Tas bija organizēts pirmās Krievijas koncetrtturnejas ietvaros. Pirms tam muzikanti bija uzstājušies Murmanskā un Arhangeļskā. Visa pusotru stundu garā koncerta laikā varēja just, ka publika mūsu grupas repertuāru labi pazīst, katru dziesmu uzņēma ar sajūsmu un dziedāja līdzi. Pēc vienīgās dziesmas, kura tika izpildīta latviešu valodā "Spogulīt, spogulīt", zālē dzirdēju čukstus: "Vai tiešām šī grupa ir no Latvijas?" Pārējās dziesmas tika izpildītas krievu un angļu valodās, mani īpaši pārsteidza Viktora Coja, krievu grupas "Kino" līdera, reti izpildītās dziesmas "Es stādu alumīnija gurķus brezenta laukā" (tāds būtu burtiskais tulkojums no krievu valodas) mūsdienīgais atskaņojums. Pankdziesmiņa izskanēja draiski un dinamiski.

Koncerts tika nospēlēts vienā elpas vilcienā ar kulmināciju, kā jau pienākas, pēdējā dziesmā "Skoļzkije uļici, inomarki celujutsa". Grupas gaišā aura, pietiekoši laba skaņa šaurai un garai koncerttelpai, jaunas meitenes ar rozēm, fotogrāfi, kuri koncerta nobeigumā atlika fotokameras un pievienojās līdzi dziedošajai publikai, dungojošie apsargi - koncerts bija izdevies.

Viens solījums (kuru anonsēja kāds Pēterburgas žurnāls) gan izpalika - Renārs Kaupers nenoskūpstīja desmit meitenes, kuras pirmās pasniegs viņam rozi - "security" tādas vaļības nepieļāva. Neskaidrs palika arī jautājums - kur bija diska "Četri krasti" prezentācija. Albūma pārdošanā nebija, tikai uz skatuves četras lampas atgādināja kaut ko pazīstamu...

Un žēl gan, ka mēs koncertā bijām manīti tikai trīs latvieši. Bet uz nākamo koncertu mēs atkal iesim. Noteikti.