„Rakstu šo vēstuli, lai pateiktu pašu lielāko paldies no “mazās Latvijas” mūsu mīļai un dārgai māmuļai - senču zemītei Latvijai. Saku paldies par atbalstu lielajiem darbiem, ko esam visi kopā darījuši, un arī ceru, ka vēl būs darāms daudz labu darbu.”

„Dzīvojot tālajā zemē, latviešu cilvēki cenšas uzturēt savas nacionālās saites, pulcējoties kopā dažādās biedrībās, skolās un dievkalpojumos. Šodien tikai neliels skaits Sibīrijas latviešu prot latviešu valodu, tomēr izjūt dziļu saistību ar Latviju un vajadzību uzturēt saikni ar savu tautu.”

Šoziem paredzēju garāku braucienu pa Sibīrijas latviešu vietām, jo tā varu skaidri saskatīt, kas jauns noticis katrā vietā, kas kopīgs un kas atšķirīgs latviešiem Sibīrijas plašumos, kādas problēmas, kādi prieki un kādas bēdas.