Egita Sidorova (25) jau divus gadus dzīvo, studē un strādā Lielbritānijā. Patlaban visa uzmanība pievērsta izglītības iegūšanai, bet nākotnes plāni saistās ar Vāciju, kur karjeras ziņā esot plašas un interesantas iespējas. Viņa mērķtiecīgi un soli pa solim iet ceļu, ko izvēlējusies un saka, ka pašlaik ir apmierināta ar it visu, kas notiek viņas dzīvē.

No Jelgavas uz Notinghamu

Egita nāk no Jelgavas, tur pabeigta Jelgavas Spīdolas ģimnāzija un tur arī turpinātas studijas – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kur iegūts bakalaura grāds datorvadības un datortehnikas jomā. Pēc studijām apsvērusi iespēju turpināt izglītošanos informāciju tehnoloģiju jomā Rīgas Tehniskajā universitātē, taču tad radusies doma par studijām ārzemēs, un sapratusi, ka ārzemēs iegūta izglītība būs tikai papildus bonus.

Tad arī izlēmusi, ka studijas varētu turpināt Lielbritānijā, turklāt papildus motivējis arī tas, ka Lielbritānijā izsniegtie izglītības diplomi tiek atzīti visur pasaulē un tiem ir laba reputācija. „Īstenībā biju apsvērusi domu arī par studēšanu Vācijā vai ASV, taču Anglija nāca kā vidusceļš un kompromiss – tieši nelielā attāluma dēļ un angļu valodas dēļ. Arī vecāki atbalstīja šo izvēli, jo studijas ASV tomēr būtu gan finansiāli, gan morāli lielāks slogs dārgo biļešu un lielā attāluma dēļ, bet uz Angliju var aizlidot kaut vai par divdesmit latiem jebkurā nedēļas nogalē,“ saka Egita.

“Apmēram gadu vācu dokumentus, sūtīju pieteikumus uz universitātēm Lielbritānijā un gatavojos IELTS angļu valodas testam,” atceras Egita, sakot, ka laiks bijis gana saspringts, jo paralēli turpat akadēmijā strādājusi par sekretāri vienā no fakultātēm, turklāt tieši tajā brīdī notika pāreja uz vienotu informācijas sistēmu, kas prasījis ļoti lielu uzmanību. “Tajā gadā dokumentu sistēma, kas līdz tam bija tikai uz papīra, tika nomainīta uz elektronisko, ieskaitot visus datus par studentiem, pasniedzējiem, studiju kursiem un sekmēm.”

Neskatoties uz to, ka visapkārt bija pienākumu gūzma un atbildība par daudzām un dažādām lietām, Egitas pieteikums tika augstu novērtēts un akceptēts Notinghamas universitātē, angļu valodas eksāmens tika nokārtots un atlika vairs tik vien, kā doties ceļā un uzsākt pavisam jaunu posmu savā dzīvē.

„Varbūt smieklīgi, bet es nekad neesmu bijusi liela avantūriste. Ja man nebūtu draugu un vecāku morālais atbalsts, vai man nebūtu bijuši finansu līdzekļi, lai pirmajā mācību gadā samaksātu gan par studijām, gan dzīvošanu, es pilnīgi noteikti nekur nebūtu aizbraukusi,” tagad spriež Egita, sakot, ka liels atbalsts izvēles izdarīšanā bijusi mamma, kura vienmēr atgādinājusi, ka Latvijas skolas ielikušas ļoti spēcīgus pamatus, palīdzot kļūt patstāvīgai un sistemātiskai.

Notinghamas universitāte esot ļoti kosmopolītiska un cilvēki te sabraukuši studēt no visām pasaules malām. Tāda pati nacionālā un kulturālā daudzveidība valda arī pašā pilsētā un Egita saka, ka šeit ir ļoti daudz imigranti, kas ieradušies labākas dzīves meklējumos, tāpat kā daudzie latvieši. Mazākās pilsētiņās situācija esot savādāka – tur tomēr pārsvarā dzīvojot angļi un tur iespējams izjust īstu Anglijas vidi.

Studijas apvieno ar darbu

Sākotnēji plānojusi, ka maģistrantūras studijas pabeigs gada laikā, taču tas nav izdevies un no pagājušā gada jūlija Egita studē nepilna laika programmā, bet paralēli strādā ar specialitāti saistītā amatā. „Strādāju par datortehnikas inženieri Lielbritānijas un Īrijas lielākā datortehnikas mazumtirgotāja klientu apkalpošanas centrā, kas atrodas Notinghamā. Palīdzu klientiem ar problēmām, ja klienta lietotā datortehnika pārstāj darboties vai klients to pats nejauši sabojājis,“ stāsta Egita. „Strādāju desmit stundas dienā, četras dienas nedēļā, bet atlikušajās trīs dienās apmeklēju universitāti, daru dažādas lietas mājās un ārpus mājas.“

Viņa atzīst, ka sākotnēji bijis pagrūti atrast darbu savā specialitātē, bet tas vairāk bijis saistīts ar praktiskās pieredzes trūkumu, ko angļi, pieņemot darbā, vērtē ļoti augstu.

Karjeru turpinās Vācijā

Pēc studiju pabeigšanas Egita neplāno palikt Lielbritānijā, bet ir izlēmusi doties uz Vāciju. Viņa atzīst, ka mazliet baida valodas barjeras problēma, taču tur viņai būšot daudz lielākas iespējas tieši web programmēšanas jomā, kurā tiek plānots iegūt maģistra grādu, bez tam būtisks esot arī fakts, ka Vācija būs vēl tuvāk mājām.

Angļi un latvieši ir līdzīgi

Lielbritānijā Egita nav saskārusies ar īpaši lielām problēmām iedzīvoties. „Nekad neesmu izjutusi nekādas negācijas, arī cilvēki apkārt ir jauki, lai gan laika gaitā pirmais iespaids ir stipri mainījies. Es pat teiktu, ka savā ziņā angļi un latvieši ir līdzīgi,“ vērtē Egita, tajā pat laikā atzīstot, ka Anglijā novērotās cilvēku savstarpējās attiecības ir daudz patīkamākas nekā Latvijā. „Tomēr tas, ja cilvēki šeit pret tevi ir pieklājīgi, uzreiz nenozīmē, ka tu viņiem patīc,“ saka Egita.

Ar latviešiem Notinghamā Egitai nekādi plašie kontakti nav. „Man ir draugi Londonā, Kārdifā, Regbijā un Mančesterā, tāpat Anglijā ir arī daži mani kursabiedri, ar kuriem sazinos vai satiekos,“ stāsta Egita, sakot, ka pāris reizes esot bijusi arī uz latviešu luterāņu baznīcas dievkalpojumiem un Daugavas Vanagu nama pasākumiem.

Ilgojas pēc īstas Latvijas rupjmaizes

Kad jautāju, kas viņai pietrūkst, domājot par Latviju, Egita smejas un saka, ka, tā kā daudziem, tā ir Latvijas pārtika. „Lai cik smieklīgi neliktos, katru reizi domājot par tām lietām, kas man pietrūkst, es domāju par latviešu ēdieniem. Visvairāk laikam ilgojos pēc īstas Latvijas rupjmaizes un saldskābmaizes.“

Egita saka, ka būt prom no mājām nav viegli, bet no otras puses viņa ļoti novērtējot iespēju būt patstāvīgai. „Man patīk strādāt, mācīties un pašai būt spējīgai samaksāt īri par dzīvesvietu, samaksāt par ēdienu, drēbēm, transportu un izklaidēm, kā arī atlikt naudu „lietainām dienām“,“ vērtē Egita un atzīst, ka Latvijā diez vai to visu varētu darīt.

Ciemošanās mājās un neizskaidrojamās skumjas

„Sākumā, kad devos prom, bija grūti tieši tā iemesla dēļ, ka līdz tam nekad ilgstoši nebiju dzīvojusi ārpus mājām, bet tagad ar dzīvi šeit jau esmu apradusi. Braucu uz mājām pietiekoši bieži, lai satiktu draugus un ģimeni, tāpat arī sazvanāmies un sarakstāmies pa pastu un internetu,“ saka Egita, atzīstot, ka sociālie kontakti ar Latviju ir apmierinoši, vienīgi pietrūkstot ikdienišķas, ģimeniskas lietas, arī samīļošanās ar vecākiem, bet to viņa cenšas kompensēt laikā, kad brauc ciemoties uz mājām.

„Latvija ir diezgan pelēka. Nezinu, kāpēc, bet man tā liekas pelēka, ar daudz, skumjiem cilvēkiem. Saprotu, ka situācija nav tā spožākā un nav jau īsti par ko priecāties, bet tajā pašā laikā var taču vienmēr atrast arī pozitīvas lietas. Es nevarētu teikt, ka mana dzīve Anglijā ir pasaka, bet vismaz cilvēki man apkārt ir pozitīvi noskaņoti – gan tie, ar kuriem kopā studēju, gan tie, ar kuriem kopā strādāju – un ne jau vienmēr viņiem visiem ir tie labākie dzīves apstākļi,“ saka Egita.

„Varbūt, ka visa vaina ir attieksmē un tajā, kā mēs pieņemam grūtības? Latvijā vienmēr mani pārņem kaut kāds drūms, pelēks noskaņojums un neizskaidrojamas skumjas un es nesaprotu, no kā tas rodas,“ atzīst Egita.

Apsver arī atgriešanos Latvijā

Kad runājam par iespējām atgriezties Latvijā, Egita nenoliedz, ka tā ir viena no viņas nākotnes iespējām. „Man ir pilnīgi vienalga, kur es dzīvoju. Ja Latvijā uzlabosies dzīves apstākļi, tad domāju, ka varētu apsvērt arī atgriešanos. Paralēli jau tagad esmu sākusi apspriest pāris interesantus projektus programmēšanas jomā, ko varētu īstenot Latvijā, tā ka arī profesionālajā jomā man kontakti ar Latviju nav zuduši,“ saka Egita, atklājot, ka esot pat doma par sava uzņēmuma izveidošanu Latvijā.

Par mājām Egita sauc gan Latviju, kur ir ģimene, gan Angliju, kur viņai rit ikdienas dzīve. „Es vienmēr sev atgādinu, ka manas mājas ir Latvijā, bet es arī ļoti cienu vietu, kur pašreiz atrodos – Angliju. Jau esmu pieņēmusi domu, ka darba dēļ man visticamāk nāksies ceļot un lai gan man nav ne jausmas, kur mani dzīve aizvedīs, es vēlos būt atvērta pasaulei un visam jaunajam. Tā es nonācu pie savu studiju izvēles un ar informācijas tehnoloģijām saistītas karjeras veidošanas – mani ieinteresēja tēma un tas likās kā izaicinājums. Tāpat es skatos uz pārējiem jautājumiem savā dzīvē, arī tiem, kas saistās ar turpmākās dzīvesvietas izvēli. Ja pamanīšu kādu saprātīgu un interesantu izdevību, tad došos tās virzienā.,“ saka Egita, un uzsver, ka pašlaik pirmajā vietā ir izglītības iegūšana un karjera, bet par savas ģimenes veidošanu viņa pašlaik vēl nedomājot. Ģimene būs kaut kad nākotnē, tāpat kā maza mājiņa Latvijā, par ko viņa mēdz sapņot.