Satraukums izgaisa, kad zāle piepildījās, pēdējie atnācēji pat dabūja stāvēt. Ar akadēmisku pusstundas nokavēšanos grupa Dzelzs vilks ieradās, iepazīstināja ar sevi, sāka spēlēt un dziedāt, ieturot tikai īsu pīppauzes pārtraukumu, un koncertu turpināja divas stundas.

Dziedāja par pilsētas raganiņām, kuras nepārtraukti tenko. Dziedāja par vienas nakts meiteni.... par meiteni uz skatuves - plika, tikai ar kurpēm, dejo, dejo, un viss! Dziesmu teksti, likās, tieši uzrunāja klausītājus, vairāk meitenes, saprotams, - šovakar neiesim nekur, izslēgsim gaismu... tik elpo, nesaki neko!... Viņš viņu gaidīja piektdienas nakti.... kartona kastē uz ielas... aiz pilsētas, smiltīs bija auksts... ar nazi, ko atstājis draugs...

Ieklausītie dziesmu tekstu fragmenti prātā uzbūra visādas ilūzijas, mūzikas ritmi aizrāva un hipnotizēja, dažs ritmiski kustējās vai ar rokām plātījās, citi dziedāja, visi jutās brīvi, nepiespiesti.

Blakus sēdētāja aizrautīgi čukstēja: Tas dziedātājs izskatās kā nokaunējies puišelis! Otrā pusē kāda jūsmoja par ģitārista skaisto spēlēšanu. Beigu aplausi nerima, līdz kamēr Dzelzs vilks atkārtoja vairākas dziesmas, pēdējā no tām bija iemīļotā - pilsētas raganiņas ... buru, buru bubināja... bubināja! To dziedādami, Dzelzs vilka vīri atstāja zāli. Sajūsma bija liela! Aplausi turpinājās!

Draudzenes vīrs (anglis), kam koncerts ļoti paticis, bijis pārsteigts par grupas augsto standartu. Žēl, ka pārdošanā nebija grupas Dzelzs vilks tvarts.

Paldies Pēterim Pētersonam par LatRock5 koncerta izkārtošanu.

Raksts tapis sadarbojoties ar laikrakstu "Brīvā Latvija"