Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte nākusi klajā ar jaunāko pētījumu, kas vēsta, ka pašlaik ārvalstīs atrodas aptuveni 86 000 Latvijas iedzīvotāju, kuru mērķis ir strādāt vai studēt. Citu pētījumu dati gan liecina, ka šis skaits varētu būt pat 100 000.

Lielākais latviešu skaits strādā, vai arī pārcēlušies uz dzīvi Īrijā. Līdz šim Īrijas latviešu sabiedriskā dzīve atainojās kultūras sarīkojumos un sporta aktivitātēs. Aizgājušajā nedēļā Īrijas latviešu portālā www.baltic-ireland.eu aktīvi uzsākts apspriest ideju par savas partijas dibināšanu.

Vairāki rakstītāji pauž gatavību doties pie notāra Īrijā un sākt darbu pie oficiālas formalitāšu kārtošanas partijas dibināšanai. Par vienu no partijas mērķiem Īrijā dzīvojošie latvieši min iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās Īrijā, kā arī iespēju kandidēt Saeimas vēlēšanās Latvijā.

Lūk, ko raksta kāds diskusijā iesaistījies Īrijas latvietis: “Sadarbojoties kopīgi partijā, mēs būtu vērā ņemams spēks. Šobrīd esam spiesti piekāpties visiem likumiem bez ierunām, kurus valdība pieņem Īrijas latviešu jautājumā. Būtībā mēs esam kā ķīlnieki. No vienas puses velk uz mājām, no otras puses - atgriezties nevaram, jo darba Latvijā nav (īpaši lauku apgabalos). Turklāt kārtīgi tiekam norieti plašsaziņas līdzekļos. Tautieši, apdomājiet, mums visiem vajadzētu iesaistīties partijas dibināšanā. Jāiesaistās mūsu avīzei, latviešu biedrībai, tīmekļa portāliem, privāto veikalu īpašniekiem, visiem, kuriem jelkad ir cerība atgriezties Latvijā. Es esmu par partijas veidošanu!”

Šā gada rudenī Īrijā paredzēts Pasaules Brīvo latviešu apvienības kongress, un tiek spriests, ka jau līdz tam laikam varētu izveidot partiju un kongresā aicināt pasaules latviešus tai pievienoties.

Kamēr Īrijas latvieši spriež par savas politiskās partijas dibināšanu, Rēzeknē diskusijā par migrācijas pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem diskusiju ciklā “Eirodzīve - kāpēc?” tika meklēti iemesli jaunajam emigrācijas vilnim.

Rēzeknes augstskolas pētnieks Einārs Ulnicāns ir pārliecināts, ka viens no emigrācijas iemesliem ir nelojalitāte Latvijai un patriotisma trūkums. “Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti” - tā ir tipiska jauno emigrantu nostāja. Kā konstatēja klātesošie, strauji jāmainās valsts politikai, jo emigrācijas vilnis Latvijā atstāj virkni sociālu problēmu.

Daudzi bērni uzaug bez saviem vecākiem, jo tie devušies peļņā uz ārzemēm, bet bērni palikuši vecvecāku apgādībā. Atsevišķos gadījumos bērni pēc laika pārceļoties pie saviem vecākiem uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, un šādos gadījumos cerības uz ģimenes atgriešanos Latvijā esot pavisam nelielas.

Jaunākie pētījumi liecina, ka 90% no aizbraukušajiem pirms tam Latvijā bija darbs, tādēļ nav pamata uzskatam, ka aizbraukuši tie, kuri dzimtenē nevar atrast darbu. Latvijas Universitātes prorektors Juris Krūmiņš konferencē Rēzeknē norādīja, ka 80% gadījumu neattaisnojas aizbraucēju apņemšanās ārzemēs sapelnīt naudu, lai, atgriežoties Latvijā, izdarītu kādu lielāku pirkumu, jo lielākajā daļā gadījumu nopelnītie līdzekļi tiek iztērēti ikdienas vajadzībām.

Īpašu uzdevumu ministra integrācijas lietās Oskara Kastēna (LPP/LC) ieskatā sīvāka konkurence Īrijas darba tirgū daudziem būs iemesls atgriezties, taču pašlaik tas nenotiekot. Viņa vadītā ministrija pērn izstrādāja programmu, kā aicināt atpakaļ Īrijā un citur strādājošos Latvijas iedzīvotājus. Tā paredz valsts atbalstu uzņēmējdarbības sākšanā, speciāli valsts nodrošinātus kursus, informatīvu bukletu izdošanu u.c. Tiesa, programma aizvien nav apstiprināta.

Kā nākamais valdībā nonāks ierosinājums ārzemēs dzimušajiem bērniem, ja viens no vecākiem ir Latvijas pavalstnieks, piešķirt dubultpavalstniecību. Tas domāts, lai latvieši no dzimtenes neatsvešinātos. Pašlaik likums nosaka, ka Latvijas pavalstniecība automātiski pienākas bērnam, kura abi vecāki ir Latvijas pavalstnieki. Savukārt ģimenēs, kur viens no vecākiem ir Latvijas pavalstnieks, bērns Latvijas pavalstniecību var saņemt, ja par to vienojas abi vecāki. Ja šāda vienošanās netiek panākta, bērns kļūst par otra vecāka dzimtenes pavalstnieku.

Vienlaicīgi, ja pavalstnieks līdztekus ir ieguvis arī kādas citas valsts pavalstniecību, likumprojekts vairs neparedz tiesai iespēju atņemt Latvijas pavalstniecību. Grozījumi noteic, ka tautieši ārzemēs varēs saņemt Latvijas pavalstniecību līdz ar tās valsts pavalstniecību, kurā tie dzīvo, bez jebkādiem laika ierobežojumiem.

Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns jauno ierosinājumu pamato šādi: “Grozījumu galvenais mērķis ir nepazaudēt savus cilvēkus. Ar katru gadu mēs kļūstam par arvien mazāku tautu, jo dažādu apstākļu dēļ Latvijas pavalstnieku skaits samazinās. Arī pieaugošie dzimstības rādītāji šo situāciju būtiski neuzlabo. Pieņemot izstrādātos grozījumus Pilsonības likumā, mēs atgūsim daļu no saviem pavalstniekiem un vienlaicīgi veicināsim viņu atgriešanos Latvijā.”

Līdz šim dubultpilsonību saņēmuši vairāk nekā 30 000 cilvēku. Galvenokārt tie ir ārvalstu pavalstnieki un viņu pēcnācēji, kuri, glābjoties no okupācijas režīmiem, devušies bēgļu gaitās un Otrā pasaules kara laikā, ieguvuši citu valstu pavalstniecību un līdz 1995. gada 1. jūlijam Iedzīvotāju reģistrā reģistrējušies par Latvijas pavalstniekiem.

Raksts tapis sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"