Grāmatas “Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā” atvēršanas svētki un Zentas Mauriņas 110. gadskārtas atceres projekta noslēgums

2007.gada 14.decembrī Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē notika projekta “Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā” noslēguma sarīkojums.

Sarīkojums bija pulcējis vairāk kā 250 projekta dalībniekus un viesus, viņu vidū bija arī 160, rakstniecei veltītā, radošo darbu konkursa „Zenta Mauriņa un mūsdienas“ dalībnieku, vairāk kā 50 latviešu literatūras skolotāju un skolu projektu koordinatoru

Sarīkojuma vadītāji:

- Agra Bērziņa, IZM Valsts jaunatnes iniciatīvu centra (VJIC) direktore
- Jānis Kukainis, PBLA valdes priekšsēdis

Ievadvārdus teica:

- Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca,
- Eiropas parlamenta informācijas biroja Latvijā vadītājs Māris Graudiņš,
- PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis
- IZM Valsts jaunatnes iniciatīvu centra (VJIC) direktore Agra Bērziņa,

No Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas Ivetas Šulcas uzrunas:

Zenta Mauriņa nekļuva par "Eiropas pilsoni" tajā brīdī, kad viņa bija spiesta doties trimdā. Mauriņa bija Eiropas pilsone, būdama latviete – viena no personībām, kas visspilgtāk rāda latviešu radošās inteliģences sakņojumu Eiropas kultūras tradīcijās.
 
Apsveikuma vārdus sarīkojuma dalībniekiem teica viesi

- Valdis Dombrovskis, Eiropas parlamenta deputāts
- Vācijas vēstnieks Latvijā Šupiusa kungs
- Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hakansona kungs
- Daugavas Vanagi Vācijā Kultūras nozares vadītājs Austris Grasis

Projekta patroneses prof. Vairas Vīķes – Freibergas uzrunas tekstu nolasīja Agra Bērziņa (Vaira Vīķe – Freiberga tobrīd Dublinā saņēma Dublinas universitātes goda doktora grādu):

(..) Es priecājos, ka Zentas Mauriņas literārais un garīgais mantojums reizē ar Latvijas neatkarības atgūšanu ir varējis atgriezies viņas tik ļoti mīlētajā dzimtajā zemē un vēlos personīgi izteikt savu atzinību un pateicību visiem tiem, kas viņas sasniegumus ir pratuši novērtēt un darīt pieejamus plašākai publikai Latvijā. Priecājos arī par to, ka viņas 110. dzimšanas dienas atzīmēšana ir sniegusi jaunas iespējas viņu labāk iepazīt tieši jaunatnei un skolas bērniem, jo pret jauniem cilvēkiem un viņu zinātkāri Zentai Mauriņai ir vienmēr bijusi īpaša mīlestība un cieņa.

Grāmatas “Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā” atvēršana:

Projekta sadarbības partneru izdotā grāmata. Šīs grāmatas no prof. A.Cimdiņas un A.Bērziņas rokām saņems rakstu autori – universitāšu mācībspēki, studenti un skolēni.

No grāmatas atbildīgās redaktores, LU Letonikas programmas vadītājas prof. Ausmas Cimdiņas raksta “Zenta Mauriņa – Latvijas simbols Eiropā”:

Z. Mauriņa ir akadēmiski izglītota rakstniece – 1938. gadā Latvijas Universitātē viņa aizstāvēja disertāciju par tēmu “Friča Bārdas pasaules uzskats”, un viņas ceļš uz Dr. phil. grāda iegūšanu Latvijas Universitātē ir viena no spilgtākajām leģendām Latvijas zinātnes vēsturē. Kā vairums zinātnieku, viņa ir aizstāvējusi vienu disertāciju, respektējot atbilstošu terminoloģiju un metodoloģiju, bet citādi - savā radošajā darbībā Z.Mauriņa nav vairījusies būt brīva vārda māksliniece un rakstīt cilvēkiem neatkarīgi no viņa profesionālās piederības, gūstot tādu rezonansi tautā, kādu šauri orientēta “sausa” literatūrzinātne nevar un arī necenšas iegūt. Z.Mauriņas šķirklis ir uzņemts nesen izdotajā enciklopēdijā „100 Latvijas personību” (Rīga, 2006), kurā portretēti ne tikai izcilākie Latvijas kultūras, zinātnes un mākslas pārstāvji, bet arī sportisti, valstsvīri, politiķi, tautsaimnieki, garīdznieki un tml. Šīs enciklopēdijas šķirkļu atlases pamatā ir ar „Latvijas Avīzes” un interneta starpniecību veikts tautas balsojums Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu redakcijā. Ekspertu komisija akadēmiķa Jāņa Stradiņa vadībā uz šī balsojuma bāzes ir veikusi arī šķirkļu atlasi izdevumam angļu valodā, [,,]un tajā ir tikai sešdesmit personību no Latvijai domātām [..]. Z.Mauriņa pieder pie tiem sešdesmit, kas atbilst gan iekšzemes, gan starptautisko nopelnu un izcilības kritērijiem ( starp citu, enciklopēdijas angļu valodas versijā ir tikai 9 procentu sieviešu). Jāatgādina, ka arī pastmarku sērijai “Sieviete Eiropa” no atjaunotās Latvijas tika izraudzīts tieši Z. Mauriņas portrets, bet par „paraugeiropieti” viņa nekļuva, pateicoties trimdai - savu dziļo sakņojumu latviskajā un reizē Eiropas kultūrapziņā viņa bija apliecinājusi jau ar tām grāmatām, kas dienasgaismu ieraudzīja Latvijā.

Autori bija pirmie, kuri saņēma grāmatu “Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā”

Autori – pētnieki un mācībspēki:

- Ausma Cimdiņa pasniedz grāmatu autoram Arturam Mauriņam, kuram ar Zentu Mauriņu ir kopējas saknes tēva dzimtā

Jaunie autori:

- Edgars Katans, Jelgavas sanatorijas internātpamatskolas absolvents, saņēma Māras Apeles-Blūmiņas naudas balvu

- Agnese Maksimova, Rīgas 40.vidusskolas skolniece, kas saņēma projekta inciatora Imanta Baloža (Vācija) naudas balvu

- Elīna Bērtule, Āgenskalna ģimnāzijas skolniece, saņēma Šveices Latviešu biedrības sarūpēto Bāzeles Lauvu kluba ielūgumu viesoties Šveicē un Šveices vēstniecības dāvināto grāmatu

BALVU PASNIEGŠANA

I. GALVENĀ BALVA - ekskursija 5 skolēniem un skolotājam uz DV mītni Bērzainē un pa Z.Mauriņas dzīves un darbības vietām Vācijā

Balva piešķirta Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai par 3 komandu un individuālo dalībnieku devumu (projekta koordinatore Lita Vēvere, latviešu literatūras skolotāja Antra Latiša) Pasniedz Austris Grasis, Daugavas Vanagi Vācijā Kultūras nozares vadītājs

II. LIELĀS BALVAS – ekskursijas un braucieni uz ārzemēm

Eiropas Parlamenta deputāta Guntara Krasta balvu - ielūgumu braucienam uz Eiropas Parlamentu Briselē saņēma 3 LU studenti – Kitija Balcare, Jānis Krēķis, Pauls Daija (Latvijas ZA Zentas Mauriņas vārdbalvas 2007.gada ieguvējs) par sagatavotajiem darbiem un nolasītajiem referātiem

Eiropas Parlamenta deputātu Alda Kušķa un Valdis Dombrovska balvas - ielūgumu braucienam uz Eiropas Parlamentu Briselē saņēma sešas skolotājas:
– par lielāko iesaistīto skolēnu skaitu – Rudīte Priedeslaipa (Balvu pilsētas ģimnāzija), Alda Cinkus (Grobiņas pilsētas ģimnāzija), Dace Simsone (Āgenskalna Valsts ģimnāzija);
– par radošu pieeju latviešu literatūras mācīšanā – Ievai Radzobei (Cēsu Valsts ģimnāzija), Ilgai Penkai (Rūjienas vidusskola) un Aijai Balodei (Talsu Valsts ģimnāzija)

Daugavas vanagu CV finansējums nodrošināja 6 skolu komandām iespēju doties autobusa ekskursijā, lai iepazītos ar Rīgas izcilajiem vēstures pieminekļiem.

Eiropas Parlamenta deputātu Alda Kušķa un Valdis Dombrovska ielūgumus uz Eiropas Parlamentu skolotājām pasniedza EP deputāts Valdis Dombrovskis.

III. LIELĀS BALVAS – DATORI
Latviešu kopības Vācijā balvas – divi datori. Datoru skolas komandai un datoru skolotājam pasniedza valdes priekšsēdis Andris Zemītis

Par komandas darbu un Z.Mauriņas atceres tradīcijas kopšanu datoru saņēma Eglaines pamatskolas (Balvu raj.) Vanadzēnu un jauniešu kopa (projekta koordinatore skolotāja Anita Stalidzāne)

Par radošāko skolas komandas sniegumu dators Ādažu Brīvās Valdorfa skolas skolotājai Ingai Zemītei

IV. Minsteres ģimnāzijas absolventu grupas balvas skolēniem par darbiem ar izcilību:
Sabines Becas (dators skolēnam);
Anitas Kalējas (datorprogrammas);
Aijas Ebdenes (grāmatu balvas);
prof. Rasmas Šildes-Kārkliņas (grāmatu balvas);
Māras Apeles-Blūmiņas balvas (personālas naudas balvas Edgaram Katanam, Jelgavas sanatorijas internātpamatskolas skolniekam, un Cēsu VĢ skolniekam Jānim Vīksnem),
Imanta Baloža balvas (personālas naudas balvas LLA studentei Lienei Tīrumai un Rīgas 40.vidusskolas skolniecei Angelinai Maksimovai) un Roberta Plakana atbalsts projekta kopīgo izdevumu segšanai

Sabine Beca, SIA ”SB un partneri” direktore un īpašniece, pasniedz datoru 100 punktu vērtējumu ieguvušajai Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolniecei Karīnai Vanadziņai. Viņai arī izdevniecības „Elpa“grāmatu balva.

V. Balva trim skolotājām - viena nedēļa 3X3 nometnē Zaļeniekos Latvijā 2008.gada jūlijā. Balvas piešķīra Zviedrijas Latviešu centrālās padome - skolotājām Gaļinai Odumiņai (Gulbenes 2.vidusskola) un Lilitai Lauskiniecei (Pilsrundāles vidusskola), Minsteres Daugavas vanagu kopa – skolotājai Valentīnai Ivanovai (Špoģu vidusskola)

VI. ATZINĪBAS BALVAS – grāmatas skolu komandām
Grāmatas dāvināja
apgāds ”Zvaigzne ABC”,
izdevniecība ”Elpa”,
Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonds,
Sietlas Grāmatu klubs (ASV), kā arī privātas personas.

Jānis Kukainis, PBLA valdes priekšsēdis, Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda dāvātās aktuālās vēstures grāmatas pasniedza piecām skolu komandām.

Austris Grasis, DV Vācijā kultūras nozares vadītājs, apliecinot savas simpātijas Gulbenes 2.vidusskolas skolnieka Artura Rikveiļa darbam, kurā Z. Mauriņa parādīta kā politiska domātāja, piešķīra viņam no saviem līdzekļiem iespēju apmeklēt DV mītni Bērzainē (Vācijā).

VII. VJIC Atzinības balvas. Agra Bērziņa, Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktore, 18 izglītības iestāžu pārstāvjiem pasniedza Zentas Mauriņas fotoportretu un Z.Mauriņai veltīto konferenču materiālu krājumu kopā ar VJIC pateicības rakstu.

Sarīkojuma noslēgumā viesi un projekta dalībnieki pulcējās pie kafijas galda, par kura klāšanu bija rūpējušies sponsori – Konrada Adenauera fonds, A/S Hansabanka un Rīgas Latviešu biedrība.

Projekta patroneses prof. Vairas Vīķes – Freibergas uzruna projekta „ZENTA MAURIŅA EIROPAS KULTŪRU DIALOGĀ”  noslēguma sarīkojumā 2007.gada 14.decembrī

Augsti godātie klātesošie!
Dāmas un kungi!

Sirsnīgi sveicu Jūs no tālienes šai nozīmīgajā pasākumā, kurā arī es tik ļoti labprāt būtu gribējusi piedalīties.
Es priecājos, ka Zentas Mauriņas literārais un garīgais mantojums reizē ar Latvijas neatkarības atgūšanu ir varējis atgriezies viņas tik ļoti mīlētajā dzimtajā zemē un vēlos personīgi izteikt savu atzinību un pateicību visiem tiem, kas viņas sasniegumus ir pratuši novērtēt un darīt pieejamus plašākai publikai Latvijā.

Priecājos arī par to, ka viņas 110. dzimšanas dienas atzīmēšana ir sniegusi jaunas iespējas viņu labāk iepazīt tieši jaunatnei un skolas bērniem, jo pret jauniem cilvēkiem un viņu zinātkāri Zentai Mauriņai ir vienmēr bijusi īpaša mīlestība un cieņa.

Es pati jau agrā bērnībā Rīgā par Zentu Mauriņu kā runātāju biju dzirdējusi sajūsmas pilnus vārdus no savas mātes, kas apbrīnoja viņas stalto un lepno stāju, sievišķīgo pievilcību, apbrīnojami gludo un daiļskanīgo valodas plūsmu, bet vairāk par visu viņas domas skaidrību, kā arī degsmi ar kādu viņa dalījās ar publiku savās pārdomās un pārliecībā. Mauriņa esot bijusi nepārspējama kā runātāja, kas spēj piesaistīt un aizraut plašas publikas masas, un man ļoti gribētos kaut būtu iespējams kaut kur, kaut kādā veidā iegūt kaut vai vienu pašu viņas runas ierakstu, lai katrs, kam nav bijusi šāda izdevība, varētu dzirdēt šo neaizmirstamo balsi un runas manieri.

Kā rakstniece un esejiste Zenta Mauriņa līdz pat šai dienai ir palikusi nepārspēta savā atpazīstamībā starp cittautiešiem, it īpaši ar plašo apbrīnotāju pulku, ko viņa savā dzīves laikā paguva iegūt starp vācu valodā runājošo publiku. Viņas darbi ir ne tikvien tulkoti daudzās valodās, bet viņa pati ar savu valodu prasmi ir daudz rakstījusi vācu un citās valodās, tā gūstot visciešāko saiti ar savu lasītāju bez tulkotāju starpniecības.

Mauriņa ir iegājusi latviešu kultūras vēsturē ne tikai kā literāte, bet arī kā izcila personība, kuru tieši šīs izcilības dēļ daudzi gluži vai dievināja, kamēr citi tik pat kvēli noliedza un pēla. Ir skaidrs, ka viņas mazliet patētiskais stils dažam var šķist mazliet par eksaltētu, taču nevienam nav pamata apšaubīt viņas erudīciju, plašās zināšanas un apbrīnojamo personisko kontaktu loku starp citiem rakstniekiem, māksliniekiem un domātājiem. Vairāk par visu ir jāizsaka apbrīna par viņas neizsīkstošo ražīgumu, par viņas dzelžaini disciplinētām darba spējām, it sevišķi ņemot vērā, ka lielāko daļu sava mūža viņa pavadīja smagās fiziskās sāpēs.

Es nekad neaizmirsīšu kādu jauku vasaras dienu, kad mums ar vīru radās iespēja viņu apciemot viņas (tolaik jau atraitnes) mītnē Bad Krocingenā Vācijā. Viņa sēdēja baltā tērpā savā viesistabā, savu apbrīnotāju puķu pušķu ieskauta, un dāsni dalījās ar savu prieku gan par iemīļotiem skaņdarbiem, gan zaļumiem, kas auga viņas mazajā dārziņā. Mums bija gara un saistoša saruna un tiešā kontaktā viņa man šķita vēl simpātiskāka nekā spriežot pēc viņas rakstiem - ļoti laipna, atvērta, nemākslota un sirsnīga. Es ceru, ka kādu dienu savos arhīvos man izdosies atrast fotogrāfiju, kas šķiet pazudusi tieši tamdēļ, ka tā man tik daudz nozīmēja. Tajā esmu pietupusies viņai cieši blakus un viņa mātišķi ir aplikusi man roku ap plecu. Es toreiz jutos it kā viņa mani svētītu un nodotu tālāk stafeti – turpināt censties nest latviešu sievietes godu un slavu. Tā ir tā neatņemamā daļa no mūsu latviskā kultūras mantojuma, kurā jau no senseniem laikiem sieviete tiek daudzināta par spējām izkopt savu dziesmu, savu tikumu un savu valodiņu.

Lai Zentai Mauriņai kā gudrai un lepnai latvietei būtu daudz sekotāju latviešu meiteņu un sievu vidū!

Vaira Vīķe-Freiberga

“KĀPĒC JŪS TO DARĪJĀT?”

Dažas dienas pēc Zentas Mauriņas atceres gada noslēguma viesojāmies pie Aijas Ebdenes un Bruņa Rubesa, ļoti aktīviem Zentas Mauriņas projekta atbalstītājiem, kas projektā ieguldīja gan darbu, gan naudu.
Mūsu galvenais jautājums bija: “Kāpēc Jūs to darījāt?” Lakoniska atbilde būtu – latviskas Latvijas labad.
Tomēr par to der uzzināt vairāk.

AIJA EBDENE:
Tas bija mans PBLA valdes uzdevums, aicināt latviešu sabiedrību no ārzemēm atbalstīt šo latviešu jaunatnes projektu Latvijā.

Sākumā ar cilvēku motivēšanu nemaz nebija viegli - pat aicinājumam dot mazu naudas ziedojumu vai pat tikai vienu grāmatu ilgstoši neviens neatsaucās. Kā pirmie Latvijā atsaucās Minsteres ģimnāzijas kādreizējie absolventi. Rudens, īpaši pēdējās nedēļās, pārsteidza ar atsaucības bagātību, kad atceres gada noslēguma sarīkojumam un balvu fondam ziedoja gan naudu, gan labas grāmatas.

Visus ziedojumus izmantojām lietām, kas veicina izglītību. Mēs centāmies rīkoties tā, lai mūsu balvas kalpotu kā stimuls radošajam darbam un lai tās saņemtu gan skolēni, gan skolotāji, gan skolu bibliotēkas. Mums pretī nāca arī ar Z.Mauriņas dzīvi saistīto valstu – Vācijas, Zviedrijas un Šveices vēstniecības un Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs, kas, iepazinušās ar manu informāciju par projektu, dāvināja vērtīgas savās valstīs izdotas grāmatas un videokasetes. Par cieņu pret Zentu Mauriņu liecināja triju valstu vēstnieku – Šupiusa kunga (Vācija) , Hakansona kunga (Zviedrija) un Taizemes misijas vadītāja piedalīšanās sarīkojumā. Pēdējais ir apliecinājis sadarbībā ar PBLA sniegt lielu atbalstu – datoru dāvinājumu - kādai no skolām, kas turpinās ar Zentas Mauriņas mantojuma apguvi saistīto darbu arī 2008.gadā. Tādējādi mūsu sarīkojumam bija gan spoža Eiropas aura, gan arī globāls skanējums. Par to pateicība arī ES institūcijām Latvijā un tautiešiem ASV, Austrālijā un Brazīlijā.

Lai sarīkojumam piešķirtu īstu svētku noskaņu, mums palīdzēja ne tikai a/s Hansabanka, bet arī Konrada Adenauera fonda pārstāvniecība Latvijā. Bet šodien tā ir pagātne. Jāskatās, ko darīsim rītdien.

Man šķiet, ka Valsts jaunatnes iniciatīvu centra skolām, skolotājiem un skolniekiem dāvinātie Zentas Mauriņas fotoportreti būs simbolisks atgādinājums ne tikai par notikušajiem svētkiem, bet arī mudinājums daudz aktīvāk apgūt mūsu vērtības un just par tām lepnumu. Būt lepnākiem latviešiem. Būt aktīvākiem garīgajā laukā, neļaut materiālajām rūpēm nomākt garu.

Brunis Rubess nav Mauriņas paaudzes cilvēks. Pārstāvēdams vienu paaudzi pēc Mauriņas, viņš stāsta daudz ko tādu, kas ved pie Mauriņas saknēm latviešu sabiedrībā.

BRUNIS RUBESS STĀSTA:
“Rīgā ziedēja ceriņi…” Tas ir pirmais teikums romānā “Dzīves vilcienā”. Kad vācu laikā iznāca “Dzīves vilcienā”, mēs to lasījām ar ārkārtīgu patiku, jo katrs jau kaut ko zināja par autori… Viņa bija visādi izcila, bet gan ne romānu rakstniece, un presē atradīsiet, ka daudzi kritiķi, ja pareizi atceros, visvairāk Rudzītis, plucināja viņu, uzskatīdams, ka viņa ir viss, kas, tik ne literāte. Mēs, kas bijām 13 – 14 gadu veci, tolaik vislabprātāk staigājām pa “Brodveju” – Elizabetes ielu, jo “Rīgā ziedēja ceriņi”…
Vakarā Brodvejā gaismas mirdz,
Skolniekiem staigājot klapē sirds.
Piesit viņi meitenēm –
Ģimnāzijas audzēknēm:
Tā, lūk, iet, kad ar meitenēm iet…

Autora nebija, tā bija “tautas dziesma” (dungo melodiju). Mums ziedēja ceriņi, citiem - Čaka cienītājiem – Rīgā patika lūkoties liepu lapās, „ vai uz tām nav tavs mats vai …” Tas bija mūsu laiks. Mauriņa Rīgu, kāda tā toreiz bija, pareizi uztvērusi… Un tieši tā laika vidū mūs paņēma un ielika uniformās… (Turpinājums: http://www.gramata21.lv/maurina-index.html)

Notikumi atceres gada izskaņā

Zviedrijas ziņas
Stokholma. Zentas Mauriņas atcerei veltītajā sarīkojumā Stokholmā 2007. gada 13. oktobrī viesojās LU profesore, Zentas Mauriņas dzīves un daiļrades pētniece Dr.philol. Ausma Cimdiņa.

Upsala. Četri latviešu sabiedrības pārstāvji - Biruta Vībule, Vija un Valdis Pāvulāni, Jānis Gulbītis Zentas Mauriņas dzimšanas dienā pie rakstnieces pieminas plāksnes Upsalā plkst. 12.00 nolika sarkanbaltu rožu pušķi un aizdedzināja piemiņas sveci. Jānis Gulbītis teica dažus atceres vārdus. Piemiņas plāksne par godu latviešu rakstniecei Upsalā novietota pie mājas Sysslomansgatan 30 B, kur viņa dzīvoja. 2005. g. 1. aprīlī to atklāja valsts vizītes laikā Zviedrijā toreizējā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Vācijas ziņas
Informāciju par Bādkrocingenā notikušo Zentas Mauriņas atceres sarīkojumu saņēmām no Nilsa Silkalna un Imanta Baloža. Piemiņas sarīkojums notika Josefshaus telpās 13.decembrī. Tas sākās ar pilsētas Kultūras pārvaldes pārstāves Zuzannas Berkemeres (Susanne Berkemer) uzrunu, kam sekoja jaunākās Zentai Mauriņai veltītās filmas demonstrējums. To radījusi Erdmute Bekere (Erdmuthe Becker) un tā stāsta par Zentas Mauriņas saiknēm ar Krocingeres bērniem.
Ilustrētu priekšlasījumu sniedza Ginters Blazels (Gunter Blasel), bet sarīkojuma muzikālo ielogu veidoja Zuzanna Konerte (Susanne Konnerth). Bija izvēlēti Bēthovena, Brāmsa, Šūmaņa un Mocarta skaņdarbi.

No projekta atvadoties

2007.gada 14.decembrī Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē notika projekta “Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā” noslēguma sarīkojums. Sarīkojuma vadītāja, IZM Valsts jaunatnes iniciatīvu centra (VJIC) direktore un projekta organizatoru komitejas priekšsēdētāja Agra Bērziņa pastāstīja:

Projekta sākums tika iezīmēts 2007.gada februārī. Tam sekoja dalībnieku pieteikšanās Z.Mauriņas atcerei veltīto radošo darbu konkursam “Zenta Mauriņa un mūsdienas”. Konkurss norisa divās kārtās. Pēc pirmās kārtas, kurā piedalījās individuāli pieteikušies studenti un skolēni, žūrija atlasīja 15 darbus studentu un skolu jaunatnes konferencei, kas notika 24.oktobrī Eiropas Savienības mājā Rīgā. Tajā piedalījās vairāk kā 100 klausītāju un dalībnieku. Pēc nedēļas sekoja Letonikas kongresa ietvaros zinātnisko darbu lasījumi, kuros galvenokārt piedalījās LU mācībspēki. Tā kā abu pasākumu norisē bija iesaistīti LU mācībspēki, radās doma apvienot vidējo izglītības iestāžu, studentu un augstskolu mācībspēku darbus vienā krājumā - grāmatā “Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā”.

Tā radās krājums, kurā redzams, kā rakstnieci un zinātnieci uztver jaunieši, kas Z.Mauriņu lasa 21.gadsimta sākumā, un pieredzējušie vērtētāji. 14.decembra sarīkojumā notika šīs grāmatas atvēršana.

Savukārt otrā konkursa kārta, kurā piedalījās skolu sastādītās dalībnieku komandas, noslēdzās novembrī. Tika vērtētas jauniešu zināšanas un argumentācijas prasme, kā arī spējas tēlainās esejas žanrā. Gan individuālajiem dalībniekiem, gan komandām pēc žūrijas ieteikuma tika sadalītas vairāk kā 60 nolikumā plānotās balvas.

Ļoti svarīga projekta iezīme bija, ka no visas pasaules tajā aktīvi iesaistījās cilvēki, kam Zentas Mauriņas mantojums ir dārgs nevien kā liels pienesums Latvijas un Eiropas kultūras klētī, bet arī kā skarbs liecinājums par 20.gadsimtā pārdzīvoto latviešu trimdas traģiku.

Īpaši lielu atbalstu sniedza PBLA Izglītības padome, Daugavas vanagi (DV Vācijā valde, DV Centrālā valde, saņemts arī atsevišķu nelielu DV grupu un to locekļu atbalsts). Ievērojams atbalsts saņemts arī no Latviešu kopības Vācijā, no kādreizējās Minsteres ģimnāzijas absolventiem un darbiniekiem, kā arī no ASV – Sietlas Grāmatu kluba un Amerikas Latviešu apvienības, no Zviedrijas Latviešu centrālās padomes.

Pateicoties tam balvu klāsts bija ievērojami audzis:
Daugavas vanagu CV nodrošināja 5 skolu komandām (Balvu pilsētas ģimnāzijai, Jelgavas Spīdolas skolai, Talsu Valsts ģimnāzijai, Preiļu 2.vidusskolai, Valkas ģimnāzijai) iespēju kopā ar gidu doties autobusa ekskursijā pa Rīgas izcilajiem vēstures pieminekļiem;
Amerikas Latviešu apvienības dāvinātās vēstures grāmatu kolekcijas saņēma 5 skolas.

Šveicē dzīvojošie latvieši bija iniciatori sadarbībai ar Bāzeles Lauvu klubu, kas uzaicināja viesoties Šveicē Āgenskalna ģimnāzijas skolnieci Elīnu Bērtuli.

Austris Grasis – DV Vācijā kultūras nozares vadītājs, apliecināja savas simpātijas Gulbenes 2.vidusskolas skolnieka Artura Rikveiļa oriģinālajam darbam, kas bija centies izgaismot Zentu Mauriņu kā politisku domātāju un piešķīra viņam no saviem līdzekļiem iespēju apmeklēt DV mītni Bērzainē (Vācijā).

Kopsavilkumā varētu teikt, ka projekts vienoja gan paaudzes, gan valstis, gan tautas. Arī Vācijā, Zviedrijā un Šveicē no jauna izskanēja Zentas Mauriņas vārds – presē, sarīkojumos, koncertos kā latviešu tā arī plašākā lokā. Projekta noslēgumā Īpašs prieks bija par draudzīgajiem vārdiem Vācijas vēstnieka Šupiusa kunga, Zviedrijas vēstnieka Hakansona kunga uzrunās, apliecinot faktu, ka mūsu izcilā tautiete ir atstājusi pēdas Eiropas valstu kultūras sakaros.

Latvijā mūsu projekts stiprināja skolu saites ar sabiedrību, jo daudzviet skolas ne tikai ierosināja, bet arī nodrošināja daudzu interesentu piesaisti saviem pasākumiem.

Rīgā noslēguma sarīkojumā piedalījās vairāk kā 200 projekta tiešo dalībnieku un ap 50 viesu un atbalstītāju. Taču atbalss, kas nāca un turpina nākt no pilsētām un laukiem, liecināja – Zentas Mauriņas vārds netiks aizmirsts arī nākamajās desmitgadēs. Paldies katram, kas kopā ar mums piedalījās šajos rakstnieces svētkos.

Konferenci ZENTA MAURIŅA UN MŪSDIENAS ievadot

Agra Bērziņa

Pirms vairāk kā pusgada sākām šo projektu - Zenta Mauriņa Eiropas tautu kultūras dialogā. Pateicoties daudzu klātesošo aktivitātēm Zentas Mauriņas vārds ir ticis un vēl tiks daudzināts Vidzemē un Kurzemē, Latgalē un Zemgalē, kā arī galvaspilsētā.

Cāļus skaitām rudenī - septembrī un oktobrī iesūtītos studentu un skolēnu darbus, kuru skaits pārsniedz pusotru simtu, pašlaik vērtē žūrija.

Pirmajā kārtā iesūtītie individuālie darbi ir jau izvērtēti un labākie (dziļāk tvertie, literatūras studijās balstītie) ir pārstāvēti konferencē ZENTA MAURIŅA UN MŪSDIENAS.

Paldies Latvijas Universitātes studentiem un mācībspēkiem par atbalstu konkursam un dalību konferencē. Konferences organizatori ir konkursa žūrijas priekšsēdētāja prof. Ausma Cimdiņa (LU) un locekļi - prof. Skaidrīte Lasmane (LU),
Edgars Mucenieks (Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs),
Gundega Grīnuma (LU literatūras un mākslas institūts),
Astra Aukšmuksta (VJIC),
Ilze Jozena Daugavas Vanagu Centrālās valdes Jaunatnes nozares vadītāja.

Projektā piedalās skolas, kuras kopj Zentas Mauriņas studiju tradīciju jau kopš rakstnieces simtgades atceres 1997.gadā. To vidū Grobiņas ģimnāzija (proj. koordinatore Alda Cinkus, Balvu pilsētas ģimnāzija bibliotekāre Lūcija Jermacāne, Gulbenes 2.vidusskola (skolotāja Gaļina Odumiņa), Lejasciema vidusskola, un Pilsrundāles vidusskola (skolotāja Lilita Lauskiniece). Balvu rajona Eglaines pamatskolas vanadzēnu kopa šo darbu veic kopš 2004.gada (skolotāja Anita Stalidzāne). Ieskats dažu skolu devumā:

• Rūjienas vidusskola (skolotāja Ilga Penka)

Organizēja alternatīvo literatūras stundu, piedaloties 30 skolēniem no 10. – 12. klases (6 komandas pa 5 skolēniem katrā). Tās mērķis - rosināt skolēnus domāt par vispārcilvēciskām vērtībām.
Skolēni veica vairākus uzdevumus: Iepazinās ar Z.Mauriņas izstrādātajiem garīgās higiēnas baušļiem, risināja burtskaitļu mīklu par Z. Mauriņu, burtu jūklī sameklēja Z.Mauriņas aforismu un to komentēja.

• Talsu Valsts ģimnāzija

Zentas Mauriņas atceres pasākumi visā skolā norisa 2007.gada maijā – septembrī. Ģimnāzijas humanitārās programmas skolēni pagājušā mācību gada beigās stundās iepazina Zentas Mauriņas personību un iesāka lasīt autobiogrāfisko darbu “Tālā gaita”. Vasarā skolēni šo darbu izlasīja, daži izlasīja arī “Iedrīkstēties ir skaisti”. Tā kā šīs programmas skolēni apgūst arī filozofijas kursu, tad skolēni salīdzināja Zentas Mauriņas izteiktās domas ar. F. Nīčes atziņām un ieinteresēti lasīja materiālus par Konstantīnu Raudivi un Zentu Mauriņu.

• Preiļu 2.vidusskola (skolotāja Irēna Pizāne)

Pirms eseju rakstīšanas tika veiktas dažādas aktivitātes: 1) anketēšana, lai noskaidrotu skolēnu domas par vērtīgāko Z.Mauriņas darbos; 2) pārrunas un diskusijas gan frontāli, gan grupās pēc iepazīšanās ar esejām un domu graudiem. Grupu darbā skolēni, balstoties uz 20 domu graudiem, mēģināja nosaukt Z.Mauriņas personības būtiskākās iezīmes. Apkopojot šī grupu darba rezultātus, nācās atzīt, ka skolēni sajūsminās par šīs garīgi stiprā sievietes domu un jūtu bagātību.

• Skolas ar krievu mācību valodu
Konkursā piedalījās Rīgas un Daugavpils skolas ar 7 individuāli iesniegtiem darbiem. Divas autores par saviem darbiem referē konferencē. Vairākas skolas rīkoja izstādes, pēcpusdienas un pārrunas:
• Rīgas 13. vidusskola – izstāde un literāra pēcpusdiena (konkursam iesniegts 1 darbs)
• Rīgas 29. vidusskola – filma par Z.Mauriņu un pārrunas (konkursam iesniegts 1 darbs)
• Rīgas 40. vidusskola - (konkursam iesniegti 3 interesanti darbi)
• Daugavpils 2.pamatskola (konkursam iesniegti 2 darbi).
Tagad turpinās skolu komandu darbu vērtēšana, darbs noslēgsies ar žūrijas lēmumu par veiksmīgākajiem konkursa dalībniekiem. Konkursa individuālo dalībnieku un skolu komandu dalībnieku salidojums no visām skolām notiks 2007.gada 14.decembrī Rīgā, Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē. Sarīkojumā piedalīsies visu projekta atbalstītāju pārstāvji. Tieši no viņu rokām skolotāji, studenti un skolēni saņems nolikumā paredzētās balvas un projekta suvenīrus. Dalībnieku uzņemšanai Baltajā zālē līdzekļus ir atvēlējusi HANSABANKA, Konrada Adenauera fonds un Rīgas Latviešu biedrība.

Informācija par jau notikušajiem un plānotajiem skolu konkursiem, semināriem, sarīkojumiem un dažādām akcijām sadaļā SKOLU VĒSTIS NOVEMBRĪ

„ZENTA MAURIŅA UN MŪSDIENAS”

Studentu un skolu jaunatnes konference
2007.gada 24. oktobrī plkst. 14.00
Rīgā, Eiropas mājā, Aspazijas bulv. 28, 2.stāva zālē

KONFERENCES PROGRAMMA

Konferenci vada prof. Ausma Cimdiņa (LU Filoloģijas fakultāte)

- 13.30 Reģistrācija

- 14.00 Ievadvārdi - Iveta Šulca, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja

- 14.10 Apsveikumi konferences dalībniekiem:
Vaira Vīķe-Freiberga, projekta patronese
Jānis Andersons, PBLA pārstāvniecības vadītājs Latvijā
Agra Bērziņa, IZM Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktore

- 14.20 – 15.05 Sekcija „Zenta Mauriņa: latviete un eiropiete” - Sekcijas vadītājas prof. Ausmas Cimdiņas ievadvārdi

- 14.25 Arturs Rikveilis (Gulbenes 2.vidusskola) Zenta Mauriņa - eiropiete, pasaules cilvēku tiesību aizstāve.

- 14.35 Angelina Maksimova (Rīgas 40.vidusskola) Zenta Mauriņa trimdā – latviete un eiropiete

- 14.45 Liene Tīruma (LLU 1.kursa studente) Trimda: ieguvumi un zaudējumi Z.Mauriņas un K. Raudives korespondencē

- 14.55 Pauls Daija (LU Filoloģijas fak. students) Zenta Mauriņa un Johans Volfgangs Gēte

- 15.05 Elena Rubina (Ādažu Valdorfa skola) Zenta Mauriņa un valdorfpedagoģija

- 15.05 – 15.20 Kafija

- 15.20 – 16.20 Sekcija „Zenta Mauriņa un literārais process” - Sekcijas vadītāja Edgara Mucenieka ievadvārdi

- 15.25 Agnese Ziemele (LU Moderno valodu fak. studente) Cilvēkbūtnes veidojošie faktori Zentas Mauriņas daiļradē

- 15.35 Ieva Andrejauska (Mazsalacas vidusskola) Zenta Mauriņa un viņas domubiedri Rainis un Anna Brigadere

- 15.45 Dagne Graudiņa (LU Sociālo zinību fak. studente) Zenta Mauriņa un Kārlis Skalbe

- 15.55 Lelde Pētersone (Smiltenes ģimnāzija) Mana Zenta Mauriņa darbā “Apnicība un steiga”

- 16.05 Aleksandra Tkačova (Rīgas 40.vidusskola) Zenta Mauriņa un krievu literatūra: Fjodors Dostojevskis

- 16.05 – 16.20 Kafija

- 16.20 - 17.05 Sekcija Zenta Mauriņa: personības satvars un rezonanse - Sekcijas vadītājas Skaidrītes Lasmanes ievadvārdi. Karīna Vanadziņa (Rīgas Valsts 1.ģimnāzija) Mana Zenta Mauriņa: radošas personības dzīves pozīcija

- 16.35 Jānis Krēķis (LU Sociālo zinību fak. students) Frīdrihs Nīče un Martins Haidegers – Zentas Mauriņas uzskatu tapšanas ceļabiedri

- 16.50 Kristians Krievāns ( Āgenskalna Valsts ģimnāzija) Mana Zenta Mauriņa - dzimtas saknes un personības vaibsti

- 17.00 Vizbulīte Rudzone (Jelgavas Spīdolas ģimnāzija) Mana Zenta Mauriņa - Sirdslatviete. Sirdseiropiete. Sirdscilvēks.

- 17.00 – 17.30 Noslēgums:

- 17.00 Debates

- 17.15 Sekciju vadītāju galavārds

APKOPOTA JAUNĀKĀ INFORMĀCIJA PAR SKOLĒNU KONKURSU

15. septembrī beidzās individuālo darbu iesūtīšanas termiņš. Pašlaik no apmēram 50 reģistrētiem dalībniekiem darbus iesūtījusi puse. Darbus turpinām pieņemt, jo laukos e-pasts nestrādā pārāk precīzi.
Otrais saraksts atspoguļo skolas, kas gatavojas darbus nodot 15.oktobrī. Tā kā visas skolas gatavo vismaz 1 komandu, jādomā, ka saņemsim apmēram 125 darbus. Taču skolas, kurās konkursā piedalījās vairākas klašu grupas, sūtīs 2 vai pat 3 komandu darbus. Tādejādi mums būtu jārēķinās ar 150 - 200 darbiem.

STUDENTE LIENE ANDERSONE NO LIEPĀJAS

Liene Andersone, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studente (studiju virziens Kultūras vadība), konkursam „Zenta Mauriņa un mūsdienas” reģistrējās kā pēdējā. Uzaicinājām viņu uz miniinterviju.

- Kā sevi raksturojat?
- Kā radošā virziena pārstāvi.

- Vai ir viegli atbildēt uz jautājumu - mana Zenta Mauriņa?
- Jā, man ir viegli, jo Zenta Mauriņa ir mana domubiedre. Arī man ir liela motivācija darboties cilvēku labā, un es nešķiroju cilvēkus.

- Vai domājat par savu nākamo profesiju, tās mērķiem?
- Gribētos panākt jauniešu vidū lielāku uzmanību pret līdzcilvēkiem un arī interesi par aktuālām tēmām, lai jaunieši būtu izglītoti un gatavi runāt par jebkuru tēmu.

- Vai kādreiz esat bijusi kāda konkursa dalībniece?
- Jā, esmu bijusi. Piedalījos pat vairākos eseju konkursos.

- Kā ieguvāt informāciju par konkursu?
- No mūsu akadēmijas avīzes LPA Vēstis.

- Cik svarīgas ir balvas konkursa dalībniekiem?
- Man personīgi galvenais ir piedalīties. :)

- Jūsu novēlējums konkursa dalībniekiem
- Lai viss ir tieši tā, kā vēlas katra sirds! Un - atļaujieties sapņot! :)

PROJEKTA DALĪBNIEKUS SVEIC GUNTARS KRASTS

Projektam “Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā” uzmanību pievērš ne vien izglītības un kultūras darbinieki, bet arī politiķi. Viņu vidū arī Eiropas parlamenta deputāts Guntars Krasts (http://www.ep-uen.lv/).

Viņš savu atbalstu apliecinājis skolu jaunatnes un studentu radošo darbu konkursam “Zenta Mauriņa un mūsdienas”.

Kad jautājām Guntaram Krastam, kādēļ viņš nolēmis veicināt konkursa norisi un iesaistījies konkursa balvu fonda veidošanā, deputāts izteica savu viedokli:

Zenta Mauriņa ir rakstījusi: “Mākslas darbam ir divi spārni: viens izaug vientulībā, otrs – mijiedarbībā ar publiku, vienalga, vai šī publika faktiski eksistē, vai arī tā ir tikai mākslinieka gara un fantāzijas radīta”.

Gribu uzsvērt - mijiedarbībā ar publiku, tātad - ar lasītāju. Šī mijiedarbe ir arī tā, kas nodrošina rakstnieka un mākslas darba mūžu nākamajās paaudzēs. Un, kaut arī Z.Mauriņa ir rakstnieku zelta fondā, par kuriem runā skolas programmās, mūsu kultūras apritē viņa dzīvos vienīgi tad, ja būs jauni lasītāji, kas domās par problēmām, kuras izvirzījusi rakstniece un, vai nu viņai piekrītot pilnīgi, vai tikai daļēji, vai pat apšaubot, veidos paši savu dzīvesziņu. Šodienas Latvijā latvieša dzīvesziņā ļoti svarīga ir ētikas komponente, bet, lai pastāvētu un attīstītos Eiropas savienībā, ir skaidri jāapzinās mūsu vienojošās saites. Tāpēc tik svarīgi ir vērsties pie Zentas Mauriņas mantojuma, lai mācītos no viņas redzēt Latviju kā Eiropas sastāvdaļu, lai pārņemtu viņas humānos uzstādījumus ne tikai indivīdiem, bet arī valstīm un valdībām.

Būšu gandarīts par iespēju izsacīt atzinību žūrijas izvirzītajiem konkursa “Zenta Mauriņa un mūsdienas” dalībniekiem un uzaicināt viņus 2008.gada agrā pavasarī ceļojumā uz Briseli, lai iepazītu Eiropas Parlamenta darbu.

NO ZVIEDRIJAS

Izabella Cielēna, kas dzīvo Stokholmā, rudenī - 12.-13. oktobrī - organizē
Stokholmas akadēmiski izglītoto latviešu sarīkojumu, lai atzīmētu Zentas Mauriņas jubileju. I.Cielēna ir ielūgusi no Rīgas LU profesori Ausmu Cimdiņu, lai viņa piedalītos sarīkojumā ar priekšlasījumu par Z. Mauriņas literārā mantojuma nozīmi šodien, ka arī pastāstītu par Z.Mauriņas jubilejas gada norisēm Latvijā.

DAUGAVAS VANAGI LATVIJĀ UN KANĀDĀ

Guntis Brencāns, DV Latvija Jaunatnes nozares vadītājs, raksta:
Latvijā 28.maijā - Vasarassvētkos - V.Plūdona muzejā "Lejniekos" norisinājās Latvijas DV Kultūras nozares vadītājas Vijas Jansones organizētā Zentas Mauriņas 110 gadu atcerei veltītā jauniešu radošo darbu konkursa noslēguma sarīkojums.

No Kanādas saņemts dāvinājums konkursa „Zenta Mauriņa un mūsdienas” balvu fondam". Tajā ir trīs grāmatas „Veltījums Dr. Zentai Mauriņai 80. gadu dzimšanas dienā", kas izdotas 70. gados Toronto. Dāvinājumu organizējusi DV Kanādā Toronto nodaļa.

ATBALSTS PAŠU MĀJĀS UN ĀRZEMĒS
Aija Ebdene - radošo darbu konkursa „ Zenta Mauriņa un mūsdienas" Balvu fonda vadītāja - informē, ka aizvadītajos mēnešos fonds ieguvis daudz konkrētāku saturu un palielinājies atbalstītāju skaits. A/s „Hansabanka" dāvinājusi līdzekļus, kas nepieciešami Z.Mauriņas atceres gada noslēguma sarīkojumam Rīgas Latviešu biedrības namā, uz kuru 14.decembra priekšpusdienā tiks aicināti visi projekta dalībnieki.

Apgāds „Zvaigzne ABC" balvu fondam dāvinājis gandrīz piecdesmit grāmatu. Līdzās Zentas Mauriņas eseju krājumam ir vērtīgi uzziņu izdevumi – biezas ilustrētas enciklopēdijas, kā arī ilustrētas svešvalodu vārdnīcas un citi mācību vajadzībām piemēroti izdevumi.

Vēlmi atbalstīt studentus – labāko radošo darbu autorus – ir apliecinājis Eiropas parlamenta deputāts Guntars Krasts, kurš aicinās viņus ceļojumā uz Briseli, lai iepazītos ar Eiropas Parlamentu un Beļgijas galvaspilsētu.
14.decembra pēcpusdienā, pateicoties Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja, Melngalvju nama un Rīgas Latviešu biedrības atbalstam, 90 veiksmīgākie konkursa dalībnieki saņems ielūgumus, un varēs doties ekskursijā uz Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju, Melngalvju namu un Rīgas latviešu biedrības namu.

Latviešu kopiena Vācijā dāvina divas balvas – klēpjdatorus, ar kurām izteiks atzinību vienai no konkursa sekmīgākajām izglītības iestādēm, kā arī vienam no skolotājiem (komandas vadītājam vai konsultantam).

Ļoti iepriecina privātpersonas, kuru ziedojumi ļaus iegādāties Zentas Mauriņas darbu izdevumus.

Ziedojumus vēl gaidām līdz 15.septembrim, jo konkursam ir liels dalībnieku skaits.

Iestādēm un privātpersonām, kas vēlas atbalstīt Z.Mauriņas atceres gada pasākumus, ir iespējams savus ziedojumus iemaksāt līdz 15.septembrim Pasaules brīvo latviešu apvienības kontos ar norādi „Zentas Mauriņas atceres gads".

Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvniecība
Reģ. Nr. 40006010587
Lāčplēša ielā 29-5
Rīga, LV 1011

SEB Unibanka Rīdzenes filiāle
Vaļņu ielā 11, Rīga, LV 1925
Kods: UNLALV2X002
Konts: LV 33 UNLA 0002 0564 69663 (USD)
Konts: LV 93 UNLA 0002 0584 69014 (LVL)

LETONIKAS KONGRESĀ OKTOBRĪ TIKS DAUDZINĀTS ZENTAS MAURIŅAS MANTOJUMS

LU profesore A.Cimdiņa pastāstīja, ka 30.maijā noslēdzās referātu anotāciju iesniegšana Z.Mauriņas sekcijai LU Filoloģijas fakultātes organizētajā Letonikas kongresā Saņemts vairāk kā divdesmit pieteikumu. Plašāk pārstāvētas ir LU Filoloģijas, kā arī Moderno valodu fakultātes. Piedalās arī LU Filosofijas un socioloģijas institūta un Vidzemes Augstskolas pētnieki.

Kā zinātniekiem , tā arī Z.Mauriņas mantojuma interesentiem īpaši saistoši varētu būt vairāki LU pētnieku referāti, to vidū Dr.philol. Agneses Mortukānes referāts „Zenta Mauriņa un „Ziemeļtautu literatūra””, Mg.philol. Elīnas Kļaviņas referāts „Zenta Mauriņa un Elīna Zālīte: dzīves pasaule un romāna koncepcija” un LU profesores, Dr. habil. philol.Sigmas Ankravas referāts „Kultūras globalizācijas problēmas Zentas Mauriņas laikā un mūsdienās”, kā arī citi. Letonikas kongresa atklāšanas plenārsēdē plānots iekļaut Z.Mauriņai veltītu A.Cimdiņas referātu.

KONKURSĀ 200 DALĪBNIEKU, 40 IZGLĪTĪBAS IESTĀDES

Agra Bērziņa, VJIC direktore un projekta “Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā” organizatoru komitejas priekšsēde informē, ka jūnijā ir apkopoti Latvijas izglītības iestāžu un individuālo dalībnieku pieteikumi jaunatnes radošo darbu konkursam “Zenta Mauriņa un mūsdienas”.

Organizatori ir gandarīti - par lēmumu piedalīties konkursā paziņojuši ap 200 dalībnieku, kas pārstāv 40 Latvijas izglītības iestādes.

Vislielāko aktivitāti apliecina pilsētu skolas – kopumā 26, no kurām 8 ir galvaspilsētas mācību iestādes. Tās ir vidējās mācību iestādes, kurās augsts tieši individuālo dalībnieku skaits. Daudzsološa ir Āgenskalna ģimnāzijas (direktore S.Sīle) un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas (direktore Ināra Gaile) iecere – veidot skolas konkursu, kas noslēgsies ar skolas mēroga sarīkojumu.

Pārējās 18 pilsētu skolas galvenokārt strādās ar skolu komandām, vairākas no tām bez skolas komandas gatavotajiem darbiem plāno iesniegt arī individuālus darbus.

Pagastu skolas pārstāv 7 vidusskolas un 5 pamatskolas, kas arī gatavojas konkursam iesniegt gan komandas, gan individuālus darbus.

Ir prieks par tām 20 izglītības iestādēm no visiem reģioniem, kurās plānoti Zentai Mauriņai veltīti sarīkojumi.
Ir paplašinājies atbalstītāju loks.

Līdzās Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejam projektu atbalsta Melngalvju nams un Rīgas Latviešu biedrība. Melngalvju nama kompleksa direktors Ojārs Spārītis ir gatavs uzņemt bezmaksas ekskursijā aktīvāko skolu dalībniekus un dāvināt īpašu velti – grāmatu par Melngalvju namu. Līdzīga iecere ir arī Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājam Valdim Rūmniekam.

Orgkomitejas loceklis Edgars Mucenieks konkursa sekmīgākajiem dalībniekiem piedāvās iepazīties ar Z.Mauriņai veltītu ekspozīciju Rakstniecības muzeja telpās Pils ielā 4.

Tas liecina - Rīga gatavojas godam uzņemt Zentas Mauriņas atceres gada dalībniekus no visas Latvijas. Prieks, ka konkursam atsūtītie pieteikumi rāda – nav Latvijā reģiona, kur negodinās mūsu dižās rakstnieces, domātājas un publicistes Zentas Mauriņas piemiņu.

Runājot par Zentas Mauriņas atceres pasākumiem ārpus Latvijas, jāmin daudzas vietas Eiropā – Lielbritānijā, Zviedrijā, Šveicē, Vācijā ( īpaši aktīvas ir Minstere un Bādkrocingena (Bērzaine)), Pasākumus plāno arī Brazīlijas un Kanādas latvieši. Mūs sasniegušas ziņas gan par plašākiem literāriem sarīkojumiem, gan arī par atceres pēcpusdienām nelielā rakstnieces interesentu lokā.

Z. Mauriņai veltīti sarīkojumi jau notikuši Lielbritānijā, Jūnija sākumā sarīkojums būs Sietlā (ASV), Biruta Abulas kundze pašlaik organizē pasākumu Kalamazū (ASV).

Rīgā PBLA valdes locekle Aija Ebdene Starptautisko sieviešu klubā tikās ar Vācu diskusiju grupas dalībniecēm, lai pastāstītu par rakstnieci.

Un, protams, īpaši labu veiksmi vēlam V. Zegneres kundzes aprūpētajai Eiropas Latviešu apvienības Eiropas vasaras skolai, kur arī paredzētas nodarbības par Zentas Mauriņas darbību. No tās dalībniekiem gaidām arī radošos darbus konkursam “Zenta Mauriņa un mūsdienas”.

Informāciju par Zentai Mauriņai veltītajiem pasākumiem sūtiet maurina.konkurss@baltforms.lv

TUVOJAS RADOŠO DARBU IESNIEGŠANAS TERMIŅI

Projekta vadītāja Laura Kalinka atgādina, ka tuvojas konkursa „Zenta Mauriņa un mūsdienas” iesniegšanas termiņi:

Latvijas izglītības iestādēm konkursam izvirzītie skolēnu radošie darbi un pārskats par Zentai Mauriņai veltīto sarīkojumu jāiesūta no 2007.gada 1.augusta līdz 2007.gada 15. oktobrim

Individuālajiem dalībniekiem (studentiem un skolēniem) radošo darbu iesūtīšanas termiņš - no 2007.gada 1.augusta līdz 15. septembrim (adrese: maurina.konkurss@baltforms.lv)

Ārvalstu latviešu izglītības iestādēm un individuālajiem dalībniekiem (studentiem un skolēniem) darbu iesūtīšanas termiņš no 2007.gada 1.augusta līdz 1.novembrim.

VASARAS DIENAS PASKRIEN ĀTRI !
NEATLIECIET DARBU UZ RUDENI !

Projekta vadītāja Laura Kalinka atgādina, ka tuvojas dalībnieku reģistrācijas noslēgums.

- Izglītības iestādēm kā no Latvijas, tā arī ārvalstīm, iespējams pieteikties līdz 2007.gada 1.aprīlim
- Individuālajiem dalībniekiem (studentiem un skolēniem) no Latvijas - līdz 2007.gada 1.aprīlim
- Individuālajiem dalībniekiem (studentiem un skolēniem) no ārvalstīm - līdz 2007.gada 1.maijam

LAIKS SKRIEN ĀTRI! NEATLIECIET UZ PĒDĒJO DIENU!

***

Informācija no Latvijas Universitātes: Z. Mauriņas pētnieki aicināti piedalīties Letonikas 2. kongresā

Letonikas 2. kongresā, ko organizē LU Filoloģijas fakultāte un kas notiks no 30. – 31.oktobrim, ieplānota īpaša kongresa sekcija, kas veltīta Z.Mauriņas 110 gadu atcerei - NOVĒRTĒT NOZĪMĒ RADĪT. Zentai Mauriņai - 110. Kongress notiek Valsts LETONIKAS programmas projekta KULTŪRA UN VARA: mijiedarbes latviešu valodā, literatūrā un folklorā (vadītāja Ausma Cimdiņa) ietvaros. Tajā aicināti piedalīties pētnieki – gan Valsts LETONIKAS programmas projektu izpildītāji Latvijas Universitātes Filoloģijas un citās fakultātēs, gan arī citu Latvijas augstskolu un zinātniski pētniecisko institūciju pārstāvji, kuru pētnieciskās intereses ir saistītas ar Zentu Mauriņu un viņas devumu latviešu kultūrā. Letonikas 2. kongresa Z.Mauriņai veltītā sekcija ir iekļauta projektā Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā.

Sekcijas darbs tiks organizēts apakšsekcijās:

- Zentas Mauriņas literārais mantojums
- Zenta Mauriņa, kultūrfilozofija un latviešu literatūrvēsturiskais process
- Zenta Mauriņa, klasiskais mantojums un cittautu literatūra un kultūra
- Teksta semiotika un salīdzināmā literatūrzinātne

Dalībniekiem reģistrācijas anketa jānosūta līdz 2007. gada 30. martam.

***

Zentas Mauriņas 110. dzimšanas dienas atceres programma „Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā”, atzīmējot Romas līgumu 50. gadadienu Latvijā

Letonikas 2. kongresa sekcija
NOVĒRTĒT NOZĪMĒ RADĪT. Zentai Mauriņai 110

Reģistrācijas anketā jānorāda:

- Vārds
- Uzvārds
- Amats un zinātniskais grāds
- Darba vieta/nodarbošanās
- Pasta adrese, uz kuru nosūtīt informāciju
- Tālrunis
- E-pasts
- Referāta virsraksts

Norādīt arī vēlamo apakšsekciju:

- Zentas Mauriņas literārais mantojums
- Zenta Mauriņa, kultūrfilozofija un latviešu literatūrvēsturiskais process
- Zenta Mauriņa, klasiskais mantojums un cittautu literatūra un kultūra
- Teksta semiotika un salīdzināmā literatūrzinātne

Aizpildītu reģistrācijas anketu līdz 2007. gada 30. martam, bet pieteiktā referāta anotāciju 1000-1500 zīmju apjomā līdz 2007. gada 30. maijam nosūtīt Aldai Ramānei uz e-pastu alda.ramane@lu.lv vai iesniegt personiski LU Filoloģijas fakultātē, Visvalža ielā 4A, 304. telpā, tālrunis 7033849.

***

Organizatoru komitejas ziņas

100 pieteikumu, priekšgalā - Lejasciema pagasts

Projekta Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā organizatoru komitejas priekšsēde Agra Bērziņa informē, ka Latvijas izglītības iestāžu pieteikumi jaunatnes radošo darbu konkursam Zenta Mauriņa un mūsdienas ir pagarināts līdz 1.aprīlim. Līdz 1.martam par lēmumu piedalīties konkursā bija paziņojuši ap 100 dalībnieku.

Pašas pirmās atsaucās skolas, kurās novadpētnieki glabā Z.Mauriņas darbības liecības – Lejasciema vidusskola un Grobiņas ģimnāzija – , kā arī Balvu pilsētas ģimnāzija un Valkas ģimnāzija . Tām sekoja Rūjienas vidusskolas, Mazsalacas vidusskolas un Aizputes vidusskolas un vēl citu vidējo mācības iestāžu skolēni. Saņemti arī pieteikumi no pamatskolām, bet pašlaik to ir salīdzinoši maz. No studentiem pirmās atsaucās LU, LLA un Kultūras akadēmijas studentes.

Atdarināšanas cienīgs paraugs ir Lejasciema kultūras centra izstrādātais pasākumu plāns, kurā sadarbojas pagasta pašvaldība, vidusskola un bibliotēka. Viduss