Šā gada jūnijā
par Latvijas aizsardzības atašeju Lielbritānijā un Nīderlandē tika iecelts pulkvežleitnants
Arnis Kalnājs, nomainot pulkvežleitnantu Vitautu Michalovski, kas atašeja pienākumus
veica kopš 2003. gada.
Londonā jaunais
atašejs ieradās kopā ar dzīvesbiedri Aiju, kas arī nodarbināta valsts dienestā,
veicot Latvijas policijas sakaru virsnieces pienākumus.
Pulkvežleitnants
Arnis Kalnājs militārā dienestā iesaistījies 1993. gadā un nodarbojies galvenokārt
ar jauno virsnieku apmācību. Kopš 1998. gada veicis Tehnisko zinātņu katedras
vadītāja pienākumus Nacionālā aizsardzības akadēmijā (NAA) Rīgā. Kopš Latvija
ir iestājusies ES un NATO, Aizsardzības ministrijas darbalauks ir paplašinājies,
un beidzamie dati liecina, ka pašreiz Latviju pārstāv 13 aizsardzības atašeji,
kas akreditēti 32 valstīs.
Sarunā ar atašeju
tika skarti jautājumi par Latvijas armiju (NBS) un Nacionālo aizsardzības akadēmiju
(NAA).
“Pēc iestāšanās
NATO Latvijas drošības sistēma ir uzlabojusies un mēs piedalāmies kopīgās NATO
misijās. Šā gada jūnijā misija Irākā ir beigusies, un tagad galvenais uzsvars
tiek likts uz Afganistānu,” paskaidroja atašejs.
No Latvijas sūtītā
personāla skaits Afganistānā ir palielinājies un līdz ar tiešo militāro personālu
par mācībspēkiem ir ieskaitīti trīs policijas sakaru virsnieki. Ir vispārējs
uzskats, ka Afganistāna jāsaved kārtībā, nodrošinot valstī normālu stāvokli.
Latvijas Nacionālie
bruņotie spēki šā gada janvārī pārgāja uz profesionālo militāro dienestu. Taču
ir parādījušās ziņas, ka jau pirmajā pusgadā līgumu lauzuši un no armijas aizgājuši
ap 100 karavīru, tostarp vairāki virsnieki, jo armija neesot konkurētspējīga darba
tirgū. Kā tāda situācija varēja rasties?
Pulkvežleitnants
nenoliedza, ka tāda situācija ir, un norādīja, ka galvenais iemesls ir neparedzētā
ekonomiskās situācijas maiņa. Pēc 2004. gada Latvijā ieplūda lieli finansiālie
līdzekļi un strauji cēlās algas. Nevar salīdzināt algu kāpumu, piemēram, celtniecības
firmās, ar algām armijā, kuras bija ieplānojusi ministrija. Ir bijuši gadījumi,
kad privātas firmas piesola ne tikai trīsreiz lielākas algas, bet samaksā arī
par līguma laušanu, kas jaunajā situācijā nebija vairs pārāk liela summa. Ir
paredzēts, ka algas armijā tiks paaugstinātas.
Sarunā nonākam
pie jautājuma, vai Latvijā līdz ar Zemessardzi ir arī rezervistu sistēma. Atklājas,
ka tieši tagad tiek apzināti visi, kuri dienējuši armijā, lai varētu izveidot
rezervistu armiju, kas būtu paralēla Zemessardzei.
Pārmaiņas attīstības
līmeņa celšanā notiek arī Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijā, ko nodibināja
1992. gadā. Sākotnēji bija tikai divas fakultātes - Mobilo strēlnieku un Robežsargu.
Vēlāk robežsargu virsnieku sagatavošanu pārcēla uz Policijas akadēmiju. Izglītības
programmā NAA, atašejs norādīja, ir ņemts paraugs no NATO, lai virsnieki, kas beiguši
akadēmiju, būtu spējīgi sadarboties ar citām NATO vienībām kopējās operācijās.
Studiju iespējas ir vairākas. Piemēram, beidzamā laikā kadetiem ar bakalaura grādu
jebkurā jomā apmācības laiks ir viens gads, un, sekmīgi to nobeidzot, viņi saņem
leitnanta pakāpi. Lai tiktu pie augstākas pakāpes, mācības turpina virsnieku
kursos un Baltiešu aizsardzības koledžā BALTDECOL Igaunijā.
Saskaroties ar
militāro mācību pasauli, prātā ienāca neparasts jautājums: kāda varētu būt
kaujas līdzekļu tehniskā attīstība nākamajos 15-20 gados? Protams, tiešas
atbildes nav, bet pulkvežleitnants Arnis Kalnājs atgādināja, ka pašreizējā
tendence ir nemiernieki, terorisms un masu iznicināšanas līdzekļu lietošanas
draudi. Bruņotā korpusa tehnika maksā aizvien vairāk. Daudz tiek izmantoti
bezpilota sistēmas lidaparāti ar ieprogrammētu maršrutu gaisa telpā nemiernieku
un teroristu aktivitāšu novērošanai. Līdzīgi ir arī zemūdens novērošanas aparāti.
Sarunas nobeigumā
atklājas, ka atašejs angļu valodas studijās kādu laiku pavadījis Toronto. Brīvo
laiku izmantojis, lai tiktos ar ārzemju latviešiem. Piedalījies vairākos sarīkojumos,
guvis labu iespaidu un augsti novērtē sabiedrības spējas daudzajos gados saglabāt
latviešu kultūras vērtības.
Aija Kalnāja
darbu policijā sākusi 1993. gadā Interpola nacionālajā centrālajā birojā, kur
nostrādājusi deviņus gadus. Sekojis vadītājas darbs Starptautiskās sadarbības pārvaldes
SIRENE birojā, lai koordinētu sagatavošanas darbus Šengenas informācijas sistēmas
ieviešanai. Kopš šā gada augusta Aija Kalnāja ir Latvijas policijas sakaru
virsniece Lielbritānijā. Par valsts dienestu zināmā mērā var uzskatīt pienākumus,
kas jāveic atašeju dzīvesbiedriem.
Aizsardzības
ministrijas Atašeju un pārstāvju nodaļas vadītāja Renāte Ancāne saka: “Viņi ir
atašeju balsts un palīgs visās norisēs, tādējādi arī viņi ir mūsu valsts pārstāvji”
(Tēvijas Sargs).
Ne tikai atašejiem,
bet arī viņu dzīvesbiedriem tiek rīkoti semināri, lai viņi apgūtu protokola un
lietišķās etiķetes nianses, kas vajadzīgas, darbojoties diplomātiskās un
starptautiskās jomās. Aijas Kalnājas ieskatā semināri ir lietderīgi, jo ne jau
visiem ir pieredze un zināšanas par diplomātu sabiedrības normām. Piemēram, kā jāģērbjas
sievietei, ja ielūgumā rakstīts lounge suit. “Mūs aizveda uz Otto Švarca restorānu
parādīt, kā ir klāts galds, un modes veikalā, kā izvelēties un saskaņot tērpus,”
par semināra norisi pastāsta atašeja dzīvesbiedre.
Par nonākšanu
policijas dienestā Aija Kalnāja var pateikties savai angļu valodas skolotājai
un labi apgūtajai angļu valodai. Darbs Mikrobioloģijas institūtā, kurā viņa strādājusi
pēc LU Ķīmijas fakultātes beigšanas, nav šķitis drošs, tāpēc viņa pieņēmusi uzaicinājumu
strādāt Interpolā, kur tolaik trūcis cilvēku ar angļu valodas zināšanām. Darbs
galvenokārt bijis saistīts ar cilvēku tirdzniecību, kontrabandu un ekonomikas
jomā pastrādātiem noziegumiem.
Uzklausījusi ziņu,
ka Latvija, būdama Eiropas Savienības valsts, pievienosies Šengenas līguma zonai
un ar janvāri tiks atcelta robežkontrole uz Šengenas iekšējām robežām, pajautāju,
kāda ir atšķirība starp Interpolu un Šengenas līgumu. “Atšķirība ir liela,”
skanēja atbilde. “Interpolā ir 178 dalībvalstis, Šengenā tikai Eiropas Savienības
valstis, kas nodarbojas galvenokārt ar cilvēku un objektu meklēšanu. Ja kāds
cilvēks jāmeklē, piemēram, Krievijā, to dara Interpols, bet, ja Vācijā, tad Šengena.”
Pajautāju arī par
policijas sakaru virsnieka pienākumiem Lielbritānijā. Izrādās, ka Anglijā un Īrijā
no Latvijas ir iebraukuši cilvēki, kas slēpjas no tiesas par Latvijā izdarītiem
noziegumiem. No Latvijas izsekot, kas šeit īsti notiek, ir grūti. “Mans mērķis
ir to izprast, noskaidrot, kādā virzienā noziedzība attīstās,” paskaidroja Aija
Kalnāja, piemetinot, ka sadarbībā ar vēstniecības konsulārajiem darbiniekiem
tiek iegūta Rīgai lietderīga informācija.
Jāapzinās, ka
iebraucējiem mājas ir arī Latvijā, un tas dod iespēju izveidot kontaktus noziedzīgiem
darījumiem. Nepietiek, ka noziedzīgos darījumus atklāj tikai vienā pusē, jo
vienmēr atradīsies aizstājēji jauniem kontaktiem. Jālikvidē viss noziedzīgais tīkls,
kas izveidojies starp Latviju un Lielbritāniju, un tas jāpanāk, sadarbojoties
ar Lielbritānijas policiju. Nepatīkama bijusi ziņa par Latvijas pilsoni, kas
tirgojies ar viltotām Latvijas pasēm, par katru iekasējot 500 mārciņu. Latvijas
pases ir vērtīgas, jo ar tām var apceļot visu Eiropu. Vairākas no šīm pasēm
Latvijā bija reģistrētas kā nozagtas vai nozaudētas.
Policijas sakaru
virsniece Aija Kalnāja ir ļoti ieinteresēta savā darbā, un to apstiprina entuziasms,
ar kādu viņa stāsta par saviem pienākumiem. Bērnībā viņa sapņojusi par zinātnieces
karjeru, taču arī policijas darbs daudzējādā ziņā ir pētniecības darbs, kurā
gan jārisina problēmas, gan jāatrod pareizās formulas.
Par izcilu darbu
Iekšlietu ministrija Aijai Kalnājai 2006. gadā piešķīra Goda zīmi sudrabā. Goda
zīmes devīze ir: Par kārtību, drošību, likumību.
Raksts tapis sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"
