brauc pat no Ukrainas!" Tāda nu ir mūsdienu globalizētā pasaule!

– Latvija allaž meklējusi iespējas, lai iegūtu enerģētisko neatkarību no Krievijas. Bet Krieviju un Somiju saista ciešas savstarpējās saiknes. Kā jūs no sava skatpunkta vērtējat šo Latvijas vēlmi?

– Enerģētikas jautājumi ir būtiski visām valstīm, un šodienas pasaulē tas ir jautājums numur viens. Tas, kā šodienas Eiropas Savienībā ārkārtīgi pietrūkst, ir kopēja enerģētikas politika. Par tās trūkumu runāts arī pēdējā ES sammitā, un esam nolēmuši, ka šim jautājumam uzmanību veltīsim vai katrā sammitā.

Laikam lieki piebilst, ka enerģētika būs viens no dienaskārtības jautājumiem, Somijai uzsākot ES prezidentūru. Tomēr enerģētikas jautājumu risināšanai vajadzētu sarīkot arī īpašu sammitu.

Otrkārt, ES telpā vajadzīga arī ciešāka reģionālā politika, un šajā ziņā Baltijas valstis būtu ļoti dabiska savienība.

Treškārt, runājot par kodolenerģijas izmantošanu, Somija nav bijusi tik kritiska kā dažas citas vecās ES dalībvalstis. Somija neiebilst pret atomelektrostacijas izbūvi Ignalinā Lietuvā. Šajā ziņā Somija nepiebalso Austrijai un citām valstīm, kas šajā jautājumā teikušas noteiktu "nē". Bet mēs uzsveram, ka ļoti jādomā par drošības jautājumiem.

– Runājot par Krieviju, jūs teicāt, ka šodienas Krievija esot labākā Krievija, kādu mums bijis lemts redzēt. Tajā pašā laikā Krievijā notiek daudzas uztraucošas lietas, piemēram, neatkarības atņemšana laikrakstiem, "Jukos" afēra un citi notikumi. Vai tiešām Putina Krievija ir tā labākā, kāda mums ir bijusi?

– Līdz šim vismaz Somijai!

Jeļcins Krievijā nespēja noturēt kontroli.

Es gribu teikt: būtiski ir ne vien tas, ko jūs domājat, bet – kā rīkojaties! No Somijas viedokļa Putins bijis ļoti labs Krievijas līderis. Tirdzniecības apjomi mūsu valstu starpā būtiski pieauguši, abu valstu starpā nav nekādu grūtību.

Jā, mēs zinām, ka, piemēram, Latvijai vai citām valstīm ir vai ir bijušas grūtības attiecībās ar Krieviju, un centīsimies jums palīdzēt.

Bet mēs varam atrast daudzas grūtības, ja centīsimies pārtulkot vēsturi. Tomēr mums būtiskāka ir nākotne, nevis vēsture. Vēsturi var pētīt vēsturnieki, un viņi kaimiņvalstīm var palīdzēt citai citu labāk izprast.

Tajā pašā laikā Somijai ir arī sava vēstures interpretācija, piemēram, attiecībā uz Ziemas karu. Šodien Krievijā atzīst, ka militārās akcijas pret Somiju pirmais sācis Staļins. Bet padomju laika "patiesība" bija, ka agresiju sākuši somi.

Somija zaudēja Ziemas karā, bet nezaudēja valsts neatkarību.

Lai kā, daudz būtiskāk par vēsturi ir mūsu skats uz nākotni.

Mēs vairāk jūtam bažas par to, kas Krievijā notiks pēc Putina.

– Taču Krievijā dome un valdība galvenokārt pilda Kremļa gribu. Tāpat Kremlis kontrolē lielāko daļu valsts ekonomikas, piemēram, tādus lielus uzņēmumus kā "Gazprom" un "Rosņeftj".

– Tā ir šobrīd. Par to, kā būs, parunāsim pēc pieciem gadiem! Ceru, ka esam vienisprātis, ka procesiem bijis pozitīvs virziens.

Krievijas politiskā vadība atrodas ļoti ciešā saiknē ar drošības jautājumiem.

– Vai somi neuztraucas par drošību un nedomā par pievienošanos NATO?

– Kā gan NATO mums šajā ziņā varētu palīdzēt?

Mēs esam gatavi sadarbībai ar dažādām valstīm un organizācijām un esam pilntiesīgi ES biedri. Tāpat Somijai izvērsta laba sadarbība ar NATO, un šis apstāklis palielina mūsu drošību.

– Runājot par Somijas labajām attiecībām ar Putina Krieviju, vai Somija varētu Latvijai palīdzēt noslēgt robežlīgumu ar Krieviju?

– Savulaik, kad biju Somijas ārlietu ministre, esmu centusies palīdzēt Igaunijai un Latvijai un varu solīt, ka palīdzēšu arī turpmāk. Tomēr Latvijai jāstrādā, lai attīstītu starpvalstu attiecības ar Krieviju – tas jums ļaus justies vairāk pārliecinātiem. Uzskatu, ka robežlīguma parakstīšana būtu izdevīga gan Latvijai, gan Krievijai.

Krievijai mēs jau agrāk norādījām: kolīdz Baltijas valstis izpildīs uzņemšanas noteikumus, tās kļūs par ES dalībvalstīm, un tā arī notika. Līdzīgi bija ar uzņemšanu NATO.

Arī ES iegūtu, ja jūs parakstītu robežlīgumu. Taču ES to nevar uzņemties dalībvalstu vārdā. Un ES arī nepārtrauks sadarbību ar Krieviju šo neparakstīto robežlīgumu dēļ.

Lai gan robežlīguma parakstīšanas sekmēšana ir viens no ES dienaskārtības jautājumiem, tomēr galalēmums šajā jautājumā ir Latvijas un Krievijas rokās.

– Kā vērtējat Vairas Vīķes-Freibergas iespējas tikt ievēlētai par ANO ģenerālsekretāri? Arī jūs esat minēta kā viena no šā amata kandidātēm...

– Praksē pastāv sistēma, ka uz šo amatu pēc kārtas kandidē pārstāvji no dažādiem kontinentiem. Nu pienākusi Āzijas kārta.

Protams, tas nav likums, kas būtu stingri jāievēro, bet tā ir ļoti stipra tradīcija. Es domāju, ka ne es, ne arī Vīķes-Freibergas kundze nekļūs par ANO ģenerālsekretāri.

– Bet ir balsis, kas saka: nu pienākusi Austrumeiropas kārta.

– Kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti, jūs vēlējāties, lai jūs uztvertu kā Rietumeiropas valsti. Tā ka tas ir visai sarežģīts jautājums... Ceru, ka Āzijā atradīsies labi kandidāti un mēs nonāksim pie kopēja lēmuma.

Bet ir svarīgi, ka aizsākusies diskusija par to, ka pienācis laiks šo amatu ieņemt kādai sievietei.

– Jūs ar Latvijas prezidenti esat divas no septiņām pasaules valstu prezidentēm. Ko sievietes jaunu spēj ienest politikas pasaulē, kurā tradicionāli dominē vīrieši?

– Sievietēm ir tiesības piedalīties politikā, pat ja viņas ne vienmēr ir pārākas par vīriešiem! (Smejas.) Sievietes politiķes arī var būt sliktas, labas un nepārspējamas, gluži tāpat kā viņu vīriešu kārtas kolēģi. Bet man radies iespaids, ka sievietes, kuras politikā guvušas sekmes, ieguldījušas daudz vairāk darba nekā vīrieši.

Jūs varat būt lepni, ka jums ir tik labi pamanāma un darba spējīga prezidente.

– Politika ir smags darbs. Kā jūs atpūšaties?

– Tikko kā atgriezos no Lieldienu brīvdienām, kad kopā ar ģimeni bijām devušies slēpot. Man atpūsties palīdz sports un māksla – es labprāt zīmēju.

Aptuveni četrus gadus es mācos igauņu valodu un vairāk vai mazāk labi spēju izteikties igauniski.

Materiāls publicēts sadarbībā ar 

	Pilsēta no Cita skatu punkta
	Konsulārais reģistrs

	Kur bērns jūtas mīlēts un pasargāts
	Ārsts Latvijā un Francijā

Šodien vārda dienu svin:

Aksels, Alta, Kaspars

Mūs atbalsta

Reklāma

» www.cesis24.lv » www.limbazi24.lv » www.ogre24.lv » www.valka24.lv » www.valmiera24.lv Pilsēta online

Jautājums

Vai portāls Latvieši.com līdz šim Tev ir bijis noderīgs informācijas resurss? Jā, noteikti Ik pa laikam tur esmu atradis/-usi kaut ko noderīgu Nē, ne īpaši Grūti pateikt, neesmu par to domājis/-usi