„Vēstnieks uzsvēra, ka vajadzētu parūpēties par jaunām Latvijas pavalstnieku pasēm, lai varētu aktīvi piedalīties politiskās norisēs.”

Jau pagājušajā gadā Sidnejas un apkārtnes latviešiem bija izdevība tikties ar Latvijas vēstnieku Apvienotajā Karalistē, kura sēdeklis ir Londonā, Anglijā. Sanāksme Sidnejā notika 4. aprīlī Mārtiņa Siliņa zālē. Sidnejas Latviešu biedrības valdes locekļi uzņēmās izkārtot sarīkojuma norisi.

Vēstnieks uz Sidneju brauca, lai oficiāli atklātu Latvijas goda konsulātu. Goda konsuls Aldis Birzulis bija apņēmies rūpēties par vēstnieku viņa vizītes laikā.

Sarīkojums bija kārtots kafejnīcas stilā, apmeklētāji sēdēja pie galdiņiem. Bija bažas, vai samērā vēlajā vakara stundā ieradīsies pietiekami daudz cilvēku. Tomēr bažas bija veltīgas - visi krēsli pie galdiem bija aizņemti.

Vispirms vēstnieks Baltajā zālē atklāja Valkas Mākslas vidusskolas audzēkņu gleznu izstādi. Norisi vadīja SLB valdes loceklis Jānis Grauds. Vēstnieks norādīja, ka izstāde liecina par Latvijas jaunās paaudzes talantu mākslā. Vairākums gleznu ir akvareļi, bet apskatāmas arī dažas grafikas. Neviens no jaunajiem māksliniekiem Austrālijā nav bijis, taču gleznoti arī daži Austrālijas dabas skati. Sidnejas Latviešu biedrības valde jaunajiem māksliniekiem dāvināja grāmatu par aborigēnu mākslu.

Mārtiņa Siliņa zālē sapulcējušos cilvēkus sveica SLB valdes priekšsēdis Jānis Ronis un paskaidroja, ka vēstnieks neteiks īpašu runu, bet atbildēs uz jautājumiem.

Ievadot sanāksmi, Indulis Bērziņš sacīja, ka ļoti labi atceras pagājušā gada vizīti Sidnejā. Viņš aicināja jaunāko paaudzi iesaistīties Latvijas dzīves notikumos un kļūt par Latvijas pavalstniekiem. Esot iespējams, ka nākamajā gadā Austrālijā viesosies Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Kamēr Indulis Bērziņš atbildēja uz jautājumiem, galdus apstaigāja Inese Rone un piedāvāja siltus pīrāgus, ko bija sarūpējusi Ārija Zodiņa. Vēstnieks slavēja pīrāgus un apgalvoja, ka šogad tie garšojot citādi nekā pagājušā gadā. Pīrāgus par gardiem atzina arī Ilze un Jānis Daliņi, kas bija ieradušies no Melburnas.

Debates vadīja Jānis Grauds. Tās izvērtās interesantas un rosināja domas. Vēstnieks uzsvēra, ka vajadzētu parūpēties par jaunām Latvijas pavalstnieku pasēm, lai varētu aktīvi piedalīties politiskās norisēs. Tika uzdoti jautājumi par krievu valodas pastiprinātu lietošanu oficiālos un privātos sarīkojumos. Daži klātesošie sūdzējās, ka Latvijā ir pārāk liela birokrātija. Par krievu valodas lietošanu vēstnieks atbildēja, ka dažkārt tiešām tā notiekot, taču birokrātija Latvijā neesot lielāka par citās Rietumu valstīs pieredzēto. Bija arī jautājumi par Latvijas skolu mācību programmu. Kāds vaicāja, vai krievu valoda jāmācās obligāti. Atbilde bija, ka valodas skolēni var mācīties pēc pašu izvēles. Uz jautājumu, kāpēc Latvijas skolās neieaudzina patriotismu, vēstnieks atbildēja, ka demokrātijā nevienu nevarot piespiest būt patriotam, jo patriotisms ir katra pavalstnieka personiska izvēle.

Pēc debatēm klātesošie vēl brīdi pakavējās, lai ar vēstnieku saskandinātu vīna glāzi un arī privāti parunātos.

Šī bija interesanta, pārdomas rosinātāja sanāksme. Paldies rīkotājiem!

Raksts tapis sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"