Eiropas latviešu apvienība

ELA mērķis ir veicināt latviešu nacionāli politiskās intereses Eiropā un tās biedru organizāciju darbības saskaņošana informācijas, izglītības un kultūras jomās. ELA kā Rietumeiropas Latviešu apvienība (RLA) ir dibināta uz Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centra (LAK EC) pamatiem 1995.gada 23.septembrī. 2006.gada 11.septembrī RLA tika pārdēvēta par ELA, lai pārvarētu vēsturisko apstākļu radīto Eiropas sadalījumu un apvienotu visas Eiropas latviešu organizācijas zem viena jumta. ELA ir pārstāvēta Pasaules brīvo latviešu apvienības valdē (PBLA) un līdzdarbojas ar to kopīgās akcijās. ELA paspārnē darbojas arī Eiropas Vasaras skola. Par ELA biedru var kļūt jebkura Eiropas latviešu organizācija ārpus Latvijas, kuras statūti nav pretrunā ar ELA mērķiem un statūtiem. Jauno biedru organizāciju uzņemšanu veic ELA prezidijs, kuram jānosūta iesniegumu par uzņemšanu un kopija no organizācijas statūtiem. Darbības koordinācijai ELA prezidijs ne retāk kā reizi gadā sasauc ELA biedru organizāciju sanāksmi.

Eiropas Latviešu Apvienības (turpmāk ELA) priekšteci, Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centru (turpmāk LAK EC), nodibināja 1951. gadā 31. jūlijā Londonā. Dibināšanas sēdē piedalijās vadošās amatpersonas no Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā (mag.iur. A. Abakuks, J. Skujevics, A. Sprudžs, plkvlt. K. Strazdiņš, mag.iur. L. Tālnora, komponists A. Jērums, plkv. R. Osis, sūtniecības sekretārs O. Rozītis), Belģijas Latviešu Nacionālās Komitejas (zv. advokāts K. Gulbis), Latviešu Apvienības Dānijā (E. Bušs), Latviešu Palīdzības Komitejas Francijā (Bruno Rozītis) un Francijas Latviešu Biedrības (V. Pētersons), Latviešu Centrālās Padomes Vācijā (pulkv. V. Janums, R. Liepiņš), LNFS (Dr. V. Ginters, inž. A. Ozols; kopš 1953. gada 15. februāra: Zviedrijas Latviešu Centrālās Padome) no Zviedrijas un Latvijas sūtnis no Itālijas (prof. A. Spekke). Kā goda viesi sēdē piedalījās arī sūtņi K. Zariņš, J. Feldmanis un Dr. O. Grosvalds. LAK EC nodibināja ar galveno mērķi sekmēt Latvijas atbrīvošanu un atjaunot Latviju. Lai saskaņotu savu darbību atsevišķās zemēs Eiropā nodibināja Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centru, kas bija atvērts līdzdarbībai no visām zemēm, kurās uzturējās latvieši. Blakus mērķim saskaņot Eiropā kultūras darbu emigrācijā, organizācijai arī bija skaidri politiskais uzdevums rietumos taisīt propagandu pret komunistu režīmu Latvijā un prasīt Latvijas neatkarību.

Pēc dzels priekškara pārraušanas un LR neatkarības atgūšanas deviņdesmito gadu sākumā 1995. gadā 23. septembrī Londonā LA)mnodibināja Rietumeiropas Latviešu Apvienību (turpmāk RLA) LAK EC vietā, izsakot atzinību visiem tiem, kuri trimdas laikā pašaizliedzīgi bija darbojušies LAK EC politiskā un kultūras laukā. Sēdē piedalijās amatpersonas no Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā (Andrejs Ozoliņš, Anita Kalna-Timane, Dzidra Purmale, Laima Spīkmane-Brauna, Lilija Zobena; Daugavas Vanagu fonds: J. Āpša, A. Lindens), Zviedrijas Latviešu Centrālās Padomes (Mudīte Hoogland-Krasta, Raimonds Krastiņš) un Vācijas Latviešu Centrālās Padomes (Arturs Cipulis). RLA darbojās kā latviešu organizāciju pārstāvniecība Rietumeiropā lai veiktu nacionālās politiskās intereses un saskaņotu organizāciju darbību informācijas, izglītības un kultūras jomā. Prezidijs tika veidots no pārstāvjiem no centrālām organizācijām Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā.

Sekojot Eiropas Savienības piemēram Rietumeiropas ārzemju latvieši izjuta nepieciešamību piedāvāt iespēju tautiešu organizācijām no visām Eiropas valstīm, kuras agrāk nebija pārstāvētas RLA, iestāties kopīgā Eiropas Latviešu Apvienībā (turpmāk ELA) lai pārvarētu mākslīgo - no pagātnes vēstures un Padomju okupācijas - diktēto Eiropas sadalījumu. Tā 2006. gada 11. septembrī RLA paplašinātā prezidija sēdē Rīgā sēdes dalībnieki no Lielbritānijas, Zviedrījas, Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Norvēģijas un no jauni nodibinātās biedrības Īrijā Zviedrapstiprināja iepriekšējās dienas prezidija sēdes lēmumu pārdēvēt RLA par ELA. Nosaukums Eiropas Latviešu Apvienība nav jaunizgudrojums, bet tika pārņemts no 1951. gada 30. jūlija dibināšanas protokolā minētā, zv. adv. K. Gulbja, priekšlikuma, kurš ne tikai atspoguļo citu valstu apvienību nosaukumu praksi, bet arī vēsturisko kontinuitāti. ELA turpmāk ir atvērta pret visām latviešu centrālām organizācijām no Eiropas Padomes dalībvalstīm.

Prezidija Priekšsēde RA/zv. advokāte Dace Līga Lutere-Timmele [Luters-Thümmel],
MELS c/o Dr. Denkl Dr. Mirow Haver J.D. Rechtsanwälte Steuerberater Wirtschaftsprüfer
Graf-Adolf-Straße 21, D - 40212 Düsseldorf, Vācija
Tālr. +49-(0)211-99 40 70 Fakss: +49-(0)211-99 40 726
E-pasts: thuemmel.luters.duesseldorf@t-online.de
Mājas lapas: www.ela-online.eu, www.lk-v.de vai www.denkl.de